Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
      Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.23 (29) 2006. gada 14. jūnijs
            

Kā klientu darīt pievilcīgu bankai: ar valsts garantijām

 

Turpinājums. Sākums "KV" Nr.22 (28) 07.06.2006.

 

Lai uzņēmējiem labāk un garantiju apjoms lielāks

Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) valdes priekšsēdētāja Lita Kalniņa starptautiskajā konferencē "Garantiju instrumenti un to nozīme uzņēmējdarbības vides attīstības veicināšanā Latvijā un Eiropas Savienībā" uzsvēra: aizdevumu garantēšanas valsts atbalsta programmas galvenais mērķis ir veicināt finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un mazināt banku risku gadījumos, ja klientam nav pietiekamas pieredzes, nav kredītvēstures un pietiekama ķīlas nodrošinājuma. Valsts garantijām vajadzētu rosināt bankas investīciju projektos kā nodrošinājumu izmantot biznesa objektu un maksimāli atteikties no uzņēmēju privātā īpašuma apķīlāšanas.

"Protams, atbildība par projektu vairāk gulstas uz banku, ar varu neko ietekmēt nevaram, tomēr savu darbību vērsīsim šajā virzienā," sacīja L.Kalniņa.

Bankām LGA dotās garantijas ir izdevīgas, jo saskaņā ar vienošanos ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju LGA galvojumi tiek pielīdzināti valsts galvojumiem. Tātad bankām nav jāveido uzkrājumi LGA garantijām. Svarīgs ir arī jautājums par saistību attiecību pret pašu kapitālu. Pašlaik tā ir 1:2. Tātad, ja garantējuma finansējums ir 10 miljoni latu, saistības drīkst uzņemties divkāršā- 20 miljonu latu- apjomā. Šis jautājums ir aktuāls, jo citās Eiropas Savienības (ES) valstīs saistību attiecība pret pašu kapitālu ir ievērojami lielāka- pat sešas līdz astoņas reizes. Arī Latvijā saistību koeficientu nākotnē plānots palielināt.

 

Ko un kā atbalsta LGA

Valsts garantijas var saņemt mazie un vidējie uzņēmumi, kuri tikai sākuši savu darbību vai arī to paplašina. Garantijas var saņemt projekti, kuros paredzēta nekustamā īpašuma iegāde vai rekonstrukcija, kā arī iekārtu (tās var būt lietotas) iegāde.

Garantijas tiek izsniegtas ne vairāk kā 70% apjomā no aizdevuma vērtības, bet nepārsniedzot 250 tūkstošus latu. Garantijas saņemšanai nav vajadzīgs nodrošinājums, un par to kā par LGA pakalpojumu ir jāmaksā vidēji 1,5% no garantijas summas. Garantijas termiņš ir līdz astoņiem gadiem, taču, kā liecina LGA pieredze, tas ir pietiekams.

Pastāv vēl pāris ierobežojumu, kas garantiju pretendentiem ir jāņem vērā. Netiek atbalstīti projekti, kas pārstāv tirdzniecību, lauksaimniecības un zvejniecības produktu ražošanu. Ir pieļaujama un pat vēlama dažādu valsts atbalsta veidu (Latvijas Investīciju un attīstību aģentūras, Valsts reģionālās attīstības aģentūras un Lauku atbalsta dienesta administrētās valsts atbalsta programmas) izmantošana vienlaikus, taču kopumā atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 65% vienam projektam.

LGA savas garantijas sniedz, dalot aizdevuma risku ar bankām. Šis princips tiek izmantots tad, ja projekts ir neveiksmīgs. Banka šādā gadījumā LGA iesniedz kompensācijas izmaksas pieteikumu, un, ja visi dokumenti kārtībā, nepieciešamā summa tiek izmaksāta 35 dienu laikā. Pēc tam banka sāk nodrošinājuma realizāciju, un ieņēmumi tiek sadalīti starp banku un LGA proporcionāli noteiktajam galvojuma apjomam. Ja tas ir bijis, piemēram, 50%, tad pusi no iegūtajiem līdzekļiem saņems aģentūra.

Kā minēja L.Kalniņa, riska dalīšanas principam ir vairākas priekšrocības. LGA, paļaujoties uz kredītiestāžu ekspertu profesionalitāti, projektus nevērtē ļoti sīki, uzmanību galvenokārt pievēršot to atbilstībai valsts atbalsta programmas kritērijiem utt. Tādējādi tiek saīsināts projekta izskatīšanas laiks, un lēmuma pieņemšana par galvojumu tiek nodrošināta astoņu dienu laikā. "Ja riska dalīšana nepastāvētu, tad, kā rāda citu valstu garantiju aģentūru pieredze, projektu izskatīšana ļoti ievilktos garumā." Arī projekta uzraudzību veic banka, un vienīgais dokuments, kas šajā procesā tiek pieprasīts no uzņēmēja, ir saimnieciskās darbības finanšu gada pārskats.

Viss iepriekš minētais šķiet vilinoši, taču reālu atbalstu uzņēmējiem LGA sāka sniegt nesen- būtībā tikai pērnā gada septembrī. Tādēļ arī garantiju portfelis īstenībā ir niecīgs. Kopumā galvojumi izsniegti 16 biznesa iesācējiem un 37 jau strādājošiem uzņēmējiem; vidējā garantijas summa nedaudz pārsniedz 40 tūkstošus latu, un tās procentuālais apjoms no aizdevuma vērtības- aptuveni 50 procentu. Galvojuma vidējais laiks- pieci gadi. Tomēr garantiju pieauguma dinamika ir cerīga- septiņos mēnešos kopš pērnā gada septembra galvojuma apjoms faktiski no nulles pietuvojies 900 tūkstošiem latu. Īpaša aktivitāte garantiju izsniegšanā parādījusies februārī un martā (turklāt martā salīdzinājumā ar janvāri tā divkāršojusies). Ja tā turpināsies, varbūt arī Latvijā šo garantiju mehānismu varēsim uzskatīt par ietekmīgu valsts atbalsta veidu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem.

 

11.JPG (28782 bytes)

12.JPG (27416 bytes)

13.JPG (30620 bytes)

Kurp virzās kreditēšanas tirgus

No ES teritorijā reģistrētajiem 23 miljoniem uzņēmumu 99% ir tieši MVU. Arī mūsu valstī lielākā daļa komersantu ir iekļaujama šajā kategorijā. Kā konferencē atzina Eiropas Savstarpējo garantiju apvienības (AECM) pārstāvis Migels Sousa Brenka (Miguel Sousa Branca), lielākajā daļā ES valstu MVU joprojām netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība, jo bankas nevēlas šos uzņēmumus finansēt gan ķīlas trūkuma, gan nepārliecinošu finanšu rādītāju dēļ. Tā ir ES mēroga problēma, un ir jādomā par to, kā paplašināt garantiju izmantošanu, liekot lietā struktūrfondu līdzekļus. (Tas sevišķi attiecināms uz jaunajām ES valstīm.) Šeit gan atkal kā pozitīvs piemērs jāmin Somija, kur "Eirobarometra" aptaujā 94% uzņēmēju atzinuši, ka finansējuma pieejamība ir pietiekama.

Kā liecina uzņēmēju "Komersanta Vēstnesim" paustais viedoklis, Latvijā vēl arvien esam tālu no vēlamā. To netieši apstiprināja arī konferences starp­laikā komercbanku pārstāvju izteiktās domas, ka pašlaik bankām ļoti izdevīga un ātru peļņu nesoša ir finanšu ieguldīšana darījumos ar nekustamo īpašumu, un tādēļ MVU attīstības projektu kreditēšana nešķiet īpaši vilinoša. Tomēr arī šajā laukā zināms progress ir vērojams.

A/s "Hansabanka" Uzņēmumu apkalpošanas nodaļas direktors Māris Lazdiņš informēja, ka banku aktivitāšu lokā pēdējos gados parādījusies līdz tam neapgūtā MVU un biznesa uzsācēju kreditēšana, kā arī notiek kreditēšanas procesu uzlabošana- aizdevumi tiek piešķirti ātrāk, lielāki ir to limiti. Piemēram, Hansabankā MVU apkalpošana tagad ir decentralizēta, tādējādi tuvinot kreditēšanas pieejamību komersantiem arī tālākos valsts novados. Arī projektu izvērtēšana ir vienkāršota, un lēmumi par aizdevumu piešķiršanu tiek pieņemti bankas filiālēs. Tomēr pusi no MVU kredītportfeļa (tā apjoms pērn pieaudzis par 100%) izmantojuši Rīgas reģiona komersanti.

Kaut arī pērn tautsaimniecībai izsniegto kredītu apjoms salīdzinājumā ar 2004.gadu palielinājies 1,5 reizes, apstrādes rūpniecības un tirdzniecības nozares kreditēšanas īpatsvars ir neliels- attiecīgi 13% un 15%, turklāt salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (15% un 18%) tas ir pat sarucis.

Kaut arī M.Lazdiņš akceptēja LGA valdes priekšsēdētājas aicinājumu plašāk izsniegt kredītus pret biznesa objekta ķīlu un izmantojot valsts garantijas (to banka jau sākusi realizēt), viņš tomēr izteica praksē balstītu sentenci: "Nekas tā neuzlabo uzņēmēja godaprātu kā ieķīlāts privātais mājoklis vai privātais galvojums."

Pirms gadiem pieciem komercbankas savā starpā cīkstējušās par lielajiem klientiem, bet tagad šī cīņa pārgājusi citā līmenī- tā notiekot arī par MVU, "par mazāka apjoma spēlētāju iegūšanu savos kredītportfeļos". Pakāpeniski samazinās arī aizdevumu procentu likme MVU- pirms dažiem gadiem tā bija 5%, bet tagad nokritusi līdz trim procentiem (kaut gan salīdzinājumā ar citiem aizdevuma veidiem likme joprojām ir augsta).

Hansabankas nākotnes perspektīvas saistībā ar MVU kreditēšanu M.Lazdiņš saskata plašākā sadarbībā ar valsts atbalsta organizācijām- LGA, Hipotēku bankas Atbalsta programmu pārvaldi "Altum" un citām.

Mudīte Luksa, "KV"

Kā saņemt LGA garantijas

1.posms

• Uzņēmējs sagatavo nepieciešamos projekta dokumentus

• Uzņēmējs iesniedz pieteikumu bankā

2.posms

• Banka izvērtē uzņēmēja projektu (jau šajā stadijā banka sadarbojas ar LGA)

• Bankas kredītkomiteja pieņem lēmumu par aizdevuma izsniegšanu - ar nosacījumu, jatiek saņemta LGA garantija

• Uzņēmējs kopā ar banku iesniedz pieteikumu LGA

3.posms

• LGA izvērtē iesniegto projektu

• LGA valde pieņem lēmumu par garantijas izsniegšanu

4.posms

• Starp uzņēmumu un LGA tiek noslēgts līgums par garantijas izsniegšanu

• Starp uzņēmumu un banku tiek noslēgts aizdevuma līgums

• Starp banku un LGA tiek noslēgts galvojuma līgums

Avots: LGA

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas