Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.46 (153) 2008. gada 12. novembris
            

  Jautājums. Atbilde | Kas uztrauc uzņēmējus

Samaksāt nodokļus, nezaudējot biznesu
Lidija Dārziņa, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Ināra Pētersone

     

Finanšu forumā Rīgā, tāpat kā iepriekš citos reģionos, uzņēmēji izmantoja iespēju pavaicāt gan par nodokļu maksāšanas praksē neskaidrajām situācijām, gan vēlējās precizēt ierosināto nodokļu grozījumu nianses, kā arī uzzināt, kāpēc atsevišķi iepriekš izskanējušie priekšlikumi vairs nav nodokļu politikas izstrādātāju darba kārtībā. Pēc jautājuma satura var spriest, ka nodokļu maksātājus pat ļoti interesē ne tikai rītdienas nodokļi.
Uz jautājumiem solidāri atbildēja Finanšu ministrijas (FM) un Latvijas nodokļu administrācijas amatpersonas: FM valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Dāvids Tauriņš, Nodokļu politikas departamenta direktore Daina Robežniece, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenās nodokļu pārvaldes direktores vietnieki Jānis Nesaule, Inese Bahanovska un Ināra Pētersone.



Uzņēmējiem ir svarīga kompetentu VID darbinieku pieejamība, lai var pēc būtības un nebaidoties runāt par savām problēmām ar cilvēku, kuram ir pilnvarojums sniegt skaidrojumu, kā arī pieņemt lēmumu. Uzņēmēju vidē runā, ka VID amatā zemāki darbinieki, kuri paši var atbildēt tikai vispārināti, liedz komunikācijas iespējas ar augstākām amatpersonām.

I.Bahanovska: - Saziņai ar nodokļu maksātājiem VID izmanto dažādus informācijas kanālus. Pirmais un vienkāršākais ir piezvanīt pa mūsu informatīvo tālruni 1898. Ja problēma izrādītos tāda, kuru nav iespējams atrisināt īsā sarunā, šie darbinieki var ieteikt, pie kura speciālista vērsties. Viņiem pašreiz ir arī tehniskas iespējas savienot ar jebkuru speciālistu, gan centrālajā iestādē, gan arī rajonos. Ir arī iespēja uzdot jautājumus gan VID interneta lapā, gan elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Tāpat arī vēršoties nodaļās pie konsultantiem, var norunāt konkrētu pieņemšanas laiku. Un arī mēs Galvenajā nodokļu pārvaldē, ja nodokļu maksātājs pie mums vēršas un lūdz tikšanos ar mūsu speciālistiem, nekad neatsakām, tiekamies un visus jautājumus izrunājam. Turklāt mūsu pārvaldes direktore, kas ir VID ģenerāldirektora pirmā vietniece [Nelija Jezdakova], vienmēr ir pieejama, viņai ir konkrēts laiks, trešdienas pēcpusdienās, kad viņa pieņem visus interesentus pati.

Kas ir maznozīmīgs pārkāpums VID izpratnē?

I.Pētersone: - Maznozīmīgs pārkāpums varētu būt, piemēram, ja attaisnojuma dokumentā ir piemirsts norādīt uzņēmuma adresi. Vai aizmirsts atrunāt vienu vai otru labojumu. Tiesa, ne vienmēr tas, ko mēs pirmajā acumirklī varbūt sliecamies uztvert par maznozīmīgu pārkāpumu, tā ir klasificējams. Piemēram, kolēģi, kuri ir atbildīgi par akcīzes preču apriti, saskata nozīmīgumu. Lūk, oktobrī tika pagriezti pulksteņi, pieskaņojot tos ziemas laikam. Nodokļu maksātājs ir aizmirsis to pagriezt kases aparātā. Mums tas liktos it kā maznozīmīgi. Taču, ja tās ir akcīzes preces, sevišķi alkohols, strīdīgas situācijas gadījumā tieši šī stunda ir būtiska, tātad tas ir citādi vērtējams.

Maznozīmīgi pārkāpumi vairāk vai mazāk ir tādi sīkumi, par kuriem kādreiz mēs rakstījām administratīvo lietu. Likums arī šobrīd nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam tematiskajās pārbaudēs jākontrolē, kā tiek ievērots viens vai otrs normatīvais akts, kas ir saistīts tieši ar VID piekritību. Tā ir grāmatvedības organizēšana, kases noteikumi, kā ir atspoguļotas kases operācijas, preču pavadzīmju lietošana, kases aparātu lietošana, vai ir ievēroti Ministru kabineta noteikumi. Ja nepilnības nerada būtiskas sekas nodokļu iekasēšanā vai ieņēmumu reģistrēšanā, mēs mēģinām pārkāpumu definēt kā maznozīmīgu un neuzsākam administratīvo lietu. Kaut gan arī šobrīd Administratīvā procesa likums nosaka: ja ir konstatēts pārkāpums, vienalga, cik tas ir liels, lieta ir jāuzsāk. Mēs aizrādījumu izsakam mutiski, lai netērētu resursus, uzsākot procesu, kura rezultātā izrādās, ka nekāda pārkāpuma nav. Esam pieņēmuši lēmumu faktu fiksēt pārbaužu aktā, bet administratīvo procesu ar visām no tā izrietošām sekām un procedūrām neuzsākt.

Šā brīža situācijā uzņēmumam, lai izdzīvotu, ir nepieciešams samazināt algas fondu. Vai šajā gadījumā mums draud nodokļu auditi un pārbaudes, kā tas ir bijis agrāk?

I.Pētersone: - Ja es pareizi uztvēru, tad runa ir par mūsu darbībām, kas saistītas ar iespējamām algu izmaksām aploksnēs. Droši vien, ka nē, jo pirmām kārtām riska uzņēmumi ir tie, kas ir nonākuši VID uzmanības lokā, ar kuriem mēs strādājam vispirms preventīvi, pēc tam ar represīvām metodēm - nodokļu kontroli. Vispirms analizējam, vai tiek maksāta minimālā alga vai darbinieku ir tik daudz, lai varētu veikt šo uzņēmējdarbību. Tā ir pirmā riska grupa. Otra riska grupa, kas ir ļoti nozīmīga, ir nozaru skatījumā un pēc reģiona. Analizējam nodokļu maksātājus, kurā pamatnozarē, pēc mūsu informācijas, konkrētais uzņēmējs darbojas, un tad ar viņu strādājam. Līdz ar to, ja tautsaimniecībā, kā jūs sakāt, tiks samazināts algas fonds, tas nenotiks vienā uzņēmumā, bet visā nozarē, tautsaimniecībā kopumā. Tas nozīmē, ka šis vidējais rādītājs nozarē un reģionā arī samazināsies.

Kas tiek darīts aplokšņu algu jautājumā?

I.Pētersone: - Jautājums ir tieši saistīts ar iepriekšējo. Vispirms mēs analizējam informāciju, kas ir VID rīcībā. Jau pusotru gadu mums ir izveidojusies aktīva sadarbība ar Valsts darba inspekciju, kas mums sniedz informāciju par viņu konstatēto. Te vispirms ir runa par nenoslēgtajiem darba līgumiem. Vispirms strādājam preventīvi, mēģinām atrast dialogu ar šo nodokļu maksātāju. Cenšamies iegūt papildu informāciju, kāpēc viņa uzņēmumā algas ir tādas un nodarbināto ir tik, cik viņš ir iesniedzis savās atskaitēs. Tāpat mēģinām arī vienlaikus vairākus vienas nozares uzņēmumus, kuri reģistrēti vienā rajonā, aicināt uz pārrunām, iesaistot gan tos nodokļu maksātājus, kuriem ir lielākas algas nekā vidēji, gan tos, kuriem algas ir zem vidējās. Ja mums šādi dialogs neveidojas, mēs vērojam, kādas ir tendences, izmaiņas, vai ir nākuši klāt darbinieki vai alga pieaugusi. Un, ja nē, tad veicam darba devēja tematisko pārbaudi, kurā skatāmies visu, kas saistīts ar darba attiecību noformēšanu. Atsevišķos gadījumos veicam arī novērojumus, sevišķi tas saistīts ar pakalpojumu sfēru. Jo ļoti zemas algas ir ne tikai būvniecībā, bet arī frizieriem, visiem, kas saistīti ar skaistumkopšanu. Ir nepieciešama vismaz uzskaite, lai varētu piespiest maksāt kaut minimālo stundas tarifu likmi. Tāpēc ir novērošana, kuras laikā inspektors nepārtraukti atrodas objektā, un tiek saskaitīts, kādi darbinieki strādā, cik stundu. Ja rezultāta nav, tad, protams, būs nodokļu audits.

Vai VID ir dots uzdevums maksimāli ilgi neatmaksāt pievienotās vērtības nodokli? Vai VID apzinās, ka PVN neatmaksa ekonomiskās krīzes apstākļos ne tikai ļoti apgrūtina uzņēmumu darbību, bet pat pastāvēšanu? Vai tiešām būs labāk, ja uzņēmumi bankrotēs un cilvēki paliks bez darba?

J.Nesaule: - Tāds uzdevums mums nav dots. Nosacījumi, kā ir atmaksājams PVN, mums ir noteikti likumdošanā. Pēc tiem mēs arī vadāmies. Šogad deviņos mēnešos mēs esam atmaksājuši par 100 miljoniem latu vairāk nekā analogā periodā pērn, kas liecina par to, ka šādam jautājumam nav pamata. Vienlaikus jāatzīmē, ka, pirms mēs atmaksājam PVN, mums jāpārliecinās, vai pirmsnodoklis ir aprēķināts pareizi, jo to dara pats maksātājs. Tāpēc arī likumā ir paredzēts noteikts laiks šo pārbaužu veikšanai, pēc kurām tad arī tiek veiktas atmaksas. Mūsu praksē nav gadījumu par atmaksas termiņa mākslīgu kavēšanu. Šajās dienās presē izvērstā, varētu pat teikt, kampaņa ar konkrētu maksātāju, ar konkrētām pretenzijām pret VID ir maldinoša. Konkrētajam uzņēmējam šogad jau trīs reizes ir bijušas lielas atmaksas. Un audits ir veikts tikai 2001.gadā, nevis, kā tiek teikts un rakstīts, četras reizes, un vēl pat 16 reizes kontroles bijušas. Mākslīgi tiek radīta kampaņa ap šo jautājumu. Mēs to nevaram atzīt. Un katrā konkrētā gadījumā, ja nodokļu maksātājam ir pretenzijas, ka mūsu teritoriālā iestādes nodaļa nav veikusi PVN atmaksu, viņam ir iespējas vērsties vispirms pie reģionālās iestādes vadītāja un pēc tam jau pie ģenerāldirektora.

Piebildīšu, ka aizkavēšanās diemžēl notiek, jo tagad veikti daudzi pārrobežu darījumi Eiropas Savienības ietvaros. Tad, kad ir nepieciešams apmainīties ar informāciju ar citām valstīm, likums arī paredz atmaksu aizkavēšanos.

Cik sarežģīti ir jaundibinātam uzņēmumam, kuram ir lieli pamatlīdzekļu iepirkumi, saņemt PVN pārmaksu no valsts?

I.Pētersone: - No normatīvo aktu viedokļa nav principiālas atšķirības, vai uzņēmums ir jaundibināts vai tāds, kurš jau strādā. Vienīgais nosacījums - ir jābūt mērķim, ka pamatlīdzeklis ir iegādāts, lai radītu jaunu ar PVN apliekamu vērtību, nodarbotos ar saimniecisko darbību un arī lai rēķins tiktu saņemts no citas apliekamās personas.

Ja šobrīd nodokļu maksātājs vēršas VID, lai viņam atmaksā izveidojušos PVN pārmaksu, jāskatās, vai ir realizācija un attiecīga likuma norma, ka uz atmaksu ir attiecināms izņēmums - nevar atmaksāt vairāk par 18% no šīs realizācijas. Tātad arī šis izņēmums nevarētu kavēt atmaksu. Ja, pieņemsim, jaunreģistrēts nodokļu maksātājs ir iegādājies pamatlīdzekli, mērķis viņam ir nodarboties ar saimniecisko darbību, radīt ar PVN apliekamus darījumus. Un, ja ir rēķins, ja viss ir kārtībā, nekādas problēmas nav, viņš var saņemt atmaksu.

Vai varētu samazināt vai atcelt uzņēmuma ienākumu nodokļa (UIN) avansa maksājumus? Šogad daudzi uzņēmumi pārmaksā.

D.Robežniece: - Ja ir runa par to, ka uzņēmējiem liekas - vajadzētu vispār avansa maksājumus atcelt -, tad šobrīd tas nebūtu īsti pareizi. Ja jautājums ir par to, ka salīdzinājumā ar iepriekšējā gada peļņu un izmaksām ir būtiskas izmaiņas konkrētajā taksācijas periodā, tad likums paredz iespēju doties ar priekšlikumu pārskatīt avansa maksājuma apmēru. Ja pamatojums ir pietiekams, tad, es domāju, nevajadzētu būt lielām problēmām. Protams, ir prakse un pieredze, ka pamatojums nav atzīts par pietiekamu, taču vienmēr ir iespējams sadarbības ceļā savu argumentāciju papildināt. Ne Finanšu ministrija, ne VID nav ieinteresēts, lai būtu UIN pārmaksas, kā rezultātā nākamgad valsts uzņēmējiem būtu pretparādā un būtu jāveic ļoti lielas atmaksas.

Vai VID ir tiesības atkārtoti pārbaudīt deklarācijas, kuras jau bija pārbaudītas, un lēmums par auditu ir stājies spēkā?

I.Pētersone: - Vispārīgā gadījumā - nē, jo likums nosaka, ka nodokļu auditu par konkrēto nodokli un konkrēto taksācijas periodu var pārbaudīt tikai vienu reizi. Vienīgais ir īpašs gadījums, ja ir kriminālprocess vai krimināllieta, un tiesībsargājošās iestādes rīcībā nonāk kādi materiāli, kas auditoram nebija zināmi. Tos izvērtējot, var tikt pieņemts lēmums par atkārtotu auditu. Bet manā praksē šādi gadījumi gadā ir bijuši viens, divi visā valstī. Normatīvajos aktos nav nepārprotami noteikts, ka visos gadījumos, iegūstot šādu informāciju, ir jāpieņem lēmums. Jo bieži vien ir laika nobīde. Mēs auditējam trīs gadus, šādu periodu mums likumdevējs ir atļāvis, savukārt kriminālprocess ir par garākiem periodiem. Vienīgais, uz ko es gribētu vērst uzmanību, ir ne tikai konkrētais nodoklis, konkrētais taksācijas periods, bet ir arī skaitlis. Ja deklarācijā, pieņemsim, ir kāda realizācijas rinda vai izmaksu rinda, tad, pareizi noformējot, var tikt veikts daļējais audits par konkrētās deklarācijas vienu skaitli. Bet arī šos daļējos auditus visā Latvijā gada laikā mēs veicam 40 līdz 50. Tie pārsvarā ir saistībā ar PVN atmaksām. Statistika par šā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem liecina, ka ir bijuši 35 daļējie auditi, visi saistībā ar PVN atmaksas pieprasījumiem.

Ko jūs ieteiktu darīt uzņēmējam, ja nav naudas soda samaksai, kamēr gaida tiesu? Ar ko sliktāki uzņēmēji, kuriem šai laikā nav naudas, lai samaksātu sodu?

J.Nesaule: - Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", paredzot uzņēmējiem samazināt ne tikai soda naudu, bet arī pusi no uzrēķinātās kavējuma naudas. Visticamāk, ka norma stāsies spēkā ar 2009.gada 1.janvāri.

Pagaidām likuma 24.pants nodokļa maksātājam, kuram ir finansiālas problēmas, paredz divas iespējas pagarināt maksāšanas termiņus. Pirmā - pagarināt kārtējos maksājumus, iesniedzot motivētu iesniegumu trīs dienas pirms maksāšanas termiņa. Otra norma šajā pantā nosaka: ja auditā ir uzrēķināts, tad, griežoties VID ar attiecīgu iesniegumu, tiek izskatīta un var tikt piemērota iespēja auditā uzrēķināto maksājumu sadalīt termiņos līdz vienam gadam.

Ņemot vērā šā brīža ekonomisko situāciju, kad uzņēmējiem ir problēmas ne tikai ar šiem parādiem, un tāda ir liela grupa, jau minētajā Finanšu ministrijas izstrādātajā projektā ir ietverta norma, kas atļaus parādu nomaksu pagarināt līdz vienam gadam, savstarpēji vienojoties Valsts ieņēmumu dienestam ar nodokļu maksātāju. Paredzēts, ka iesniegums par to nebūs jāiesniedz trīs dienas pirms maksājuma termiņa, kā tas ir pašreiz likumā, bet šo maksājumu pagarināšanu varēs pieteikt mēneša laikā pēc termiņa iestāšanās. Mūsu skatījumā, tas atvieglos situāciju daudziem uzņēmējiem.

Uzņēmējiem būtu nepieciešami papildu stimuli arī cilvēkresursu attīstībai. Grozījumos UIN paredzēts atspaids uzņēmējam par darbinieku izdevumiem, kas saistīti ar viņu nogādāšanu uz darbu. Kāpēc nav stimulu izdevumiem izglītībai, kvalifikācijai? Uzņēmējiem tā ir milzīga nauda, kas tur jāliek.

D.Tauriņš: - Daudzi uzskata, ka līdz 300 latiem palielinātā attaisnoto izdevumu summa par izdevumiem izglītībai joprojām nav pietiekama. Taču jebkurām izmaiņām likumā, šiem soļiem ir jābūt tādiem, lai bikses nesaplīst. Mēs domājam par sistēmiskumu, tostarp par nodokļu sloga pārnešanu no tiešajiem nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem.

D.Robežniece: - Likums par uzņēmumu ienākuma nodokli atļauj tās izmaksas, kas saistītas ar darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanu, ieskaitīt saimnieciskās darbības izdevumos. Ja ir runa par augstskolas izglītības apmaksāšanu no uzņēmuma līdzekļiem, šeit, protams, ir atšķirības piemērošanā, kādas izmaksas darba devējs sedz. Jo uzņēmumiem ir atļauts segt arī augstskolu mācību maksu eksakto zinātņu studentiem. Tā ka es negribētu piekrist, ka cilvēku kapitāla uzlabošanai nebūtu nekādu pasākumu.

Saistībā ar PVN izvēles normām jūs teicāt, ka to piemērošana ir atlikta, taču viena norma konceptuāli atbalstīta un to varētu virzīt pieņemšanai. Kas tā ir par normu?

D.Tauriņš: - Tas attiecas uz nekustamajiem īpašumiem.

Finanšu foruma diskusijās citās pilsētās izskanējis jautājums par iespējām pazemināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi. Vai tas ir Finanšu ministrijas darba kārtībā?

D.Tauriņš: - Budžeta ieņēmumos IIN un sociālās iemaksas ir vieni no stabilākajiem maksājumiem. Ja samazinām IIN likmi, tad kaut kas ir jāpaaugstina. Nevar vienkārši samazināt, jo tad budžets nesaņem ieņēmumus. Pašreiz runa ir par ierosinājumu, par ko ir saņemts priekšlikums arī no Ārvalstu investoru padomes, - samazināt tiešos nodokļus un paaugstināt netiešos.

Taču netiešo nodokļu paaugstināšana šobrīd nav iespējama, tāpēc šo jautājumu atsevišķi nevar skatīt, jāskata kompleksā ar citiem jautājumiem, nodokļu politiku. Tas nav šā gada jautājums. Mans uzskats ir tāds: jauno nodokļu ieviešanu vai paaugstināšanu saistīt ar nosacītiem makroekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, līdzīgi kā Māstrihtas kritēriji eiro ieviešanai. Jo ir ļoti svarīgi, kāda ir ekonomiskā situācija valstī, lai mēģinātu mainīt nodokļus. Tas jāapsver ļoti rūpīgi.

Ir vai nav patiesas runas, ka attaisnoto izdevumu jaunā summa, kaut gan paredzēts, ka norma stāsies spēkā 2009.gada 1.janvārī, būs attiecināma jau uz šo gadu?

D.Robežniece: - Ja valdība pieņem lēmumu mainīt izdevumu normas, tad tās attiecas uz to taksācijas periodu, ar kuru stājas spēkā šī norma. Un noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 1.janvāri.

Kāpēc atstājāt vienu gadu nodokļu pamatparāda pagarinājumam, nevis kā biznesa pārstāvji ieteica - trīs, piecus gadus, beigās runāja par pusotru gadu?

D.Tauriņš: - Mēs šobrīd nezinām, kas notiks pasaules finanšu tirgos. Kā par nosacīto kompromisu ekonomikas ministrs runāja par pusotru gadu.

D.Robežniece: - Šis jautājums tika apspriests arī Ministru kabinetā, izskatot Ekonomikas ministrijas priekšlikumus stabilizācijas plāna papildināšanai. Tas bija valdības viedoklis, ka vajadzētu runāt par iespēju sadalīt termiņos un atlikt līdz gadam, nevis bezgalīgi. Tā ka acīmredzot tas ir pirmais solis. Ja situācija nestabilizēsies un būs nepieciešami papildpasākumi, tad acīmredzot valdība varēs lemt par citādu termiņu.

Pēc diktofona ieraksta konferencē

 

 



Nodokļu sistēma Latvijā

Tiešie nodokļi:
Uzņēmuma ienākuma nodoklis
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
Nekustamā īpašuma nodoklis
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

Netiešie nodokļi:
Pievienotās vērtības nodoklis
Akcīzes nodoklis
Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis
Muitas nodoklis
Elektroenerģijas nodoklis

Citi nodokļi:
Dabas resursu nodoklis
Izložu un azartspēļu nodoklis
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas