Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.41 (148) 2008. gada 8. oktobris
            

  Seko līdzi | Lasi, pārbaudi, atceries

Dokumentu projekti

2.oktobra Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti vairāki tiesību aktu projekti, kas skar uzņēmējus un uzņēmējdarbību. Ar pilnu tiesību aktu projektu sarakstu var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā http://www.mk.gov.lv/lv/mk/vsssanaksmes/izsludinato-projektu-tabula/. "Komersanta Vēstneša" sagatavotie tiesību aktu projektu apraksti balstīti uz internetā pieejamajiem dokumentu projektu tekstiem un to paskaidrojuma rakstiem, anotācijām, ministriju informācijas.

Bezskaidras naudas norēķini vairumtirdzniecībā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām""

Saskaņā ar informatīvajā ziņojumā "Par iespēju atvieglot tirdzniecības nosacījumus vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā" (izskatīts 13.05.2008. Ministru kabineta sēdē) izdarītajiem secinājumiem attiecībā uz turpmāko nepieciešamo rīcību tirdzniecības organizēšanas kārtību reglamentējošās tiesiskās vides, kas noteikta 1999.gada 31.augusta Ministru kabineta noteikumos Nr.312 "Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība" (turpmāk MK noteikumi Nr.312), sakārtošanai un efektīvas uzraudzības nodrošināšanai, pirms MK noteikumu Nr.312 atzīšanas par spēku zaudējušiem nepieciešams pieņemt vairākus normatīvos aktus - tajā skaitā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", precizējot skaidras naudas lietošanas ierobežojumus vairumtirdzniecībā un nostiprinot vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības jēdzienu skaidrojumus.

Likumprojekts precizē bezskaidras naudas norēķinu prasību vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kas nepieciešami efektīvas uzraudzības un kontroles nodrošināšanai tirdzniecības nozarē.

Saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi un labo praksi bezskaidras naudas norēķina principa ieviešana vairumtirdzniecībā tiek uzskatīta par piemērotāko līdzekli cīņā ar pārkāpumu novēršanu preču apritē un ieņēmumu uzskaitē un mazumtirdzniecība uzskatīta par riska zonu, kurā pārkāpumi gan preču apritē, gan ieņēmumu uzskaitē ir viegli īstenojami, jo tajā gala norēķins notiek ar patērētājiem - fiziskajām personām, galvenokārt skaidrā naudā. Likumprojekts uzliek par pienākumu komersantiem veikt bezskaidras naudas norēķinus vairumtirdzniecības vietās, tādējādi kontroles nolūkos nodrošinot šīs prasības turpmāku ievērošanu pēc MK noteikumu Nr.312 spēka zaudēšanas.

 

Vairākas izmaiņas tirgotājiem

Likumprojekts "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā"

Likumprojekts precizē patērētāju tiesības un ražotāju, pārdevēju un tirdzniecības teritorijas, ēkas vai telpas, kur ar tirdzniecību nodarbojas vairāki pārdevēji, valdītāja pienākumus.

Saskaņā ar informatīvajā ziņojumā "Par iespēju atvieglot tirdzniecības nosacījumus vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā" izdarītajiem secinājumiem attiecībā uz turpmāko nepieciešamo rīcību tirdzniecības organizēšanas kārtību reglamentējošās tiesiskās vides, kas noteikta 1999.gada 31.augusta Ministru kabineta noteikumos Nr.312 "Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība" (turpmāk MK noteikumi Nr.312), sakārtošanai un efektīvas uzraudzības nodrošināšanai, pirms MK noteikumu Nr.312 atzīšanas par spēku zaudējušiem nepieciešams pieņemt vairākus normatīvos aktus - tajā skaitā likumprojektu "Grozījumi patērētāju tiesību aizsardzības likumā", iekļaujot tajā tiesību normas attiecībā uz tirgotāja un tā preču identificēšanu mazumtirdzniecības vietās, kā arī papildinot pārejas noteikumus ar punktu, kas nosaka MK noteikumu Nr.312 atzīšanu par spēku zaudējušiem.

Likumprojekts paredz:

1) iekļaut tiesību normas attiecībā uz tirgotāja un tā preču identificēšanu mazumtirdzniecības vietās, t.sk. ražotāja vai pārdevēja, kas realizē preces identificēšanu uz tirdzniecības automātiem;

2) personas, kas slēdz līgumu pārdevēja vārdā vai pārstāvot pārdevēju un tā intereses, prasības, slēdzot līgumus ārpus pastāvīgās tirdzniecības vietas;

3) tirdzniecības teritorijas, ēkas vai telpas, kur ar tirdzniecību nodarbojas vairāki pārdevēji, valdītāja pienākumu apstiprinātā teritorijas, ēkas vai telpas plānā iekļaut informāciju par attiecīgo pārdevēju un tā tirdzniecības vietu;

4) papildināt pārejas noteikumus ar punktu, kas nosaka MK noteikumu Nr.312 atzīšanu par spēku zaudējušiem;

5) noteikt tirdzniecības organizēšanas kārtību ar pašvaldību saskaņojamās tirdzniecības vietās;

6) precizēt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 12.panta ceturto daļu, nosakot, ka gadījumā, ja patērētājam atteikuma veidlapa nav izsniegta, patērētājs atteikumu adresē ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam, ar ko patērētājs ir noslēdzis līgumu;

7) papildināt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma kompetenci ar reklāmas un negodīgas komercprakses uzraudzības funkciju, izņemot zāļu un veterināro zāļu jomā, kur uzraudzību veic attiecīgi Veselības inspekcija un Pārtikas un veterinārais dienests.

Likumprojekts "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" ir izskatāms vienotā paketē ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas paredz precizēt skaidras naudas lietošanas ierobežojumus vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā.

 

Īres un transporta izdevumu kompensācija bezdarbniekiem

Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par bezdarbnieka stipendiju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un neformālās izglītības ieguves laikā"

Noteikumu projekts paredz noteikt bezdarbnieka stipendijas apmēru profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā 70 latu apmērā un neformālās izglītības ieguves laikā stipendiju 35 latu apmērā.

Profesionālās apmācības laikā piešķiramās stipendijas apmēra paaugstināšanā un summas noteikšanā par pamatu ir ņemta vērā šobrīd bezdarbniekam maksimālā iespējamā faktiski kompensējamā summa, kas atbilstoši pašreizējam regulējumam var veidot 31 latu (īres izdevumu kompensācijas gadījumā - ne vairāk kā lats par katru kalendāra dienu). Šāda stipendijas apmēra noteikšana nodrošinātu arī saskaņotību ar izglītības sistēmas ietvaros pastāvošo minimālo stipendijas apmēru augstākās izglītības programmās studējošajiem, kuri uzņemti konkursa kārtībā un studē valsts finansētajās studiju vietās (MK 24.08.2004. noteikumu Nr.740 "Noteikumi par stipendijām" 8.1.apakšpunkts). Jāņem vērā arī tas, ka gan augstākās izglītības programmās studējošie, gan bezdarbnieki pēc būtības atrodas līdzvērtīgos apstākļos attiecībā uz iztikas nodrošinājuma iespējām, nepieciešamo papildu izdevumu segšanu attiecībā uz izglītības programmas apguvi - ceļš, pusdienas, mācību līdzekļi, u.c., tādējādi arī līdzvērtīga apmēra noteikšana būtu objektīva un pamatota, kas arī veicinātu vienotu noteikumu piemērošanu līdzīgās politikas jomās.

Neformālās izglītības laikā piešķiramās stipendijas apmēra summa ir noteikta, lai turpinātu ievērot un saglabātu līdz šim pastāvošo proporcionālo attiecību starp stipendijas apmēru profesionālās apmācības laikā (Ls 40) un stipendiju neformālās izglītības ieguves laikā (Ls 25). Stipendijas apmēru neformālās izglītības ieguves laikā ir paredzēts paaugstināt līdz 35 latiem, kas veidotu 50% no stipendijas profesionālās apmācības laikā.

Bezdarbniekiem līdz ar īres un transporta izdevumu kompensāciju apvienošanu vienā stipendijā, tiks atceltas pašreiz pastāvošās administratīvās procedūras attiecībā uz transporta un īres izdevumu attaisnojošo dokumentu iesniegšanu izglītības iestādē.

 

Par etiķskābes izplatīšanu mazumtirdzniecībā

Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2007.gada 27.februāra noteikumos Nr.158 "Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārtikas piedevām un pārtikai, kurā izmantotas pārtikas piedevas, kā arī prasības pārtikas piedevu marķējumam""

Noteikumu projekts paredz aizliegt izplatīt mazumtirdzniecībā pārtikas etiķskābi ar koncentrāciju virs deviņiem masas %, līdz ar to augstas koncentrācijas pārtikas etiķskābi atļaujot izmantot kā pārtikas piedevu tikai profesionālajā lietošanā - pārtikas uzņēmumos pārtikas produktu ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošināšanai.

Kā rāda citu Eiropas valstu pieredze, etiķskābes ar koncentrāciju virs deviņiem masas % izmantošana sadzīvē nav nepieciešama un to pilnībā ir iespējams aizstāt ar vājākas koncentrācijas etiķskābi vai citiem, mazāk bīstamiem produktiem.

Noteikumu ieviešana ievērojami samazinātu koncentrētas etiķskābes pieejamību iedzīvotājiem un novērstu nejaušu nelaimes gadījumu iespēju. Laika posmā no 2000.gada līdz 2008.gada jūnijam hospitalizēti 255 pieaugušie un no 2003.gada līdz 2007.gadam hospitalizēti 42 bērni, kas guvuši iekšējus apdegumus no etiķa esences. Minēto gadījumu analīze liecina, ka galvenais iemesls, kādēļ cilvēki saindējas vai apdedzinās ar etiķskābi, ir tās iedzeršana kļūdas dēļ - sajaucot ar minerālūdeni, jo etiķa esences pudeles forma neatšķiras no minerālūdens pudeles formas.

Ņemot vērā, ka viena slimnieka ārstēšana un rehabilitācija, kas saindējies vai guvis apdegumus no etiķa esences, valstij izmaksā vidēji 1000 latu, kā arī saindēšanās un apdeguma sekas atstāj iespaidu uz pacientu turpmāko dzīvi, noteikumu ieviešana nodrošinātu ievērojamu ekonomisko un sabiedrības veselības ieguvumu.

 

Par investīcijām zvejas ostās

Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 26.maija noteikumos Nr.371 "Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam "Investīcijas zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās"""

Noteikumu projektu ir izstrādājusi Zemkopības ministrija. Tas attiecas uz dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politiku.

Pamatojoties uz pasākuma "Investīcijas zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās" projektu iesniegumu pieņemšanas pirmās kārtas pieredzi, noteikumos ir nepieciešams izdarīt grozījumus, lai uzlabotu projektu administrēšanu un atbalsta pretendentiem atvieglotu projektu iesniegumu sagatavošanu un projektu īstenošanu.

Grozījumi paredz samazināt ar projekta sagatavošanu vai īstenošanu tieši saistīto vispārējo izmaksu īpatsvaru publiskajā finansējumā. Pasākumam atvēlētā publiskā finansējuma apmērs ir 90% no projekta attiecināmajām izmaksām, bet atbalsta apmēru vispārējām izmaksām, kas saistītas ar projekta sagatavošanu vai īstenošanu, paredzēts samazināt līdz 40%.

Grozījumi nepieciešami, lai vienā projektu iesniegumu kārtā radītu iespēju atbalstu saņemt vairākiem atbalsta pretendentiem, kā arī lai precizētu ostu pārvalžu iesniedzamos dokumentus attiecībā uz nekustamo īpašumu, kurā projekts tiks īstenots.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas