Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.36 (143) 2008. gada 3. septembris
            

  Biznesa vide | Par teritoriālo attīstību domājot

Teritoriālās vienības arī ir mārketinga cīņu lauki
Asoc. prof. Dr. oec. ELITA JERMOLAJEVA, Daugavpils Universitātes zinātņu prorektore, Ekonomikas katedras vadītāja


Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"
  

Arvien vairāk un vairāk teritoriju/ reģionu/ vietu attīstības virzītāju saprot, ka atsevišķiem mārketinga pasākumiem nav nepieciešamā ilglaicīgā efekta, tāpēc izvēlas mārketinga stratēģisko plānošanu. Stratēģiskā plānošana – tas ir instruments, kuru biznesa organizācijas izmanto gadu desmitiem, un šī pieeja var tikt izmantota arī dažādu teritoriju attīstībai.



Mārketinga stratēģiskā plānošana

Mārketinga stratēģiskā plānošana ir:

• budžeta izveidošana, kad reģionālā vai vietējā pašvaldība katru gadu novērtē izdevumus un ienākumus, lai sasniegtu sabalansētu budžetu;

• projektu plānošana, kad teritorija lemj, piemēram, par koncertzāles, jaunas pilsētas administrācijas ēkas vai parka celtniecību;

• īstermiņa plānošana, kad teritorijas vadītāji pieņem lēmumus par finanšu sadalījumu, investīcijām un perspektīvām tuvākajam vienam, diviem gadiem;

• ilgtermiņa plānošana, kad materiālie, cilvēku un citi resursi attiecīgajā teritorijā projicējas (precīzāk - ekstrapolējas) nākotnē.

Stratēģiskās plānošanas vadība teritorijām ir krietni sarežģītāks uzdevums nekā atsevišķiem uzņēmumiem vai firmām, kurās parasti pastāv skaidra hierarhija, pilnvaru sadalījums un noteikti darba rezultāti gada beigās. Šajā ziņā teritoriālās vienības ir pastāvīgi cīņu lauki, kur dažādas grupas cīnās par varu un izvirza savus konkurējošos priekšlikumus. Teritoriju ekonomisko attīstību apdraud daudzi ietekmējošie spēki un periodiskās politiķu vēlēšanas. Reģioni, kuros nav iespējams izstrādāt vienotu redzējumu, parasti atrodas stagnācijas stāvoklī vai notiek to lejupslīde. Taču Eiropas prakse liecina, ka stratēģiskais tirgus plānošanas process veiksmīgi darbojas tajās vietās, kur ir spēcīgi līderi, institūti un procedūras, kas nodrošina lēmumu pieņemšanas procesa nepārtrauktību. Tādos gadījumos var runāt par intelektuālo kapitālu, kas saistīts ar teritoriju virzīšanu tirgū.

Tomēr arī teritorija, tāpat kā uzņēmums, var noteikt mērķus un izmērāmos kritērijus darba rezultātu analīzei. Piemēram, pilsētas savus panākumus var izmērīt pēc nodokļu ieņēmumiem budžetā, jaunu biznesa veidu un uzņēmumu rašanās, pēc ārzemju investīciju piesaistes apjomiem, jaunu iedzīvotāju un iebraucēju daudzuma.

 

Teritorijas audits

Teritorijas attīstības plānošanas speciālistu pirmais uzdevums ir skaidri saprast, kas ir teritorijas vienība - reģions, pilsēta, valsts. Galvenais instruments šā uzdevuma izpildei ir teritorijas audits. Ir jāizpēta reģiona pievilcīguma faktori, jāatklāj stiprās un vājās puses, jāanalizē arī iespējas un draudi. Tādā veidā tiks radīts pamats stratēģiskās attīstības un mērķu koncepcijas formulēšanai.

1.solis. Teritorijas pievilcīguma faktoru noteikšana

Neapšaubāmi, galvenie ir ekonomiskie, demogrāfiskie un sociālie raksturlielumi, piemēram, iedzīvotāju skaits, dabiskais pieaugums, migrācijas tendences, ražošanas nozaru struktūra, darbaspēka tirgus raksturojums, transporta sistēma, dabas resursi, izglītības un zinātnes sistēma, mājokļu tirgus u.c. Vietas raksturojumu var iedalīt cietajos un mīkstajos faktoros1. Visu šo faktoru ietekmes un nozīmīguma analīze jāveic ar SVID (spēks, vājums, iespējas, draudi) analīzes palīdzību.

Cietie jeb objektīvie, ārējie - tie ir makroekonomiskie faktori, kā arī ekonomikas stabilitāte; sakaru infrastruktūra, stratēģiskā ģeogrāfiskā atrašanās vieta; attieksme pret privātīpašumu; valsts stimulēšanas programmas u.c.

Mīkstie jeb subjektīvie, iekšējie - tie ir faktori, kas raksturo konkrēto vietu. Tā, piemēram, ir vieta tirgū; dzīves kvalitāte; darbaspēka kvalifikācija; menedžments; uzņēmējdarbības iniciatīva; zinātniskā un pētnieciskā darbība; kultūra; citi neparedzēti, bet nozīmīgi faktori.

2.solis. Galveno konkurentu atklāšana

Pateicoties plānotās teritorijas veiktajai salīdzinošajai analīzei ar citām vietām, var atklāt galvenos konkurentus pēc vieniem vai citiem raksturlielumiem. Vietai nav jāaprobežojas tikai ar to, lai vienkārši nodrošinātu mērķa tirgus prasības. Tā, piemēram, Parīze, Londona, Dublina un Frankfurte konkurē par vienu un to pašu nosaukumu - "būt par Eiropas finanšu centru". Analoģiski, bet daudz mazākos mērogos savā starpā konkurē dažādu valstu reģionu vīndari, pilsētas ar lielām jūras ostām, pierobežu reģioni.

Teritorijai ir jāapzina galvenie sāncenši katrā konkrētā nišā vai darbības sfērā. Nevar aprobežoties tikai vienas valsts, reģiona ietvaros, nepieciešams izpētīt situāciju visas Eiropas kontekstā, bet varbūt pat pasaules mērogā. Piemēram, Malta ar savu reklāmas saukli "Kur saule spīd no sirds"2 konkurē ar Maijami un Singapūru. Dažās sfērās pastāv iespēja, ka konkurenti nākotnē kļūs par partneriem. Sadraudzības pilsētu ideja Eiropā kļūst arvien populārāka, jo partnerattiecības var būt arī jaunu resursu avots globālajā tirgū.

Teritorija var atrasties vienā no trim konkurences pozīcijām.

• Stiprāks konkurents. Teritorijai, kas atrodas stiprāka konkurenta stāvoklī, ir jāaizsargā savas pozīcijas. Ja vieta ir pārāk pievilcīga, tad tās attīstība var būt pārāk strauja, kas var to negatīvi ietekmēt, piemēram, ar ātru infrastruktūras nolietojumu, transporta problēmām, ekoloģiskās situācijas pasliktināšanos un nekustamā īpašuma cenu pieaugumu. Šāds liktenis piemeklēja Spānijas Maljorku un Ibicu. Turklāt teritorijai ir pastāvīgi jāseko situācijai, lai laikus atklātu jaunu, spēcīgāku konkurentu rašanos.

• Tikpat stiprs konkurents. Tas nozīmē, ka divas konkurējošas vietas kādā sfērā ir vienādi pievilcīgas. Pozitīvs moments ir tas, ka sīva konkurence var sekmēt katra reģiona vadību izstrādāt labākas attīstības stratēģijas, līdztekus tam šīs vietas var kļūt arī par partneriem un vienoties par sadarbību.

Piemēram, Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas izveidotais Eiroreģions "Ezeru zeme". Labs piemērs ir pārrobežu sadarbības projekts "Pārmaiņu reģions", kurā astoņas pilsētas no trim valstīm (Daugavpils, Krāslava, Utena, Visagina, Zarasai, Verhņedvinska, Novopolocka, Braslava) nosacīti ir apvienojušās vienā reģionā.

• Vājš konkurents. Ja vietai ir vāja konkurences spēja, tad atsevišķi, vienreizēji risinājumi nevar novērst pievilcīguma problēmu. Izeja no šāda stāvokļa var prasīt nopietnas pūles mārketinga stratēģiskajā plānošanā. Repozicionēšanās piemēri nav retums Eiropā. Pārvēršanās no rūpniecības zonas finanšu centrā, no lauksaimniecības reģiona zinātnes ielejā - šīs pārvērtības pirmām kārtām prasa pareizu stratēģisko plānošanu un vēlēšanos mainīties.

3.solis. Pamata tendenču atklāšana

Ņemot vērā to, ka tirgus stratēģiskā plānošana ietver sevī ilgtermiņa mērķus, ļoti svarīgi ir paredzēt, kādas galvenās tendences un notikumi var ietekmēt vietu un tās attīstību. Lai iegūtu plašu viedokļu diapazonu, tiek ieteikts apspriest tendences ne tikai atsevišķu cilvēku saskarsmes līmenī, bet arī lielākos kolektīvos, piesaistot dažādas sabiedriskās organizācijas, politiķus, ekonomistus, pētniekus.

Piemēram, lai noteiktu Daugavpils pilsētas ekonomisko potenciālu, 2004.gadā pēc pilsētas domes pasūtījuma Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo pētījumu institūts izstrādāja "Daugavpils attīstības stratēģiju". Tajā tika analizēta esošā situācija un noteikti galvenie pilsētas attīstības virzieni3.

Pamata tendenču izpētē un atklāšanā nepieciešams izdalīt makro un mikro līmeņa tendences. Par makro līmeņa tendencēm būtu uzskatāmas turpmāk minētās izpausmes.

• Pieaugot vietas globalizācijai, arvien spēcīgāk tiks izjusta to globālo notikumu un pārmaiņu ietekme, kuras risinās Eiropā un visā pasaulē. Tāpēc tam ir aktīvi jāseko līdzi un pat jāparedz notikumi citās pasaules daļās. Tirdzniecības vienošanās noslēgšanas, valstu iestāšanās tirdzniecības savienībās perspektīvas - šie un citi notikumi var nozīmīgi ietekmēt atsevišķa reģiona konkurētspēju un tā pievilcīgumu kā investīciju objektu.

• Neraugoties uz atsevišķu reģionālo un vietējo programmu dāsnu finansēšanu no valsts, Eiropas Savienības (ES) un dažādiem fondiem, nākotnē Eiropas teritorijām nāksies vairāk paļauties uz savām individuālajām iespējām un veidot pievilcīgu vietējo klimatu.

Daudzām vietām ir raksturīga pretrunu saasināšanās starp sociālās infrastruktūras uzturēšanas nepieciešamību un noslodzes paaugstināšanu, un nepieciešamību papildināt valsts budžetu nodokļu palielināšanas veidā. Šādu situāciju ekonomikā vislabāk raksturo Filipsa līkne, kas pēc sava ārējā izskata ir parabola, kuras viens zars parāda bezdarbnieku skaitu, otrs - inflāciju. Saskaņā ar šo modeli, ja valsts samazina savas naudas rezerves, t.i., palielina maksātspējīgo pieprasījumu, tad tas izraisa cenu pieaugumu, pēc tam produkcijas izlaiduma pieaugumu un tad jau arī bezdarba samazināšanos. Savukārt, ja valsts pieņem lēmumu par naudas rezervju palielinājumu, tas izraisa pieprasījuma mazināšanos, cenu krišanos, produkcijas izlaiduma samazināšanos un pēc tam - bezdarbu. Modeļa izveide uz reālu statistisko datu pamata principā ļauj noteikt, kādā stāvoklī - līdzsvarotā vai nelīdzsvarotā - attiecīgajā brīdī atrodas tās vai citas valsts ekonomika un cik stipri tā ir attālinājusies no līdzsvara stāvokļa.

Šī atkarība ir kļuvusi par valstiskā maksātspējīgā pieprasījuma un bezdarba regulēšanas pamatu, taču Eiropas nodokļu maksātāji daudzās valstīs atrodas uz nodokļu dumpja robežas.

• Ekoloģijas un apkārtējās vides aizsardzības jautājumu aktualitātes palielināšanās. Arvien vairāk Eiropas reģionu šim jautājumam sāk pievērst lielāku uzmanību. Dažas vietas var izmantot šo aspektu kā sava stratēģiskā pievilcīguma komponentu. Ženēva (Šveice), piemēram, pasludina, ka ir "vistīrākā pilsēta pasaulē".

• Cits svarīgs konkurences aspekts teritoriju starpā ir cīņa par līderpozīcijām informācijas tehnoloģiju sfērā. Daudzas vietas apzinās priekšrocības, kuras tās iegūs tad, ja to teritorijā tiks izveidota eksperimentāla platforma informācijas tehnoloģiju attīstībai. Bieži vien šīs nozares attīstība notiek, pateicoties Eiropas Savienības līdzfinansēto programmu atbalstam.

Šie un citi makro līmeņa notikumi, piemēram, progresējošā iedzīvotāju daudzuma samazināšanās un to novecošanās, dzīves stila izmaiņas, Rietumu un Austrumeiropas integrācijas procesi, ir regulāri jānovēro audita gaitā. Teritorijai ir jānovērtē šo parādību ietekme un atbilstoši jākoriģē attīstības virziens.

Turpmāk vēl.

 

1 Котлер Ф., Асплунд К., Рейн И., Хайдер Д. Маркетинг мест. Стокгольмская школа экономики в Санкт-Петербурге, 2005, c.65.

2 Last Trout in Venice, 2003. Sk.: http://www.travelerstales.com/catalog/trout

3 Daugavpils attīstības stratēģija. Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo pētījumu institūts, 2004.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas