Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
      Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.15 (21) 2006. gada 12. aprīlis
            

Kā pareizi pabarot lauku tūristu

 

Ēdināšana kā pakalpojums tradicionāli bijusi neatņemama Latvijas lauku tūrisma sastāvdaļa. Lauku cilvēki joprojām godā senos svētkus, zina latviskās ēdienu receptes, ko nodod no paaudzes paaudzei. Vecajās mājās joprojām kurina maizes krāsni un cep maizi, dara alu, taisa zirņu pikas un skābputru, cep īpašās "vecmāmiņas pankūkas", kas ārzemju tūristam jau sen ir eksotika un par ko viņš ir ar mieru maksāt lielāku naudu.

Aptuveni puse Latvijas lauku tūrisma klientu labprātāk izvēlas naktsmītnes, kurās saimnieki piedāvā ēdināšanu. Nedaudz mazāk vietējo tūristu izvēlas naktsmītnes bez ēdināšanas, bet ar labiekārtotu virtuvi, kur iespējams gatavot pašiem. Ārzemnieki vienlīdz izvēlas gan mītnes ar ēdināšanu, gan arī bez tās, ja tuvumā ir kafejnīca.

Lai atvieglotu darbu lauku māju saimniekiem un sekmētu noteiktu standartu ievērošanu, piedāvājot ēdināšanas pakalpojumus, Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" ir sagatavojusi un izdevusi uzziņas materiālu, kuru veido divas daļas: "Lauku tūrisma mītne kā pārtikas aprites uzņēmums" (informatīvs esošās situācijas apskats) un "Labas higiēnas prakses vadlīnijas ēdienu gatavošanai lauku tūrisma mītnēs" (vadlīnijas veidotas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām Latvijā un starptautiski atzītām labas higiēnas prakses rekomendācijām). Šajā publikācijā sniegts ieskats esošajā situācijā un ēdināšanas pakalpojumu tradīcijās, ko "Lauku ceļotājs" rekomendē ievērot Latvijas lauku tūrisma mītnēs.

15.JPG (18304 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

"Aptuveni puse Latvijas lauku tūrisma klientu labprātāk izvēlas naktsmītnes, kurās saimnieki piedāvā ēdināšanu. "

Brokastis

Brokastis ir pieprasītākā ēdienreize lauku tūrisma mītnē. Latvijā populārākais lauku tūrisma piedāvājums ir "gulta un brokastis", kur brokastis iekļautas nakšņošanas cenā. Ir saimniecības, kurās brokastis piedāvā par atsevišķu samaksu. Tās parasti gatavo un pasniedz mājas saimniece, nereti iepriekš piedāvājot izvēli pēc ēdienkartes.

Ar klientu parasti saskaņo brokastu sastāvu vai galveno ēdienu, arī diētiskās vai veģetārās brokastis.

Par brokastu pasniegšanas laiku visbiežāk vienojas iepriekšējā vakarā. Parasti brokastu laiks ir no plkst. 8.00 līdz 11.00, retāk līdz 8.00 vai pēc 11.00. Brokastu galds tiek novākts aptuveni pusstundas laikā pēc tam, kad viesi paēduši un atstājuši ēdamtelpu.

Aukstajās (Eiropā pazīstamas kā kontinentālās) brokastīs pasniedz nepārstrādātus/negatavotus ēdienus: sieru, desu vai šķiņķi, vārītu olu, ievārījumu vai medu, kafiju vai tēju, sulu, sezonai atbilstošus dārzeņus un augļus.

Siltajās (jeb pilnajās) brokastīs pasniedz pankūkas (plānās, rauga u.c.), omleti, graudaugu biezputru un sulu (var būt arī svaigi spiesta), tēju vai kafiju, pienu, maizi, sviestu, sieru vai biezpienu, gaļu (cepeti vai žāvētu šķiņķi) vai desu, ievārījumu vai medu, sezonai atbilstošus dārzeņus un augļus. Ziemā var piedāvāt konservētus gurķus un tomātus.

Ēdienu parasti nedala porcijās, to saliek pēc veidiem kopējos traukos, un viesi paši sevi apkalpo. Šādi sagatavotu ēdienu ar paplāti aiznes uz viesu nama ēdamistabu. Brokastu trauki atrodas viesiem paredzētajā ēdamistabā, novietoti speciālā skapī.

Ja klients vēlas, vasarā brokastis var pasniegt arī ārā. Tam parasti ir speciāli iekārtotas vietas dārzā - nojumes, lapenes, teltis u.c.

Pusdienas

Pusdienas ir visretāk pieprasītais ēdināšanas pakalpojums, jo tūristi dienā parasti atrodas ārpus naktsmītnes un pusdieno citur. Tomēr pasūtījumā var būt arī pusdienas, īpaši tās izvēlas ģimenes ar bērniem vai semināru dalībnieki, kas visu dienu pavada viesu mājā.

Pusdienas parasti pasniedz no plkst. 12.00 līdz 15.00, retāk pēc 15.00. Par maltītes laiku ar klientu vienojas iepriekšējā vakarā vai - retāk - brokastu laikā. Arī pusdienu galds tiek novākts aptuveni 30 minūtēs pēc tam, kad viesi paēduši un atstājuši ēdamtelpu.

Pusdienas var sagatavot saimnieka mājā vai pasūtīt no tuvējās ēdināšanas iestādes. Tās var dalīt porcijās, servējot katram viesim uz šķīvja. Tikpat labi pusdienas var servēt kopējā traukā pa ēdieniem, viesiem pašiem ļaujot izvēlēties porciju lielumu.

Pilnajās pusdienās parasti ir trīs ēdieni:

1) zupa - buljons, zupa, biezzupa;

2) pamatēdiens- gaļas, zivju ēdieni ar piedevām, mērci un svaigiem salātiem vai dārzeņiem;

3) saldais - svaigas vai saldētas ogas (augļi) ar putukrējumu vai biezpiena krēms, vai sacepums ar ogu-augļu mērci, maizes zupa vai ogu želeja ar putukrējumu, uzputenis ar pienu utt.

Uz galda liek arī sagrieztu maizi, ūdeni, sulu. Pēc klienta vēlmēm- arī kafiju vai tēju.

Vieglajās pusdienās pēc klienta izvēles var pasniegt zupu vai pamatēdienu un saldo ēdienu. Uz galda uzliek arī sagrieztu maizi, ūdeni, sulu. Pēc klienta vēlmes - kafiju vai tēju.

Pikniks - pusdienas brīvā dabā.

Īpašie ēdieni un pasniegšanas vietas- pēc klientu vēlmēm var pasniegt arī diētiskās vai veģetārās pusdienas, saskaņojot ēdienkarti ar klientu. Ja klients vēlas, vasarā var pusdienot ārā īpaši iekārtotā vietā.

Vakariņas

Vakariņas ir tūristu pieprasīta ēdienreize, jo viesi uz lauku māju bieži vien dodas pēc darba. Par vakariņu laiku vienojas iepriekš. Klienti nereti vēlas "vieglas vakariņas pie tējas". Vakariņas, tāpat kā pusdienas, var sagatavot saimnieka mājā vai pasūtīt no ēdināšanas iestādes. Vakariņas var dalīt porcijās, servējot katram viesim uz šķīvja. Tās var servēt arī kopējā traukā pa ēdienu veidiem.

Vakariņas parasti pasniedz laikā starp plkst.18.00 un 21.00, retāk- pēc 21.00. Galdu novāc aptuveni 30 minūtes pēc tam, kad viesi paēduši un atstājuši ēdamtelpu.

Aukstās vakariņas ir ļoti viegla ēdienreize, kurā parasti tiek piedāvāts sagriezts siers, gaļa, zivs un salāti (var būt rasols vai dārzeņu salāti), kā arī dārzeņi un augļi, sula vai limonāde, cepumi ar tēju vai kafiju.

Siltās vakariņas var būt līdzīgas pil­najām pusdienām.

Svētku galdi, banketi

Lauku tūrisma mītnēs nereti tiek rīkotas lielākas viesības. Svētku galdi īpašiem gadījumiem parasti tiek pasūtīti lielākam viesu skaitam, pat līdz 100 cilvēkiem. Var klāt gan "zviedru" galdu, gan veidot servējumu katrai personai. Mielastu var sagatavot saimnieks pats, bet nereti to veic profesionāla ēdināšanas iestāde, ar kuru saimniekam ir sadarbība. Var būt arī kombinēti gadījumi, kad saimnieks papildus pasūtītajam ēdienam pats gatavo, piemēram, saldo ēdienu - kūkas, torti, kafiju un tēju.

Tā kā šis ēdināšanas veids saistās ar svētkiem un pasākumiem, lielākoties to klāj vakarā starp plkst. 17.00 un 21.00. Galds var tikt novākts apmēram 30 minūtēs pēc tam, kad viesi paēduši un atstājuši ēdamtelpu.

Aukstais galds - dažāda veida salāti (gaļas, zivs, siera, dārzeņu u.c.), uzkodas (gaļa, desa, zivs, siers, ruletes u.c.), sāļie cepumi. Saldo ēdienu pasniedz vēlāk vai servē uz atsevišķa galda - kūkas, ruletes utt.

Siltais galds - dažādi gaļas un zivju siltie ēdieni un piedevas. Saldo ēdienu pasniedz vēlāk vai servē uz atsevišķa galda.

Kafijas pauzes vai launags

Kafijas pauzes visbiežāk tiek pieprasītas semināru starplaikos vai pēc pusdienām kā launags. Atkarībā no semināra garuma kafijas pauzes var būt vairākas. Tās parasti norisinās citā telpā, taču ēdienu var servēt arī semināra telpā uz īpaša galda.

Maltītē var būt siltie un aukstie dzērieni un nelielas uzkodas: kafija un tēja ar pienu vai krējumu, ūdens vai sula, sāļās maizītes ar gaļu, sieru vai zivi, pīrāgi, cepumi vai kūciņas. Kafiju un tēju pasniedz termosos vai tējkannās, uzkodas saliek uz kopējiem šķīvjiem.

Ēdienreize brīvā dabā - pikniks

Pārtiku piknikam viesi var izvēlēties līdzņemšanai, lai dotos pārgājienā vai ekskursijā- tā var būt iesaiņota ēdiena kārbās (maizītes ar uzgriežamajiem, dārzeņi, augļi). Pikniks var būt arī pusdienu vai vakariņu veidā- grils (zivs, gaļa, dārzeņi) vai uz ugunskura gatavots ēdiens- kartupeļi ar mizu, putra, zivju zupa utt.

Ja klienti izvēlas grilu, tad tam visbiežāk ir atraktīva pieskaņa, jo piknika dalībnieki paši (vai kopā ar saimnieku) var pagatavot sev ēdienu.

Produktu iegādes vietas

Saimnieki pārtikas produktus iegādājas tuvējā apkārtnē vai arī dodas uz galvaspilsētu, kur produktu cena lielākoties ir zemāka nekā lauku apvidos. Izvēle atkarīga no lauku tūrisma mītnes atrašanās vietas.

Pašu saimniecībā audzētie produkti galvenokārt ir dārzeņi (kartupeļi, burkāni, kāposti, zirņi), ogas, augļi, garšvielas. Tie var būt arī olas, mājputnu, trušu gaļa, pašu cepta maize, konditorejas izstrādājumi, pašgatavota limonāde, kā arī piena produkti. Saimniece var izmantot arī meža veltes- sēnes un ogas. Šos produktus var iegādāties arī kaimiņu saimniecībās.

Veikalos un lielveikalos pērk pārsvarā maizi, miltus, pienu, krējumu, olas, eļļu, cukuru, sāli utt. Gaļu, zivis u.c. svaigo produkciju saimnieki visbiežāk iegādājas vairumtirdzniecības bāzēs vai tirgū, ja tas atrodas netālu. Tirgū pērk arī dārzeņus, saknes, augļus u.c. Kafejnīcās, kulinārijas veikalos un restorānos saimnieki nereti pērk daļēji sagatavotus produktus.

Ēdiena pasniegšana

Lauku mājās galdu ēdienreizēm klāj ēdamistabā, kas var būt arī dzīvojamā istaba (dažreiz arī koplietošanā viesiem un saimniekiem). Vasarā izmanto arī verandu, lapeni vai dārzu. Galdu parasti klāj 10-15 minūtes pirms sarunātā laika.

Galda klāšanai izmanto auduma galdautus un auduma vai papīra salvetes. Ja ir koplietošanas ēdamistaba, kuru pārmaiņus izmanto saimnieki un viesi, var lietot saimnieka ģimenes traukus un galda piederumus. Tomēr lielākoties klientiem ir paredzēti īpaši trauki un citi galda piederumi. Traukus, galda piederumus un dekoratīvos priekšmetus var nomāt no kafejnīcas. Klienti pilnībā vai daļēji var ierasties arī ar saviem traukiem.

Viesus pie galda apkalpo un galdu novāc lielākoties paši saimnieki. Tikpat labi ēdiena klāšanu var uzņemties viesi, tomēr galdu parasti novāc saimnieki. Galda klāšanu un novākšanu var uzticēt apkalpojošai kafejnīcai. Tad ar viesiem tiek norunāts laiks, kad galdam jābūt uzklātam un laiks, kad varēs sākt novākt galdus.

Pilnu materiālu "Lauku tūrisma mītne kā pārtikas aprites uzņēmums. Labas higiēnas prakses vadlīnijas ēdienu gatavošanai lauku tūrisma mītnēs" var iegādāties asociācijā "Lauku ceļotājs" (cena asociācijas biedriem - Ls 3,00, citiem - Ls 4,00).

Rūta Bierande

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas