Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.36 (143) 2008. gada 3. septembris
            

  Uzņēmuma vadība | Komersanta ceļš uz ārvalstu tirgiem

Tuvā un neapgūtā Polija
Mudīte Luksa, "KV"


Foto: no ec.europa.eu
  

Mūsu komersanti lūkojas pēc jaunām biznesa iespējām Francijā, Norvēģijā, Krievijā, Kazahstānā un pat Ķīnā, bet tepat līdzās esošais Polijas tirgus ļoti aktīvi apgūts netiek. Vai tādēļ, ka mūsu veikalos netrūkst nedz šīs valsts izcelsmes augļu un dārzeņu, nedz konditorejas izstrādājumu, konservu un apģērbu un radies priekšstats, ka tur visa kā ir pārpārēm? Bet varbūt tādēļ, ka poļi pietiekami modri sargā savus biznesus un svešiniekus labprāt pie sevis neielaiž?



Pērkam vairāk nekā pārdodam

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Polijā vadītājs Rolands Silabriedis saka: mūsu uzņēmējiem iegūt savu vietu šajā valstī ir iespējams, taču biznesa stratēģijai jābūt ļoti pārdomātai, mārketinga izpētei pamatīgai un piedāvātajam produktam - īpašam ar savu kvalitāti un oriģinalitāti. Vispārzināmas patiesības, taču ar vienu uzsvaru - tā dēvētais lētais gals Polijas preču tirgū patiešām ir pārblīvēts, bet, izvēršoties maksātspējīgo iedzīvotāju slānim, pieprasīti kļūst dārgāki, bet izsmalcināti un ekoloģiski tīri produkti, ko ražo un pārdod nelielā daudzumā. LIAA rīkotajā seminārā "Tuvais un neapgūtais Polijas tirgus" R.Silabriedis norādīja: kaut arī šajā valstī ir nostūri, kur iedzīvotāju pirktspēja sasniedz tikai 20% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, piemēram, Varšavā tā ir četrreiz augstāka, un līdzīgi ir arī citās lielajās pilsētās.

Polijā, kur mīt 38 milj. iedzīvotāju, ir stabili augoša ekonomika - vairāk nekā 6% gadā, zema inflācija - 4-5% līmenī. Kā reklamē Polijas Informācijas un ārvalstu investīciju aģentūra, tur ir plašs vietējais tirgus, gados jauns un labi izglītots darbaspēks, izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, internacionālo standartu ievērošana biznesā un perspektīvas tā straujai attīstībai.

Polija ir smagās rūpniecības valsts, kurā svarīgākās nozares ir mehānismu un iekārtu, dzelzs un tērauda ražošana, ogļu ieguve, kuģubūve, pārtikas rūpniecība, stikla ražošana, tekstilrūpniecība. Latvijas eksporta partneru rindā Polija ieņem 8.vietu (2007.g. - 146,7 milj. latu) un ir piektais lielākais importa partneris (2007.g. - 548,7 milj. latu). Tātad no Polijas pērkam gandrīz četrreiz vairāk, nekā tur pārdodam.

 

Latvijas šprotes kā delikatese

Uz Poliju visvairāk eksportējam metālus un to izstrādājumus, daudz mazāk - pārtikas produktus. Tieši šī ir preču kategorija, kurā, kā vērtē eksperti, Latvijas ražotāji varētu gana veiksmīgi ierūmēties. Eksportēji uz Poliju ir a/s "Latvijas Balzams", SIA "Lāči", a/s "Brīvais vilnis" un, protams, vēl citi šeit nenosaukti.

"Brīvā viļņa" valdes priekšsēdētājs Normunds Babris sadarbību ar Poliju uzsver kā veiksmīgu. Zivju pārstrādes uzņēmums eksportē produkciju uz 40 valstīm, un Polijas īpatsvars šajā segmentā ir 10 procentu. Polijā tiek pārdotas dārgas, ļoti kvalitatīvas šprotes. "Polijā zivju pārstrādes nozare ir ļoti attīstīta, viņiem pašiem pietiek savu konservu," norāda N.Babris. "Taču šādas šprotes, kā piegādājam mēs, poļi neražo." Pieprasījums esot tik liels, ka "Brīvais vilnis" to nespēj pat apmierināt. Kaut arī Polijā ir reģioni, kur darbaspēks ir lētāks, un varētu rasties kāre izveidot pašiem savu ražotni, N.Babris to tūdaļ nodzēš - uz lēti saražotu produktu Polijā likmes likt nevar, jo šis sektors jau patiešām ir aizpildīts. Bet tai produkcijai, ko eksportē uz Poliju, ir jāsaglabā nemainīgi augsta kvalitāte, jo poļi ļoti seko, lai prece atbilstu visiem parametriem. "Brīvais vilnis" šajā valstī sadarbojas ar vienu partneri, kas ir gan zivju pārstrādātājs, gan vairumtirgotājs, un Latvijā ražotais produkts papildina tā piedāvājuma sortimentu. Ar vairākiem izplatītājiem N.Babris sadarboties nevēlas, jo tad var sākties viena un tā paša produkta cenu piedāvājuma svārstības un arī juceklis ar tirgū piegādātā produkta daudzumu, kas var izjaukt pašreizējo līdzsvaru. Kā vienu no veidiem iekļūšanai Polijas tirgū, kas tiek ražotāju, kas pats pārdod savu produkciju visā valstī un Latvijas izcelsmes preci pieņemtu izplatīšanai savā tīklā tādēļ, ka pēc tās ir pieprasījums un tā nekonkurē ar pašu ražojumiem.

Šādus iespējamos partnerus var satikt lielajās pārtikas rūpniecības izstādēs, viņš norāda. Taču uzņēmējam ir jābūt labi sagatavotam, lai spētu pamatot, kādēļ tieši viņa piedāvājums ir konkurētspējīgs, nepieciešams un izdevīgs. Vēl N.Babris norāda, ka poļu uzņēmēji ir ļoti aktīvi, viņi uzstājīgi un enerģiski nāk ar savu piedāvājumu, mīl arī kaulēties un līdzīgu rīcību sagaida no saviem partneriem.

 

Kādēļ tieši Silēzija

Latvijas uzņēmēji Polijā vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā investējuši pusotru miljonu latu. Tas ir daudz mazāk, nekā Polijas komersanti Latvijā uzkrājuši investīcijās rūpniecībā (1,4 milj. latu), vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā (2,4 milj. latu), finanšu starpniecībā (1,6 milj. latu) un komercpakalpojumos (0,6 milj. latu).

Taču šogad Polija ieguvusi līdz šim vērienīgākās investīcijas no Latvijas - 15 milj. eiro apjomā tās nodrošina a/s "Severstaļlat", Sosnoviecā izveidojot jaunu ražotni "Severstaļlat Silesia". Līdz 2017.gadam kopējais investīciju apjoms šajā metālapstrādes servisa, metāla tirdzniecības un cauruļu ražošanas kompleksā paredzēts 21,7 milj. eiro.

Kā uzsver "Severstaļlat" personāla un kvalitātes vadības direktors Artūrs Graudiņš, šis solis sperts pēc astoņus gadus ilgušas sadarbības ar partneriem Polijā un pamatīgas tirgus izpētes.

"Severstaļlat" 1992.gadā tika dibināts kā loģistikas pakalpojumu uzņēmums, pēc deviņiem gadiem to papildinot ar servisa centru, kurā saskaņā ar klientu vajadzībām tiek sniegti metālgriešanas pakalpojumi, bet 2004.gadā atklāta Baltijā vienīgā cauruļu ražotne. Šogad, nopērkot Polijas cauruļu ražotāja aktīvus, izveidota minētā rūpnīca.

"Mēs vienkārši pietuvinājām savus pakalpojumus jau esošajiem klientiem," norāda uzņēmuma stratēģiskās plānošanas un attīstības direktore Inta Šusta.

Stratēģisko izvēli par labu Polijai noteica šādi faktori:

• milzīgs attīstības temps - metālapstrādes nozares pieaugums gadā līdz 15%;

• visietilpīgākais Austrumeiropas tirgus ar pieaugumu 10% gadā;

• cauruļu un plakanā tērauda ("Severstaļlat" pamatprodukti) vērienīga importētāja.

Silēzijas reģions tika izvēlēts tādēļ, ka tas ir Polijas rūpnieciskais centrs un šeit ir vislielākā metālapstrādes uzņēmumu koncentrācija. Nozīmīgs apstāklis bija arī tas, ka vēsturiski šeit ir pieejams augsti kvalificēts darbaspēks.

Maijā uzņēmums svinīgi tika atklāts. Bet jau aprīlī tika sāktas pirmās metāla produkcijas piegādes Polijā un tuvākajās kaimiņvalstīs. Jauno ražotni uzņēmums izveidoja faktiski trijos mēnešos. Šajā laikā "Severstaļlat" speciālisti uzkrājuši ievērojamu pieredzi sadarbībā ar biznesa partneriem Polijā, kas ļauj izdarīt arī tabulā apkopotos secinājumus.

Ja Latvijas uzņēmējs domā par biznesa attīstību Polijas tirgus virzienā, pēc apjomīga mājasdarba, patstāvīgi izpētot visus "par" un "pret", viņš pirmo informatīvo atbalstu var saņemt LIAA un tad var kontaktēties arī ar Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību Polijā.

Atsaucīga būs arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, palīdzot nodrošināt saikni ar Polijas tirdzniecības un rūpniecības kamerām.

 

Biznesa mīti un realitāte

Mīts

Realitāte

Biznesa vidē viedokļu saskaņošana notiek ātri.

Augsta birokratizācijas pakāpe.

Darbinieki ir ieinteresēti strādāt efektīvāk, lai nopelnītu vairāk; tie ir gatavi samaksai par padarīto darbu, un izdevumu optimizācijas programmas tam ir labs līdzeklis.

Atstāt darbā visus, maksāt visiem vienādi.

Tulku pakalpojumi ir labi pieejami, dokumentu tulkošana no latviešu/krievu/angļu valodas uz poļu valodu notiek ātri un kvalitatīvi.

Dokumentu tulkošana prasa ievērojami lielāku laiku, pakalpojums ne vienmēr ir kvalitatīvs.

Var paļauties uz pakalpojumu sniedzēju profesionālismu tiesību, likumdošanas, finanšu un nodokļu sfērā.

Pakalpojumu kvalitātes kontrole nepieciešama visur.

Visiem pakalpojumu/preču pircējiem ir vienota cenu politika.

Kompānijas darbības nozare, zīmols, atpazīstamība un maka biezums var izraisīt ievērojamas cenu atšķirības.

ES dalībvalstīs pastāvošā darba un sociālā likumdošana, apdrošināšanas sistēmas ir līdzīgas un tajās nav būtisku atšķirību.

Darba un sociālā likumdošana, apdrošināšanas sistēmas un to pielietojums atsevišķās detaļās būtiski atšķiras.

Polijā var brīvi sazināties krievu vai angļu valodā.

Polijas dienvidos komunikācijas iespējas ir tikai poliski vai ar tulka palīdzību.

Biznesa aktīvu iegādei un biznesa uzsākšanai ārpus Latvijas Eiropas ekonomiskajā telpā nav īpašu nacionālo atšķirību.

Nacionālajai biznesa videi piemīt nacionālas atšķirības.

Avots: a/s "Severstaļlat"

 

 



UZZIŅAI
Galvenie informācijas avoti

• Polijas tirdzniecības portāls – www.export-import.pl
Šeit var iegūt informāciju par tirdzniecības iespējām Polijā, biznesa sākšanu šajā valstī, preču importu un eksportu no Polijas, investīcijām un sadarbības partneriem. Vietne ir poļu, angļu, krievu, ukraiņu, spāņu un franču valodā.

• Polijas eksporta-importa direktorija – www.exportpoland.com
Šeit iespējams atrast biznesa sadarbības partnerus Polijā. Vietne ir angļu valodā.

Avots: LIAA

 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas