Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
      Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.7 (63) 2007. gada 14. februāris
            

Sistēma, kas taupa laiku un naudu

 

Dodoties uz "Līvu Akvaparku", varam novērot visai ērtu sistēmu: apmeklētājam, ieejot ūdensparka teritorijā, tiek izsniegta aproce ar sensoru, kas datē gan apmeklējuma ilgumu, gan maksu par pirkumu. Aproci nododot, informācija no sensora tiek nolasīta un apmeklētājs informēts par bārā vai ēstuvē iztērēto naudu vai vienkārši pārsniegtu laika limitu. Ērta sistēma ne tikai izklaides vietas apmeklētājiem, kuri, nesamērcējot maciņus, var iegādāties atspirdzinājumus, bet arī ūdensparka darbiniekiem - jo ļauj kontrolēt apmeklējuma apmaksu. Šis ir viens no nedaudzajiem RFID (pilnā nosaukumā - radio frekvences identifikators) tehnoloģijas paraugiem Latvijā.

 

04.JPG (16529 bytes)
Boriss Strausovs

"Kaut arī jaunās tehnoloģijas izmantošana spēj ievērojami samazināt uzņēmuma izdevumus, daudzi ar tās ieviešanu īpaši nesteidzas, jo gaida direktīvas no ES."

RFID vēsture un anatomija

RFID tehnoloģijas aizsākumi meklējami jau Otrā pasaules kara laikā, kad lidmašīnās tika uzstādīta sistēma, kas identificēja svešos lidaparātus, lai tos iznīcinātu. Deviņdesmito gadu sākumā zinātnieki pievērsās nopietniem pētījumiem, bet kopš 2000.gada RFID tehnoloģija iekļauta komerciālā apritē.

RFID tehnoloģija ir bezkontakta identifikācijas sistēmas tehnoloģija, kas ļauj nolasīt informāciju no īpašas uzlīmes, kas spēj ietvert daudz vairāk informācijas nekā, piemēram, svītru kods. Uzlīmes, ko ārzemēs dēvē par intelektuālajām uzlīmēm jeb smart label, praktiski nav iespējams viltot, tajās var saglabāt un ierakstīt informāciju vienreiz vai vairākkārtīgi. RFID tehnoloģija ļauj nolasīt informāciju no uzlīmēm (tagiem) arī agresīvā vidē: ja tagu sedz krāsa, laka, šķidrums, tvaiki vai koks. Parasti tagi nesatur aktīvos elementus - baterijas, tālab tiem ir neierobežots izmantošanas periods, tomēr ir arī aktīvie tagi, kas paredzēti informācijas nolasīšanai no lielākiem attālumiem. Šādi tagi ar iebūvētām baterijām var darboties aptuveni 10 gadu.

RFID sistēmu veido nolasītājierīce, transponders (uzlīme jeb tā dēvētais tags), kā arī datorprogramma datu apstrādei. Nolasītājā iebūvēts uztvērējs, raidošā iekārta un antena. Signāls tiek nosūtīts vai saņemts (pēc izvēlētā režīma) RFID uzlīmei, mikroprocesors veic datu pārbaudi, atšifrēšanu un uzglabāšanu. RFID uzlīme satur mikročipu, kas vada sakarus ar nolasītāju, kā arī antenu. Pasīvie tagi (uzlīmes) enerģiju saņem no nolasītājierīces elektromagnētiskā lauka.

 

Jaunā tehnoloģija darbībā

Lielākās tehnoloģijas priekšrocības ir laika un finanšu resursu taupīšana - aspekti, kas mūsdienās interesē ikvienu uzņēmēju jebkurā nozarē. Šo iemeslu dēļ RFID tehnoloģija gūst arvien lielāku popularitāti, un tiek prognozēts, ka nākotnē tā būs neatņemama sadzīves sastāvdaļa.

Iedomājieties situāciju: jūs ieejat veikalā, izvēlaties preces, izbraucat ar iepirkumu ratiņiem caur kases portālu, tas nolasa preču cenu, aprēķina summu un jūs norēķināties nekavējoties. Nekādu rindu, nekādu nesalasāmu svītru kodu, kuru dēļ reizēm kāroto preci atstājāt veikalā.

Uzņēmumi, kas bijuši pionieri RFID tehnoloģijas ieviešanā, tagad ir tikai ieguvēji. Lūk, tikai daži no tiem: "Wal Mart", "Tesco", "Metro", "Gillete", "Kellogs", "Johnson&Johnson", "Gerry Weber", "Nestle", "Kraft Food", "Unilever", "Marks & Spencer", DHL, BGN.

RFID tehnoloģija ir pielietojama visdažādākajās jomās: ražošanā, loģistikā, farmakoloģijā, masu pasākumos, lidostās, dzelzceļa stacijās, ostās, lopkopībā... un tā bez gala. Ražošanā RFID tehnoloģiju izmanto ražošanas un loģistikas procesu kontrolē, tādējādi samazinot ražošanas un loģistikas kopējās izmaksas.

Loģistikā RFID ir liels ieguvums: pateicoties tās priekšrocībām, iespējams nodrošināt kravu izsekojamību, preču uzskaiti un identifikāciju. Piemēram, izkraujot kravas automašīnas paletes, to saturs, paletēm izejot caur speciālu RFID vārtu portālu, automātiski tiek nolasīts un informācija nosūtīta uz noliktavas datu bāzi tās tālākai apstrādei. Vairs nav vajadzīga cilvēka iejaukšanās šajā uzskaites procesā, daudzkārt tiek samazināts informācijas ievadīšanas laiks un visā pilnībā izpaliek kļūdu faktors. Tā atkal rodas papildu ekonomija.

"No šā gada ASV aptiekās plānots ieviest RFID sistēmu, kas novērsīs pirātisko preču ražošanu, tādējādi aizsargājot pircēju intereses, kā arī samazinās izdevumus par loģistiku. Ārzemēs tā ir realitāte, Latvijā līdz tam vēl tāls ceļš mērojams," stāsta SIA "RFID centrs" direktors Boriss Strausovs.

05.JPG (17671 bytes)
Ar RFID nolasītāju aprīkots mobilais telefons identificē objektu

Jaunā ceļa gājēji Latvijā 

Mūsu valstī ar radiofrekvenču identifikācijas tehnoloģijas izpēti un tās risinājumu izmantošanu dažādās nozarēs nodarbojas SIA "RFID Centrs". Jau no 2003.gada tā speciālisti veic tehniskās izpētes projektu sagatavošanu un sadarbībā ar ārzemju partneriem, kuri jau desmitiem gadu veiksmīgi strādā šai nozarē, izstrādā tehniskos projektus RFID sistēmu ieviešanai un integrēšanai. Firmas vadītājs Boriss Strausovs iepriekš darbojies informācijas tehnoloģiju (IT) laukā, līdz radās ideja pievērsties progresīvajai RFID tehnoloģijai.

Kā zināms, uzņēmējdarbības sākšana ir sarežģīts, laikietilpīgs un dārgs process, tomēr šie šķēršļi nebaidīja B.Strausovu un viņa partnerus ar pašu ieguldīto finansējumu un Latvijas Tehnoloģiskā Centra biznesa inkubatora atbalstu sākt šobrīd Latvijā lielākā RFID tehnoloģijas centra izveidi.

Lai arī salīdzinājumā ar attīstību pasaulē citviet Latvijā šīs tehnoloģijas ieviešana ir vēl bērna autiņos, B.Strausovs atzīst, ka klienti ir un pieprasījums paplašinās: "Mūsu uzņēmums galvenokārt nodarbojas ar tehniskā aprīkojuma, tagu, etiķešu piegādi, piedalās datorsistēmu integrēšanā, piedāvā tehnisko apkalpi un servisu. Lai sekmīgi īstenotu RFID projektus, nepieciešama sadarbība ar profesionālām IT firmām, kas spētu nodrošināt RFID datu integrāciju klienta jau esošajā uzņēmuma vadības sistēmā (ERP - Enterprise Resource Planning). Tālab "RFID Centrs" izveidojis alianses partnerību ar "SYBASE", "ORACLE", "E-pasaule", TSI, "swdFactory", "ProfIT" u.c.

Uzņēmums plāno arī sadarbību ar IBM un "Microsoft".

 

Nākotnes aprises

06.JPG (18396 bytes)
LF un AF RFID tagu klāsts

Kaut arī mūsu valstī esam tikai jaunā ceļa sākumā, RFID nākotnes aprises tomēr iezīmējas arvien noteiktākas un vērienīgākas.

Latvijā ir plānots ieviest sabiedriskā transporta RFID biļetes. Nekādu kašķīgu konduktoru un nekādu nedienu ar sīknaudu. "Šim projektam Rīgas dome ieplānojusi pamatīgu naudas summu - 12 miljonus latu. Ir apzināti vairāki ārvalstu uzņēmumi, kas varētu piedalīties konkursā," zina stāstīt B. Strausovs. "Tā ir kompleksa sistēma plus vēl programmatūras ieviešana - grandiozs projekts, kas prasa daudz laika un pieredzes.

Jaunajā nacionālajā bibliotēkā jeb tā dēvētajā "Gaismas pilī" paredzēts ar RFID marķēt apmaiņas fonda materiālus. Tādējādi būtu iespējams krasi samazināt darbietilpīgo inventarizācijas laiku, paātrināt un automatizēt lasītāju apkalpošanu. Pašlaik Latvijas Pasts testē RFID pielietojumu pasta sūtījumu kvalitātes kontroles nodrošināšanā.

Pēc aptuvenām aplēsēm RFID sistēmu ieviešana vidēji lielam uzņēmumam Eiropā izmaksā aptuveni 120-200 tūkstošus eiro. Lai arī apjomīgs, šāds ieguldījums atmaksājas, liecina ārzemju pieredze."

Vēl kāds piemērs: dzīvniekus var marķēt ar mikročipiem, kas ietver informāciju par tiem veiktajām medicīniskajām pārbaudēm, pārvietošanu uz kādu citu saimniecību u.tml. Šāds serviss Latvijā atsevišķās veterinārajās klīnikās tiek piedāvāts mājdzīvniekiem. Mikročipa implantēšana maksā aptuveni 20 latu. Pēc pašiem pēdējiem datiem, arī šos implantus jau šogad nomainīs ar RFID tintes (pēc izvēles - krāsainas vai bezkrāsainas) tetovējumiem mājdzīvniekiem un mājlopiem.

Latvijā interesi par RFID risinājumiem sāk izrādīt pārtikas ražotāji, kuriem saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām jānodrošina caurskatāmība piegādes ķēdēs, kā arī būvkonstrukciju ražotāji. Pēdējie ir ieinteresēti ieviest RFID ražošanas un loģistikas procesā.

Kaut arī jaunās tehnoloģijas izmantošana spēj ievērojami samazināt uzņēmuma izdevumus, daudzi ar tās ieviešanu īpaši nesteidzas, jo gaida direktīvas no ES.

Nākotnē "RFID Centrs" plāno paplašināt savu darbību un kļūt par RFID tehnoloģiju pārneses centru Baltijā. Šobrīd centrs palīdz uzņēmumiem situācijas novērtēšanā un nosaka produkta gatavību RFID tehnoloģijas ieviešanai. Turpmāk centrs arī plāno apmācīt jaunus loģistikas un tehniskos speciālistus darbam ar RFID tehnoloģiju, veikt pieaugušo apmācību, rīkot seminārus un konferences, piedalīties ar RFID saistītās izstādēs un kongresos.

Dzintra Znotiņa,
Latvijas Tehnoloģiskā centra projektu asistente

Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas