Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
      Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.20 (26) 2006. gada 24. maijs
            

Projekti atvilktnēs, nauda "aiziet"

 

Kopš 2004.gada augusta Latvijas uzņēmējiem ir iespēja saņemt valsts atbalstu programmā "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai". Šo programmu administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un programmas galvenais uzdevums ir veicināt uzņēmumu ieguldījumus jaunu produktu un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību izstrādē.

 

Iesniegumu maz, tendences cerīgas

07.JPG (39749 bytes)
 

"Ierēdņiem nav sajēgas par to, kas ir inovācija, par to, kā notiek jaunu produktu attīstība."

Pēc LIAA Sabiedrisko attiecību nodaļas ziņām, 10.maijā LIAA bija iesniegti 35 uzņēmēju projektu pieteikumi, un tajos pieprasītā summa nedaudz pārsniedz trīs miljonus latu. Līdz šim ir noslēgti 19 līgumi par atbalsta piešķiršanu (pārējie projektu pieteikumi ir izvērtēšanas stadijā). Atbalstu aptuveni 50 tūkstošu latu apjomā ir saņēmuši divi uzņēmumi. Aģentūras mājaslapā pārlūkojot informāciju par uzņēmumiem, ar kuriem noslēgti līgumi par finansējuma saņemšanu vai jau izmaksāta nauda, skaidri redzams sen zināmais- pretendenti uz atbalstu iepriekšminētajā programmā, pārējo starpā ir kā "baltie zvirbuļi". Kopējā fonā, kur ir daudz un apjomīgi projekta iesniegumi pro­grammām "Konsultāciju pakalpojumi", "Komercsabiedrību dalība starptautiskās izstādēs, gadatirgos un tirdzniecības misijās", nemaz nerunājot par "Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai", to ir gaužām maz. Tik maz, ka iespējams pat nosaukt projektus, par kuru finansēšanu šogad noslēgti līgumi. Taisnības labad gan jāteic, ka šogad tā dēvētajā inovācijas programmā iesniegts vairāk projektu nekā iepriekšējos gados.

A/s "Rebir" (Rēzeknes SEZ) iesniegusi projektu "Jauna elektriskā rokas ķēdes zāģa prototipa izstrāde", SIA "Hanza elektronika" (Ogre)- jaunas iespiedplašu testēšanas tehnoloģijas izstrāde, SIA "Baltic Scientific Instruments" (Rīga)- rentgenfluorescences analizatoru saimes izstrāde un ražošanas apgūšana, SIA "C.T.CO"(Rīga)- ReACT+ pārapdrošināšanas platformas izstrāde, SIA "Sāga"(Tukums)- 3D tehnoloģijas ieviešana un tās pielietošanas izstrāde dažādos uzņēmuma produktos.

Protams, kā redzams no projektu nosau­kumiem, tie ir jauni un inovatīvi produkti, kuru nozīmi un funkcijas nezinātājs pat nespēs atšifrēt. Kā norāda LIAA, populārākās nozares projektu īstenošanai ir datorpakalpojumi, televīzijas, radio raidītāju un aparatūras ražošana, iekārtu un darba mašīnu ražošana, kā arī elektrisko mašīnu un aparātu, un instrumentu izgatavošana. Lielākā daļa no iesniegtajiem projektiem paredz tādu jaunu produktu izstrādi, kur tiek ieguldīta augsta pievienotā vērtība. Šai atbalsta programmai nav nosacījumu, cik augstai pievienotajai vērtībai ir jābūt jaunajam produktam vai tehnoloģijai. Pieļaujami ir abi veidi- augstās tehnoloģijas, kā arī jauni produkti vai procesi, kas palīdzētu attīstīt uzņēmumu konkurētspēju.

Programmā "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai" uzņēmējiem dota iespēja pretendēt uz neatmaksājamu grantu līdz 150 000 latu apjomā, un programmas ietvaros atbalsts tiek sniegts komercsabiedrībām jaunu produktu pilota modeļu vai tehnoloģiju izstrādei. Atbalsta intensitāte mazām un vidējām komercsabiedrībām ir 45 procenti, lielām- 35 procenti. Tad kādēļ šajā pro­grammā tomēr ir tik maz iesniegumu?

 

Izgudrotājiem neder, varbūt- mākslai?

Inovatīvā uzņēmuma "Integris" vadītājs Juris Lauznis savā vērtējumā ir tiešs: "Ierēdņiem nav sajēgas par to, kas ir inovācija, par to, kā notiek jaunu produktu attīstība. Programma veidota līdzīgi grantu shēmai "Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai". Taču uzņēmēji, kas iesniedz projektus tajā, patiešām jau gadu iepriekš var zināt, kāda aparatūra vai iekārtas būs vajadzīgas, kas tās ražo un cik tās maksās. Kad veido jaunu produktu, sākumā pat nav zināms (bet programmas nosacījumos tiek pieprasīts), kāds šis produkts būs. Jā, var nosaukt visas detaļas un pārējo. Bet darba gaitā daudz kas var virzīties citādi, nekā paredzēts. Taču- ja projekta iesniegumā kaut kas uzrakstīts uz papīra, neko mainīt nav iespējams, jo par to vairs nemaksās. Bet inovācijā tieši tā ir: no sākuma tu esi iecerējis vienu versiju, bet dzīve piespiež to mainīt. Iztaisi vienu sistēmu, tā īsti neder un ir jāpārtaisa...Otrkārt, jaunie uzņēmumi ir nabagi, tajos galvenā vērtība ir speciālistu smadzenes, un viņiem nav ko ieķīlāt bankā. Mums ir pāris datoru un savas zināšanas. Neviena banka, protams, nesegs izdevumus, kas nepieciešami produkta attīstības posmā. Tas ir absurds. Programma ir jāmaina, bet, cik zinu, gaidāmie tās grozījumi arī būs tikai "kosmētisks remonts", kas nosacījumus būtiski nemainīs. Manuprāt, reālākais problēmas risinājums būtu vai nu valsts fonds vai īpaša programma inovatīvu produktu attīstībai. Liela nauda šādam uzņēmumam nav vajadzīga, pārdesmit tūkstoši latu, lai produktu palaistu ražošanā. Bet tagad "sitamies", kā varam- cik nopelnām, tik ieguldām attīstībā. Inovatīvās ražošanas nozīmes uzsvēršana valsts līmenī, manuprāt, joprojām ir tikai skaļš sauklis." Līdzīgu viedokli "Komersanta Vēstnesim" pauduši vairāki uzņēmēji, kā arī Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors Jānis Stabulnieks un Latvijas Elektrorūpniecības biznesa inovāciju centra valdes priekšsēdētājs Jānis Smilga.

Seminārā "Valsts atbalsta iespējas radošo industriju pārstāvjiem", kas notika aprīļa beigās, cita starpā LIAA mārketinga nodaļas vadītājs Armands Blumbergs izsmeļoši prezentēja inovāciju programmu. Pasākuma dalībnieki, kuru vidū bija gan filmu studiju, gan grāmatu apgādu vadītāji, arī informācijas tehnoloģiju uzņēmumu pārstāvji, jautāja daudz un ieinteresēti. Protams, radošajām nozarēm arī vajag finansiālu atbalstu. Līdz šim gan nav noslēgts neviens līgums par radoša darba finansēšanu inovāciju programmā, vismaz aģentūras reģistros tie pašlaik nav redzami. Taču- kādēļ ne?

Kā tiek skaidrots programmas nosacījumos, par jaunu produktu vai pakalpojumu uzskatāms tāds, kas ir pilnīgi jauns, būtiski pārveidots, kā arī uzlabots esošais produkts vai pakalpojums uzņēmumā vai nozarē kopumā. Programmas ietvaros atbalsts tiek sniegts komercsabiedrībām jaunu produktu pilotmodeļu vai tehnoloģiju izstrādei. Vai jauna filma vai grāmata var būt pilotmodelis? Var būt. Tāpat kā jauna datorprogramma. Turklāt šajā jomā projektu iesniegšanai acīmredzot šķērslis nebūs nedz ilgais projektu vētīšanas, nedz naudas gaidīšanas laiks, arī ne iespējamās izmaiņas projekta īstenošanas gaitā.

 

Jāprot rēķināt- cik tomēr izdevīgi?

Helmuts Bēms, SIA "Baltijas Konsultācijas" speciālists ar vairāku gadu pieredzi projektu sagatavošanā (pērn piedalījies 39 projektu izstrādē), seminārā sniedza gan savu inovācijas programmas vērtējumu, gan skaidroja, kādi apsvērumi jāievēro, pirms nopietni ķerties pie projekta rakstīšanas. Viņa skatījumā programmai ir četri galvenie trūkumi: atbalstāmo izmaksu neatbilstība reālajai situācijai, sarežģīta projektu sagatavošana, neprognozējami izvērtēšanas termiņi un tas, ka grantu iespējams saņemt tikai pēc projekta pabeigšanas.

Ceļu, kā nonākt no idejas līdz inovācijas projektam, viņš sadalīja sešos posmos: projekta ideja, projekta budžets, projekta formālā atbilstība nosacījumiem, laika plānošana, resursi un izdevīgums.

Ir daudzas lietas, kas rūpīgi jāizver pirmajos posmos, piemēram, svarīgi ir precīzi formulēt projekta ideju un pārliecināties, vai LIAA arī tā šķiet gana laba. (Bet izgudrotāji jautā- kā ierēdņi spēj objektīvi novērtēt principāli jauna izgudrojuma nozīmīgumu un perspektīvas?- M.L.) Skaidri jānosaka projekta mērķis- vai tas būs jauns produkts, jauna vai adaptēta tehnoloģija (nopirkta jau gatava tehnoloģija un pārveidota saskaņā ar vietējām vajadzībām).

Budžetu plānojot, rūpīgi jāsarēķina izmaksas, nejaucot tās ar aktivitātēm. Piemēram, samaksa dizaineram ir izmaksa, bet dizaina radīšana- aktivitāte. Ir jāizvērtē, kuras izmaksas tiks uzskatītas par atbalstāmām un kuras ne, kā arī tas, ka visām izmaksām jābūt oficiālām. Un pirmā nopietnā aplēse pašam projekta idejas autoram- atbalstāmo izmaksu summas un iespējamā atbalsta apjoma (35-45%) samērojums. Būs izdevīgi vai ne?

Projekta iesniedzēja resursus H.Bēms iesaka izvērtēt šādā aspektā: projektu gatavot pašu spēkiem vai to uzticēt konsultantam. Ja izvēlēts pirmais variants, jāņem vērā, ka projekta sagatavošana ir pilna laika darbs un to nespēs veikt cilvēks, kuram ir vēl citi pienākumi. Vai uzņēmumā ir labs grāmatvedis? Kas sagatavos galaatskaiti LIAA? Savukārt, uzticot šo darbu konsultantam, tiks iegūta kvalitāte un laiks, taču kopējās izmaksas sasniegs aptuveni 10% no projekta vērtības, un aptuveni 3000-4000 latu nāksies maksāt projekta sagatavošanas posmā. Tātad paliek atklāts lielais jautājums- vai uzņēmumam pietiks resursu, lai ieviestu projektu?

Ļoti svarīgs visos projekta apdomāšanas posmos ir izdevīguma aprēķins. H.Bēms iesaka: aprēķinot izdevīgumu, jāņem vērā risks un tagadnes vērtības. Kā to saprast? Kā pluss uzskatāms iespējamā granta apjoms (pēc laika), kā mīnuss- papildu izmaksas projekta sagatavošanai (šodien) un ieviešanai (rīt). Tā iespējams aplēst iespējamo ieguvumu. Ja ierēķina papildu izmaksas konsultantam, iepirkuma sadārdzinājumu (jo līgums jāslēdz aptuveni gadu uz priekšu un pārdevējs arī gaidāmā valsts atbalsta dēļ var paaugstināt cenu) un algu sadārdzinājumu (gada laikā algas noteikti celsies), tad reālais ieguvums "uz papīra" iznāk aptuveni uz pusi mazāks. Lūk, tā. Taču, protams, var gadīties, ka šis salīdzinājumā nelielais ieguvums uzņēmēju neatturēs no smagā projekta izstrādes darba. Svarīgāka var būt kaut vai sadarbības uzsākšana ar banku un labas kredītvēstures iedibināšana. Tad ir naski jāķeras pie projekta gatavošanas, jo laika vairs nav daudz.

Kaut arī LIAA interneta mājaslapā norādīts, ka inovāciju programmā pieejamais finansējums ir 7,5 miljoni latu, paredzams, ka 30.jūnijā šī grantu shēma tiks slēgta. Pirmkārt, tādēļ, ka ir izstrādātas izmaiņas šajā programmā, kas paredz vienkāršotu projektu iesniegšanas procedūru un arī uzņēmējiem labvēlīgāku finansējuma modeli. Otrkārt, notiek līdzekļu pārdale no šīs programmas uz citām, kur naudas pietrūkst. Ja no aptuveni 10 miljoniem latu šobrīd apgūti tikai nedaudz vairāk par trim miljoniem, ir skaidrs, ka atvēlētā summa šīs programmas ietvaros līdz gada beigām tik un tā netiks iztērēta. Acīmredzot jauno produktu un tehnoloģiju izstrādei paliks aptuveni puse no līdzšinējā finansējuma. Ja arī grozījumi programmā patiešām būs tikai "kosmētiski", inovācijas projektiem tie ceļu tik un tā pavērs platāku. Atliek vienīgi cerēt, ka programmas nosacījumu maiņa notiks bez liekas vilcināšanās, lai uzņēmēji līdz gada beigām vēl paspētu iesniegt iespējami daudz projektu. Inovāciju laukam finansējuma nosacījumu un uzņēmēju vajadzību nesakritības dēļ aizlaisti garām daži miljoni latu. Var izrēķināt pat aritmētiski- ja, pēc J.Laužņa vārdiem, vienam uzņēmumam "atspērienam" vajadzētu aptuveni 20-30 tūkstošus latu, cik daudz jau esam zaudējuši?

Mudīte Luksa, "KV"

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas