Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
      Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.26 (32) 2006. gada 5. jūlijs
            

Zudušās cerības par 10.jūlija uzsaukumu

 

"Latvijas Vēstneša" 27.jūnija numurā - liels Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras paziņojums - 2006.gada 10.jūlijā netiks sākta projektu iesniegumu pieņemšana Eiropas Savienības struktūrfondu un Latvijas valsts budžeta līdzekļu līdzfinansējuma saņemšanai grantu shēmā (atbalsta programmā) "Konsultāciju pakalpojumi". Kas noticis? Kādēļ tā?

 

15.JPG (20350 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

 

"Ir pamats bažām par to, ka tirgus pētījumi un mārketinga stratēģijas ir izstrādātas formāli kā gala atskaites sastāvdaļa, lai saņemtu struktūrfondu līdzfinansējumu."

Mazliet vēstures

Pērnā gada novembrī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols "Komersanta Vēstnesim" teica: "Programmā "Atbalsts konsultācijām un komercsabiedrību dalībai starptautiskajās izstādēs un tirdzniecības misijās" paredzētie līdzekļi apgūti tikai par pieciem procentiem. Šī pro­gramma krasi jāmaina, jo tajā ir pārāk daudz ierobežojumu un smagnēja projekta īstenošanas procedūra. Ja neradīsies šķēršļi ar apstiprināšanu, tad nākamā gada sākumā tiks radītas iespējas pieteikumus iesniegt ne tikai atsevišķiem uzņēmumiem, bet arī asociācijām. Tās uzņemtos visas projektu un to ietvaros sekojošo pasākumu sagatavošanas formalitātes. Vajadzētu paaugstināt arī atbalsta summas (pašlaik 10 tūkstoši latu) robežu."

Minētās programmas apakšprogrammā "Konsultāciju pakalpojumi" uzņēmēju projektu pieteikumus LIAA sāka pieņemt 2004.gada 12.augustā. Šīs grantu shēmas mērķis ir (bija) atbalstīt konsultāciju pakalpojumu pieejamību mazām un vidējām komercsabiedrībām. Pakalpojumi bija šādi: Latvijas un ES standartu ieviešana atbilstoši noteiktajām prasībām darba drošības, vides un patērētāju aizsardzības jomā; tehnisko projektu izstrāde būvniecībā; mārketinga stratēģijas, attīstības pro­grammu un plānu izstrāde; uzskaites un vadības sistēmu analīze un audits; intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzība (ražošanas licences vai patentu iegūšana un aizsardzība).

Ar uzlabojumiem neveicās tik raiti, kā bija domāts, un šajā pašā kritizētajā veidolā grantu shēma darbojās līdz pat 16.jūnijam, kad LIAA pārtrauca pieņemt projektu iesniegumus, jo uzņēmēji bija iesnieguši 363 projektu pieteikumus par kopējo summu Ls 3369607,9 un bija sasniegta pieejamā finansējuma robeža. Tobrīd aratbalsta pretendentiem bija noslēgti jau 183 līgumi. Tātad projektu iesniegšana valsts atbalsta programmas konsultāciju sadaļā aizvadītajā pusgadā tomēr bija virzījusies uz priekšu ļoti naski.

Šajā laikā jau bija nobriedušas izmaiņas. Ministru kabinets ar 2006.gada 9.maija noteikumiem Nr.380 "Noteikumi par konsultāciju sniegšanas nosacījumiem mazajām un vidējām komercsabiedrībām un partneriem" (publicēti "Latvijas Vēstnesī" 24.05.2006) apakšprogrammā ieviesa vairākus jauninājumus. Turpmāk uz atbalstu viena projekta ietvaros konsultāciju veidā "Tirgus pētījuma veikšana" varēs pretendēt vairākas komercsabiedrības un/vai nozaru asociācijas, izveidojot part­nerību, kas ietver kopēju atbildību par projekta īstenošanu. Palielināts atbalsta apjoms vienam projekta iesniedzējam būvprojekta izstrādei - no 10000 latu uz 20000, un netiek ierobežots arī iesniegto projektu skaits.

Paredzēts, ka uzņēmēji atbalstu varēs saņemt jaunā konsultāciju veidā - "Projekta iesnieguma sagatavošana kādā no atbalsta programmām".

Tika atvieglota arī projekta iesnieguma sagatavošana.

Tātad vairākas labas lietas, un mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieki varēja ķerties pie projektu iesniegumu izstrādes - varbūt pašu spēkiem, bet lielākoties gan izmantojot konsultantu firmu pakalpojumus. Visi gatavojās 10.jūlijam, kad (tā bija plaši izziņots) sāksies nākamais projektu iesniegums konsultāciju apakšprogrammā.

 

Konsultantu "trio" spēles un uzsaukuma atcelšana

Ekonomikas ministrija (EM) 26.jūnijā nāca klajā ar paziņojumu, ka nākamais, 10.jūlijā izsludinātais projektu iesniegumu uzsaukums tiek atcelts. Tā iemesls - no 1.jūnija līdz 15.jūnijam rīkotās pārbaudes rezultāti par apakšprogrammas "Konsultāciju pakalpojumi" ieviešanas efektivitāti. Ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs radušos situāciju skaidroja šādi - jautājums, kā labāk izmantot Eiropas Savienības piešķirtos līdzekļus, ir ļoti svarīgs, un tādēļ tika nolemts pārbaudīt, kā tas ir īstenībā. "Revīzija parādīja - ir ļoti daudzi projekti, par kuriem šķiet, ka bijusi vienošanās starp projektu pieteicējiem un tām konsultāciju firmām, kuras iepirkuma rezultātā bija izvēlētas kā konsultāciju un pakalpojumu sniedzējas. Piemēram, ir septiņi projekti, kuros dažādas sabiedrības ar ierobežotu atbildību ir pasūtījušas mārketinga stratēģijas, un visos šajos projektos par labāko atzīts SIA "Informācijas tehnoloģiju fonds", otrajā vietā - SIA "MKA Asambleja", un trešajā - SIA "BSM Konsultanti". Līdzīga aina ir attiecībā uz diezgan pastāvīgu konkursu uzvarētāju SIA "Smart Consulting", kas uzvarējusi vismaz piecos projektos un atkārtojas arī kā otrās un trešās vietas ieguvēja. Diezin vai to iespējams uzskatīt tikai par sakritību."

EM valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš informēja: "Konsultāciju cenas, kas parādās šīs programmas ietvaros, par 50-70 procentiem pārsniedz tās cenas, kuras mūsu ministrijas audita komisijas pārstāvji izzināja, apzvanot konsultantus un jautājot viņiem - par kādu cenu jūs būtu gatavi sagatavot tirgus pētījumu vai mārketinga stratēģiju saistībā ar jaunas ražotnes atvēršanu. Tas liecina, ka šis nav efektīvākais ES naudas apguves veids."

 

Kā notika un ko atklāja pārbaude

Pārbaudes laikā EM darbinieki izlases veidā iepazinās ar 186 projektu iesniegumiem (61% no projektu iesniegumiem, kas bija LIAA iesniegti līdz šā gada 2.jūnijam), kā arī izlases veidā iepazinās ar 65% no iesniegtajām gada atskaitēm - tā liecina dienesta ziņojums. Pārbaudes ietvaros īpaša uzmanība tika pievērsta tirgus pētījumu un mārketinga stratēģiju projektiem, jo to iesniegts visvairāk.

Kā liecina statistika, vairāk nekā 75 procentos no mārketinga stratēģiju un tirgus pētījumu projektiem, par kuru ieviešanu ir noslēgti līgumi, valsts atbalsta apjoms tuvojas maksimālajai robežai - no 9000 līdz 10 000 latu.

Pārbaudes veicējiem ir iebildumi arī pret projektu ietvaros izstrādāto pētījumu kvalitāti. "Lai arī vairākos projektu iesniegumos šo konsultāciju cenas ir ievērojami virs tirgus cenām, apšaubāma ir pētījumu kvalitāte, piemēram, vairāki tirgus pētījumi sastāv no Centrālajā statistikas pārvaldē pieejamo muitas datu bāžu izdrukām tabulu un grafiku formātā, citos pētījumos par tirgus dalībniekiem ievietota vispārīga informācija no uzņēmumu mājaslapām, interneta izziņu katalogiem, bet nav veikta detalizēta analīze, reti ir sniegti kvantitatīvi secinājumi par tirgiem, to attīstības prognozēm. Mārketinga stratēģijas vairumā gadījumu ir vispārīgas, un tajās ir apskatīta mārketinga teorija, veikta detalizēta uzņēmuma finanšu analīze, bet reti ir doti konkrēti, kvantitatīvi un kvalitatīvi ierosinājumi uzņēmumam turpmākai darbībai." Secinājums - "..ir pamats bažām par to, ka tirgus pētījumi un mārketinga stratēģijas ir izstrādātas formāli kā gala atskaites sastāvdaļa, lai saņemtu struktūrfondu līdzfinansējumu, nevis lai nodrošinātu konsultācijas mārketinga stratēģiju un tirgus pētījumu veidā."

 

Cietējs - atkal "vienkāršais" uzņēmējs

Nu bēdīgi. Bēdīgi interesanti ir lūkoties dienesta ziņojuma tabulā, kur patiešām dažas konsultāciju firmas "dzied" draudzīgus trio, vien mijoties vietām. Bēdīgi, ja būtu tā, ka valsts atbalsta lati neieripo tajā āderē, kas uzziedina uzņēmumu, bet tikai dažā kabatā. Bet visvairāk žēl to komersantu (nu gribas viņus nodēvēt par "vienkāršiem" uzņēmējiem), kuriem viltības nav bijušas prātā, vien uz 10.jūliju gatavoti projekti konsultācijām tehnisko projektu izstrādei, uzskaites un vadības sistēmu analīzei un daudzām citām lietām. LIAA informācijā par pieņemtajiem iesniegumiem ir redzami tik daudzi interesanti projekti. Piemēram, SIA "Vinnis" vēlas pētīt mākslīgo bišu šūnu ražošanu Latvijā, a/s "Ferrus"- izstrādāt savā uzņēmumā vienotu uzskaites un vadības sistēmu. Tā ka ne visi balstās uz izdrukām no muitas datu bāzes.

Patlaban vainojams it kā nav neviens. LIAA savu administrēšanas darbu padarījusi pareizi. Ekonomikas ministrija atklājusi, ka diezgan daudzi projekti ir par dārgu un nav īsti labi. Daļa līgumu jau noslēgti. Noprotams, ka šajā lietā varētu būt izmeklēšanas tālākvirzība. Paredzams arī nākamais audits apakšprogrammā "Atbalsts nodarbināto kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai un tālākizglītībai".

Tad tomēr - kaut kur vaina ir meklējama, ne vien dažu konsultantu un uzņēmēju veiklos prātos. "Komersanta Vēstneša" aptaujātie biznesa konsultanti, kuri iepriekšminētajā konsultāciju dancī nav iesaistīti, vienbalsīgi norāda: apakšprogrammu noteikumos acīmredzami ir bijuši labvēlīgi nosacījumi tam, lai rastos un būtu iespējams pieņemt šādus projektus.

Kā skaidroja ekonomikas ministrs, apakšprogrammas noteikumus vairs nav iespējams izmainīt, lai līdz gada beigām paspētu apgūt finansējumu. Tādēļ vienīgais pieņemamais ceļš bijusi uzsaukuma atcelšana un līdzekļu pārdale citām pro­grammām, kur tā nepieciešama. Protams, tam visam klāt atvainošanās uzņēmējiem par nepatīkamo gadījumu. "Nauda, kas bija paredzēta konsultāciju apakšpro­grammā, tiks izmantota projektiem augstu tehnoloģiju ieviešanai un darbinieku apmācībām. Tiem projektiem, kuri pašlaik ir izvērtēšanā LIAA."

SIA "Baltijas konsultācijas" projektu konsultants un partneris Arnis Kadakovskis sarunā ar "KV" ir sašutis par notikušo, jo šajā firmā ir izstrādāti daži projekti tieši 10.jūlija uzsaukumam. Tie galvenokārt ir tehniskie projekti. "Pāris klientiem mēs pat ieteicām nesteigties iesniegt projektus iepriekšējā uzsaukumā, jo jaunajā bija labvēlīgāki nosacījumi un lielāks finansējums. Tagad esam nonākuši ļoti neveiklā situācijā." Pasūtītāji arī veikuši priekšapmaksu par konsultantu darbu, taču, kā atzīst A.Kadakovskis - "zaudētāji esam arī mēs, jo ieguldījām vairāk darba, nekā par to saņēmām". Biznesa konsultantu asociācijas izpilddirektors Dainis Locāns uzsver to, ka šis ir jau otrais gadījums īsā laikā, kad uzņēmējiem nākas vilties un ciest zaudējumus saistībā ar struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanu. "Komersanti savu darbību plāno ilgtermiņā, un šādās pēkšņās maiņās viņiem zūd uzticība un vēlēšanās piedalīties šādos projektos vispār. Tādēļ daudzi izvēlas ņemt kredītus, tikt galā pašu spēkiem, nevis piedzīvot šādus satricinājumus." Viņš pauž viedokli, ka, izstrādājot struktūrfondu apgūšanas programmas, valsts iestāžu speciālistiem vairāk vajadzētu ieklausīties un ņemt vērā nevalstisko organizāciju pārstāvju ieteikumus.

Varētu gūt mierinājumu, ka to tūkstoti latu vai vairāk, ko zaudējuši tie komersanti, kas sagatavojuši projektu iesniegumus 10.jūlijam, varētu atgūt nākamgad, kad taču arī tiks atvērta konsultāciju programma. Taču ir gaidāmas ievērojamas izmaiņas, un diezin vai vecie projekti "iegulsies jaunajā gultiņā". Turklāt ne jau tikai naudā viss ir rēķināms.

Mudīte Luksa, "KV"

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas