Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.45 (152) 2008. gada 5. novembris
            

  Biznesa vide | Kas uzņēmējus gaida nākotnē

Latvijas budžets lielo svārstību fāzē
Mudīte Luksa, "KV"


Ja situācija valsts tautsaimniecībā nebūtu tik dramatiska, varētu rīkot derības – cik liels īstenībā būs tautsaimniecības kritums nākamajā gadā un valsts budžeta deficīts.
Arī ekonomikas eksperti apgalvo, ka paredzēt pasaules krīzes attīstību un tās mijiedarbības sekas dažādās valstīs tuvākajā laikā ir teju neiespējami.



Jau valsts budžeta projekta izstrādes gaitā tā veidotājus par pārlieku optimismu kritizēja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, norādot, ka reāli iekšzemes kopprodukta pieaugums nākamgad gaidāms 0,1-1% līmenī, un tādējādi budžeta deficīts var sasniegt 4 procentus.

SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks, paredzot, ka IKP nākamgad var kristies par 1,5%, gan pieļauj lielu svārstību intervālu - no -3% līdz nullei.

Bet finanšu ministrs Atis Slakteris 29.oktobrī paziņoja, ka valdība rosinās labot nākamā gada budžeta projektā plānoto ekonomikas izaugsmes 2% prognozi uz negatīvu, iespējams, -1%, līdz ar to par vismaz 200 miljoniem latu tiks samazināti budžeta ieņēmumi un izdevumi, kā arī plānots vēl par aptuveni 5-10% samazināt valsts pārvaldē strādājošo algu fonda līdzekļus.

Uzņēmēji nav mierā arī ar to. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, atsaucoties uz komersantu iniciatīvu, pagājušajā nedēļā iesniedza atklāto aicinājumu Ministru kabinetam un Saeimai.

Tajā cita starpā teikts: "Latvijas tautsaimniecība ir vislielākajā mērā atkarīga no ārvalstu partneru - kredītreitingu aģentūru, analītiķu, kredītiestāžu, valdību un pat žurnālistu - viedokļa par Latvijas spēju atbilstīgi un izlēmīgi rīkoties, lai mazinātu ekonomiskās un finanšu krīzes ietekmi un paātrinātu ekonomikas atveseļošanos.

Ārvalstu partneri arvien pesimistiskāk vērtē Latvijas izredzes - visas lielākās kredītreitingu aģentūras būtiski pazeminājušas Latvijas vērtējumu, aizvadītajās nedēļās dramatiski pieaudzis Latvijas kā aizņēmēja kredītriska vērtējums un no tā izrietošās aizņemšanās iespējas un izmaksas.

Uzskatām, ka, plānojot 2009.gada budžetu, ir jāplāno IKP samazināšanās par 4-5 procentiem. Budžets nākamajam gadam būtībā ir vienīgais instruments, ar kuru Latvijai šobrīd iespējams īstermiņā būtiski ietekmēt makroekonomisko situāciju un starptautisko partneru viedokli.

Aizvadītajos straujas izaugsmes un pieaugošas labklājības gados Latvijas valdībai nav iekrātas rezerves neparedzētām situācijām (kā to izdarījusi Igaunijas valdība) - tātad valstij nāksies aizņemties, tādējādi izraisot vēl sarežģītāku un dārgāku (vai pat neiespējamu) aizņemšanos uzņēmumiem."

Latvijas uzņēmēji, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedri, aicinājumā norāda šādas prasības:

• Nodrošināt maksimāli sabalansēta krīzes budžeta pieņemšanu, kas būtu balstīts uz reālistisku IKP samazināšanās prognozi;

• Nekavējoties uzsākt valsts pārvaldes aparāta reformu, lai samazinātu valsts aparāta izmaksas un uzlabotu efektivitāti, ar mērķi izveidot labāko valsts pārvaldi Eiropas Savienības jaunajās dalībvalstīs;

• Budžeta pārskatīšanas procesā nesamazināt produktīvās investīcijas, kas tiešā veidā sekmē tautsaimniecības attīstību, un balstīties uz prioritātēm, kas sekmē Latvijas globālo konkurētspēju;

• Nekavējoties uzsākt diskusiju ar uzņēmējiem un citām ieinteresētajām pusēm, lai vienotos par krīzes budžeta prioritātēm.

Internetā šīs 4-5% negatīvās attīstības sliekšņa prognozes daži vērtē kā ļaužu baidīšanu. Būtu labi, ja tā patiešām izrādītos taisnība.

Bet saprotamas arī uzņēmēju bažas par biznesa attīstības apdraudējumu, valstij pārlieka optimisma dēļ ieslīgstot nesamērīgi augstu parādu jūgā un tādējādi uzņēmējiem laupot pieejamību kredītresursiem.

 

 



SILVIJA GRESTE, uzņēmēja, Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes valdes priekšsēdētāja:
"Bankas jau šobrīd ir piesardzīgas, uztraucas par saviem reitingiem un peļņu, un līdz ar to vērojama strauja procentu likmju celšana. Ļoti patīkami bija dzirdēt Latvijas Komercbanku asociācijas prezidenta Teodora Tverijona apgalvojumu, ka bankas uzklausīs jebkuru uzņēmēju un nāks pretī krīzes situācijā. Patlaban gan ir vērojama tendence, ka bankas ir īpaši piesardzīgas. Agrāk stabili strādājošiem uzņēmumiem kredītus izsniedza samērā viegli, turpretī šobrīd uzņēmējiem ir diezgan problemātiski iegūt aizdevumu uzņēmuma tālākai attīstībai un pat iekārtu piegādēm. Saistībā ar esošajām kredītsaistībām es zinu vairākus gadījumus, ka tad, ja uzņēmējam kādu brīdi apgrozījuma krituma dēļ, kas šobrīd ir objektīvs rādītājs, radušies sarežģījumi ar apgrozāmajiem līdzekļiem, tad ir diezgan lielas grūtības pārliecināt bankas, ka uzņēmums ir dzīvotspējīgs un būtu jānāk pretim kredītsaistību termiņa pagarināšanā. Ir vērojama tendence, ka tiek pieprasīts daudz papildu dokumentu, kas nebija līdz šim, un uzņēmumam ir jāvelta diezgan daudz laika dialogam ar savu komercbanku. To it kā var saprast. Bet nesenā ziņa, ka vairāk nekā 1000 uzņēmumu paši ierosinājuši savu maksātnespēju, manuprāt, ir uzskatāms par nopietnu brīdinājumu. Tas, domāju, ir ļoti bīstams simptoms."

ULDIS KRAUJA, SIA "RB Invest" īpašnieks:
"Es pārstāvu vairākus uzņēmumus, kas gadu gaitā veiksmīgi darbojušies būvniecībā un nekustamo īpašumu laukā un ir akumulējuši zināmus līdzekļus, kas tika ieguldīti ražošanā. Ādažos izveidota pārtikas produktu iepakojumu ražotne "GetaPrint", kuras produkciju paredzēts arī eksportēt. Uzņēmumā ražošanas paplašināšanā ir jāiegulda lielas investīcijas, jo 100 procentu jaudu esam paredzējuši sasniegt šajā gadā. Un mūs uztrauc valsts kredītreitingi, vai būs iespējams dabūt naudas plūsmu uz Latviju, lai ar to savukārt nodrošinātu kredītu pieejamību uzņēmumiem. Mēs jau jūtam, ka ar to varētu rasties problēmas. Bet tas ir atkarīgs no visa, kas turpmāk notiks Latvijas ekonomikā un, protams, citur pasaulē.
Šis ražošanas virziens ir kļuvis par mūsu prioritāti. Uzņēmējam ir ļoti svarīga nopelnīto līdzekļu sadale – kurā darbības laukā ņemt atelpu un kurā mesties ar jaunu sparu. Nekustamais īpašums ir skaists bizness, kamēr tas ir augošs, bet ražošana ir skaists bizness, ja tas ir kvalitatīvs un visiem vajadzīgs. Esam sākuši doties tieši šajā virzienā."
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas