Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.41 (148) 2008. gada 8. oktobris
            

  Aktuāli | Kā top likums

Smagais publiskās un privātās partnerības akmens
Mudīte Luksa, "KV"



Ja pie mums reāli darbotos publiskā un privātā partnerība, iespējams, daudz vairāk jauno vecāku varētu pilnvērtīgi strādāt, jo viņu mazuļiem būtu vieta jaunā bērnudārzā. Mums būtu vairāk tikko uzbūvētu vai kapitāli izremontētu izglītības un medicīnas iestāžu, nebūtu tik daudz gandrīz neizbraucamu pašvaldību ceļu, būtu modernizētas mazpilsētu un ciematu apkures sistēmas un varbūt priecētu vēl daudz kas cits.



Vadlīnijas ir, projektu - gandrīz nav

Lielbritānijā jau pirms pieciem gadiem bija pabeigti vairāk nekā 450 publiskās un privātās partnerības (PPP) projekti. PPP tiek īstenota dzīvē vairāk nekā 30 pasaules valstīs. Pie mums, kā norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Valsts un privātās partnerības nodaļas vadītāja Līga Neilande, ir 15 spēkā esoši projekti, no kuriem 14 - koncesijas, un pabeigts ir viens koncesijas projekts. "Latvijā ir tikai koncesiju pieredze. Varbūt tā nav veidota pēc labākās pasaules prakses, jo faktiski tikai 2004.gadā tika izveidotas kādas institūcijas, kas var ievirzīt publisko sektoru labākajā praksē šajā jomā."

Toties Latvijā ir jau 2002.gadā Ministru kabinetā pieņemta Koncesiju veicināšanas (privātā kapitāla piesaiste valsts funkciju veikšanai) koncepcija. Pirms trim gadiem Ministru kabinetā tika apstiprinātas Valsts un privātās partnerības veicināšanas pamatnostādnes un arī Rīcības plāns to īstenošanai 2006.-2009.gadā.

Tā kā valstij un pašvaldībām rocība arvien sarūk, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par to, kā kaut ko tomēr izdarīt, tērējot mazāk sabiedriskā sektora naudas, bet iegūstot kādu taustāmu rezultātu. PPP jauno projektu saraksts tomēr arvien papildinās ar jauniem, un nu jau vismaz to aprises redzamas septiņās nozarēs, skarot atkritumu apsaimniekošanu, ūdensapgādi, siltumapgādes sistēmu uzlabošanu un pakalpojumu sniegšanu un daudz ko citu. Īstenot sākti arī lieli projekti, kā, piemēram, Rīgas apvedceļa pie "Sēnītes" rekonstrukcija vairāk nekā 100 milj. latu vērtībā.

It kā uz priekšu virzāmies, bet kaut kas tomēr attur. Lai pievēršanos PPP projektiem paskubinātu, pirms pāris nedēļām LIAA sadarbībā ar privātajiem partneriem - bankām un konsultāciju firmām - bija noorganizējusi vērienīgu un informācijas bagātu konferenci "Publiskās un privātās partnerības attīstība un īstenošanas iespējas Latvijā". To, ka temats ir karsts, apliecināja pārpilnā zāle, kurā vairākums klausītāju bija tieši no pašvaldībām, tad arī biznesa konsultāciju biroju pārstāvji un komersanti. Jā, izskatās, ka aizspriedumi pret šo publiskā un privātā sektora sadarbības veidu pārvarēti un projektu vilnis varētu sākt velties. Bet vai tiešām varētu? Tā brīvi, bez šķēršļiem?

 

Vai ledus sakustējies?

Īstenībā mums nemaz nav likuma par PPP.

Valsts ierēdņi allaž uzsver, ka projektus var īstenot arī, balstoties uz esošo normatīvo bāzi, ja vien izveicīgi izgrozās starp Koncesiju likumu, Publisko iepirkumu likumu un citiem normatīvajiem aktiem, kas uz šo jomu attiecas. Publiskās un privātās partnerības asociācijas valdes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs, kurš uzskata, ka valsts un privātā partnerība tuvākajos gados būs visietekmīgākais ekonomiskās izaugsmes instruments Latvijā, konferencē sacīja: "Man ir kauns par to, ka jūs jau sesto gadu cītīgi nākat uz konferencēm, mēs tās cītīgi organizējam, bet mums vēl joprojām nav nekā tāda, ka varētu pateikt - jā, tas nu ir izdarīts! Nav neviena liela īstenota projekta, nav arī likumprojekta, kas būtu pieņemts. Kārtējo reizi gribu teikt, ka ledus ir sakustējies, likumprojekts beidzot ir finiša taisnē un sabiedrības interese liecina, ka tūlīt, tūlīt kaut kas būs."

Šā gada 22.februārī ar Ministru prezidenta rīkojumu Nr.90 "Par darba grupu" tika izveidota darba grupa, kurai līdz 1.jūlijam bija jāizstrādā gan PPP likums, gan ar to saistītie tiesību aktu projekti un jāiesniedz Ministru prezidentam.

"Šis likumprojekts tiek izstrādāts, par pamatu ņemot Koncesiju likumu, kurš atradās Saeimā otrajā lasījumā, taču atbildīgā komisija - Tautsaimniecības komisija - nolēma, ka šim likumprojektam ir jāregulē ne tikai koncesijas, bet arī pārējā līgumiskā un institucionālā partnerība. Darba grupā ir pārstāvji gan no Iepirkumu uzraudzības biroja, gan Tieslietu ministrijas, gan Valsts kancelejas, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Valsts kases, Latvijas Pašvaldību savienības, Finanšu ministrijas, PPP asociācijas un Latvijas Komercbanku asociācijas, tādējādi iesaistot gan svarīgākos publisko, gan privāto partneru pārstāvjus, gan finansētāju pārstāvjus un veidojot tādu likumu, lai visām pusēm būtu optimālākie apstākļi, lai varētu īstenot PPP projektus." Šāda informācija sniegta PPP interneta vietnē.

 Likumprojekta izstrādes darba grupas vadītājs, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Andrejs Tiknuss 25.septembrī solīja, ka, vēlreiz izskatot visus 118 pantus un veicot pēdējos precizējumus, likumprojekts visā drīzumā tiks nodots Ministru prezidentam. Kā redzams, 1.jūlijs atkāpies gana tālu.

 

"Viegli nav gājis, un joprojām ir smagi"

"Mēs strādājam no februāra. Ir izveidota tā dēvētā mazā darba grupa, kurai līdz šim ir bijušas vairāk nekā 30 sēdes. Pēdējā ilga piecas stundas. Konceptuālie jautājumi tiek skatīti lielajā darba grupā, kurā ir 16 cilvēku un kurā ir pārstāvētas visdažādākās institūcijas, sabiedriskās organizācijas. Kur mēs šodien esam? Esam pie gatava likumprojekta teksta, un mazajā darba grupā tiek izskatīts katrs tā pants, veicot precizējumus, piemēram, definīcijās," informē A.Tiknuss. "Man kā Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājam, kas pašlaik strādā ar Publisko iepirkumu likumu, ļoti svarīga šķiet procedūru precizitātes ievērošana. Arī publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanā ir nepieciešamas absolūti skaidras procedūras. Gan darba grupa, gan es uzskatu, ka Publiskās un privātās partnerības likums ir vajadzīgs. Bet ar tā izstrādi nav viegli gājis un joprojām ir diezgan smagi. Arvien rodas jautājumi - piemēram, kas tad ir koncesija no risku sadales viedokļa?"

Jaunumi salīdzinājumā ar iepriekšējā likumprojekta versijām ir vairāki. Likumprojektā jaunums ir institucionālā privātā partnerība, kas paredz kopsabiedrību veidošanu.

Kā skaidro juridiskā biroja "Public and Private Law Consulting" parneris Ēriks Mežalis, institucionālajā privātajā partnerībā publiskais un privātais partneris nodibina kopsabiedrību, un pēc tam valsts vai pašvaldība ar to attiecīgi slēdz koncesijas vai iepirkuma līgumu, tādējādi uzticot šai sabiedrībai noteiktas funkcijas. Šāda metode ir piemērota tad, ja publiskais partneris vēlas vairāk piedalīties līguma pārvaldē, īstenot pastiprinātu uzraudzību pār PPP projektu. Darbs sabiedrības valdē ļautu aktivizēt līdzdalību, jo projekta attīstīšanā investora viedoklis ir svarīgs.

A.Tiknuss norāda, ka jaunums likumprojektā ir publiskā iepirkuma un partneru izvēle konkursa dialoga veidā. "Šobrīd apritē ir Publisko iepirkumu likuma izmaiņas, kur arī iekļauta šī konkursa dialoga metode. Ļoti svarīgi, ka likumprojektā ir paredzēta uzraudzības institūcija - tā varētu vai nu tikt radīta no jauna, vai varētu tikt mainīti uzdevumi kādai jau esošai iestādei, un šī uzraudzības institūcija būs gan projekta vērtētāja, gan konsultāciju sniedzēja. Kas īsti būs šī institūcija - tā būs politiska izšķiršanās. Pagaidām par to runāt ir pāragri. Trešais svarīgais punkts - ir paredzēta ļoti nopietna Finanšu ministrijas rīcība un darbība, lai fiksētu un izvērtētu gan finanšu riskus, gan ilgtermiņa saistības."

Likumprojekta izstrādes grupas vadītājs gan norāda, ka "viegli izprotams likums tas noteikti nebūs".

Ar grūti izprotamiem likumiem ir viena nelaime - tos ir iespējams dažādi interpretēt, ko pierādījusi līdzšinējā pieredze. Jācer, ka šoreiz tā nebūs, it sevišķi tik jutīgā laukā kā PPP. Vajadzību pēc precīziem formulējumiem uzsver arī V.Tamužs: "Piemēram, šādā veidā [PPP] būvē pašvaldību bērnudārzus, ierodas valsts kontrole un pa punktiem norāda uz tādiem un tādiem pārkāpumiem. Lai pret to aizsargātos, būtu jāalgo dārgi juristi, kas izstrādā detalizētu līgumu, bet tad vairs nav vērts celt bērnudārzu, jo izmaksas palielinājušās. Tāpēc labi, ka ir likums, noteikumi, ko katrs var izlasīt un skaidri argumentēt. Un tas būtu ļoti labi tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri arī varētu piedalīties šādos projektos."

PPP ir sarežģīta lieta. Saistībā ar ilggadējo likumprojekta izstrādi rodas naivs jautājums - kā ar to visu ir tikuši galā citās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, kur PPP eksistē jau pietiekami sen ar lielu vērienu? A.Tiknuss teic - ārvalstu kolēģi atzinuši, ka PPP sistēmā ir gadījušās arī nopietnas kļūmes un neveiksmes. Bet tas viss ir aprobēts. Vai nebija iespējams likuma izstrādē pārņemt iespējami gatavu pieredzi? Galvenokārt jau tad, kad daudzi cilvēki ilgstoši izstrādāja iepriekšējo, izbrāķēto likumprojektu, kurā, izrādās, izlaists vesels PPP atzars.

Ja brāķis gadās privātā struktūrā, tad ir liels tracis un vainīgie smagi cieš. Publiskajā partnerības pusē, šķiet, procesi rit savu gaitu, vien iestiepjoties garumā. Un tad gadās, ka rati skrien pa priekšu zirgam. Arī tagad, kā rādās, PPP beidzot grasās uzņemt ātrāku gaitu. Bet nekur tālu neaizskries. Kaut vai tādēļ vien, ka katrs PPP projekts, kurā pakalpojuma līgums garāks par pieciem gadiem (un šie projekti lielākoties ir ilgtermiņa pasākumi), ir īpaši jāizskata un jāapstiprina Ministru kabinetā.

 

 



UZZIŅAI
Publiskās un privātās partnerības likumprojekta novitātes
• Paplašināts publisko partneru loks
• PPP projektu uzraudzības vienība un kompetences centrs
• Lēmumu par PPP procedūras uzsākšanu publiskā partnera pārstāvis pieņem, pamatojoties uz finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem; nepieciešams Finanšu ministrijas un PPP uzraudzības vienības atzinums
• Tiek paredzēts konkursa dialogs
• Īpaši nosacījumi būves koncesijai
• Finansētāja iejaukšanās tiesības
• Regulēta privātā partnera izvēles procedūra institucionālā PPP gadījumā
• Kompensācijas PPP līguma pirmstermiņa izbeigšanās gadījumā
• Ieviesta sūdzību izskatīšanas kārtība

DER ZINĀT
Publiskā un privātā partnerība (PPP)
• Sadarbība starp valsts vai pašvaldības institūciju un privātā sektora komersantu, kuras ietvaros kāds publiskais pakalpojums vai objekts uz līguma pamata tiek nodots privātajam komersantam uz noteiktu laika posmu un nosacījumiem, lai nodrošinātu publiskos pakalpojumus un piesaistītu privātā sektora resursus.
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas