Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
      Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.26 (82) 2007. gada 27. jūnijs
            

Jauni uzņēmumi siltā pajumtē

 

Ja Latvijā biznesa inkubatoru darbība būtu reāli atbalstīta kopš deviņdesmito gadu vidus, kad atjaunotās brīvvalsts varas gaiteņos sāka runāt par savas ekonomikas stiprināšanu un vietējā biznesa nepieciešamību, tad, šķiet, aina mazo un vidējo uzņēmumu sektorā pavērtos gluži citāda. Mums būtu daudz vairāk uzņēmumu, kas nodarbotos ar jaunu tehnoloģiju un zināšanu ietilpīgu produktu izstrādi, nevis būtu jāsecina, ka Latvijā vidēji tikai aptuveni 19% no visiem uzņēmumiem ir inovatīvi, bet ES valstīs to ir gandrīz puse.

 

Lai palīdzētu "izšķilties"

Kas ir biznesa inkubators? Šis jēdziens tiek traktēts dažādi, tomēr talkā var nākt salīdzinājums. Ja putnēnam olā trūkst mātes siltuma, to var aizvietot ietaise, kas nes inkubatora vārdu. Acīmredzot arī biznesa inkubatora nosaukums aizgūts no šīs idejas, jo arī tā ir mākslīgi labvēlīgu apstākļu radīšana, lai palīdzētu izveidoties un nostiprināties sākotnēji vāram uzņēmumam un, kad tas kļuvis gana spēcīgs, palaistu "tautās".

Biznesa inkubatoru vada juridiska persona - menedžmenta kompānija, kura pārvalda mazo un vidējo uzņēmumu izmitināšanai piemērotas telpas, pēc noteiktiem kritērijiem izvēlas uzņēmumus vai individuālās personas (īslaicīgi, kamēr nodibina uzņēmumu), kas šajās telpās darbosies. Ko iegūst attīstībā esošs uzņēmums, kas iekļuvis inkubatorā? Tam visā pilnībā ir nodrošināti infrastruktūras pakalpojumi - turklāt par ievērojami zemāku cenu nekā brīvajā tirgū, specifiskas konsultācijas gan juridiskajos, gan komercdarbības jautājumos. Inkubators palīdz veidot sadarbību ar pētniecības iestādēm, gādā par pieeju riska kapitālam, kā arī, izmantojot savu kontaktu tīklu, palīdz veidot starptautisko sadarbību un kooperāciju, risināt eksporta lietas.

Kā biznesa inkubators to visu spēj? Tādēļ, ka tam ir daudzveidīga finansēšanas shēma, kurā nozīmīga vieta atvēlēta valsts atbalstam. Latvijā to paredz valsts atbalsta programmas "Biznesa inkubatori Latvijas reģionos" un "Tehnoloģiju inkubatori", kas tiks atvērtas nākamā Eiropas Savienības struktūrfondu apguves posmā. Kopumā inkubatoru izveidei un darbības nodrošināšanai ir atvēlēti 18,2 miljoni latu.

Tātad inkubatoru vērienīga izveide Latvijas reģionos gaidāma tuvā nākotnē.

 

Inkubatoru atmoda

Pirmais biznesa inkubators Latvijas Tehnoloģiskā centra paspārnē ar Izglītības un zinātnes ministrijas finansiālu atbalstu tika izveidots 1993.gadā. (Tajā pašlaik darbojas aptuveni 30 uzņēmumu, saņemot iepriekš minētos pakalpojumus. Tās galvenokārt ir augsto tehnoloģiju firmas, kuru darbības pamatā ir zinātniskās pētniecības izstrāžu komercializācija un kas savus izstrādājumus vai pakalpojumus arī plaši eksportē.) Pēc trim gadiem darbību sāka Latvijas Tehnoloģiskais parks, kas saistīts ar Rīgas Tehnisko universitāti un biznesa inkubatora funkcijas pilda daļēji.

Tikai pērn pēc daudziem "tukšiem" gadiem šajā laukā PHARE 2003 Ekonomiskās un sociālās kohēzijas programmas projektu ietvaros darbību sāka biznesa inkubatori Līvānos, Ogrē un Ventspilī, un pašās gada beigās tiem pievienojās BBITC inkubators Jelgavā.

Laba ziņa tika saņemta aprīlī, kad Ministru kabinets pieņēma lēmumu atvēlēt 1,63 miljonus latu no valsts budžeta, lai programmas "Uzņēmējdarbības un uz zināšanām balstītas ekonomikas veicināšana" ietvaros finansētu 11 inovācijas centru un biznesa inkubatoru izveides un attīstības projektus, kas tika atlasīti konkursa kārtībā.

Ventspils augstskolas Biznesa inkubatoram tika 174 511 latu, Rīgas Biomateriālu inovācijas un attīstības centra Inovācijas inkubatora izveidei - 153 437 latu, Rēzeknes augstskolas inovācijas centra izveidei - 200 000 latu un tikpat daudz arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes biznesa un tehnoloģiju inkubatora tapšanai.

Rīgas Stradiņa universitātes "Medicīnas aparātbūves Inovāciju centra izveides projekts" ieguva valsts budžeta finansējumu 50 400 latu apjomā, jau minētais Līvānu biznesa inkubators inovatīvās uzņēmējdarbības attīstīšanai - 60 000 latu, bet Ventspils pilsētas domes projekts "Jaunu uzņēmumu biznesa inkubatora izveide Ventspilī" - 200 000 latu.

Finansējums tika piešķirts arī biznesa inkubatoru izveidei vai attīstībai Tukumā, Jelgavā, Valmierā un Ogrē.

Inovācijas centru un biznesa inkubatoru attīstības programmas īstenošanai nākamajā gadā paredzēts valsts budžeta finansējums 1,64 miljonu latu apjomā, kam vēl pievienosies jau minētais Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts, un tas skaidri liecina, ka ledus ir izkustējies.

Pirmās firmas jau darbojas vai noslēgušas vienošanos par darbības sākšanu Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrā, un ir plānots, ka pēc dažiem gadiem šeit būs jau 15 uzņēmumu. Ventspils inkubatorā pašlaik tiek "audzēti" seši uzņēmumi, bet to skaitu jau drīzā nākotnē paredzēts paplašināt gandrīz līdz trim desmitiem. Līdzīgi plāni ir arī Ogrei.

05.JPG (22310 bytes)

Vēl viena ziņa. Jūnija vidū Lietuvas pilsētā Zarasos notika projekta "YES" partneru darba grupas tikšanās, kurā iesaistītās pašvaldības uzsāka vienotas starprobežu biznesa inkubatoru sadarbības tīkla stratēģijas izstrādi 2007.-2012.gadam. Projekta "Jauno uzņēmēju aktivitātes un prasmju attīstīšana, izmantojot savstarpēju sadarbības tīklu Latvijas, Baltkrievijas un Lietuvas pierobežas teritorijās" gaitā visās trijās partnervalstīs notiek telpu renovācija biznesa inkubatoru izveidei. Taču vienlaikus jādomā par to, kas šajos inkubatoros strādās, tādēļ projekta ietvaros tiek izstrādāta politika, kā pievērst jauniešu interesi uzņēmējdarbībai.

 

Zviedrijas pieredze jauna ceļa sākumā

Jūnija sākumā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Zviedrijas vēstniecību Latvijā un Zviedrijas Tirdzniecības kameru Latvijā rīkoja semināru "Veiksmīga tehnoloģiju inkubatoru darbība un to nozīme reģionu attīstības kontekstā".

Biznesa inkubatori un tehnoloģiju inkubatori savā būtībā ir ļoti līdzīgi, bet otrajos tiek atbalstīta vienīgi augsto un vidējo tehnoloģiju uzņēmumi. Tā kā straujas izaugsmes tehnoloģiju uzņēmumu izveide ir dārgāka un ilgāka, jo tiem nepieciešama specifiska infrastruktūra, arī sagaidāmā atdeve būs garākā laikposmā.

Atskatoties uz seminārā dzirdēto, jāteic, ka pagaidām mums būs grūti samēroties ar zviedru pieredzi, kas divdesmit gadu garumā ļāvusi izveidot stabilu un sazarotu struktūru gan inkubatoru finansēšanai, gan investoru piesaistīšanai jauno uzņēmumu atbalstam. Viens no sāpīgākajiem punktiem šajā salīdzinājumā ir tas, ka Zviedrijas jaunajiem uzņēmumiem, kuri uzņemti biznesa inkubatorā, ir pieejami neatmaksājami valsts granti kopumā 100 tūkstošu kronu apjomā. Mums pašlaik nav nekā, ja neskaita ALTUM palīdzību, kas nekādi nav saistīta ar inkubatora lietām, bet nākamajā struktūrfondu apguves posmā šiem jaunajiem uzņēmumiem darbības pirmajos sešos mēnešos ir paredzēts "sēklas" finansējums 14 tūkstošu latu apjomā, kas būtu saņemams kredīta veidā, ja ir pilnībā iemaksāts statūtkapitāls. Ja projekts gadījumā ciestu neveiksmi, tad summa gan tiktu "norakstīta" kā neatmaksājams grants... Inovatīva uzņēmuma attīstībai tas ir maz, gandrīz nekas. Jau esošie vai nākamie inkubatoru pārvaldītāji pašlaik ir entuziasma pilni saviem jaunajiem uzņēmumiem sagādāt finansējumu riska kapitālistu aprindās. Kā veiksies - rādīs laiks.

Stokholmas Universitātes uzņēmējdarbības skolas profesors Stafans Gulanders cita starpā atzina - jau sākot veidot biznesa inkubatorus, ir jācenšas iekļauties starptautiskajos biznesa inkubatoru tīklos, jo mūsdienās inovācijas pārsniedz konkrētu valstu robežas, kontakti un sadarbība veidojama plaša, un arī finansējums atrodams starptautiskā mērogā. Arī Latvijā šī tendence jau tiek īstenota.

Interesanta ir zviedru pieredze saistībā ar virtuālo biznesa inkubatoru veidošanu. Jauniem uzņēmumiem, kuri vēl nav gatavi uzņemšanai "īstajā" inkubatorā vai arī nemaz nevēlas tajā iekļūt, speciālisti regulāri sniedz konsultācijas elektroniskā veidā, tādējādi tos stiprinot un palīdzot nostāties uz komercdarbības ceļa. Arī šī pieredze ir uzmanības vērta mūsu biznesa inkubatoru darbībā. Un vēl Zviedrijā ļoti lielu zināšanu komercializācijas potenciālu saskata tieši augstskolu studentu vidē, un tādēļ studentiem sistemātiski tiek rīkoti īpaši semināri par biznesa sākšanu, par pieejamiem atbalsta veidiem, dažādi ideju konkursi. Šajā pavasarī arī pie mums jau tika īstenotas šādas iniciatīvas, un bija arī redzams, cik jaunieši tām ir atvērti.

 

Mudīte Luksa, "KV"

 

Aigars Laizāns,

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Biznesa un tehnoloģiju inkubatora direktors:

"Esam saņēmuši apstiprinājumu par finansējuma piešķiršanu šā inkubatora atvēršanai, ko ieguvām Ekonomikas ministrijas rīkotajā Inovācijas centru un biznesa inkubatoru attīstības programmas projektu konkursā.

Šobrīd tiek veidotas telpas inkubatora izvietošanai. Tās ir nopietni jāpārbūvē. Tagad notiek konkurss par arhitektonisko risinājumu, pēc tam būs arī par būvniecību. Tas viss prasa laiku, pirms "ieskriesimies", un ar šo jautājumu nodarbojamies jau kopš gada sākuma. Bet nevar jaunus uzņēmumus iemitināt nolietotās telpās, tad tie nejutīsies kā jauna ceļa gājēji, drīzāk kā lieki un nevajadzīgi.

Nākamgad plānots inkubatorā uzņemt astoņus uzņēmumus, un diviem no tiem arī jāiziet cauri inkubācijas posmam un jāaiziet "tautā". Uzņēmumu attīstības veicināšanai sākumā izmantosim virtuālās sadarbības metodi.

Universitātēm sarežģīti ir tas, ka jāsaved kopā divas puses - investors un zinātnieks, un katrs no viņiem par vienu un to pašu lietu runā savā valodā. Vajadzētu, lai zinātnieks tomēr visu labi saprot par naudu, par ieguldījumiem saistībā ar savu izgudrojumu, bet investoram savukārt ir jāizprot pētnieka ideja; tas prasa laiku.

Tā augstskolās vasara ir diezgan "patukšs" laiks, un mēs to veltīsim, lai rudeni sagaidītu maksimāli sagatavoti savas darbības sākšanai. Tad arī sāksim nopietni strādāt ideju komercializācijas virzienā.

Daudz runā par to, ka jauniem uzņēmumiem, kaut arī tie atradīsies inkubatorā maksimāli labvēlīgos apstākļos, ir vajadzīga tā dēvētā sēklas nauda attīstībai. Mēs palīdzēsim šo naudu atrast. Ir uzņēmēji, ir fondi, kuri ir ieinteresēti šo naudu dot un riskēt, lai starp pelavām atrastu to zelta graudu, kas atnesīs atpakaļ vairāk, nekā ir investēts. Es esmu pārliecināts, ka tas izdosies."

 

 Uldis Cimdiņš,

Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra biznesa attīstības vadītājs:

"Esam specializējušies biotehnoloģiju un biomateriālu izstrādē, izstrādājam medicīniskos implantus, un mūsu zinātnieki veido arvien jaunas "rezerves daļas" cilvēka ķermenim, lai viņš varētu turpināt pilnvērtīgu dzīvi. Mūsu izgudrotāju pulkam saskatu lielu rezervi - doktoranti ir tā jauno zinātnieku daļa, uz kuru ceram visvairāk. Biomateriālu inovāciju un attīstības centrā viņu pašlaik ir seši. Un vismaz divi no viņiem tuvāko pāris gadu laikā varētu veidot uzņēmumus, kuru darbība būtu balstīta uz pašu zinātniskajām izstrādnēm. Tā kā mūsu centrā ir inovāciju inkubators, šīs idejas ļoti labi varēs pārvērst tirgū piedāvājamos produktos."

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas