Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
      Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.17 (23) 2006. gada 26. aprīlis
            

Par grāmatvedību fiziskām personām

Jadviga Neilande, VID Galvenās nodokļu pārvaldes Nodokļu maksātāju konsultāciju koordinācijas daļas galvenā nodokļu inspektore

05.JPG (10867 bytes)

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV" 

"Individuālajiem komersantiem un citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, grāmatvedības kārtošana ir obligāta."

Grāmatvedības vispārējās prasības

Likums "Par grāmatvedību" attiecas uz komersantiem, kooperatīvajām sabiedrībām, ārvalstu komersantu filiālēm un nerezidentu (ārvalstu komersantu) patstāvīgajām pārstāvniecībām, biedrībām un nodibinājumiem, politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām, arodbiedrībām, iestādēm, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, uz valsts vai pašvaldību aģentūrām, citām juridiskajām un fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību.

(Likuma "Par grāmatvedību" 1.pants.)

Tas nozīmē, ka individuālajiem komersantiem un citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, grāmatvedības kārtošana ir obligāta.

Atbilstoši likuma "Par grāmatvedību" 3.pantam fiziskā persona - saimnieciskās darbības veicējs - grāmatvedību var kārtot dažādi:

1) kārtot grāmatvedību pats,

2) pieņemt darbā grāmatvedi,

3) izmantot komersantu pakalpojumus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem par grāmatvedības pakalpojumu veikšanu.

Individuālais komersants un cita fiziskā persona-saimnieciskās darbības veicējs - ir atbildīgs par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu.

(Likuma "Par grāmatvedību" 2.pants.)

Grāmatvedības uzskaites reģistru kārtošana

Grāmatvedības uzskaites reģistros skaidri un nepārprotami jāatspoguļo pil­nīgi visi saimnieciskie darījumi. Grāmatvedības uzskaitei jābūt tādai, lai tajā varētu konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Turklāt grāmatvedības uzskaites reģistros uzrādītajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem. Pārskata periods ir viens kalendārais mēnesis. Ierakstiem grāmatvedības reģistros jābūt savlaicīgi izdarītiem, pilnīgiem, precīziem un sistemātiski sakārtotiem. Grāmatvedības reģistros nedrīkst būt ierakstu, kuru saturs vai mērītāji atšķiras no attaisnojuma dokumenta.

Grāmatvedības organizācijas dokumenti

Grāmatvedības organizācijas dokumenti nosaka kārtību, kādā dokumentē, novērtē un uzskaita saimnieciskos darījumus, mantu un saistības, veic inventarizāciju, sniedz pārskatus par skaidrās naudas avansu, kā arī izejvielu un citu krājumu izlietojumu, organizē attaisnojuma dokumentu apgrozību un kārto grāmatvedības reģistrus.

Grāmatvedības organizācijas dokuments ir arī grāmatvedības kontu plāns (ja saimnieciskos darījumus uzskaita pēc divkāršā grāmatvedības principa), šī plāna, kā arī kodu un simbolu lietošanas noteikumi, ilgtermiņa ieguldījumu (pamatlīdzekļu), apgrozāmo līdzekļu (krājumu), saistību (debitoru un kreditoru) un pašu kapitāla instrumentu klasifikācijas kritēriji, grāmatvedības ierakstu, dokumentu un reģistru glabāšanas noteikumi un gada pārskata, kā arī citu grāmatvedības pārskatu sagatavošanas noteikumi.

Ar saimnieciskajiem darījumiem saistīto attaisnojuma dokumentu sagatavošanu, reģistrāciju, apgrozību un citus lietvedības jautājumus grāmatvedībā nosaka dokumentu apgrozības apraksts vai shēma. Šajā aprakstā vai shēmā ietver attaisnojuma dokumentu plūsmu saimniecisko darījumu sistēmās, šo dokumentu pārbaudes un apstrādes secību, izpildes termiņus, izpildītājus, sagatavoto attaisnojuma dokumentu ek­semplāru skaitu, glabāšanas vietu, ilgumu un citu informāciju.

Saimniecisko darījumu sistēmas ir saimniecisko darījumu sadalījums (klasifikācija) šādos pēc ekonomiskā satura un būtības savstarpēji saistītos virzienos:

•preču un pakalpojumu iegāde;

•norēķini ar preču piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem un darbiniekiem;

•produkcijas ražošana, pakalpojumu sniegšana un attiecīgo izmaksu uzskaite;

•izejvielu, materiālu, nepabeigto un gatavo ražojumu un preču glabāšana;

•gatavo ražojumu, preču un pakalpojumu pārdošana;

• norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem par pārdotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem;

•darbības finansēšana;

•finanšu ieguldījumi;

•citi saimniecisko darījumu virzieni, kuru skaits un struktūra ir atkarīga no parastās darbības ieņēmumu un finanšu resursu veidošanā.

Sagatavojot attaisnojuma dokumentus un grāmatvedības reģistrus, kā arī kārtojot grāmatvedībā lietvedību, piemēro Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.154 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi" trešo un ceturto nodaļu.

Lai nodrošinātu visu grāmatvedībā sagatavoto attaisnojuma dokumentu reģistrēšanu, dokumentus numurē pa to veidiem, un kārtas numuru dokumentam parasti piešķir tā sagatavošanas procesā.

Lai nepieļautu iespēju tīši vai netīši kļūdīties, piešķirot grāmatvedībā sagatavotajam attaisnojuma dokumentam kārtas numuru, atsevišķu saimniecisko darījumu veidu dokumentēšanai izmanto iepriekš secīgi numurētas attaisnojuma dokumenta veidlapas (numurētus pavaddokumentus, numurētas kvītis un citas veidlapas).

Individuālais komersants un cita fiziskā persona-saimnieciskās darbības veicējs-pats izstrādā un apstiprina grāmatvedības organizācijas dokumentus. Ja individuālais komersants un cita fiziskā persona-saimnieciskās darbības veicējs, kārtojot grāmatvedību pēc vienkāršā grāmatvedības principa saimniecisko darījumu uzskaitei izmanto un pilda tikai un vienīgi saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnālu (saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumiem Nr.338 "Kārtība, kādā veicama ieņēmumu un izdevumu uzskaite iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām"), tad grāmatvedības organizācijas dokumentus nav nepieciešams izstrādāt.

(Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" 41.-47.punkts.)

Grāmatvedības reģistru un attaisnojuma dokumentu labošana

Ja ieraksti grāmatvedības reģistros un dokumentos tiek laboti, jābūt redzamam to sākotnējam saturam un katram labojumam jābūt atrunātam (kas, kad un kāpēc labojis) un apstiprinātam ar parakstu. Nedrīkst izdarīt labojumus tādā veidā, ka nav saprotams, kad un kāpēc tie izdarīti.

Ja tiek laboti attaisnojuma dokumenti vai grāmatvedības reģistri, labojumu izdara ar jaunu ierakstu, kas labo vai atsauc iepriekšējo ierakstu. Grāmatvedības reģistrus var labot, lietojot negatīvus skaitļus (storno). Grāmatvedības dokumentus un reģistrus nedrīkst dzēst.

Ja tiek laboti papīra dokumenta veidā sagatavotie attaisnojuma dokumenti un grāmatvedības reģistri, katru labojumu atrunā, norādot, kas, kad un kāpēc labojis, kā arī labojumu ar parakstu apstiprina tā persona, kura izdarījusi labojumu.

Par attaisnojuma dokumentu labojumam var izmantot grāmatvedības izziņu, kurā ir informācija par to, kurš grāmatvedības reģistrs vai attaisnojuma dokuments ir labots. Grāmatvedības izziņā norāda labojuma izdarīšanas datumu, iemeslu, personu, kas atļāvusi veikt labojumu, un labojamā (sākotnējā) ieraksta kārtas numuru hronoloģiskajā reģistrā. Uz labojamā (sākotnējā) attaisnojuma dokumenta izdara atzīmi par grāmatvedības izziņas sagatavošanu un norāda tās datumu.

(Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" 28.-30.punkts.)

Grāmatvedība datorā

Saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" 7.panta septīto daļu grāmatvedības reģistru kārtošana tikai ar elektroniskajām skaitļošanas mašīnām (datoriem) pieļaujama vienīgi tādā gadījumā, ja netiek pārkāptas likuma "Par grāmatvedību" prasības. Turklāt jānodrošina datu attēls trešajai personai salasāmā veidā un, ja nepieciešams, - to izraksts.

Tātad individuālais komersants un cita fiziska persona - saimnieciskās darbības veicējs - pats var izveidot datorā grāmatvedības reģistrus saimniecisko darījumu uzskaitei atbilstoši likuma "Par grāmatvedību" noteiktajām prasībām, ievērojot Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumus Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju", Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumus Nr.338 "Kārtība, kādā veicama ieņēmumu un izdevumu uzskaite iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām" un citus grāmatvedību un nodokļu reglamentējošos normatīvos aktus.

Kārtojot grāmatvedību datorā paša izveidotajos reģistros vai izmantojot iegādātās licencētās grāmatvedības datorpro­grammas (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūru), individuālajam komersantam un citai fiziskajai personai-saimnieciskās darbības veicējam-jānodrošina visas grāmatvedības informācijas saglabāšana arhīvā informācijas nesējos (attiecīgajās datorprogrammās, disketēs, CD utt.), sistemātiski jāsakārto un arhīvā jāuzglabā attaisnojuma dokumentu un grāmatvedības reģistru izdrukas. Kopā ar elektroniski sagatavoto vai saņemto attaisnojuma dokumentu jāsaglabā arī dati, kas ļauj noteikt elektroniskā dokumenta izcelsmi vai galamērķi, kā arī nosūtīšanas vai saņemšanas laiku.

Ja grāmatvedības reģistrus kārto tikai elektroniski, grāmatvedības datorprogrammai (grāmatvedības informācijas dator­sistēmu programmatūrai) jābūt tādai, lai nodrošinātu:

•ierakstu reģistra (system log) informācijas saglabāšanu par katru iegrāmatojumu vai iegrāmatojuma labojumu, tā veidu, datumu un laiku, sistēmas ieraksta numuru, kā arī iegrāmatojuma veicēju;

•grāmatvedības (grāmatvedības informācijas datorsistēmu) datu ierakstīšanu formātos MS Excel, dBase/FoxPro, Text Report files, Flat files vai ODBC data sources normatīvajos aktos paredzētās revīzijas (audita) vai pārbaudes veikšanai, lai būtu iespējams pēc dažādiem kritērijiem atlasīt ierakstus un iegrāmatojumus, izsekot saimnieciskajiem darījumiem un pārliecināties par grāmatvedības sniegtās informācijas patiesumu;

•iespēju elektroniski sagatavotos attaisnojuma dokumentus un grāmatvedības reģistrus atlasīt ilgstošai vai pastāvīgai glabāšanai, ierakstīt attiecīgajos informācijas nesējos un uzglabāt Elektronisko dokumentu likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos elektronisko dokumentu glabāšanas noteikumos noteiktajā kārtībā, saglabājot to satura autentiskumu un salasāmību likumā "Par grāmatvedību" noteiktajā glabāšanas laikā;

•elektroniski sagatavota attaisnojuma dokumenta vai grāmatvedības reģistra datu attēlu un izdruku;

•elektroniski sagatavoto attaisnojuma dokumentu un grāmatvedības reģistru rezerves kopēšanu.

Grāmatvedības reģistru kārtošanai jālieto tikai tāda grāmatvedības datorprogramma, kuras izmantošanas tiesības saskaņā ar Autortiesību likumu apliecina attiecīga licence vai licences līgums.

Individuālais komersants un cita fiziskā persona-saimnieciskās darbības veicējs-var patstāvīgi izvēlēties grāmatvedības datorprogrammu (grāmatvedības informācijas dator­sistēmu programmatūru), ņemot vērā konkrētai darbībai vēlamās vai nepieciešamās funkcionālās, tehniskās un datu drošības prasības.

(Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" 31.punkts.,36.-38.punkts.)

Naudas vienības

Grāmatvedības uzskaites reģistros par vērtības mēru jālieto Latvijas Republikas naudas vienības-lati un santīmi. Ja norēķini par saimnieciskajiem darījumiem tiek veikti ārvalstu valūtā, tad saņemtā naudas summa, lai to ierakstītu grāmatvedības uzskaites reģistros, jāpārrēķina latos pēc Latvijas Bankas kursa darījuma dienā.

(Likuma "Par grāmatvedību" 5.pants.)

Kases aparāts

Ja individuālais komersants un cita fiziskā persona-saim­nieciskās darbības veicējs, lieto kases aparātu (piemēram, tirdzniecībā, sabiedriskajā ēdināšanā, sadzīves pakalpojumu sniegšanā), grāmatvedības uzskaites reģistros var iegrāmatot ieņēmumus ar vienu ierakstu par visu dienu, pamatojoties uz kases aparāta žurnālā ielīmēto "Z" atskaiti. Pārējie saņemtie attaisnojuma dokumenti par saimnieciskajiem darījumiem ir jāiegrāmato grāmatvedības reģistros pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā dokuments saņemts, un obligāti-pārskata perioda beigās.

(Likuma "Par grāmatvedību" 8.pants.)

Inventarizācija

Uzsākot saimniecisko darbību, ir jāveic inventarizācija, kurā tiek noteikts visas saimnieciskajiem darījumiem lietojumā esošās mantas apjoms dabā (ēku, būvju, zemes īpašumu, transporta un cita inventāra un tehnikas apjoms).

Inventarizācijas rezultātus atspoguļo inventarizācijas sarakstos atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju". Mantas, arī prasījumu un saistību (debitoru un kreditoru) novērtēšanu turpmāk veic katra pārskata gada beigās, kā arī izbeidzot saimniecisko darbību vai reorganizējot to.

(Likuma "Par grāmatvedību" 11.pants.)

Inventarizāciju veic saskaņā ar paša individuālā komersanta un citas fiziskās personas-saimnieciskās darbības veicēja-apstiprinātajām inventarizācijas instrukcijām. Inventarizācijas instrukcijās nosaka pārskata gada noslēguma inventarizācijas sagatavošanas, veikšanas un dokumentēšanas termiņus un kārtību. Var paredzēt arī papildu inventarizācijas, periodiskās inventarizācijas, ārkārtas inventarizācijas (ja konstatēta zādzība, materiālo vērtību bojāšana, ugunsgrēks, plūdi vai cita stihiska nelaime vai ja inventarizāciju veic atbilstoši darba līguma vai koplīguma noteikumiem par darbinieka materiālo atbildību), sagatavojot attiecīgas inventarizācijas instrukcijas.

(Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" 60.punkts.)

Vienkāršais vai divkāršais ieraksts

Līdz 2006.gada 31.decembrim individuālajam komersantam, kura apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 45 000 latu, grāmatvedības reģistri ir obligāti kārtojami pēc divkāršā ieraksta principa. No 2007.gada 1.janvāra individuālajam komersantam grāmatvedība pēc divkāršā ieraksta principa obligāti kārtojama, ja apgrozījums no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 200 000 latu. Individuālie komersanti, kas nepārsniedz minētos kritērijus un citas fiziskās personas-saimnieciskās darbības veicēji-kārto grāmatvedību pēc vienkāršā ieraksta principa, pildot saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnālu.

(Likuma "Par grāmatvedību" 9.pants.)

Izmantojot divkāršā ieraksta sistēmu, vienu un to pašu summu par vienu un to pašu saimniecisko darījumu ieraksta grāmatvedības kontu debetā un kredītā, ievērojot grāmatvedības kontu plānu un saimnieciskā darījuma būtībai atbilstošu grāmatvedības kontu savstarpējo saistību (kontu korespondenci). Grāmatvedības kontu plāns ir ilglaicīgai lietošanai paredzēts sistematizēts kontu saraksts ar atbilstoši piešķirtiem kontu kodiem, ko izstrādājis un apstiprinājis pats individuālais komersants.

(Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" 11., 12.punkts.)

Grāmatvedības reģistru veidi

Grāmatvedības reģistrus iedala hronoloģiskajos reģistros un sistemātiskajos reģistros. Šajos reģistros hronoloģiskā secībā (hronoloģiskais ieraksts) vai pēc ekonomiskā satura (sistemātiskais ieraksts) izdara ierakstus par katru saimniecisko darījumu. Ja noteikta veida saimnieciskie darījumi bieži atkārtojas, katram šādam saimniecisko darījumu veidam var iekārtot atsevišķu hronoloģisko reģistru.

(Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" 17.punkts.)

Hronoloģiskajos reģistros visus saimnieciskos darījumus reģistrē hronoloģiskā secībā un par katru saimniecisko darījumu norāda šādu informāciju:

•ieraksta datums;

•ieraksta kārtas numurs;

•atsauce uz attaisnojuma dokumentu: dokumenta autors (juridiskās personas nosaukums, individuālā komersanta firma un fiziskās personas vārds, uzvārds), dokumenta nosaukums vai saimnieciskā darījuma apraksts, dokumenta sagatavošanas datums un reģistrācijas numurs. Ja grāmatvedību kārto, izmantojot grāmatvedības datorprogrammas, drīkst norādīt unikālu attiecīgā attaisnojuma dokumenta pazīmi (piemēram, numuru, ar kādu attaisnojuma dokuments reģistrēts grāmatvedības datorprogrammā), kas ļauj šo attaisnojuma dokumentu viennozīmīgi identificēt;

•saimnieciskā darījuma novērtējums naudā;

•saimnieciskā darījuma grāmatvedības konta nosaukums vai kods un norādījums, vai ieraksts izdarāms šā konta debetā vai kredītā (ja grāmatvedības kārtošanā izmanto divkāršā ieraksta sistēmu,-to kontu kodi, kuru debetā un kredītā iegrāmatojams saimnieciskais darījums).

(Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" 18.punkts.)

Sistemātiskajos reģistros saimnieciskos darījumus apkopo pēc ekonomiskā satura vienveidīgās grupās. Sistemātiskie reģistri ir galvenā grāmata un analītiskās uzskaites reģistri. Galvenajā grāmatā saimnieciskos darījumus reģistrē naudas izteiksmē pa grāmatvedības kontiem.

Analītiskās uzskaites reģistros saimnieciskos darījumus reģistrē pa analītiskās uzskaites kontiem naudas izteiksmē, bet pamatlīdzekļu un krājumu uzskaites vienībām-arī naturālā izteiksmē.

(Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 " Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" 19.punkts.)

Kurus reģistrus lietot

Individuālais komersants, kam grāmatvedība jākārto pēc divkāršā ieraksta principa, visus saimnieciskās darbības darījumus reģistrē sistemātiskajā uzskaites reģistrā - galvenajā grāmatā. Galvenajā grāmatā norāda kontu kodus un to nosaukumus grāmatvedības kontu plānā paredzētajā secībā. Veicot iegrāmatojumus attaisnojuma dokumentos un izdarot ierakstus grāmatvedības reģistros, norāda kontu kodus.

(Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" 16.punkts.)

Fiziskai personai-saimnieciskās darbības veicējam, kam grāmatvedība jākārto pēc vienkāršā ieraksta principa, ieņēmumu un izdevumu uzskaitei nepieciešams iekārtot hronoloģisko grāmatvedības reģistru "Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls". Tas veicams saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumiem Nr.338 "Kārtība, kādā veicama ieņēmumu un izdevumu uzskaite iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām".

Ar šiem noteikumiem apstiprināts arī saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnāla paraugs. Kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, grāmatvedības reģistros atspoguļo naudas plūsmu, tās veidošanās avotus un izlietojumu, kā arī jebkuras uzņēmuma mantas stāvokļa izmaiņas, kas radušās naudas ieņēmumu vai izdevumu rezultātā.

(Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 " Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" 22.punkts.)

Lai noteiktu nodokļu aprēķināšanai nepieciešamos datus, kā arī veiktu īpašuma un norēķinu kontroli, individuālajam komersantam un citai fiziskai personai - saimnieciskās darbības veicējam - atkarībā no saimnieciskās darbības īpatnībām papildus jāiekārto analītiskās uzskaites reģistri (pamatlīdzekļu, krājumu, debitoru un kreditoru uzskaitei u.c.). Šajos reģistros saimnieciskos darījumus reģistrē naudas izteiksmē, bet pamatlīdzekļus un krājumus - arī naturālā izteiksmē (skaits, vienības, daudzums utt.).

Analītiskos uzskaites reģistrus individuālais komersants un cita fiziskā persona-saimnieciskās darbības veicējs-izvēlas atbilstoši saimnieciskās darbības veidam un vajadzībām, jo ne visi reģistri ir nepieciešami.

Analītiskās uzskaites reģistru veidi var būt šādi:

•pamatlīdzekļu analītiskās uzskaites un nolietojuma aprēķina karte;

•nemateriālo ieguldījumu uzskaites reģistrs;

•nemateriālā ieguldījuma uzskaites un nolietojuma karte;

•pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanas aprēķina kopsavilkuma karte;

•krājumu uzskaites reģistrs (piemēram, preču vai materiālu uzskaites kartītes, mazvērtīgā inventāra uzskaites kartītes u.c.);

•elektroniskā kases aparāta žurnāls saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumiem Nr.361 "Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām";

•pavadzīmju uzskaites reģistrs saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1038 "Noteikumi par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtiem numuriem";

•preču pavadzīmju-rēķinu reģistrs saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.339 "Noteikumi par stingrās uzskaites preču pavadzīmēm-rēķiniem";

•kokmateriālu transporta pavadzīmju reģistrs saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 15.marta noteikumiem Nr.181 "Kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķina lietošanas un noformēšanas kārtība";

•pievienotās vērtības nodokļa uzskaites žurnāls (tikai tam individuālajam komersantam un citai fiziskai personai-saimnieciskās darbības veicējam, kas ir reģistrējies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona);

•kokmateriālu un pievienotās vērtības nodokļa uzskaites reģistrs;

•debitoru parādu uzskaites reģistrs;

•kreditoru parādu uzskaites reģistrs;

•darba algas norēķinu analītiskās uzskaites personas kartītes, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu uzskaites kartītes, darba algas aprēķinu un maksājumu saraksti un darba tabula;

•kases grāmata naudas ieņēmumu un izdevumu uzskaitei saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.584 "Kases operāciju uzskaites noteikumi". (Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnālu vienlaikus izmanto kā kases grāmatu skaidrās naudas plūsmas reģistrēšanai. Kases ieņēmumu un izdevumu orderus pirms reģistrēšanas saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnālā reģistrē kases ieņēmumu un izdevumu orderu reģistrācijas žurnālā. Kases ieņēmumu un izdevumu orderus numurē katru atsevišķi.)

Individuālais komersants un cita fiziskā persona-saimnieciskās darbības veicējs-papildus var kārtot arī citus analītiskās uzskaites reģistrus atbilstoši savas saimnieciskās darbības īpatnībām.

Turpmāk - vēl

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas