Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.46 (153) 2008. gada 12. novembris
            

  Aktuāli | Latvijai – 90

Līdz simtajai gadskārtai jāatgūst ekonomiskā veselība, tad nāks arī turība
Lidija Dārziņa, „KV”


  

Tā tik ir sakritība: Latvijas zemnieki uz Eiropas Savienības galvaspilsētu Briseli dodas piketēt valsts jubilejā! Kad lauki jau sagatavoti atpūtai, treknākās Mārtiņu zosis apēstas, bet, visticamāk, tirgū noandelētas kā vērtīgākas konkurences gāganu karos ar importa dūnastēm, lauksaimnieki protestēs pret nevienlīdzīgiem atbalsta maksājumiem.



Par brīvvalsts pirmajiem 20 gadiem Margers Skujenieks1938.gadā izdotajā "Latvijas statistikas atlasā" par Latvijas vietu Eiropā rakstīja: "Latvija gandrīz visās dzīves nozarēs attīstās citur reti novērotā ātrumā. Starp Eiropas valstīm Latvija jau tagad ieņem vietu starp bagātākajām un kulturāli augstāk stāvošām un atstāj aiz sevis Eiropas valstu lielāko daļu."

Jaunajos laikos Latvija ir sākusi visu no gala, ieejot Eiropas Savienībā, kura ir sadalīta ne tikai vecajās un jaunajās valstīs, pret kuru diskrimināciju uz Briseli dosies protestēt Latvijas zemnieki. ES 27 valstu teritorijas sadalītas arī dažādu kategoriju atbalstāmajos reģionos - atkarībā no iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju un citiem rādītājiem. Tā kā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir 37,28% no ES vidējā rādītāja, visa Latvijas teritorija ir kvalificējama kā reģions, kurā ir zems dzīves līmenis un liels bezdarbs. Šādu situāciju valsts atzinusi, pretendējot uz ES maksimāli pieļaujamo atbalstu.

Tas nav gaišs fons. Taču tā nav arī Latvijas sabiedrības vaina. 1938.gadā M.Skujenieks par svarīgākajām eksporta un importa precēm rakstīja: "Latvija galvenā kārtā eksportē lauksaimniecības un mežsaimniecības ražojumus un no tiem izgatavotus fabrikātus. Minēto 10% preču kopīgā vērtība iztaisa 91,6% no visa eksporta vērtības. Pēdējos gados noteikti pieaugoša tendence ir sviesta, finieru, cūku, linu diedziņu, papīra un ādu eksportam. (..) Starp ievestām precēm atrodam produktus, kurus mūsu zemē nevar iegūt (akmeņogles, nafta un tās produkti, sāls, metāli, tabaka, kokvilna u.t.t.), vai arī ražojumus, kurus pie mums neizgatavo vai neizgatavo vajadzīgā kvalitātē (mašīnas un automobiļi, diegi un audumi, mākslīgi mēsli u.t.t.). Pārtikas produktus, kuri vēl pirms 10 gadiem sastādīja ievērojamu daļu no mūsu importa, tagad neieved tiklab kā nemaz. Cukura imports kopš 1935.gada pavisam izbeidzies. To pašu var teikt par labību. (..)"

Pasaule mainījusies. Latvijas Sprīdītis, kā pavērās durvis uz pasauli, tā aizdieba pēc lielās naudas, atpakaļ neskatīdamies. Nu maldās kopā ar citiem negausīgās pasaules finanšu džungļos un korporāciju ekonomikas labirintos.

Valsts pārvaldes kabinetu īrniekiem ar valdības lēmumu valsts svētkos ir izkārtotas četras brīvdienas, lai, kā rakstīja Valsts kanceleja, nodrošinātu sekmīgu Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svētku norisi un veicinātu iedzīvotāju iespēju iesaistīties jubilejas svētku pasākumos. Protams, brīvdienas vienkop saviem darbiniekiem atvēlēs arī daudzi uzņēmēji. Daļai komersantu šīs dienas radīs mīnusus jau tā saspringtajā biznesā. Taču ikvienos svētkos ir tūkstošiem iedzīvotāju, kuriem ir jāstrādā.

Latvija svinēs dzimšanas dienu, jo nav bijis svētku, kuri tiek ignorēti tikai tāpēc, ka sabiedrībai uzlikts trūkuma zīmogs.

Valsts nav sirmgalvis, kuram deviņdesmit gadu jau ir ļoti cienījams vecums. Valstij šādos gados jābūt gana žirgtai, lai pēc 90.gadskārtas varētu cienījami sagatavoties patiesi nozīmīgam notikumam. Apaļai simtgadei.

 

 

 



Iekšzemes kopprodukts
pēc pirktspējas līmeņa
uz 1 iedzīvotāju ES

 

 

2003.g.

2007.g.

 

(ES25)

21 600

25 800

1.

Luksemburga

51 300

68 900

2.

Īrija

29 100

37 100

3.

Nīderlande

26 800

32 900

4.

Austrija

26 300

31 600

5.

Zviedrija

25 400

31 300

6.

Dānija

25 700

30 500

7.

Beļģija

25 500

29 700

8.

Lielbritānija

25 200

29 100

9.

Somija

23 400

29 000

10.

Vācija

24 200

28 100

11.

Francija

23 200

27 600

12.

Spānija

20 900

26 500

13.

Itālija

22 900

25 200

14.

Grieķija

19 100

24 100

15.

Kipra

18 400

23 200

16.

Slovēnija

17 300

22 600

17.

Čehija

15 200

20 200

18.

Malta

16 200

19 200

19.

Portugāle

15 900

18 600

20.

Igaunija

11 300

17 600

21.

Slovākija

11 500

17 000

22.

Ungārija

13 100

15 800

23.

Lietuva

10 200

15 200

24.

Latvija

9 000

14 400

25.

Polija

10 100

13 300

26.

Rumānija

6 500

10 100

27.

Bulgārija

6 700

9 500

Avots: www.csb.gov.lv

 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas