Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
      Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.22 (28) 2006. gada 7. jūnijs
            

Kā klientu darīt pievilcīgu bankai: ar valsts garantijām

 

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) 30.maijā rīkoja starptautisku konferenci "Garantiju instrumenti un to nozīme uzņēmējdarbības vides attīstības veicināšanā Latvijā un Eiropas Savienībā". Šis pasākums bija svarīgs vairākos aspektos. Pirmkārt, tas palīdzēja samērot norises garantiju laukā Eiropas Savienībā ar mūsu valstī uzsākto ceļu. Otrkārt, uzzināt par valsts atbalsta instrumentu mijiedarbi mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstības veicināšanā. Treškārt, tas palīdzēja uzzināt vadošo komercbanku nostādnes sadarbībai ar LGA un tendences MVU atbalstīšanā.

 

Ekonomikas attīstība, uzņēmējdarbības vide un izglītība

03.JPG (9582 bytes)
Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Lai zinātu, kurp doties, jānoskaidro, kur atrodamies pašlaik. Dr.oec. Uldis Osis savā priekšlasījumā uzsvēra, ka Latvijas valsts attīstības nākotnes vīzijā turpmākajiem 25 gadiem (arī Nacionālajā attīstības plānā un citos nākotnes plānošanas dokumentos, kas ienesīs jaunas vēsmas tautsaimniecības attīstībā) pirmajā vietā tiek likts cilvēks- gudrs, labi izglītots. Nacionālā attīstības plāna prioritātes ir izglītots un radošs cilvēks, uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība un elastība, zinātnes un pētniecības attīstība.

"Šie ir trīs vaļi, uz kuriem vajadzētu balstīties Latvijas sociālajai un ekonomiskajai politikai, tātad arī attīstībai turpmākajos gados," norādīja U.Osis. "Bet kā ir šobrīd? Lai varētu attīstīties iepriekšminētajos virzienos, pastāv daudzi kvalitatīvi un kvantitatīvi rādītāji. Lūk, daži no tiem. Nākotne nav iespējama bez jaunatnes. Kāda ir mūsu jaunatne statistikas spogulī pašlaik? Vairāk nekā 27 procenti jauniešu pabeidz skolu ar zemām vai ļoti zemām pamatprasmēm. Puse no šiem atpaliekošajiem beidz profesionālās skolas. Aplūkojot nodarbināto skaitu augstās un vidēji augstās apstrādes tehnoloģijas sektorā, no kura mums vajadzētu saņemt kvalitatīvu, konkurētspējīgu produkciju ar augstu pievienoto vērtību, Latvija ievērojami atpaliek no pārējām Eiropas Savienības (ES) valstīm, nemaz nerunājot par tā dēvētajām vecajām ES valstīm. Tāpat mēs dramatiski atpaliekam augsto tehnoloģiju eksportā. Tas viss liecina, ka izglītības sistēma kopumā ir kļuvusi par problēmu un jau tagad atsevišķās jomās bremzē valsts attīstību.

Jebkura uzņēmuma vadītājs kā vienu no pirmajām lietām minēs augsti kvalificētu un izglītotu speciālistu- gan inženieru, gan menedžeru- trūkumu. Tālab tiek pārcilāts jautājums- kā turpmāk virzīt mūsu izglītības sistēmu? Kā liecina OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) dati, arī citās Eiropas valstīs izglītības sistēma neatbilst mūsdienu izaugsmes prasībām. Tā atpaliek gan no ASV, gan citiem reģioniem, ar kuriem Eiropai ir jākonkurē. Vienīgais izņēmums ir Somijas izglītības sistēma."

04.JPG (9188 bytes)
Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

U.Osis pauda viedokli- vai pārāk uzcītīgi nelūkojamies ES virzienā un nekopējam tur atrodamos paraugus tā vietā, lai patstāvīgi analizētu situāciju pašmājās, izsvērtu vajadzības un noteiktu virzienus krīzes novēršanai. Izglītībai jākļūst par industriju sociālā un ekonomiskā izpratnē, un ir jāmazina šīs sistēmas centralizācija. "Izglītība jāvirza uz galarezultātu: nevis visai sistēmai ir jāpiemērojas tirgus prasībām, bet katrai mācību iestādei- vai tā būtu arodskola vai augstskola- jāpēta tirgus un tam jāpielāgojas."

Tautsaimniecības eksperts norādīja, ka vidējā un ilgā laikposmā valsts galvenais ekonomiskais mērķis ir sasniegt iespējami augstāku iedzīvotāju dzīves līmeni. Taču tā izaugsmes pamatā ir produktivitāte, kas veidojas tikai uzņēmējdarbības laukā. Laika gaitā ekonomikas virzītājspēki mainās, un masveida industriālā ražošana atsevišķās lielās rūpnīcās tiek aizstāta ar nelielu, (vidēju) specializētu, adaptīvu uzņēmumu globāliem industriāliem tīkliem vai klasteriem. Tieši tādēļ augsto tehnoloģiju attīstība nav modes lieta, bet pirmā nepieciešamība, un uzmanības centrā nonāk inženierzinātnes, arodizglītība un pareiza profesionālā orientācija skolās.

Būtiskākais- ražošanas modeļa maiņa

Arī Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš akcentēja- pašlaik būtiskākais ir ražošanas modeļa maiņa, pāreja no darbietilpīgas ražošanas uz zināšanās balstītu ražošanu. Kaut arī pašlaik finansējumā uzņēmējdarbības attīstībai ir pārāk augsts grantu īpatsvars un smagnējas formalitāšu kārtošanas procedūras, laika posmā no 2004.līdz 2006.gadam šajā laukā tiek ieguldīti ievērojami līdzekļi. Piemēram, ražošanas modernizācijai piešķirts finansējums 98 projektiem 40 miljonu latu apjomā, un šogad papildus vēl iedalīti 60 miljoni latu (aptuveni 200 projektiem). Jaunu produktu izstrādei piešķirti 1,7 miljoni latu (20 projektiem), darbinieku apmācībai- 0,5 miljoni latu (35 uzņēmumiem). Ar 3,45 miljoniem latu stiprināts LGA garantiju fonds, un izsniegtas aizdevumu garantijas aptuveni miljona latu apjomā. Uzsākta paaugstināta riska aizdevumu programma, kuras kopējais finansējums ir 20 miljoni latu. Ir izveidoti trīs riska kapitāla fondi, un papildus publiskajam finansējumam 10 miljonu latu apjomā piesaistīts tikpat liels privāto investoru finansējums.

Svarīgākie valsts atbalsta virzieni nākamajā finansējuma plānošanas posmā no 2007. līdz 2013.gadam ir inovāciju veicināšana, uzņēmējdarbības uzsācēju atbalstīšana, kā arī reģionālās attīstības veicināšana.

Ir jāņem vērā ļoti svarīgs aspekts- nākamajā valsts atbalsta finansējuma posmā tiešo atbalstu (grantus) aizstās finanšu pieejamības instrumenti. "Tas paaugstinās finansējuma izlietošanas efektivitāti un samazinās konkurences kropļojumus," skaidroja A.Liepiņš. Tas arī nozīmē, ka arvien plašāk nāksies izmantot banku aizdevumus.

Gan inovatīvajiem uzņēmumiem, gan mazajiem un vidējiem komersantiem savas darbības izvēršanai un jo vairāk sākšanai ir nepieciešami papildu līdzekļi. Līdz šim to pieejamība bijusi visai ierobežota galvenokārt aizdevuma ķīlas nodrošinājuma dēļ. EM valsts sekretāra vietnieks nosauca vairākus veidus, kā šī pieejamība tiks veicināta. Lai uzlabotu finansējuma piesaisti komercdarbības attīstībai, saņemot aizdevumu situācijās, kad nodrošinājums kredītresursu piesais­tei nav pietiekams, garantiju fondā būs vairāk nekā 20 miljonu eiro. No tā mazajiem un vidējiem komersantiem izsniegs aizdevumu garantijas investīcijām un apgrozāmajam kapitālam. Tiks piedāvāts arī jauns pakalpojuma veids- līzinga un eksporta garantijas. LGA ieviesīs arī paaugstināta riska aizdevumus vairāk nekā 70 miljonu eiro apjomā, kas paredzēti galvenokārt inovatīviem MVU, kuriem nav nedz pietiekama nodrošinājuma, nedz pilnīgas drošības par projekta izdošanos.

Tiks paplašināta arī riska kapitāla fondu darbība: pēc 2007.gada darbosies četri universālie un četri agrīnās stadijas fondi. Šim nolūkam paredzēti Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi vairāk nekā 47 miljonu eiro apjomā. Riska kapitāla fondu līdzekļi MVU noderēs tad, ja projekta īstenošanai būs nepieciešams finansējums pašu kapitālā.

LGA uzticēts tuvākajā nākotnē izveidot arī biznesa eņģeļu tīklu; no ERAF tam paredzēts atvēlēt 1,44 miljonus eiro. (Par šo finanšu instrumentu darbības principiem jau stāstīts iepriekšējos "Komersanta Vēstneša" numuros- M.L.)

LGA- starpnieks starp uzņēmēju un banku

05.JPG (13975 bytes)
Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Garantiju aģentūras, varbūt gan atšķirīgi dēvētas, darbojas visās ES valstīs. Darbojas sen un stabili. Konferences kontekstā vien ar skaudību var atcerēties Somijas eksperta Esko Elo teikto, stāstot par garantiju sistēmu šajā valstī: "Mūsu garantiju sistēma tika izveidota vairāk nekā pirms četriem gadu desmitiem, un visu laiku ir attīstīta vienmērīgi un mērķtiecīgi. Mums nekad nav bijušas grūtības ar valdībām un politiķiem."

Protams, mums vēsturiski nav bijusi iespējama šāda ilgtermiņa attīstība. Taču vismaz ceturtā daļa no E.Elo minētā laika veiksmīgai valsts garantiju sistēmas izveidei, nostiprināšanai un attīstībai gan varēja tikt atvēlēta. Ja vien valdības būtu atradušas naudu un novērtējušas garantiju mehānisma svarīgumu. Ja vien laikus būtu ņemts vērā arī tas, ka starptautiskajā ringā mums nāksies konkurēt ar Somijas, Vācijas un citu valstu komersantiem. Bet īstenībā kaut cik pienācīga nauda LGA atradās vien tad, kad tika atvērta ES struktūrfondu kabata, un arī komersantiem pieņemami garantēšanas nosacījumi parādījušies samērā nesen. Lai gan pēc laba parauga nebija jālūko tālu- tepat vien Somijā... Taču, kā redzams no iepriekš minētā, nu LGA un līdz ar to arī mūsu uzņēmējiem tiek dotas plašākas iespējas.

LGA galvenie uzdevumi ir šādi: veicināt finansējuma pieejamību MVU, mazinot banku risku tad, ja klientam nav pietiekamas pieredzes komercdarbībā, nav kredītvēstures un arī ķīlas nodrošinājums nav pietiekams, informēja LGA valdes priekšsēdētāja Lita Kalniņa. LGA mērķis ir veicināt banku praksi, ka investīciju projektos kā nodrošinājums tiek izmantots tikai biznesa objekts. LGA sniegtās garantijas ir pielīdzinātas valsts galvojumiem. (Sīkāk par LGA pakalpojumiem sk. "KV" Nr.4 (2006)- M.L.)

Taču jau tuvā nākotnē- šā gada trešajā ceturksnī- paredzēts ieviest divus jaunus kredīta garantiju veidus- apgrozāmā kapitāla un līzinga garantijas. Līdz šim tas nav bijis iespējams.

Turpmāk vēl

Mudīte Luksa, "KV"


•SIA "Latvijas Garantiju aģentūra" (LGA) ir valsts atbalstīta iestāde, kuras pamatuzdevums ir veicināt investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecības sektoram, atrisinot galvenokārt nepietiekamā nodrošinājuma problēmu aizdevumu saņemšanai komercbankās.

•LGA sākotnēji tika dibināta kā bezpeļņas organizācija, sabiedrība ar ierobežotu atbildību, lai sniegtu atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem investīciju projektu realizēšanai.

•2003.gadā notika LGA reorganizācija, un LGA pašreizējais juridiskais statuss ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas darbojas uz komerciāliem principiem. LGA dalībnieki ir Ekonomikas ministrija unLatvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

•Ar Ekonomikas ministrijas atbalstu LGA ir pilnveidojusi garantēšanas sistēmu, kas bija viens no LGA efektīvas darbības galvenajiem šķēršļiem iepriekšējā laikposmā.

•No 2003.gada 29.maija spēkā ir Aizdevumu garantēšanas noteikumi, kam pozitīvu vērtējumu ir devušas Latvijas komercbankas- galvenie LGA garantiju izmantotāji. Tādējādi LGA ir atsākusi aktīvu darbību, piedāvājot garantijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

•Kopš 2004.gada LGA ir sākusi īstenot jaunu nacionālo programmu "Riska kapitāla finansējums".

Avots: LGA

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas