Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
      Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.26 (82) 2007. gada 27. jūnijs
            

Sieviešu uzņēmēju burā pūš veiksmes vējš

 

"Profesijai nav dzimuma. Ir tikai arods, darbs, amats un katra cilvēka izvēle par labu tam, kas padodas vislabāk." Šie vārdi ir Eiropas Kopienas Iniciatīvas EQUAL projekta "Profesiju segregācijas cēloņu mazināšana" vadmotīvs.

 

Taču stereotipi bieži vien ierobežo un to dēļ profesijas un amati tiek dalīti sieviešu un vīriešu darbos. Izzināt un mazināt stereotipus par dzimumu lomām darba tirgū un veicināt sieviešu uzņēmēju darbošanos tehniskajās nozarēs ir EQUAL projekta mērķis.

Vienu no projekta programmām - "Atbalsts sievietēm, kuras vēlas kļūt par darba devējām perspektīvajās nozarēs" - 7.jūnijā noslēdza izbraukums ar kuģīti "Misisipi", projekta prezentācija un prieks par veiksmīgu rezultātu.

Programmas noslēgums uz kuģīša nebija nejaušība, bet gan pasākums ar simbolisku nozīmi. Jo EQUAL programmas atbalsts sešpadsmit sievietēm bija kā ceļavējš kuģa burās, vai nu mainot karjeras virzienu, vai arī pirmoreiz dodoties biznesa ūdeņos. Četrpadsmit dalībniecēm šis ceļavējš izrādījās piemērots un veiksmīgs, un viņas izmantoja piedāvāto atbalstu. Pusotra gada laikā izveidoti divpadsmit jauni uzņēmumi, kuros nodarbināti vismaz 100 darbinieki.

 

Palīdzot nostāties uz patstāvības ceļa

Aizpērn oktobrī tika izsludināts konkurss EQUAL atbalstam sievietēm, kurām ir vai kuras tuvākajā laikā iegūs bakalaura vai maģistra grādu un kuru uzņēmējdarbības ideja saistās ar eksakto zinātņu, inženierzinātņu, informācijas tehnoloģiju vai dabas zinātņu nozarēm. Saņemti 39 biznesa ideju pieteikumi, no kuriem izvērtēšanas komisija izvēlējās 16 atbalstāmās biznesa idejas.

Atbalstīto ideju autorēm 2006.gada janvārī sākās motivācijas kursi, kas iedrošināja "Esi, kas vēlies būt!" un mācīja personas mārketingu, apliecinošo uzvedību. Jau janvāra beigās tika izveidots pirmais uzņēmums: Anita Jansone nodibināja "Building Management Systems", kas piedāvā padarīt klientu mājas "gudrākas", regulējot gaismu, skaņu, izmantojot dažādus tehnoloģiskus risinājumus. Uzņēmumam pasūtītāji jau ir ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā.

Sekoja uzņēmējdarbības apmācības un konsultācijas biznesa plāna izstrādē, finanšu piesaistē, personāla vadībā, uzņēmuma dibināšanā, sadarbības partneru iegūšanā. Lektori atzīst, ka tas zināmā mērā bija biznesa izlīdzinošais kurss, jo atbalsta saņēmējām bija dažāda zināšanu un pieredzes bagāža.

Februārī jaunās uzņēmējas saņēma pirmo granta maksājumu. Kopumā tie bija 4000 latu katrai, kurus izmaksāja četros maksājumos.

Aprīlī projektā iesaistījās biedrība "Līdere", piedāvājot jaunajām uzņēmējām 11 mēnešus ilgu mentoringa programmu. Pieredzējušas uzņēmējas uzņēmās šefību pār jaunajām, daloties praktiskajā pieredzē un iemaņās. Atbalsta saņēmējas šo palīdzību atzina par ļoti vērtīgu. Veiksmīgi sadarbojās 11 mentoringa pāri. Pieci pāri sadarbību pārtrauca.

 

No IT līdz katlakmens noņemšanai

Uzņēmumi veidojās cits pēc cita. Ilzes Bargās "PM Baltic" radījis ģeogrāfisku informācijas sistēmu interneta tīklā, uzņēmuma apgrozījums pērn bija 45,8 tūkstoši latu. Marikas Rudzītes uzņēmums "Envide" Līvānos piedāvā pilnu apgaismes sistēmu rekonstrukcijas ciklu, to ierīkošanu un uzturēšanu; gaismas ķermeņi un apgaismes sistēmas ir ekonomiskas un ekoloģiskas. Ne velti šo biznesu jokojot dēvē par "gudro lampu" projektu. Uzņēmums dod darbu aptuveni 60 darbiniekiem.

Ilzes Pavlovskas "Digitālo servisu parks" izstrādā risinājumus biznesa organizēšanai interneta vidē un drīz piedāvās jaunu e-komercijas sistēmu preču un pakalpojumu tirdzniecībai.

Initas Diļevskas "AudioGids" darbojas Ventspilī un jau šovasar, iespējams, tūristiem par hercogu Jēkabu Ventspilī stāstīs mobilā telefona lieluma audiogids.

Māras Zīres uzņēmums "IntelSystems" veido intelektuāli interaktīvu dabaszinātņu spēļu portālu bērniem un šobrīd aktīvi meklē partnerus un finansētājus.

Lottes Tisenkopfas uzņēmuma "Skin Laboratory" no dabīgām vielām ražotie augstas kvalitātes kosmētikas preparāti, kuru zīmols ir "Madara", jau ir nopērkami Rīgas veikalos. Kad Lottei jautā, kāda kosmētikai saistība ar inženiertehniskajām profesijām, viņa atbild, ka vistiešākā - vajadzīgas ķīmijas zināšanas.

Sandas Pinnes uzņēmums "Sanda un partneri" iznomā datorus un biroja tehniku, nodrošina konsultācijas un apkalpošanas servisu.

Aija Čudare izveidoja uzņēmumu "REZ" un šobrīd izstrādā risinājumu interneta rezervāciju sistēmai. Arī Sandras Sers-Bikovas uzņēmums "DzDP" šobrīd aktīvi izstrādā produktus - ārstniecisko dūņu preparātu SPA dziedniecībai un ārstnieciskās kosmētikas receptūras, bet Aijas Vēberes SIA "Elektronisko pakalpojumu attīstība" izveidoja mājaslapas - katalogus www.razots.lv un www.goods.lv. Un visbeidzot - Sanitas Griķes uzņēmums "Ūdenslukss", kura produkts - elektroniska ūdens apstrādes iekārta katlakmens likvidēšanai - tirgū ienāks tuvākajā laikā. Liene Āboliņa savu uzņēmumu cer izveidot šogad, kad būs gatavs viņas veidotais produkts - konstruktors tehniskās domas attīstībai.

Taču bija arī projekta atbalstītās idejas, kuru īstenošana mainīta vai pārtraukta. Elīnai Buhbinderei savu ideju - ceļu satiksmes monitoringa IT sistēmas izstrādi - nācās apturēt konkurentu agrākas attīstības dēļ.

Natālijas Lukašas sākotnējā biznesa ideja bija jaunās paaudzes objektorientēto modeļveida satura vadības sistēmu izstrāde, bet pēc tirgus izpētes tā mainījās uz IT satura vadības sistēmu izstrādi, taču Natālija uzņēmumu neizveidoja, jo saprata, ka biznesa vidē viņa nejūtas labi. Tagad viņa ir Ventspils augsto tehnoloģiju parka projektu vadītāja.

No projekta izstājās arī ludzāniete Inga Laganovska. Viņa nerealizēja savu ideju par lauksaimniecībā un netradicionālajā lauksaimniecībā izmantojamo iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanu un uzstādīšanu, taču ārpus projekta ir izveidojusi kravas pārvadājumu uzņēmumu.

 

Neplānotais komunikāciju tīkls

Sākotnēji sieviešu atbalsta projektā bija paredzēti četri jau minētie atbalsta veidi: grants, apmācību kursi, konsultācijas un mentorings. Projekta realizācijas laikā klāt nāca vēl viena, iepriekš neplānota aktivitāte - projekta dalībnieču savstarpējās komunikācijas tīkls, ko var dēvēt par networkingu - iespēju apmainīties ar pieredzi, idejām, informāciju, resursiem un kontaktiem gan savā starpā, gan ar piesaistītajiem ekspertiem.

Projekta dalībnieces kļuva par labām paziņām, sadarbības partnerēm, draudzenēm, padomdevējām. Atbalsta programmas vadītāja Baiba Berovska stāsta, ka viņas mīļākā fotogrāfija no visa projekta laika ir tāda, kurā meitenes stāv draudzīgā aplītī un runājas. Tā viņas satikušās, runājušās un runājušās. Par nodokļiem, Valsts ieņēmumu dienestu, grāmatvedību, produktu dizainu, reklāmu un arī par laika trūkumu. Un šī neplānotā projekta aktivitāte noteikti turpināsies visilgāk. Atbalsta saņēmējas iesaistījušās arī starptautiskā tiešsaistes interneta forumā Weme.fi, kura mērķis ir veicināt sieviešu komunikāciju, inovāciju un uzņēmējdarbību tehniskajā laukā.

 

Dzīve kā riču-raču

Noslēguma pasākumā aptaujas rezultātus prezentēja savdabīgā veidā - spēlējot improvizētu "riču-raču", kur, uzmetot metamkauliņu, varēja nonākt uzņēmējdarbību kavējošu vai veicinošu faktoru laukumiņos, un atkarībā no pārstāvētās respondentu grupas tikt dažus laukumiņus uz priekšu vai atpakaļ.

Jo dzīve ir līdzīga riču-raču spēlei, kur virzība uz priekšu vai atpakaļ bieži vien ir atkarīga no nejauši izmestām veiksmēm. Sešinieki krīt reti. Bet vienādas iespējas tos izmest ir gan sievietēm, gan vīriešiem.

 

Rasma Zvejniece

 

DER ZINĀT

Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem 2005.gadā:

Latvijā - 21,3

Eiropas Savienībā - 40-60

Sievietes - darba devējas:

2002.gadā - 24% no visiem darba devējiem

2005.gadā - 34%

Vidējā bruto darba samaksa sievietēm salīdzinājumā ar vīriešu algu:

2002.gadā - 83,7%

2005.gadā - 81,9%

Sievietes studējošo skaitā inženierzinātņu un tehnoloģiju studiju programmās:

2002.gadā - 22%

2005.gadā - 20,8%

 

UZZIŅAI

 

Profesiju segregācija - vīriešu un sieviešu koncentrācija dažādu veidu un līmeņu nodarbinātībā

Profesiju segregācijas sekas:

sievietes dominē profesijās, kuras ir zemāk apmaksātas

tehniskajās nozarēs trūkst kvalificētu speciālistu, tajās netiek izmantots sieviešu potenciāls

trūkst sociālā līdzsvara darba vietās

netiek izmantots sieviešu kā iespējamo uzņēmēju potenciāls

  

 

Uzņēmējdarbību kavējošie un veicinošie faktori

Aktivitātes "Atbalsts sievietēm, kuras vēlas kļūt par darba devējām perspektīvajās nozarēs" viena daļa bija pētījums "Veicinošie un kavējošie faktori sieviešu iesaistē uzņēmējdarbībā inženiertehniskajās nozarēs Latvijā".

 

Kavējošie faktori:

 ģimenes atbalsta trūkums;

 nelīdzvērtīga pienākumu sadale ģimenē;

 sievietēm raksturīgā vēlme izvairīties no riska;

 sievietes saņem mazāku atalgojumu nekā vīrieši, tādējādi sievietēm iespējami mazāki uzkrājumi, kā arī grūtāk saņemt aizdevumu, jo trūkst kredītvēstures;

 vājā bērnu aprūpes un sociālā nodrošinājuma sistēma.

Vairākus no piedāvātajiem iespējamajiem kavējošajiem faktoriem respondentes noraidīja. Piemēram, pieņēmumu, ka trūkst labo piemēru par sievietēm uzņēmējām un ir ierobežota komunikācija ar kolēģēm. Viņas uzskata, ka piemēru netrūkst, drīzāk traucē priekšstats, ka uzņēmējas ir dzelzs lēdijas, un iespējamās uzņēmējas baidās arī tādas kļūt.

Savukārt saistībā ar kontaktu trūkumu respondentes atzīst, ka sievietes ir diskriminētas tādējādi, ka zaudē laiku, pieskatot mājās bērnus, kad varētu strādāt un veidot kontaktus.

Aptaujātās nepiekrīt apgalvojumam, ka sievietēm iepriekšējā pieredze darba tirgū ir uzņēmējdarbībai neatbilstošāka kā vīriešiem, tāpat uzskatam, ka sieviete nevar strādāt tehniskā nozarē, jo tur ir nepieciešams fizisks spēks. Mūsdienās tā vairs nav.

Sievietes daļēji piekrīt uzskatam, ka uzņēmējs ir vīrieša "loma": arī sievietes uzņēmējas bieži vien "grēko" ar to, ka sarunās labāk vēlas komunicēt ar biznesa partneri vīrieti, nevis sievieti, jo tas viņām šķiet "nopietnāks" uzņēmējs.

 

Veicinošie faktori:

 pieejamas konsultācijas, kas iedrošina uzsākt uzņēmējdarbību;

 līdzvērtīga pienākumu sadale ģimenē;

 vēlme būt neatkarīgai (gan finansiālā, gan darba intensitātes, gan lēmumu pieņemšanas ziņā);

 iespēja gūt lielākus finansiālus ieguvumus;

 plašs sociālo un privāto atbalstītāju loks (ģimene, draugi, banka, jurists, grāmatvedis, konsultants u.tml.).

Daži no piedāvātajiem veicinošajiem faktoriem tika noraidīti. Piemēram, uzskats, ka sievietes uzņēmējdarbībai pievēršas tādēļ, ka viņām nepieciešams izaicinājums. Vai arī tādēļ, ka brīvāk varēs plānot savu laiku. "Plānot var brīvāk, tikai laiks kļūst aizņemtāks," saka uzņēmējas.

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas