Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
      Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.3 (9) 2006. gada 18. janvāris
            

Grāmatvedības uzskaite un nodokļu aprēķināšana dažādos uzņēmumos 

Mag.oec., Mag.paed. Anna Medne, Biznesa augstskolas "Turība" Grāmatvedības un finanšu katedras vadītāja

06.JPG (10134 bytes)
Foto: no Biznesa augstskolas "Turība" arhīva

"Atbilstoši pašreizējai likumdošanai grāmatvedības uzskaites sistēmas izvēle ir cieši saistīta ar saimnieciskās darbības reģistrēšanas juridisko veidu. Savukārt grāmatvedības uzskaites kārtošanas veids ir zināmā mērā saistīts ar aprēķināmo ienākuma nodokli."

Mūsu valstī pērnā gada 11 mēnešos nodibināti 9970 uzņēmumi ("Latvijas ekonomikas biļetens", 2005.gada decembris). Visvairāk dibinātas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) - 80% no visiem jaundibinātajiem uzņēmumiem, individuālie komersanti (IK) - 15% un zemnieku saimniecības (ZS) - 2 procenti. Tādējādi turpmāk tiek aplūkotas tieši visu šo uzņēmumu grāmatvedības uzskaites un nodokļu aprēķināšanas īpatnības. 

Uzskaite - divos veidos

Grāmatvedības uzskaite atbilstoši likumdošanai ir kārtojama divos veidos- vienkāršā ieraksta sistēmā un divkāršā ieraksta sistēmā. Veicot uzskaiti pēc vienkāršā ieraksta sistēmas, ir jāuzskaita ieņēmumi un izdevumi pēc naudas plūsmas principa (skaidrā nauda un bezskaidrā nauda norēķinu kontā), vedot ieņēmumu un izdevumu žurnālu. Noslēdzot finanšu gadu, jāaizpilda iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācija ar pielikumiem, kura līdz nākamā gada 1.aprīlim jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Ja grāmatvedība tiek kārtota divkāršā ieraksta sistēmā, tad par katru finanšu gadu ir jāveido gada pārskats, kura galvenās sastāvdaļas ir šādas: bilance, pelņas vai zaudējumu aprēķins, kā arī tiek aprēķināts uzņēmuma ienākuma nodoklis. Gada pārskats VID un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (UR) ir jāiesniedz līdz nākamā gada 1.maijam. Divkāršā ieraksta uzskaites pamatā ir uzkrāšanas princips. Tas nozīmē, ka ieņēmumi un izdevumi tiek uzskaitīti arī tad, ja nauda par darījumu vēl nav saņemta vai izdota.

Uzskaites saistība ar uzņēmuma veidu

Atbilstoši pašreizējai likumdošanai grāmatvedības uzskaites sistēmas pielietošana ir cieši saistīta ar saimnieciskās darbības reģistrēšanas juridisko veidu.

Nodibinot SIA, grāmatvedība obligāti ir jākārto divkāršā ieraksta sistēmā, šajā situācijā likumdevējs nav paredzējis izvēles iespējas. Šā uzņēmuma īpašniekam atbilstoši likumam "Par grāmatvedību" ir jāpieņem darbā grāmatvedis vai jānoslēdz līgums ar firmu, kas sniedz grāmatvedības uzskaites pakalpojumus. Precīzāk - pats uzņēmējs SIA nedrīkst veikt grāmatvedības uzskaiti.

IK un ZS nav obligāti jākārto grāmatvedības uzskaite pēc divkāršā ieraksta sistēmas, ja iepriekšējā pārskata gadā ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem nepārsniedz 45 000 latu (perspektīvā likumdevējs sola šo skaitli ievērojami palielināt). Tas nozīmē, ka tad, ja ieņēmumi nesasniedz 45 000 latu, IK un ZS ir tiesības izvēlēties uzskaites ieraksta sistēmas veidu. ZS īpašniekam un IK likumdošana atļauj grāmatvedību kārtot pašam.

Ja fiziska persona veic saimniecisko darbību un nav reģistrējusi uzņēmumu, tad grāmatvedības uzskaiti veic pēc vienkāršā ieraksta sistēmas.

Grāmatvedības kārtošanas veida izvēles brīdis parasti ir uzņēmuma dibināšanas laikā, kad saimnieciskā darbība tiek reģistrēta VID.

Uzskaite un nodokļu aprēķins

Grāmatvedības uzskaites kārtošanas veids zināmā mērā ir saistīts ar aprēķināmo ienākuma nodokli. Ienākuma nodokļu sistēmā Latvijā ir divi nodokļi: iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IEN) un uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN). Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 25%, un šo nodokli pazīstam arī kā algas nodokli, jo ar to tiek aplikti darba algas ienākumi, strādājot uzņēmumā. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir 15%, un apliekamais objekts ir uzņēmuma gūtais ienākums. Nodoklis tiek aprēķināts uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarācijā.

Kā redzams, atkarībā no uzņēmēja izvēlētā grāmatvedības kārtošanas sistēmas veida būtiski atšķiras arī nodokļu likmes. Uzņēmējam ir nopietni jāpārdomā, kuru ienākuma nodokli maksāt, jāizvēlas, par kura nodokļa maksātāju reģistrēties VID. Šajā situācijā ir jāņem vērā arī tas, ka divkāršā ieraksta grāmatvedības kārtošana ir ievērojami sarežģītāka par vienkāršā ieraksta grāmatvedību.

07.JPG (40929 bytes)Individuālajam komersantam arī situācijā, kad ieņēmumi no saimnieciskās darbības iepriekšējā gada periodā pārsniedz 45 000 latu, ienākuma nodoklis ir jāaprēķina pēc 25% likmes. Tas nozīmē, ka IK kārto grāmatvedības uzskaiti atbilstoši divkāršajam ierakstam un veido uzņēmuma saīsinātu gada pārskatu. Apliekamo ienākumu nosaka atbilstoši UIN otrajai nodaļai (tas ir, aprēķinu veic atbilstoši likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 4. līdz 14.panta prasībām), bet nodokļa aprēķinu veic iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijā, piemērojot šā nodokļa likmi.

Likumdevēji jau ilgāku laiku debatē par vienkāršotu ienākuma nodokļa aprēķinu mazajiem uzņēmumiem, lai samazinātu šķēršļus saimnieciskās darbības uzsākšanai personām, kurām nav speciālu zināšanu uzskaites veikšanā un nodokļu aprēķināšanā. Pašlaik tiek apspriesti četri varianti ienākuma nodokļa aprēķināšanā, kuru izdevīgumu pagaidām ir grūti izvērtēt. Jaunā kārtība ienākuma nodokļa aprēķināšanā mazajiem uzņēmumiem varētu tikt piemērota no 2007.gada.

Ko darīt ar PVN

Ikvienam saimnieciskās darbības veicējam neatkarīgi no reģistrētā saimnieciskās darbības veida ir nopietni jāapsver iespēja kļūt par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju. Atbilstoši likumam "Par pievienotās vērtības nodokli" par nodokļa maksātāju obligāti ir jāreģistrējas, ja ar nodokli apliekamo darījumu (preču piegādes un pakalpojumu) sniegšana iepriekšējo 12 mēnešu laikā sasniedz 10 000 latu.

Pēc pastāvošās likumdošanas, dibinot uzņēmumu, ir izdevīgi reģistrēties par PVN maksātāju, ja:

1) ieņēmumus veidos ar PVN apliekami darījumi;

2) ir plānoti ieņēmumi, kuri 12 mēnešos pārsniegs 10 000 latu, tas ir, mēnesī aptuveni 830 latu;

3) uzņēmuma klienti būs juridiskās personas - PVN maksātāji, kuriem ir nepieciešams priekšnodoklis;

4) uzsākot saimniecisko darbību, ir plānotas lielas pamatlīdzekļu iegādes, kuras uzņēmumam varētu dot priekšnodokli.

Ja uzņēmuma klienti lielākoties būs fiziskas personas, kuras nav reģistrējušās kā PVN maksātāji, tad uzņēmums atbilstoši likumam var gaidīt šos 10 000 latu ieņēmumus un tikai pēc tam reģistrēties kā PVN maksātājs.

Uzņēmumam vai fiziskajai personai, kura veic saimniecisko darbību, kļūstot par PVN maksātāju, ir tiesības, izrakstot rēķinus par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, aprēķināt šo nodokli. Ja uzņēmums ir reģistrējies kā PVN maksātājs, tad par katru mēnesi ir jāpilda PVN deklarācija ar pielikumiem un līdz nākamā mēneša 15.datumam tā ir jāiesniedz VID. Šajā gadījumā uzņēmējam ir jārēķinās ar pastiprinātu finanšu institūciju interesi par uzņēmumu kā PVN maksātāju.

Pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanas metodikai par pamatu ir ņemta grāmatvedības uzskaite pēc divkāršā ieraksta sistēmas. Veicot uzskaiti pēc vienkāršā ieraksta, būs jāveic papildu aprēķini, kuri nesakritīs ar ierakstiem ieņēmumu un izdevumu žurnālā un tādējādi ievērojami sarežģīs PVN deklarācijas pareizu aizpildīšanu.

Zemnieku saimniecības, kuras ražo lauksaimniecības produkciju un nav reģistrētas kā PVN maksātājas, nododot pašu saražotu neapstrādātu lauksaimniecisku produkciju pārstrādes uzņēmumiem, kuri ir PVN maksātāji, saņem no tiem nodokļa kompensāciju 12% apmērā no piegādātās produkcijas naudas vērtības.

Obligātie sociālie maksājumi

Saimnieciskās darbības veicēji ir saistīti ar valsts obligāto sociālo apdrošināšanu kā darba ņēmēji vai pašnodarbinātas personas.

Individuālā uzņēmuma īpašnieks ir darba ņēmējs savā uzņēmumā. Ja nav skaidri norādīts darba samaksas lielums, tad sociālie maksājumi (darbinieka un arī uzņēmumam) ir jārēķina no summas, kura nav mazāka par minimālo algu valstī. Faktiski tas nozīmē, ka individuālā uzņēmuma īpašnieks nevar būt pašnodarbināta persona.

Savukārt individuālais komersants ir pašnodarbināta persona, kas pati veic sociālo maksājumu aprēķināšanu un pārskaitīšanu.

Zemnieku saimniecības īpašnieks arī ir pašnodarbināta persona. Ja zemnieks ir sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, tad viņš vairs nav obligāti sociāli apdrošināma persona un var izvēlēties - veikt vai neveikt valsts obligātos sociālos maksājumus.

Pašnodarbinātas personas statuss tiek iegūts pēc reģistrēšanās VID. Pašnodarbinātai personai obligāti ir jāreģistrējas VID tad, ja mēneša laikā, no saimnieciskās darbības ieņēmumiem atskaitot saimnieciskās darbības izdevumus, iegūtā starpība (ienākumi) ir 110 latu un vairāk. Pašnodarbinātai personai, iesniedzot iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju par gada periodu, kurā ienākumu kopsumma pārsniedz 1320 latu (110 latu reizināti ar 12 mēnešiem), ir jāveic obligātās sociālās iemaksas vismaz par vienu mēnesi, kaut arī atsevišķi nevienā mēnesī iepriekšminētā ienākumu summa netika sasniegta. Jāatceras, ka pašnodarbināta persona nav pakļauta bezdarba apdrošināšanai.

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību īpašniekam darba samaksu nosaka valde, un no tās tiek veikti sociālie maksājumi kā darba ņēmējam. Jāatzīmē, ka atlīdzību var arī nenoteikt un tad sociālie maksājumi nav jāveic. SIA īpašnieks arī nevar būt pašnodarbināta persona.

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas