Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.45 (152) 2008. gada 5. novembris
            

  Aktuāli | Biznesa kultūrā arī godprātība maksājumos

Kad mazliet zagt nav ļauni?
Lidija Dārziņa, "KV"


Ne pasaule, ne Eiropa, ne vēl jo vairāk Latvija pagaidām nav tikusi skaidrībā, ar kādiem līdzekļiem līdztekus valdību miljardu injekcijām lielākajās ekonomikās varēs pārvarēt pārmērībās slīkstošo virtuālā biznesa meistaru izraisītās globālās finanšu krīzes sekas. Pagaidām visi kopkorī nodarbojas ar prognožu minēšanu, biedēšanu, ko, protams, visdzirdīgāk uztver vājākie un godprātīgākie.
Tāpat kā pasaulē, arī Latvijā šī ir visnotaļ savdabīga kapitālisma attīstības fāze, kad var iemanīties pelnīt, nu jau aizbildinoties ar vispārējo krahu, jo kurš tad nenoticēs kāda finanšu grūtībām, kad visu piesedz drūmā statistika. Ļaunākais, kas pašreiz tiek piesaukts un notiek, ir domino efekts, kad viena uzņēmuma finanšu problēmas sāk veidot maksātnespējīgo virteni.



Latvijā joprojām ir ļoti maz - tikai 32 - ekonomiski aktīvie komersanti uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem, turpretī Eiropā vidēji vairāk nekā piecdesmit. Neraugoties uz to, ka biznesa labvēlības ziņā mūsu valsts sevi slavē kā progresējošu, latvieši tiek šaustīti par neuzņēmīgumu. Nu labi, ja tā varētu bikstīt algotņus, kuru liela daļa nākusi no iepriekšējiem laikiem, kad vieglums bija tas, ka nebija jādomā, jo to darīja priekšnieki. Bet tomēr - ir tūkstošiem cilvēku, kuri, noticējuši savai komersanta dziņai, valsts solījumiem un skubinājumiem, atvērtā tirgus iespējām, ir izveidojuši uzņēmumus, iekļaujoties tā dēvētajā mazo un vidējo uzņēmumu kategorijā (lai šajā statusā konkurētu praktiski ar visu Latvijas biznesu, izņemot dažus desmitus lieluzņēmumu). Tagad daudzi no viņiem tiek ierauti nemaksāšanas ķēdē, kuras sākums mēdz būt arī pie valsts un pašvaldību naudas piesietais gals, piemēram, būvniecībā, kas ir valsts īpaši atbalstīta nozare tieši finanšu nepietiekamības situācijā.

Taču vai tiešām ir tā, ka valstī naudas vispār nav nemaz? Arī valsts un pašvaldību pasūtījumiem paredzētās? Vai valsts un tās struktūrvienības ir tās, kas kavē maksājumus pasūtījumu konkursos uzvarējušajiem - tātad ģenerāluzņēmējiem? Bet varbūt ir tā, ka ģenerāluzņēmēji, savākuši valsts naudu, apakšuzņēmējiem acīs skatoties, vienkārši melo par savām problēmām? Aizsedzoties ar globālās finanšu krīzes vīģes lapu, izrīkojas ar apakšuzņēmējiem - mazajiem komersantiem - kā aborigēniem, padarot viņus par antiņiem, kuri nevar samaksāt strādājošajiem - baltajiem vergiem tikai tāpēc, ka naudu šajā it kā detalizētajā valsts pasūtījumu procedūrā pietur ģenerāļi. Kapitāla uzkrāšanas sākotnējos gados tika pievērtas acis uz negodīgu mantas pārdali, jo mazliet zagt taču nebija ļauni. Bet cik ilgi ir pieļaujamas pārejas perioda novirzes? Vēl 20 gadus?

Šovasar zivsaimniecības nozares pārstāvji "Komersanta Vēstnesim" stāstīja, ka pārstrādes uzņēmumi ir ļoti slikti maksātāji par piegādāto izejvielu - neievēro maksāšanas grafikus, un zvejniekiem var gadīties novembrī un decembrī saņemt naudu par martā nodotām zivīm. Tādējādi viņi kļuvuši par tādiem kā pusbaņķieriem, kas kreditē apstrādātājus. Visās citās Eiropas Savienības valstīs un arī Krievijā apstrādes uzņēmumi korekti norēķinoties ar piegādātājiem, tikai ne Latvijā. Un tas neesot finansiālo grūtību dēļ, vienkārši tāds darbības stils - izmantot svešu naudu iespējami ilgāk, vairojot savus apgrozāmos līdzekļus.

Gan tiem, kas piešķir un uzrauga valsts naudu, gan tiem, kas to izcīnījuši konkursos, derētu atcerēties: tā nav domāta tikai primitīvai sadalei, bet darba vietu nodrošināšanai, lai mazajos un vidējos uzņēmumos strādājošie, kurus algo apakšuzņēmēji, piemēram, būvniecībā, varētu nopelnīt savām ģimenēm maizi. Par neko vairāk pašreiz nav pat runas.

Neviens taču nav pasludinājis valstī force majore, kas līgumos tie aprunāta kā situācija kara un citos gadījumos, kad līgumi nav spēkā? Tik un tā varbūt jāskatās, ko grozīt likumos, lai laupīšana un zagšana no ielām un veikaliem masveidā nepārmestos uz miljoniem, kas tiek izmaksāti no valsts un Eiropas Savienības struktūrfondu kases.

Šogad oktobrī Latvija Ziņojumā Eiropas Komisijai par nacionālās Lisabonas programmas īstenošanu ir uzskaitījusi virkni pasākumu uzņēmējdarbības kultūras sekmēšanā. Godprātība maksājumos ir katras valsts iekšēja lieta, domājot par visu sabiedrību, - arī atbildība.

 

 



No Latvijas šā gada oktobra Ziņojuma par progresu Latvijas nacionālās Lisabonas programmas īstenošanā

Uzņēmējdarbības kultūras sekmēšana
Kā liecina Pasaules Bankas grupas pētījuma "Uzņēmējdarbība 2008.gadā" rezultāti, uzņēmējdarbības vide Latvijā kopumā ir uzlabojusies (Latvija
178 valstu vidū ir ierindota 22.vietā jeb par divām pozīcijām augstāk nekā iepriekšējā pētījumā). Vienlaikus jāatzīmē, ka tādās jomās kā atļaujas un licences, darbinieku nodarbināšana, īpašuma reģistrācija Latvijas pozīcijas ir neapmierinošas.
Kopš 1999.gada tiek izstrādāts ikgadējais starpministriju politikas plānošanas dokuments "Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns". Tajā ietverti uzņēmējdarbības vides politikas rīcības virzieni, uzdevumi, veicamie pasākumi, atbildīgās institūcijas, rādītāji uzdevumu izpildes novērtēšanai un izpildes termiņi.
Pasākumu plāns ietver tiesību aktu izmaiņas, procedūru pārskatīšanu un vienkāršošanu, koordinācijas uzlabošanu starp dažādām institūcijām, informācijas sagatavošanu un publicēšanu, kā arī valsts iestāžu darbinieku apmācību. Plānā ir ietverti vairāk nekā 300 pasākumu. Tas tiek izstrādāts, ņemot vērā uzņēmēju, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmēju, sociālo partneru un Ārvalstu investoru padomes Latvijā rekomendācijas. 2008.gada Pasākumu plānā ietverti 32 veicamie uzdevumi, no kuriem svarīgākie ir uzņēmumu konkurētspēju veicinošas nodokļu politikas izstrāde, būvniecības procedūru pārskatīšana un prasību vienkāršošana, nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūru pilnveidošana.
EK projekta ietvaros līdz 2008.gada pavasarim tika izvērtēti tie nacionālie normatīvie akti, ar kuriem tiek pārņemti 13 prioritārajās jomās mērāmi ES tiesību akti, un ir apzinātas informācijas sniegšanas prasības, kas pārņemtas šajos normatīvajos aktos. Informācijas prasību kvantitatīvie mērījumi Latvijā tiks veikti vides un pievienotās vērtības nodokļa likumdošanas jomā. Plānots, ka kopumā ES līmeņa administratīvā sloga mērījumi tiks pabeigti un priekšlikumi likumdošanas uzlabošanai izstrādāti līdz 2008.gada beigām. 

Avots: Ziņojums iesniegšanai Eiropas Komisijā apstiprināts 2008.gada 17.oktobrī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.626

 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas