Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
      Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.11 (17) 2006. gada 15. marts
            

Svarīgākais par nodokļiem

Irina Jugova, grāmatvedības uzņēmuma SIA "Baltic Hallmake" valdes locekle

Latvijas Republikā visus nodokļus iedala tiešajos un netiešajos nodokļos. Visi nodokļi tiek aprēķināti un maksāti latos.

Netiešie nodokļi

Muitas nodoklis

Muitas nodoklis parasti tiek aprēķināts un izmaksāts, preces importējot (eksportējot) un ir iekļauts preces pašizmaksā.

Akcīzes nodoklis

Ar akcīzes nodokli tiek aplikti alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi, kafija, benzīns, dīzeļdegviela un citi naftas produkti. Akcīzes nodokli maksā importētāji (muitas robežpunktos ievedot preci) un preces izgatavotāji- pirmajā preces realizācijas reizē pircējam. Akcīzes nodoklis tiek aprēķināts vai nu uz vienu preces vienību, vai procentos no preču vērtības. Pastāv dažādas akcīzes nodokļa likmes, un tās tiek maksātas katru mēnesi.

Pievienotās vērtības nodoklis

Realizējot preces (pakalpojumus) Latvijas Republikas teritorijā, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) standarta likme ir 18% no apliekamo darījumu vērtības (likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 2.pants "Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi un to apliekamā vērtība"). Darījumus, kuriem piemērojama PVN likme 5% apmērā no preču un pakalpojumu vērtības, nosaka likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 62.pants. Ir arī PVN nulles procentu likme, ko nosaka apliekamiem darījumiem saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 7., 13., 28., 33. un 34.pantu.

PVN tiek iekļauts preču (pakalpojumu) cenā un tiek iekasēts no pircēja. Pārdevējam ir jāieskaita budžetā no pircēja iekasētais PVN neatkarīgi no tā, vai pircējs ir vai nav apmaksājis rēķinu. PVN summa, kura ir uzrādīta nodokļa rēķinā, saņemot preces vai pakalpojumus, tiek dēvē par priekšnodokli. Budžetā tiek ieskaitīta no pircēja iekasētās PVN summas un priekšnodokļa summas starpība.

PVN no realizācijas - priekšnodoklis = PVN budžetā

Šis ir vispārīgs gadījums. Ir daudz prasību nodokļu rēķinu noformēšanā, un, ja tās visas nav ievērotas, priekšnodokli norakstīt nedrīkst.

Ir vesela virkne preču un pakalpojumu, kuri nav jāapliek ar PVN (nejaukt ar PVN 0% likmi), to nosaka likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.pants.

PVN maksātāji var būt juridiskās un fiziskās personas (kuras reģistrējušas savu saimniecisko darbību), ja tās to labprātīgi vēlas. Obligāti jāreģistrējas par PVN maksātāju, ja darījumu kopējā vērtība (pēc likmes 18%, 5% un 0%) pēdējos 12 mēnešos sasniedz vai pārsniedz 10 000 latu. PVN tiek maksāts ik mēnesi.

08.JPG (19090 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Tiešie nodokļi

Nekustamā īpašuma nodoklis

Ar nekustamā īpašuma nodokli tiek aplikta zeme, ēkas un būves. Līdz 2006.gada 31.decembrim ar nodokli tiek apliktas tās ēkas un būves, kuras izmanto saimnieciskajā darbībā:

1) juridiskajām personām - ēkas un būves, kas uzrādītas to bilancē (izņemot būves, kuras tiek izmantotas tikai lauksaimnieciskajā ražošanā);

2) fiziskajām personām - ēkas un būves vai to daļas, kuras tiek izmantotas preču ražošanai, darbu izpildei, tirdzniecībai, pakalpojumu veikšanai un cita rakstura apmaksājamiem darījumiem, izņemot ēkas vai ēku daļas, kuras tiek iznomātas citām personām dzīvošanai.

Nekustamā īpašuma nodokli maksā nekustamā īpašuma īpašnieki vai nomnieki. Nodokļa likme ir 1,5 procenti:

1) zemei - no kadastrālās vērtības;

2) ēkām un būvēm - no bilances (atlikuma) vērtības (līdz 31.12.2006.).

Zemes nodokļa aprēķinu veic vietējā pašvaldība, kas atsūta nodokļu maksātājam gatavu rēķinu ne vēlāk kā kārtējā gada 15.februārī. Ēku un būvju nodokļa aprēķinu veic maksātājs, izejot no ēku un būvju vidējās gada bilances vērtības. Nodoklis tiek maksāts ik gadu, avansu maksājumi - ik ceturksni. Nekustamā īpašuma īpašniekam mēneša laikā no īpašuma tiesību iegūšanas datuma ir jāpaziņo par to pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums.

Dabas resursu nodoklis

Ar dabas resursu nodokli (DRN) apliekamie objekti ir:

1) vides piesārņošana - vielas un atkritumi, kuri piesārņo apkārtējo vidi;

2) resursu iegāde - māls, smiltis, augsne, kūdra u.c.;

3) kaitīgas preces un pārtika;

4) importējamo vai Latvijā ražoto preču un produktu iesai­ņojums.

DRN ir jāaprēķina pašiem (nedrīkst aizmirst deklarēt un nomaksāt to), katram objektam tiek noteikta sava DRN likme. Nodoklis jāmaksā ik ceturksni vai ik gadu.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) tiek ieturētas no visiem darbinieka darba ienākumiem, piemērojot likmi 33,09% apmērā, kur 9% tiek iekasēti no darba algas, bet 24,09% maksā darba devējs. Darba devējs šo VSAOI daļu (24,09%) pieskaita saviem izdevumiem. Eksistē arī pazeminātas VSAOI likmes, piemēram, pensionāriem, pašnodarbinātām personām un personām, kuras strādā pie darba devēja, kas ir ārzemju nodokļu maksātājs.

Iedzīvotāju ienākumu nodoklis

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) tiek aplikti fizisko personu ienākumi, kuri ir saņemti kā:

1) darba alga (nodokli aprēķina un maksā darba devējs);

2) maksa par patentu (nodokli nosaka pašvaldība kā avansa maksājumu par atsevišķu saimnieciskās darbības veidu, maksā fiziskā persona);

3) ienākumi no saimnieciskās darbības (aprēķina un maksā fiziskā persona, kura veic un ir reģistrējusi savu saimniecisko darbību).

IIN no darba algas aprēķina kā no Latvijas Republikas (LR) rezidentu, tā arī no nerezidentu ienākumiem. Tas tiek aprēķināts pēc 25% likmes no mēneša apliekamā ienākuma:

1) LR rezidentiem, kuri strādā pamatdarbā, ar IIN apliekamais ienākums veidojas no kalendārā mēneša ienākuma un mēneša neapliekamā minimuma summas un attaisnoto izdevumu un atvieglojumu starpības. Mēneša neapliekamais minimums šobrīd ir 32 lati. Kopš 2004.gada neapliekamais minimums tiek noteikts ar ikgadēju Likumu par valsts budžetu.

Darba devējs maksā IIN vienu reizi mēnesī tajā dienā, kad bankā saņem naudu darba algu izmaksai. Ja darba alga tiek maksāta no kases ieņēmumiem, nodoklis tiek maksāts nākamajā dienā pēc darba algu izmaksas;

2) LR rezidentiem, kuri strādā papildu darbavietā, ar IIN tiek aplikta mēneša ienākumu un attaisnojamo izdevumu summas starpība;

3) LR nerezidentiem ar nodokli apliekamais ienākums tiek aprēķināts tāpat kā LR rezidentiem, kuri strādā papildu darbavietā: kalendārā mēneša ienākumi mīnus attaisnojamo izdevumu summa.

Ir arī tādas izmaksas darbiniekam, no kurām IIN netiek atskaitīts, piemēram, apbedīšanas pabalsts Ls 150 apmērā, komandējuma izdevumu kompensācija un daži citi.

Ir jāņem vērā, ka strādājošiem pensionāriem neapliekamais minimums
(Ls 32) netiek lietots. Eksistē papildu IIN atvieglojumi invalīdiem un represētajām personām.

Aprēķinot darbinieka darba algu, nedrīkst aizmirst Ministru kabineta apstiprināto minimālo darba algu- Ls90 mēnesī, kā arī minimālo stundas tarifa likmi - Ls 0,535 (pusaudžiem- Ls0,661). Minimālā darba samaksa Ls90 noteikta normālam darba laika garumam - 40 stundām nedēļā. Darba devējam ir jāveic darba laika uzskaite (jāaizpilda darba laika tabele).

Uzņēmuma ienākumu nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) maksā no ienākumiem, kas gūti Latvijas Republikā un ārzemēs. Atskaitot no taksācijas gada (viens gads) kopējās ieņēmumu summas šajā gadā gūto izdevumu kopējo summu, iegūst uzņēmuma peļņas summu. 2006.gadā UIN likme ir 15 procentu.

Ir jāņem vērā fakts - ja bijuši nomaksāti UIN avansa maksājumi konkrētajā taksācijas gadā, t.i., no UIN summas atskaitīta nomaksātā avansa summa, iegūst UIN summu, kura ir jāiemaksā budžetā 15 dienu laikā pēc bilances nodošanas datuma, vai pretēji - tiek iegūta UIN pārmaksa. UIN tiek maksāts ik gadu, UIN avansa maksājumi - ik mēnesi.

Loteriju un azartspēļu nodoklis

Loterijas organizēšanai vai azartspēļu uzturēšanai Latvijā ir nepieciešama speciāla atļauja - licence. Eksistē daudz ierobežojumu šim uzņēmējdarbības veidam. Piemēram:

• tiek noteiktas statūtu kapitāla minimālās summas atsevišķiem loterijas veidiem un spēlēm;

• visām ierīcēm ir jābūt marķētām un reģistrētām (uzraudzības inspekcijā).

Desmit dienu laikā pēc atļaujas saņemšanas tās saņēmējam ir jānomaksā nodeva. Bez licences saņemšanas un nodevas samaksāšanas ir atļauta loterija, kuras balvu fonda vērtība nepārsniedz 500 latu. Komersantam par to ir jāpaziņo Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai ne vēlāk kā 15dienu laikā pirms loterijas sākuma (Preču un pakalpojumu loteriju likuma 3.pants). Visiem spēļu biznesa uzņēmumiem katru ceturksni ir jāiesniedz inspekcijā atskaite par savu darbību, bet Valsts ieņēmumu dienestā (VID)- atskaite par nodokļiem.

Svarīgi, sākot uzņēmējdarbību

Uzsākot darbību, katram uzņēmumam ir:

• desmit dienu laikā pēc uzņēmuma reģistrēšanas LR Uzņēmumu reģistrā jāreģistrējas pēc juridiskās adreses vietas piekritīgajā VID nodaļā kā nodokļu maksātājam;

• jāziņo VID par juridiskās adreses maiņu vai par firmas darbības likvidācijas, reorganizācijas vai apstādināšanas uzsākšanu 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas;

• jāorganizē un jāveic grāmatvedības uzskaite, jāsaglabā visi uzskaites datus apstiprinošie dokumenti;

• jāsastāda un jānodod pārskati un atskaites saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

• jāreģistrē firmas struktūrvienības (piemēram, veikals, noliktava, birojs u.tml.) to faktiskajā atrašanās vietā (tas nav jādara, ja visa saimnieciskā darbība notiek pēc firmas juridiskās adreses).

Grāmatvedības uzskaites organizācijas veidi un apjomi Latvijā ir atkarīgi no uzņēmuma darbības specifikas. Uzņēmumam noteikti ir jābūt savai dokumentāli noformētai grāmatvedības uzskaites veikšanas metodikai. Lai tiktu pilnīgā skaidrībā, kuri nodokļi uzņēmumam jāmaksā, kādos termiņos un kur jāiesniedz atskaites - var vērsties ar jautājumiem VID konsultatīvajā nodaļā vai arī interesēties grāmatvedības firmā.

Visas uzņēmuma un darbinieka attiecības tiek regulētas ar sociālo un darba likumdošanu. Normatīvo aktu prasību ir daudz, un tās ir sarežģītas. Tādēļ vērtīgi ir konsultēties LR Valsts darba inspekcijā.

Dažu uzņēmējdarbības veidu veikšanai ir nepieciešama licence. Daļu no šiem darbības veidiem nosaka valsts; pārējos- vietējās pašvaldības (turklāt licence ir jāsaņem faktiskās saimnieciskās darbības veikšanas vietā).

Ļoti svarīgi ir darījumi ar skaidro naudu. Īpaša uzmanība šiem darījumiem ir jāpievērš, gan pērkot preci vai pakalpojumu par skaidru naudu, gan arī to pārdodot. Svarīgi ir zināt, ka jēdziens "skaidra nauda" grāmatvedības uzskaitē un tirdzniecības noteikumos ir atšķirīgs.

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas