Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.45 (152) 2008. gada 5. novembris
            

  Aktuāli | Uzņēmēju neizmantotā izglābšanās iespēja

Tiesiskās aizsardzības procesi tikai septiņi. Rezultāts – nulle
Lidija Dārziņa, "KV"


Nobeigums. Sākums Nr. 44(151), 29.10.2008.

Maksātnespējas likumā no šā gada 1.janvāra paredzētā tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) iespēja īslaicīgās naudas grūtībās nonākušam komersantam atjaunot maksātspēju un novērst bankrota draudus iedzīvojas gausi. Taču arī pirmajā likuma darbības gadā pieteiktie septiņi tiesiskās aizsardzības procesi, no kuriem pieci ir izbeigti, tātad neizdevušies, viens apstrīdēts un viens cerīgi iesākts, procesa dalībniekiem ļauj izdarīt virkni secinājumu, kas un kāpēc procesā ķeras, kādi likumā būtu nepieciešami grozījumi.



Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas 15.oktobrī rīkotajā seminārā "Tiesiskās aizsardzības process - aktuāls risinājums uzņēmējiem un to kreditoriem" savs redzējums par to bija procesa pamatdalībniekiem - administratoriem un nodrošinātajiem kreditoriem.

 

Ko saskata nodrošinātais kreditors

Tiesiskās aizsardzības process ir jauns maksātnespējas procesa institūts ar cēliem mērķiem, bet pagaidām par to ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Nav izveidojusies prakse. Ir pieredzes un informācijas trūkums, komersantu nepārliecinātība, iespējamās TAP plāna realizācijas izmaksas, komersanti arī nevēlas atkailināties, jo, pieņemot TAP plānu, parādās pārējie kreditori, ko viņi nelabprāt grib atšifrēt, kurš kuram ir parādā, lai nesākas pārmetumi, kāpēc vienam ir tādas summas, otram - citādākas - nodrošinātā kreditora praksē novēroto uzskaitīja Raimonds Ozols, kurš seminārā pārstāvēja a/s "Hansabanka" un Komercbanku asociācijas viedokli. Atsaucoties uz saskari ar vairākiem TAP plāniem, par vērā ņemamu viņš minēja jaunāko, septembrī ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu - SIA "Remarks nekustamie īpašumi".

Maksātnespējas likuma 6.pants nosaka: TAP ir tiesiska rakstura pasākumu kopums komercsabiedrības interešu aizsardzībai, kad komercsabiedrībai īslaicīgi nepietiek naudas līdzekļu to saistību izpildei, kurām iestājies vai tuvākajā laikā iestāsies izpildes termiņš, lai atjaunotu tās maksātspēju pilnā apjomā - R.Ozols citē likumu, lai pievērstu uzmanību diviem aspektiem. Pirmkārt, ka tas nav tikai tiesiska rakstura pasākumu kopums (tas ir gan ekonomisku, gan finansiālu, gan menedžmenta, ražošanas, varbūt arī grāmatvedības restrukturizācijas pasākumu kopums, un ne tas vien) un, otrkārt, būtisks ir nosacījums: TAP ir pieļaujams, kad īslaicīgi nepietiek naudas līdzekļu. Bankas aizdevumu daļas speciālistam ir nācies uzrakstīt negatīvu atzinumu par TAP plānu tāpēc, ka uzņēmumā ir atklātas nevis īslaicīgas problēmas, bet tas gadiem ilgi strādājis ar zaudējumiem, aizņemoties finansējumu no kredītiestādes. Un beidzot tas vadzis bijis pilns un lūzis. Kā pēdējo glābiņu juridiskā persona meklēja iespēju izdzīvot, iesniedzot TAP. Gan nodrošinātajam kreditoram, gan maksātnespējas administratoram nācies konstatēt, ka tam nav pamata. To atzinis arī pats uzņēmums.

 

Konfrontācija - neviens nevēlas zaudējumus

R.Ozols vērtē, ka nepieciešama kreditoru prasījumu sabalansētība, un nevar būt tā, ka nenodrošinātais kreditors diktē noteikumus nodrošinātajam. Jo nodrošinātais kreditors formāli nepiedalās plāna saskaņošanā. Neformāli, jā, tas notiek. Turklāt nereti jau tad, kad nodrošinātais kreditors kā pārsteigumu nejauši uzzina - parādnieks iesniedzis TAP pieteikumu.

R.Ozols kā reālu min piemēru, ka nenodrošinātie kreditori par kopējo summu 3 miljoniem latu var izbalsot nodrošināto kreditoru, kuram ir prasības par 10 miljoniem, diktēt spēles noteikumus: kādos termiņos atmaksās, kādas darbības varēs veikt - saskaņojot, varbūt nesaskaņojot ar administratoru.

 

Vērtēt priekšnosacījumus

No Maksātnespējas likuma 4.panta izriet, ka TAP pirmais priekšnosacījums ir īslaicīgas finansiālas problēmas, un administratoram savā atzinumā, pirmām kārtām, vajadzētu pamatoties uz to, vai tās ir īslaicīgas vai ilglaicīgas vai sistemātiskas un hroniskas problēmas, uzskata R.Ozols.

Otrs priekšnosacījums. Aktīvu vērtība pārsniedz kreditoru saistības, kurām iestājies izpildes termiņš. Taču, ja sasummē visus kreditorus kopā, ja pašu kapitāls ir negatīvs, tad acīmredzot uzņēmums nav normāli dzīvotspējīgs. Tad vajadzētu pārdot aktīvus, lai sāktu ar pozitīvu pašu kapitāla darbību.

Savukārt ar aktīvu novērtēšanu arī ir problēmas, uz ekonomiskā atsitiena auksto dušu visstraujāk iepriekšējos gados augušajā nekustamo īpašumu segmentā norāda R.Ozols. Jo daudzi šie aktīvi ir bijuši pārvērtēti iepriekšējos gados, ar milzīgām vērtībām stāv bilancē. Tos ir nereāli pārdot, vienalga, vai bankrota procedūras ietvaros vai pašam uzņēmumam labprātīgi sameklēt pircēju - kaut vai par vienu trešdaļu no cenas. Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos kritušās cenas arī iekārtām, piemēram, kokrūpniecībā. Nav skaidrības arī ar debitoru parādiem, jo nav īstas pārliecības, kur ir reāli debitoru parādi, kur - nereāli. Jautājums ir par bilances vērtību un tirgus vērtību, bilances vērtību ir viegli iegūt - no pašu uzņēmumu sniegtās informācijas. Lai noteiktu tirgus vērtību, nepieciešams laiks (termiņus ierobežo likums) un nauda.

 

TAP=biznesa plāns

Būtiskākais, kas nav likumā noteikts, bet ko gribētu redzēt kredītiestādes un droši vien arī administratori, ir TAP biznesa plāns, kam jābūt ekonomiski pamatotam. R.Ozols piekrīt: tas ir komercnoslēpums, bet administratoram vajadzētu būt tiesīgam to pieprasīt. Un biznesa plānā vajadzētu ietilpt attiecīgam prognozējamam gan peļņas un zaudējumu aprēķinam, gan prognozējamai naudas plūsmai, ņemot vērā arī kreditoru prasījumu apmierināšanu saskaņā ar TAP pasākumu plānu. Jāredz arī veicamās paredzamās darbības finansiālās situācijas uzlabošanai, jābūt pasākumu plānam līdz pat detaļām (pārdot vai demontēt kādu iekārtu, likvidēt struktūrvienību).

Būtu nepieciešams noteikt arī atļauto darījumu samērojamību ar apgrozījumu apmēru. Piemēram, ja aktīvu vērtība ir vairāki desmiti tūkstošu, apgrozījums zem viena miljona latu, diez vai bez saskaņošanas ar administratoru drīkstētu atļaut veikt uzņēmumam darījumu par vienu miljonu.

Vēl - jāņem vērā, ka uzņēmuma darbība TAP laikā, no vienas puses, ir atvieglota (līgumsodi, nokavējumu naudas utt.), bet, no otras puses, apgrūtināta, jo piegādātāji vairs nepiegādās ar pēcapmaksu. Arī tas jāņem vērā biznesa plānā, lēšot naudas plūsmas.

R.Ozols administratoriem iesaka sadarboties ar nodrošinātajiem kreditoriem, jo kredītiestāde ir labāk informēta par savu klientu, tai ir arī plašāki cilvēkresursi - analītiķi, ekonomisti, finansisti, riska menedžeri, klientu menedžeri -, kas spēj izvērtēt plānu: "Lai nav tāds kāzuss, ka administrators ir simtprocentīgi pārliecināts par TAP plāna realizāciju, bet nodrošinātais kreditors saka: nē, tas nekur neder." Kam bijusi taisnība, var atklāties jau drīzumā, konstatējot, ka plāns netiek realizēts.

Kredītiestādes nav pret TAP. Taču tas nav panaceja, tas neatrisinās komersanta neefektīvas darbības radītās problēmas, ja komersants visu laiku strādājis ar zaudējumiem. Tāpat neatrisinās arī ekonomiskās vides apstākļus - augsto konkurenci, pieprasījuma kritumu, izejvielu cenu pieaugumu - tā no idealizācijas brīdina R.Ozols. Vienlaikus viņš izsaka cerību, ka ar laiku varbūt izveidosies pozitīva prakse TAP jomā, tā rezultātā būs ieguvēji gan nenodrošinātie, gan nodrošinātie kreditori, gan administratori, gan paši iesniedzēji.

 

 



UZZIŅAI
No priekšlikumiem likumu pilnveidošanai
• Maksātnespējas likumā tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai noteikto viena gada termiņu pagarināt līdz 2–3 gadiem.
• Pārskatīt/koriģēt kreditoru tiesību apjomu.

UZZIŅAI
• Līdz 2008.gada 1.oktobrim tiesās bija uzsākti 1286 maksātnespējas procesi, kā arī 7 tiesiskās aizsardzības procesi, no kuriem 5 ir izbeigti.
• Šogad uzsākto maksātnespējas procesu ir par 23% vairāk nekā pērn līdzīgā periodā (2007.gada 9 mēnešos bija uzsākti 992 maksātnespējas procesi).

Avots: SIA "Lursoft IT" sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru apkopotā statistika par Maksātnespējas reģistrā reģistrētajiem procesiem


Diskutablie un tiesiskās aizsardzības procesu praksē radušies jautājumi un administratoru atbildes seminārā

– Ir uzrakstīts plāns, sākts virzīt, bet rodas jaunas idejas, un es nolēmu kreditoriem izsūtīto plānu pagrozīt vēl pirms viņu atbildes saņemšanas. Vai es reāli to varu izdarīt?
– Kopējais termiņš, kāds norādīts likumā, ir 45 dienas, kad tiesai ir jāpieņem spriedums lietā. Likums un civilprocesa normas neparedz termiņa atlikšanu, pagarināšanu vai kā citādi termiņa grozīšanu. Tātad, ja ir jaunas idejas, tas acīmredzot šajās 45 dienās nebūs iespējams. Taču, ja termiņš atļauj, var pagūt panākt saskaņojumu arī grozījumiem.

– Vai kreditoriem, kuri ir bijuši pret TAP, šis plāns ir saistošs?
– Jā, ir saistošs. Un pat protestējot un ceļot prasību, ja TAP plānā ir paredzēts segt šīs saistības kādā konkrētā termiņā, nenodrošinātais vai nodrošinātais kreditors šo 12 mēnešu laikā, ja tāds termiņš ir noteikts ar tiesas spriedumu, nevar neko iebilst un viņam ir jāizpilda tiesas nolēmums.
>>>
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas