Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
      Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.3 (3) 2005. gada 30. novembris
            

Cīniņš pret zagļiem - no durvju atslēgas līdz apsardzes sistēmai

Katra uzņēmuma biznesa vēsturē ir kāds priecīgs brīdis - kad klientiem tiek atvērts nupat iekārtots birojs. Zināmā mērā birojs ir katras komercfirmas vizītkarte. Ir sarūpētas jaunas mēbeles, datortehnika, kopētāji, faksa aparāti un cits aprīkojums. Diemžēl atbildīgajām personām, kas par to visu maksājušas, nereti tikai svinību laikā (bet varbūt pat vēlāk) ienāk prātā - cik drošas ir biroja telpas, vai tajās nevar iekļūt nelūgti viesi.

Slēdzenes, logi, durvis, žalūzijas

Vispirms, protams, jāveic minimālie drošības pasākumi. Jānomaina durvju slēdzene (par kaut cik drošām tiek uzskatītas slēdzenes, kuru cena pārsniedz 20 latu). Jāparūpējas arī, lai telpā zagļi neiekļūtu caur logiem, kurus viņi spēj atvērt nepilnas minūtes laikā. Allaž jāpatur prātā, ka zādzības process aizņem tikai dažas minūtes. Zagļu iecienītākās mantas birojos ir šķidro kristālu monitori, pārnēsājamie datori un cits ātri paņemams biroja aprīkojums. Lai izvairītos no nepatikšanām, iekārtas ieteicams novietot tālāk no logiem, grūtāk aizsniedzamās vietās. Logus vēlams aprīkot ar metāla aizsargžalūzijām vai logu un durvju stiklus pārklāt ar aizsargplēvi, kas jūtami paildzina nelūgtu viesu iekļūšanu telpā. Taču sākt vajadzētu ar vienkāršāko - izejot no biroja, nekad neaizmirst aizslēgt durvis!

Bet, lai izveidotu vērā ņemamu apsardzes sistēmu, vislabāk lūgt palīdzību profesionālām apsardzes firmām. Piemēram, Rīgā vien tādu ir aptuveni simts. Tostarp var minēt a/s "Falck Apsargs" (uzņēmums nesen saņēmis sertifikātu par "Kvalitātes vadības sistēmas atbilstību ISO 9001:2000 standarta prasībām), SIA "Evor", "Grifs AG", "Apsardzes centrs", "Jaguārs", "Drošība AM" un citas. Daudzas no tām piedāvā daudzpusīgu pakalpojumu paketi:

• objekta drošības koncepcijas izstrādi;

• apsardzes sistēmas projektēšanu un ierīkošanu;

• ugunsdrošības signalizācijas sistēmu uzstādīšanu;

• trauksmes pogu ierīkošanu;

• videonovērošanas iekārtu uzstādīšanu;

• fizisku apsardzi un citus pakalpojumus.

Pirms izvēlēties biroja drošības sistēmu, vispirms jāizvērtē pastāvošie riski. Sistēmas veidošanā nav jēgas ieguldīt tūkstošiem latu, ja iespējamie zaudējumi rēķināmi tikai pāris simtos. Piemēram, kioskā izsituši logu, zagļi parasti iekāros kādu pudeli alus vai šokolādes tāfelīti. Šajā gadījumā nav lietderīgi ierīkot dārgu drošības sistēmu.

Daudzas apsardzes firmas piedāvā speciālas programmas riska pakāpes novērtēšanai. Tā galvenais princips ir drošības pasākumu samērīgums ar iespējamiem zaudējumiem: dārgu sistēmu atmaksājas iekārtot tad, ja zaudējumi var sasniegt 70procentus no drošības pasākumu izmaksām. Ja birojā netiek veikti darījumi ar skaidru naudu, uzņēmējs var ierīkot vienkāršāku apsardzes sistēmu. Savukārt, ja bizness saistīts ar skaidras naudas apgrozījumu, nepieciešams cita līmeņa aprīkojums vai apsardzes darbinieks.

Firmai katastrofāls var būt arī datora zaudējums, kurā atrodas visa biznesa informācija. Tāpēc ieteicams izveidot failu kopijas. Un vēl viens padoms: tas, kas ir labs kaimiņam, var nederēt jums, jo katra drošības sistēma savā veidā ir unikāla.

Apsardzes firmas, kuras Latvijā darbojas jau daudzus gadus, uzņēmējiem iesaka par biroju, ražotņu un noliktavu drošību jāsāk rūpēties, pirms sākts telpu remonts. Iekārtotās telpās šādas sistēmas uzstādīšana prasīs papildu izdevumus, jo neizbēgami nāksies urbt, ieguldīt sienās vadus un veikt citus darbus. Nedrīkst aizmirst arī par ugunsdrošības signalizācijas sistēmu, kuras uzstādīšanu reglamentē konkrēti Ministru kabineta noteikumi.

A/s "Falck Apsargs" komercnodaļas vadītājs Oļģerts Lūsis iesaka: ja tiek uzstādīta apsardzes signalizācijas sistēma un ierīkotas dubultās durvis, no kurām vienas ir koka, tad tām vajadzētu atrasties ārpusē. Bet iekšējām durvīm jābūt bruņotām (dzelzs). Šāda secība vēlama tādēļ, ka, uzlaužot pirmās durvis, ieslēgsies signalizācijas sistēma. Līdz brīdim, kamēr ieradīsies apsardzes darbinieki, zaglim vairs neatliks laika kaut ko pat uzsākt ar nākamajām bruņotajām durvīm. Ielaušanās mēģinājums radīs tikai nelielus zaudējumus, jo koka durvis ir lētākas. Savukārt sabojātu metāla durvju labošanas izmaksas ir visai augstas.

Darīt pašam vai aicināt profesionāļus

11.JPG (8548 bytes)Neliela biroja drošības sistēmā parasti ietilpst šādas ierīces:

• durvju atvēršanas detektors;

• kustību detektori;

• apsardzes centrāle ar klaviatūru;

• radioraidītājs, sirēna;

• akumulators, transformators;

• savienojošie vadi.

Trauksmes sirēnu uzstāda vai nu biroja ārpusē (ja birojs atrodas atsevišķā ēkā), vai tā telpās. Sirēnas uzdevums ir ne tikai atbaidīt svešas mantas tīkotājus, bet arī brīdināt darbiniekus, ka tie kļūdījušies ar signalizācijas izslēgšanu.

Apsardzes signalizācijas galvenais uzdevums ir ziņot par visiem mēģinājumiem iekļūt telpā no ārpuses. Visas ārdurvis parasti tiek aprīkotas ar magnētiskiem devējiem; logiem tiek izmantoti akustiskie devēji, kas signalizē par plīstošu stiklu. Savukārt par mēģinājumu ielauzties, sienā vai griestos veidojot caurumu, signalizēs vibrācijas detektori. Par svarīgākiem var uzskatīt kustību devējus, kuri iedarbina trauksmes sistēmu, ja apsargājamā telpā vērojama kustība. Ja birojā ir kases vai servera telpas, tad apsardzes signalizācijas centrālajai iekārtai ir jāatrodas šajās telpās, un telpām jābūt izslēdzamām no apsardzes atsevišķi no pārējā biroja.

Apsardzes sistēmas turpina funkcionēt arī tad, ja tiek atslēgta elektrības padeve. Īpaši akumulatori to darbību nodrošina vismaz 12 stundu garumā. Informācija par strāvas zudumu apsargājamā objekta tīklā tiek noraidīta uz apsardzes pulti. Ieteicams signalizācijas sistēmu pieslēgt apsardzes pultij, jo uz lokālās signalizācijas trauksmi garāmgājēji var arī nereaģēt. Toties uz pultij pieslēgtās signalizācijas trauksmi reaģēs mobila apsardzes darbinieku vienība, kura apsargājamā objektā ieradīsies nekavējoties.

Apsardzes sistēmas izveidošana nelielam birojam vidēji izmaksā ap 300 latu.

Ja īpašnieks tomēr nolēmis šādu apsardzes sistēmu izveidot pats, Oļģerts Lūsis iesaka arī šādā gadījumā saistīties ar kādu apsardzes firmu, jo iekārtas uzstādīšana prasa īpašas zināšanas. Pretējā gadījumā var izrādīties, ka tā gluži vienkārši nepilda paredzētās funkcijas. Nav ieteicams arī izmantot mazpazīstamu firmu pirmajā brīdī šķietami lētāko aparatūru. Var gadīties, ka šādu sistēmu nevarēs pieslēgt apsardzes pultij vai tās bojājuma gadījumā nevarēs nomainīt kādu elementu, jo nepieciešamās rezerves daļas mūsu valstī nebūs pieejamas. Latvijā plaši tiek izmantota Kanādas firmas "DSC" un "GE Security" aparatūra.

Daudzas apsardzes firmas ( "Falck Apsargs", "Evor", "Apsardze" un citas) uzstāda savas drošības sistēmas un nodod tās lietošanā telpu saimniekiem. Šajā gadījumā nav jāmaksā par tehnisko aprīkojumu un uzstādīšanu. Klients noslēdz līgumu ar apsardzes firmu un maksā vienreizēju pieslēgšanas un ikmēneša abonēšanas maksājumu. Piemēram, neliela biroja (divas telpas) pieslēgšana apsardzei maksā aptuveni 30 latu, bet ikmēneša abonēšanas maksa ir apmēram 20 latu.

Noslēgumā jāpiebilst, ka vairākas lielās apsardzes firmas uzņemas arī finansiālu atbildību par apsargājamā objekta materiālajām vērtībām.

Jānis Kalns

12.JPG (13009 bytes)
Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"

Firmai katastrofāls var būt arī datora zaudējums, kurā atrodas visa biznesa informācija.
Par biroju, ražotņu un noliktavu drošību jāsāk rūpēties, pirms sākts telpu remonts.
Ieteicams signalizācijas sistēmu pieslēgt apsardzes pultij, jo uz lokālās signalizācijas trauksmi garāmgājēji var arī nereaģēt.
Apsardzes sistēmas izveidošana nelielam birojam vidēji izmaksā ap 300 latu.
Vairākas lielās apsardzes firmas uzņemas arī finansiālu atbildību par apsargājamā objekta materiālajām vērtībām.

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas