Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.41 (148) 2008. gada 8. oktobris
            

  Eiropas nauda | Kā apgūstam atvēlēto

Norvēģu pieredze – Zemgalē
JURIS KĀLIS, ZPR speciālists, – speciāli "KV"


Foto: no ZPR arhīva

Zemgalē uzsākta Norvēģijas finanšu instrumenta pirmā atbalstītā projekta "Zemgales reģiona pašvaldību institucionālo spēju stiprināšana ekonomisko aktivitāšu veicināšanai sadarbībā ar Norvēģijas institūcijām" īstenošana.



Projekta iesniedzējs un vadošais partneris ir Zemgales Plānošanas reģions (ZPR), bet sadarbības partneri: Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Jēkabpils rajona padome, Aizkraukles novada dome, Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Jēkabpils dome, kā arī Spidebergas pašvaldība Norvēģijā.

No katras minētās partnerinstitūcijas projekta ieviešanā piedalās attīstības plānošanas un uzņēmējdarbības speciālisti vai projektu vadītāji. Projekta mērķis ir stiprināt ZPR un reģiona pašvaldību administratīvo veiktspēju, kā arī veidot pamatu savstarpējai sadarbībai reģiona ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. Projekta ieviešanas gaitā paredzēts izstrādāt vienotus teritorijas plānošanas instrumentus, vienotu indikatoru sistēmu, iegādāties tehnisko aprīkojumu, pilnveidot plānošanas dokumentus, kā arī veikt pētījumu un izstrādāt rekomendācijas par uzņēmējdarbības aktivitātes palielināšanas iespējām reģionā. Projekta ietvaros tiks izveidota vienota datubāze par industriālajām teritorijām, izstrādāti priekšlikumi vairākiem publiskās un privātās partnerības pilotprojektiem, paredzēts apmācīt 25 vietējos teritorijas plānošanas un attīstības ekspertus, kā arī 35 projektu vadītājus un uzņēmējdarbības ekspertus.

 

Zemgalieši - Spidebergas pašvaldībā

Sākot projekta ieviešanu, septembra beigās 13 cilvēku delegācija, kuras sastāvā bija pašvaldību deputāti un vadošie speciālisti no visām minētajām partnerinstitūcijām, devās trīs dienu darba vizītē uz Spidebergu Norvēģijā. Tur norvēģu kolēģi zemgaliešus iepazīstināja ar Spidebergas industriālās attīstības stratēģiju un telpiskās plānošanas sistēmu nacionālā un vietējā līmenī, kā arī ar valstī pastāvošo likumdošanu mazo un vidējo uzņēmumu attīstības jomā.

Viesi no Latvijas apmeklēja Spidebergas Industriālo parku un Industriālās attīstības reģionālo aģentūru, pārrunāja jautājumus, kas skar starptautisko sadarbību, reģionālo un vietējo plānošanu, valsts un privātās partnerības izveidi un stiprināšanu, kā arī komersantu izglītošanu. Galvaspilsētā Oslo bija tikšanās ar Vietējo pašvaldību asociācijas pārstāvjiem.

Norvēģijā, kur ir aptuveni 4,5 miljoni iedzīvotāju, darbojas 19 reģionālās un 430 vietējās pašvaldības. Taču arī tur sākusies administratīvi teritoriālā reforma, kuras mērķis, tāpat kā pie mums, ir mazināt nelielo vietējo pašvaldību skaitu un izveidot lielākas, spēcīgākas vietvaras. Tālab notiek asas politiskas debates par valsts institūciju un pašvaldību funkciju pārdali varas decentralizācijas virzienā. Patlaban Spidebergas reģionālajā pašvaldībā, ko apmeklēja Latvijas delegācija, pārvaldes funkcijas īsteno septiņas politiskās partijas pārstāvoša valde 21 deputāta sastāvā. Tā kā reģiona centrs - Spideberga - atrodas tikai 45 kilometru attālumā no galvaspilsētas Oslo, aptuveni 65 procenti iedzīvotāju nodarbošanos ir atraduši ārpus reģiona teritorijas. Tālab reģions par galvenajām prioritātēm ir izvirzījis cilvēkresursu attīstību ar izglītotu, domājošu cilvēku centrā, kā arī dzīvošanai labvēlīgas vides radīšanu. Turklāt, kā pēc brauciena uzsvēra ZPR administrācijas izpilddirektors Raitis Vītoliņš, norvēģi cilvēkresursu attīstību saista ar izglītības pilnveidošanu visos līmeņos, iekļaujot uzņēmējdarbību veicinošus elementus mācību procesā, sākot ar pirmsskolas izglītības iestādēm un turpinot tālākās pakāpēs. Tāpēc sevišķi liela vērība Norvēģijā tiek veltīta pedagogu sagatavošanai. Starp citu, vidējā vispārējā un profesionālā izglītība Norvēģijā ir reģionu kompetencē, tāpat kā ceļu un sabiedriskā transporta, kā arī ar uzņēmējdarbību saistītu jautājumu risināšana.

 

Uzņēmējdarbību veicinošas sviras

Reģiona pašvaldība nodarbojas ar teritorijas attīstības plānu izstrādāšanu, arī ar stratēģiskā plāna izveidi biznesa attīstībai, cenšoties panākt harmonisku mijiedarbību industrijas un lauku attīstībā, pietuvinot ražošanu lauku teritorijām, vienlaikus sekmējot arī lauksaimnieciskās ražošanas uzplaukumu. Tiesa, lauku saimniecības akmeņainajā Norvēģijas zemē ir nelielas: to platība nepārsniedz četrus līdz sešus hektārus. Tālab īpašnieki līdztekus lauksaimniecībai rod vēl kādu citu nodarbi, visbiežāk pakalpojumu sfērā. Arī norvēģi teritorijas ekonomisko uzplaukumu saista ar industriālo zonu un parku sekmīgu darbību. Tā zemgaliešu apmeklētajā Spidebergas reģionā pašvaldība ir izveidojusi aptuveni 20 hektāru lielu industriālo zonu ar atbilstošu pievadošo infrastruktūru, ko pēc tam pārdod komersantiem par cenu, kurā iekļauti infrastruktūras izveides tēriņi.

Ir izveidoti vēl arī citi uzņēmējdarbību veicinoši instrumenti. Piemēram, Nūtodenes pašvaldībā zemgalieši iepazinās ar uzņēmējdarbību veicinošas Attīstības aģentūras darbu, kas izveidota, apvienojot privāto un pašvaldības kapitālu. Arī Vietējo pašvaldību reģionālajā asociācijā ir izveidots uzņēmējdarbības atbalsta fonds, kas strādā ar peļņu, ko atkal novirza attīstībai.

Rakstā ieskicēta tikai maza daļa no iespaidiem un idejām, ko zemgalieši atveduši no norvēģu zemes. Taču sadarbība ir tikko aizsākusies un labās prakses piemēri, kā apgalvo projekta vadītāja Inga Bērziņa no Bauskas, atspoguļosies daudzās aktivitātēs visā Zemgalē, piemēram, attīstot uzņēmējdarbības prasmju popularizēšanu bērnudārzos un skolās, īstenojot valsts un privātās partnerības projektus reģionā.

Projekta ieviešana ilgs divus gadus un noslēgsies 2010.gada jūnijā, kad notiks konference, kurā sabiedrību iepazīstinās ar projekta rezultātiem un apkopos rekomendācijas turpmāko projektu izstrādei un ieviešanai jaunizveidotā sadarbības tīkla ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 363 193 lati. Pieprasītais granta finansējums ir 308 714 latu (85%), Zemgales Plānošanas reģiona līdzfinansējums - 54 479 lati (15%).

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas