Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
      Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.6 (12) 2006. gada 8. februāris
            

Kā atvieglot dzīvi nodokļu maksātajam

07.JPG (10934 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
Andris Krēsliņš

08.JPG (11273 bytes)
Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"
Arturs Kodoliņš

 

"Ir jāveic grozījumi likumdošanā, lai nodrošinātu, ka jebkura persona brīvi var pārsūdzēt jebkura normatīvā akta atbilstību likuma normai."

Par to, ka nodokļu aprēķināšanā ir daudz neskaidrību, liecina arī daudzu "Komersanta Vēstneša" lasītāju paustais viedoklis. Lai palīdzētu viest skaidrību par sarežģījumu cēloņiem, uz "Komersanta Vēstneša" jautājumiem atbild SIA "Kodoliņš, Ostaškovs un partneri" valdes priekšsēdētājs Dr.oec. Arturs Kodoliņš un jurists Andris Krēsliņš.

- Vai iespējams raksturot gadījumus, kuros jūsu klientiem rodas vislielākās neskaidrības nodokļu aprēķināšanā?

- Tos nosacīti varētu sadalīt divās grupās. Pirmajā klientiem ir neskaidrības un konkrēti jautājumi nodokļu aprēķināšanā, otrajā- it kā viss ir bijis saprotams, bet Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot pārbaudi (nodokļu auditu), gadījumu traktē citādi, klientam uzliekot pienākumu nomaksāt papildu nodokļus un citus maksājumus.

- Vai klienti pēc padoma ierodas tikai tad, ja radušās domstarpības ar VID, vai arī drošības labad iepriekš?

- Notiek abējādi. Tomēr klienti nereti ierodas jau pēc tam, kad attiecīgā darbība (noslēgts darījums, veikts maksājums), no kuras varētu izrietēt vai neizrietēt nodokļa sekas, ir notikusi. Turklāt, kaut arī klienta izpratnē saistībā ar šo darbību nodokļi nav jāaprēķina un jāmaksā, bieži vien nodokļu sekas rada, piemēram, jau parakstītā un noslēgtā līguma redakcija. Tāpēc, mūsuprāt, vispareizākais tomēr būtu konsultēties pirms darījuma noslēgšanas vai maksājuma veikšanas, lai, izvērtējot visus apstākļus, pieņemtu pareizo lēmumu.

Iepriekš minētais arī liecina, ka komercsabiedrībās nav pietiekamas koordinācijas starp dažādiem dienestiem. Darbinieki, kas uzņēmumā tieši atbild par civiltiesisko darījumu juridisko noformējumu (līgumu sagatavošanu parakstīšanai) nereti neņem vērā iespējamās nodokļu sekas. Dažkārt līgumos nav pat norādīts, vai norunātā līguma summa ietver (neietver) PVN, kā arī tas, kura no pusēm maksās valsts nodevu, un citi būtiski jautājumi.

- Ja situācija saasinājusies tiktāl, ka taisnība meklējama administratīvajā tiesā, cik daudz tas klientam izmaksā un kādas ir izredzes panākt savu taisnību?

- Izmaksas nosacīti ir dalāmas divās daļās- tiešajās un netiešajās izmaksās.

Tiešās izmaksas pamatā veido valsts nodeva un maksājumi, kas saistīti ar pieteikuma (un tam pievienojamo dokumentu) sagatavošanu un pārstāvību tiesā.

Valsts nodevas likmes ir fiksētas (Ls 10- par pieteikuma iesniegšanu administratīvajā rajona tiesā, un tad, ja pieteicēju neapmierina šīs tiesas spriedums un tiek iesniegta apelācijas sūdzība- vēl Ls 5) un nemainīgas neatkarīgi no VID papildus aprēķinātās un apstrīdētās summas. Turklāt pozitīva iznākuma (pieteikuma apmierināšanas) gadījumā valsts nodeva tiek piedzīta no atbildētāja- VID vai attiecīgās nodokļu administrācijas (pašvaldības).

Turpretī maksājumi saistībā ar pieteikuma sagatavošanu un pārstāvību tiesā var atšķirties visai ievērojami. Pirmkārt, maksājumu apjoms ir atkarīgs no tā, vai tiesā konkrēto privātpersonu pārstāv piemēram, uzņēmuma darbinieks (ja pieteicējs ir fiziska persona- pats pieteicējs), kad faktiskās izmaksas ir saistītas ar uzņēmuma darbinieka darba algu un pārstāvja nokļūšanu līdz tiesai (transporta izmaksas), vai arī privātpersona ir noslēgusi līgumu par pārstāvību tiesā ar attiecīgās nozares speciālistu vai citu uzņēmumu, kura darbinieki specializējas šādās lietās.

Otrkārt, maksājumu apjomu tieši ietekmē arī tiesai iesniedzamo dokumentu (pierādījumu) daudzums, valoda, kādā sastādīti dokumenti, pierādījumu veids, pierādījumu iegūšanas veids u.c.

Tā kā neatkarīgi no ierosinātās tiesvedības VID ir tiesības piedzīt papildus aprēķinātās summas, tad vēl lielākas un precīzi grūti nosakāmas ir uzņēmumu netiešās izmaksas, pie kurām būtu pieskaitāmi privātpersonas zaudējumi, kas saistīti ar iesaldētajiem līdzekļiem, arī neiegūtā peļņa, zaudējumi, kas saistīti ar nepieciešamo līdzekļu iegūšanu, lai samaksātu papildus aprēķinātās summas (piemēram, aizņēmumi). Jāuzsver, ka arī tad, ja piedziņas darbības netiek uzsāktas, privātpersona ir ieinteresēta samaksāt papildus aprēķinātos maksājumus. Pretējā gadījumā to apmērs pieaug par pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas summu (likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29.pants). Pie netiešajām izmaksām varētu pieskaitīt arī tādus noteiktās summās grūti novērtējamus zaudējumus, kas radušies personiskā vai morālā kaitējuma rezultātā. Jāpiebilst, ka gan likumā "Par nodokļiem un nodevām", gan likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" ir ietvertas normas, kas paredz nodokļu administrācijas atbildību zaudējumu nodarīšanas gadījumā. Turklāt no 2005.gada 1.jūlija privātpersonas tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību, regulē arī Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums.

Izvērtējot mūsu rīcībā esošos visu administratīvās tiesas instanču spriedumus, arī tos, kas pieejami Latvijas tiesu nolēmumu datu bāzē (http://www.lursoft.lv/lsdb), esam konstatējuši, ka vairumā gadījumu likumīgā spēkā stājušies tiesas spriedumi nodokļu lietās nav privātpersonām labvēlīgi. Turklāt vērojama tendence, ka pirmās instances tiesas (administratīvās rajona tiesas) spriedumi ir vairāk labvēlīgi nodokļu maksātājam, turpretī administratīvās apgabaltiesas (otrās jeb apelācijas instances tiesas) un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (kasācijas instances tiesas)- vairāk nelabvēlīgi. Taču jāņem vērā, ka pašreizējā tiesu prakse attiecas uz visai līdzīgiem nodokļu uzrēķiniem. Piemēram, lielākajā daļā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta izskatīto lietu VID uzrēķins ir pamatots ar to, ka darījumu partneru amatpersonas noliedz savu līdzdalību darījumu veikšanā.

Pēdējā laikā ir pieņemti vairāki nodokļu maksātājiem- fiziskām personām- nelabvēlīgi tiesas spriedumi gadījumos, kad šīs personas ir pavirši un nepilnīgi sastādījušas savas iedzīvotāju ienākuma gada un papildu deklarācijas.

Tādējādi jāsecina, ka šobrīd privātpersonas "izredzes panākt savu taisnību" jeb panākt VID izdotā administratīvā akta atcelšanu šādās lietās ir visai minimālas. Tomēr jāņem vērā, ka Latvijas tiesu spriedumus, kas attiecas uz Eiropas Kopienā regulētajiem nodokļiem un darījumiem, kas ir veikti pēc 2004.gada 1.maija, var apstrīdēt Eiropas tiesu institūcijās.

- Kad VID auditoriem ir iespēja brīvi interpretēt nodokļu aprēķināšanas veidu pēc savas saprašanas?

- Tā kā saskaņā ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17.panta otro daļu valsts pārvaldes iestādes izdotie ārējie normatīvie akti (arī VID Metodiskie norādījumi) 2006.gada 1.janvārī ir zaudējuši spēku, šī problēma it kā vairs nav aktuāla. Tomēr, tā kā daudzas domstarpības ar nodokļu administrāciju ir saistītas ar periodu, kad VID Metodiskie norādījumi bija saistoši nodokļu maksātājiem (pirms 2006.gada 1.janvāra), atsevišķos VID nodokļu auditos ar šo problēmu joprojām nākas saskarties.

Iespējas brīvi interpretēt konkrētas ar nodokļu aprēķināšanu saistītas situācijas ir tad, ja konkrētā joma nav noregulēta ar tiesību normām, kā arī tad, ja dažādu normatīvo aktu normas ir pretrunīgas un tādēļ dažādi tulkojamas.

Tā kā bieži vien ne likuma, ne arī Ministru kabineta (MK) noteikumu normā nav precīzi noteikts, kā rīkoties vienā vai otrā situācijā (metodika jeb reāli paraugi, kā rīkoties konkrētā situācijā, vispār likumu un MK noteikumu normās praktiski nav sastopami), tad daļēji šo problēmu risināja VID izdotie metodiskie norādījumi. Tomēr, kā jau jebkurai situācijai, arī līdz šim pastāvošajai kārtībai, saskaņā ar kuru VID varēja izdot normatīvos aktus ar likuma normu skaidrojumiem, bija gan pozitīvā, gan negatīvā puse. Pozitīvā- iespēja lieki nesarežģīt likumu ar detalizētām normām par nodokļu aplikšanas dažādiem aspektiem un dot likuma normu piemērošanas skaidrojumus, negatīvā- pretrunu rašanās iespēja starp dažādu normatīvo aktu normām.

Zināmas problēmas ir arī ar tiesību normu iztulkošanu, piemērojot Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesību normu interpretācijas metodes. Lielākoties, noskaidrojot tiesību normas jēgu no dažādu interpretācijas metožu viedokļiem, tiek iegūti pretēji rezultāti. Turklāt katra puse uzskatīs, ka tieši tās interpretācijas metode devusi lietderīgāko un taisnīgāko (arī šai pusei vēlamāko) rezultātu.

Jāatzīmē, ka VID amatpersonas cenšas tiesību normas iztulkot tā, lai būtu iespējams iekasēt (vai papildus aprēķināt) iespējami lielākas nodokļu summas.

- Kā tas var būt, ka dažādu normatīvo aktu normas ir pretrunā cita citai?

- Viens no galvenajiem pretrunu rašanās cēloņiem ir tas, ka likuma normas teksts nav pietiekami precīzs. Tādēļ, lai noteiktu normas piemērošanas kārtību, MK tiek pilnvarots izdot attiecīgus noteikumus.

Jau šajā stadijā var rasties (un nereti arī rodas) problēmas: prakse rāda, ka MK noteikumi ne tikai nosaka normas piemērošanas kārtību, bet precizē (paplašina vai sašaurina) arī pašas likuma normas jēgu.

Savukārt, izdodot metodiskos norādījumus, VID bieži vien bez konkrētiem piemēriem un metodikas (piemēram, par atsevišķu darījumu atspoguļošanu grāmatvedībā) ne tikai atsaucas uz likuma vai MK noteikumu tekstu, bet arī to paplašina vai sašaurina. Tā rodas pretrunas.

Tagad, kad šādi iestādes izdoti ārējie normatīvie akti vairs nav saistoši nodokļu maksātājam, šis normu tulkojums atspoguļojas kā VID vienotais viedoklis, traktējot atsevišķas situācijas vai novērtējot darījumus, un ar to nodokļu maksātājs sastapsies audita pārbaudes laikā.

Administratīvā procesa likumā ir noteikta tiesību normu hierarhija. Tomēr, kā pierāda tiesu prakse, kontekstā ar tiesību normu interpretācijas metodēm tiek atzīts, ka VID ir pareizi iztulkojis konkrēto normu un secīgi- VID metodika nav pretrunā ar likuma normas jēgu.

Mūsu pētījumi liecina, ka atsevišķos gadījumos arī MK izdoto noteikumu normu atbilstība likuma normai ir apšaubāma. Taču juridisko personu iespējas apstrīdēt šīs normas Satversmes tiesā ir apgrūtinātas. Iepriekš minētais liecina, ka ir jāveic grozījumi likumdošanā, lai nodrošinātu, ka jebkura persona brīvi var pārsūdzēt jebkura normatīvā akta atbilstību likuma normai.

Diemžēl pašlaik mazajiem uzņēmējiem varam tikai ieteikt vērsties pie plašsaziņas līdzekļiem vai uzņēmēju intereses pārstāvošajām organizācijām, lai tās valdības un parlamenta uzmanību pievērš tieši šīm sasāpējušajām problēmām.

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas