Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
      Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.19 (25) 2006. gada 17. maijs
            

Fiziskās personas saimnieciskās darbības ieņēmumi un izdevumi

 

Jadviga Neilande, VID Galvenās nodokļu pārvaldes Nodokļu maksātāju konsultāciju koordinācijas daļas galvenā nodokļu inspektore

 

04.JPG (13287 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

"Katras fiziskās personas pienākums ir veikt uzskaiti tā, lai attaisnojuma dokumentos būtu uzskatāmi atspoguļoti taksācijas gadā saņemtie saimnieciskās darbības ieņēmumi un izdevumi."

Gada apliekamais ienākums

Jebkuras fiziskas personas gada ienākums ir visa iepriekšējā pārskata gada (kalendārā gada) laikā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums.

(Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 7.pants.)

Tātad arī visas fiziskās personas, kuras veic saimniecisko darbību, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājas. Fiziskās personas par iepriekšējā pārskata gadā veiktajiem saimnieciskajiem darījumiem līdz pēctaksācijas gada 1.aprīlim aizpilda iedzīvotāju ienākuma nodokļa gada ienākumu deklarāciju par visiem iepriekšējā gada ienākumiem un 15 dienu laikā iemaksā budžetā aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli 25 procentu apmērā. Saimnieciskās darbības ienākumus uzrāda D3 pielikumā, savukārt citus Latvijas Republikā gūtos ienākumus uzrāda deklarācijas D1 pielikumā. Deklarācijā tiek uzrādīti arī taksācijas periodā gūtie ar nodokli neapliekamie ienākumi (piemēram, ienākumi no lauksaimnieciskās darbības, kuri gadā nepārsniedz 3000 latu). Turklāt jāievēro, ka radušos saimnieciskās darbības zaudējumus nevar segt uz citu ienākumu veidu rēķina.

Aprēķinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, saimnieciskās darbības veicējiem ir jāņem vērā, ka saimnieciskā darbība ir jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, komercaģenta, māklera un individuālā komersanta darbību, kā arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) darbību.

(Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta 1.1 daļa.)

Profesionālā darbība ir jebkura neatkarīga profesionālu pakalpojumu sniegšana ārpus darba tiesiskajām attiecībām, arī zinātniskā, literārā, pasniedzēja, aktiera, režisora, ārsta, zvērināta advokāta, zvērināta revidenta, zvērināta notāra, zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta mērnieka, zvērināta taksatora, mākslinieka, komponista, mūziķa, konsultanta, inženiera vai arhitekta darbība.

(Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta 1.2 daļa.)

Fiziskās personas ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts kā likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.pantā noteikto ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība, izņemot individuālos komersantus un individuālo uzņēmumu (arī zemnieku un zvejnieku saimniecību) īpašniekus, kuru ieņēmumi pārsniedz Ls 45000 gadā. Individuālie komersanti, kā arī individuālo uzņēmumu (arī zemnieku un zvejnieku saimniecību) īpašnieki, kuru ieņēmumi pārsniedz Ls 45000 gadā un kuri grāmatvedību kārto pēc divkāršā ieraksta principa, kā arī sastāda gada pārskatu, saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākumu nodokli" II nodaļu.

(Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.1 un 11.2 pants.)

Fiziskās personas, kas kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, ieņēmumus un izdevumus uzskaita grāmatvedības reģistrā "Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls" atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumos Nr.338 "Kārtība, kādā veicama ieņēmumu un izdevumu uzskaite iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām" noteiktajai kārtībai. Minētā uzskaites kārtība nepieciešama iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām.

Katras fiziskās personas pienākums ir veikt uzskaiti tā, lai attaisnojuma dokumentos būtu uzskatāmi atspoguļoti taksācijas gadā saņemtie saimnieciskās darbības ieņēmumi un izdevumi, kas attiecināmi uz taksācijas gada saimnieciskās darbības ienākumu, kā arī pamatlīdzekļu, nemateriālo vērtību, naudas līdzekļu un krājumu stāvokli un tā izmaiņām. Saimnieciskās darbības ienākumu un izdevumu uzskaitei jānodrošina iespēja pareizi noteikt taksācijas gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu.

(Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumu Nr.338 "Kārtība, kādā veicama ieņēmumu un izdevumu uzskaite iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām" 4.punkts.)

Fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, neatkarīgi no tā, vai grāmatvedību kārto pati vai izmanto citu komersantu pakalpojumus (saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem par grāmatvedības pakalpojumu veikšanu), ir atbildīga par to, lai grāmatvedības sniegtā informācija būtu patiesa, salīdzināma, savlaicīga, nozīmīga, saprotama un pilnīga. Fiziskā persona ir atbildīga arī par ieņēmumu un izdevumu norobežošanu pa taksācijas gadiem.

(Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumu Nr.338 "Kārtība, kādā veicama ieņēmumu un izdevumu uzskaite iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām" 8.punkts.)

Ieņēmumi un izdevumi jānorobežo pa taksācijas periodiem. Ieņēmumi un izdevumi jāuzskaita pa saimnieciskās darbības veidiem (nozarēm), nodalot viena darbības veida ieņēmumus un izdevumus no cita darbības veida ieņēmumiem un izdevumiem. Piemēram, fiziskās personas, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, nodala lauksaimnieciskās ražošanas ieņēmumus un izdevumus, lai nodrošinātu ienākuma no lauksaimnieciskās ražošanas aprēķināšanu.

Fiziskā persona saimnieciskajā darbībā gūtos ieņēmumus un izdarītos izdevumus nošķir no personiskajiem līdzekļiem. Līdzekļus, kas gūti ārpus saimnieciskās darbības un izlietoti personiskajām vajadzībām, saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā neuzskaita. Minētā žurnāla ieņēmumos uzrāda tikai tos ārpus saimnieciskās darbības gūtos ieņēmumus, kurus fiziskā persona iegulda saimnieciskās darbības vajadzībām, bet izdevumos uzrāda tikai tos izdevumus personiskajām vajadzībām (personīgajam patēriņam izņemtie līdzekļi), kas izdoti no saimnieciskās darbības gūtajiem ieņēmumiem.

Ieņēmumus un izdevumus reģistrē, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, kas apliecina saimnieciskā darījuma esamību.

Saimnieciskās darbības ieņēmumi

Ieņēmumos, kas gūti no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīti:

1)ieņēmumi no preču, darbu un pakalpojumu pārdošanas;

2)ieņēmumi no īpašuma un telpu iznomāšanas vai izīrēšanas;

3)summas, kas saņemtas soda naudas veidā;

4)pamatlīdzekļu pārdošanas ieņēmumi;

5) citi ieņēmumi.

(Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta 2.daļa.)

Ieņēmumos no preču, darbu un pakalpojumu pārdošanas fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību savā piemājas saimniecībā vai zemnieku saimniecībā, ir jāieskaita arī pievienotās vērtības nodokļa summas, kas, pamatojoties uz likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 13.1 pantu, ir saņemtas kā kompensācija 12 procentu apmērā no piegādātās neapstrādātās lauksaimniecības produkcijas vērtības par pievienotās vērtības nodokli, kas samaksāts, iegādājoties preces un saņemot pakalpojumus lauksaimniecības produkcijas ražošanas vajadzībām, kā arī kompensācijas summas, kas saņemtas saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 18.pantā un Ministru kabineta 2004.gada 6.aprīļa noteikumos Nr.247 "Kārtība, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājams akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu (gāzeļļu)" noteikto kārtību. Kompensāciju 12 procentu apmērā no piegādātās produkcijas vērtības saņem tās fiziskās un juridiskās personas - zemnieku saimniecības -, kuras ražo lauksaimniecības produkciju un nav reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas.

Ar nodokli neapliekamie saimnieciskās darbības ienākumi

Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.pantā ir noteikti fiziskās personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo ienākumu veidi.

Attiecībā uz saimniecisko darbību gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikti minētā likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktie ienākumi no personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības un zemnieka vai zvejnieka saimniecības lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, ja tie nepārsniedz 3000 latu gadā. Nosacījums piemērots attiecīgās fiziskās personas gada kopējiem ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas neatkarīgi no minētās personas īpašumā esošo saimniecību skaita. Pārsnieguma summa tiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Lauksaimnieciskā ražošana ir augkopības (arī koku stādu audzēšana, sēņu audzēšana, savvaļas ogu audzēšana), lopkopības (arī truškopība, putnkopība, biškopība un zvērkopība), iekšējo ūdeņu zivsaimniecības (zivju audzēšana privātajās ūdens­tilpēs vai fiziskajai personai lietošanā nodotajās ūdenstilpēs) un dārzkopības (arī puķkopība, siltumnīcu saimniecība) produkcijas ražošana. Fiziskās personas saimniecības lauksaimnieciskās ražošanas produkcija ir augu vai dzīvnieku valsts produkcija, kas tiek realizēta sākotnējā (nepārstrādātā) veidā vai pēc pirmapstrādes, t.i., pēc sākotnējās produkcijas sagatavošanas līdz realizācijai nepieciešamajām kvalitātes prasībām. Fiziskās personas saimniecībā pārdošanai sagatavotā lauksaimnieciskās ražošanas produkcija var būt ar augstāku pārstrādes pakāpi, ja visa pārstrāde (izņemot lopu kaušanu) ir veikta pašā saimniecībā. Par lauksaimniecisko ražošanu nav uzskatāma mežizstrāde un kokmateriālu pārdošana.

(Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta 3.1 punkts.)

Lauku tūrisma pakalpojumi ir lauku teritorijās vai lauku apdzīvotās vietās sniegtie viesu izmitināšanas pakalpojumi speciāli ierīkotās viesu izmitināšanas mītnēs vai citās pielāgotās telpās, kurās gultasvietu pamatskaits nepārsniedz 12 un gultasvietu papildu skaits nav lielāks par 6, kā arī ar tiem saistītie papildu pakalpojumi, kas balstās uz vietējiem kultūras un dabas resursiem.

(Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta 3.2 punkts.)

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek arī:

• saņemtās apdrošināšanas atlīdzības, izņemot tās apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksātas pēc dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas līguma;

• fiziskās personas - individuālā uzņēmuma īpašnieka - ienākumu no individuālā uzņēmuma, kurš ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs;

• ienākumu no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētās kredītiestādēs un krājaizdevu sabiedrībās, kā arī ienākumu no hipotekārajām ķīlu zīmēm;

• palīdzību stihiskas nelaimes gadījumā vai citos ārkārtējos gadījumos, ja tā sniegta uz valsts vai pašvaldību pārvaldes institūciju lēmuma pamata;

• summas, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai;

• citus ienākumus saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.pantu.

(Turpmāk vēl)

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas