Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.46 (153) 2008. gada 12. novembris
            

  Biznesa vide | Kā saimniekot taupīgi un videi draudzīgi

Latvijā bioenerģijai paredzama nākotne
JĀNIS KALNS



Klimata izmaiņas un augošās fosilo energoresursu cenas pasaules valstīm liek pievērst arvien lielāku uzmanību bioenerģijas ražošanai. Ar šo problemātiku saistītie jautājumi bija valsts aģentūras "Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra" rīkotās starptautiskās konferences "Atjaunojamo energoresursu izmantošanas iespējas un šķēršļi" uzmanības centrā. Šis pasākums norisinājās Eiropas Savienības programmas "Inteliģenta enerģija Eiropai" projekta REBECEE "Atjaunojamo energoresursu izmantošana un ēku demonstrējumu organizēšana Eiropā" ietvaros.



Daudzveidīgi enerģijas avoti

Katras valsts ekonomiskā attīstība, dzīves kvalitāte un drošība ir cieši saistīta ar enerģijas pietiekamību. Šodien to nodrošina divos pamatveidos - izmantojot fosilos (nafta, dabasgāze, ogles utt.) un atjaunojamos energoresursus (AER). Taču pirmo krājumi sāk izsīkt, un to cenas saistībā ar sarežģītajiem ieguves apstākļiem kāpj visai straujos tempos. Savukārt AER izmantošanu ierobežo šobrīd vēl dārgās tehnoloģijas un ietaises.

Atjaunojamo resursu izmantošanas galvenie principi ir iezīmēti plānošanas dokumentā "Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam". Tā mērķis cita starpā ir saglabāt un paplašināt atjaunojamo energoresursu efektīvu izmantošanu un enerģijas ražošanu koģenerācijas procesā. Kā liecina 2007.gada energoresursu bilance, Latvija patlaban pati ar saviem spēkiem nodrošina tikai 28,8% no kopējā patērētās enerģijas daudzuma. Mēs importējam vairāk nekā 70% no nepieciešamajiem resursiem, un tas ir pārlieku daudz.

"Mūsu valstij līdz 2020.gadam atjaunojamo energoresursu īpatsvars enerģijas gala patēriņā būs jāpalielina aptuveni par septiņiem procentiem."

Kopumā atjaunojamo resursu klāsts pasaulē ir ļoti daudzveidīgs: sākot ar Saules enerģiju līdz okeāna termālās enerģijas pārveidei. Latvijas vietējo resursu pūra lādē bez jau minētās Saules enerģijas ir vējš, koksne, kūdra, hidroresursi, biogāze un citi enerģijas avoti.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas iniciatīvām mūsu valstij līdz 2020.gadam atjaunojamo energoresursu īpatsvars enerģijas gala patēriņā būs jāpalielina aptuveni par 7% (salīdzinājumā ar 2005.gada līmeni).

 

Saule - reti izmantots enerģijas avots

Lai gan uz Zemes visvairāk ir pieejama tieši Saules enerģija, to šobrīd pasaulē izmanto maz - tikai 1% no pasaules komerciālās enerģijas. Tas galvenokārt ir saistīts ar ievērojamām tehnoloģiskām izmaksām.

Latvijā Saules starojumam ir samērā zema intensitāte (1109 kWh/m²). Visvairāk Saule spīd Baltijas jūras piekrastē, mazāk - Vidzemes augstienē. Tās gaismu visefektīvāk var izmantot no aprīļa beigām līdz septembra sākumam. No Saules enerģijas labumu var gūt vairākos veidos, taču šobrīd populārākie ir Saules kolektori (ūdens karsēšanai) un Saules baterijas (elektroenerģijas iegūšanai).

Kolektors darbojas visai vienkārši: Saules enerģija sasilda siltumnesēju (ūdeni vai antifrīzu) un novada patērētājam. Šādu ietaišu lietderības koeficients ir ap 75 procentiem.

Saules kolektors parasti tiek izmantots vienotā sistēmā ar apkures katlu. Taču tam ir kāda pozitīva īpatnība - tas ūdeni silda arī mākoņainās dienās. Piemēram, lai ar siltu ūdeni apgādātu vienu cilvēku, kolektora kopējai platībai ir jābūt vismaz no 1,5 līdz 2 kvadrātmetriem. Tos parasti novieto dienvidpusē uz nama jumta (arī ēkas fasādes). Kā liecina Fizikālās enerģētikas institūtā (FEI) uzkrātā pieredze, šādas tehnoloģijas vasaras mēnešos ļauj nodrošināt 70-80% kopējā siltā ūdens patēriņa. Šodien Latvijā Saules kolektoru kopplatība ir 400 kvadrātmetru. Saules kolektori ir uzstādīti Aizkraukles novada ģimnāzijā, Īslīces SOS bērnu ciematā, kā arī vairākām privātmājām.

Savukārt Saules enerģijas izmantošana elektroenerģijas ražošanai vēl atrodas komercializācijas un pētniecības stadijā, konferencē uzsvēra FEI Enerģijas resursu laboratorijas vadītājs profesors Pēteris Šipkovs. Lielāka problēma ir elektroenerģijas ražošanas izmaksas - salīdzinājumā ar citiem atjaunojamo energoresursu veidiem tās ir vairāk nekā piecas reizes augstākas. Saules baterijas parasti izmanto kalkulatoros vai bojās atklātā jūrā. Pērn Vidzemē tika izveidota pirmā privātā Saules elektrostacija četru m² platībā, kura darbojas bez saites ar "Latvenergo" tīklu. Saules elektrību tās īpašnieki izmanto apgaismojumam, televīzijas uztvērēju un citu ietaišu barošanai.

Lai veicinātu Saules enerģijas izmantošanu, jāsakārto likumdošana, galvenokārt nodokļu, subsīdiju un cenu jautājumi, konferencē uzsvēra P.Šipkovs.

 

Mūsu bagātība - koksne, kas neļaus nosalt

Koksne ir visizplatītākais energoresurss ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē: ik gadu tiek izstrādāti 3350 milj. m3 koksnes, no kuriem aptuveni pusi izmanto enerģētikā.

Latvijā meži aizņem vairāk nekā pusi teritorijas, un tas ir ievērojami vairāk nekā pirms simts gadiem. No šiem resursiem 50,2% pieder valstij, pārējie - privātiem un citu veidu īpašniekiem. Katru gadu mežu zaļā masa pieaug par 16,5 milj. kubikmetru. Taču cērtam mazāk. Piemēram, pērn tika iegūti 10,5 milj. m3 koksnes.

Vairāk nekā puse no guvuma mežā tiek izmantota kokrūpniecībā, 35% veido papīrmalka, bet 10% nokļūst kurtuvēs. Taču pēc mežizstrādes parasti netiek savākti blakusprodukti - zari, koku galotnes, kritalas un celmi. Tieši šie pārpalikumi veido ārvalstīs pazīstamo teicienu, ka koks tiek izmantots par 105 procentiem. Kopumā visi koksnes enerģētiskie resursi ir lēšami 6,8 milj. cieš. m³/gadā. Šobrīd mēs gan izmantojam aptuveni pusi no šiem resursiem.

Kurš gan, braucot pa lauku ceļiem, nav burkšķējis par aizaugušajām ceļmalām, kas dažkārt rada pat avārijas situācijas. Tikai valsts autoceļu (bez pašvaldību, privātajiem un meža ceļiem) kopgarums ir aptuveni 70 000 kilometru. Ja gadā tiktu attīrītas ceļmalas, piemēram, 3000 kilometru garumā, varētu iegūt ap 110 tūkstošiem cieš. m³ enerģētiskās koksnes.

Vēl viens enerģētiskas koksnes avots ir ar krūmājiem aizaugušās pļavas, elektroenerģijas pārvadu trases un kādreiz kultivētās zemes. Līdz ar to no mežiem un ceļmalām, bijušajām pļavām kopumā varētu iegūt ap 7,6 milj. koksnes cieš. m³/gadā, kas līdzinās 16,2 TWh enerģijas.

Taču galvenā problēma šo resursu apgūšanā ir novecojušās katlumājas, kas līdzvērtīga daudzuma enerģijas iegūšanai kurināmo patērē divas reizes vairāk nekā, piemēram, Skandināvijas valstīs, uzsver Latvijas Biomasas asociācijas "LATBIONRG" valdes loceklis Didzis Palejs.

Tomēr pēdējā laikā šajā jomā ir vērojams progress. Piemēram, Ķegumā šomēnes ekspluatācijā tika nodota a/s "Latvenergo" katlumāja, kur par kurināmo izmantos šķeldu. Pirms rekonstrukcijas tajā dedzināja mazutu, kas radīja ievērojamu kaitējumu dabai. Jaunajai tehnikai ir augsts lietderības koeficients, un tā krietni samazinās vides piesārņojumu. Taču ir arī visai ievērojams mīnuss - ķegumiešiem tagad par vienu megavatstundu Ls 27,30 (bez PVN) vietā nāksies maksāt 56 latus. Tātad tarifs būs vismaz divas reizes lielāks. Tomēr tas būs mazāks nekā tad, ja tiktu uzstādīti gāzes katli, kas siltumu sadārdzinātu pat līdz Ls 90 par megavatstundu.

 

Gāzi ražo no biomasas

Konferences laikā vairākkārt tika pieminēts vēl viens enerģijas avots - biogāze. Latvijā šis kurināmais teorētiski varētu aizstāt visai ievērojamu daļu no Krievijā iepirktās gāzes. Ārvalstīs uzkrātā pieredze liecina, ka ražot biogāzi ir finansiāli izdevīgi. Turklāt biomasas pārstrāde sekmē vides saudzēšanu.

Biogāze sastāv no metāna (50-70%), oglekļa dioksīda (30-40%) un citām gāzēm, kuras ražo baktērijas - saprofīti. Izejmateriāls jeb substrāts ir atrodams gan govju kūtīs, cūku un vistu novietnēs, gan atkritumu izgāztuvēs, gan pārpalikumi pēc ražas novākšanas. Jāpiebilst, ka visvairāk biogāzes var iegūt no cūku mēsliem.

Biogāzes ražošanas sirds ir bioreaktors, kurā baktēriju iedarbības rezultātā no substrāta sāk izdalīties gāze. Vairāku iemeslu dēļ šis process ir nevienmērīgs, taču, piemēram, apkures katlam gāze ir jāpiegādā pastāvīgā daudzumā. Tāpēc saražoto gāzi uzkrāj īpašās tvertnēs (gazholderos). To tālāk var izmantot elektrības ražošanai vai siltuma iegūšanai blakus esošajās katlumājās, pat automašīnu dzinēju darbināšanai. Taču, lai biogāzi ievadītu kopējā dabasgāzes tīklā, tā ir jāattīra no piemaisījumiem.

Speciālisti uzskata, ka biogāze visefektīvāk izmantojama koģenerācijas iekārtās, kas ražo gan siltumu, gan elektrību.

Šobrīd Latvijā darbojas pieci biogāzes reaktori, kas ražo elektroenerģiju koģenerācijas režīmā:

• SIA "Rīgas ūdens" Daugavgrīvā, kur biogāzi iegūst no aktīvām dūņām (elektroenerģijas ģeneratoru jauda ir 2,096 MW);

• atkritumu poligonā "Getliņi" (elektroenerģijas ģeneratoru jauda ir 5,24 MW);

• Liepājas atkritumu izgāztuvēs Šķēdē un Ķīvītēs (elektroenerģijas ģeneratoru jauda attiecīgi ir 0,15 un 0,55 MW);

• no liellopu mēsliem un skābbarības biogāzi iegūst Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību saimniecībā "Vecauce".

Taču tie ir tikai pirmie soļi biogāzes ražošanā. Aplēses liecina, ka Latvijā biogāzes ieguvei ir ievērojamas potences: ik gadu šim nolūkam varētu izmantot 174 miljonus m3 augkopības, sadzīves, dzīvnieku izcelsmes un citu veidu atkritumu. Izmantojot šos resursus, mēs varētu gadā kopumā saražot aptuveni 1,2 mljrd. m3 gāzes. Krievijas gāzes piegādes pašreizējais apjoms ir 1,7 mljrd. m3 gadā. Tātad komentāri lieki.

 

Vējš ražo elektroenerģiju

Vēja enerģiju pasaulē izmanto simtiem gadu. Šeit kaut vai minamas visiem pazīstamās vējdzirnavas, kuras var ieraudzīt arī dažviet Latvijā. Šodien pasaulē darbojas tūkstošiem vēja turbīnu. To jauda katros trijos gados dubultojas.

Kā liecina Latvijas vēja karte (tā nedaudz atgādina Saules spīdēšanas karti), visizdevīgāk turbīnas ir uzstādīt Baltijas jūras piekrastē un Ainažu apkaimē. Pašlaik Latvijā darbojas gandrīz piecdesmit vēja ģeneratoru ar kopējo jaudu vairāk nekā 27 MW. Šajā ziņā mūs ir apsteiguši igauņi (32 MW gadā) un lietuvieši (55 MW gadā).

Lielo, tā dēvēto vēja, parku ierīkošanu Latvijā kavē pārlieku stingras ekonomiskās prasības, elektrības iepirkumu nosacījumi, tīklu pieslēgumu noteikumi un citi šķēršļi.

Kopumā mūsu valstī uz sauszemes, izmantojot vēja enerģiju, iespējams saražot aptuveni 1300 GWh/gadā, bet jūrā līdz pat 3000 GWh/gadā. Šis enerģijas daudzums var nodrošināt aptuveni 25% no kopējā valsts patēriņa. Bez tam elektrotīkli jāpiemēro decentralizētai enerģijas ražošanai.

Konferences laikā vairāki no runātājiem skāra arī ūdeņraža, mazo hidroenerģētiku un citu enerģijas avotu izmantošanas iespējas.

Vienlaikus konferences dalībnieki akcentēja, ka līdztekus bioenerģijas izmantošanai liela uzmanība pievēršama jaunu tehnoloģiju ieviešanai, kā arī jauniem energoefektīviem ēku konstruktīvajiem risinājumiem.

Rezerves Latvijā ir lielas. Pienācis laiks tās likt lietā.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas