Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
      Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.31(87) 2007. gada 1. augusts
            

Kopīgi pasākumi ir efektīvi, ja pie tiem piestrādā

 

Nora Kalēja, "Eiro Personāls"korporatīvo klientu vadītāja

 

KALEJA.JPG (28238 bytes)
 

Uzņēmuma korporatīvais pasākums var būt ne tikai vienkārša skriešana, lekšana vai kāda cita veida izklaide. Tas var notikt arī zem lojalitātes veicināšanas zīmes. Tādēļ uzņēmuma vadītājam ir ļoti jāpārdomā, kāds būs korporatīvā pasākuma mērķis un ko viņš ar to vēlas panākt. Sajūta, ka nauda ir palaista vējā, rodas tad, ja pirms tam šiem jautājumiem nav pievērsta uzmanība.

Kopīgie pasākumi var būt arī tematiski, piemēram, radošās darbnīcas, kuru laikā darbiniekiem jārada jaunu produktu idejas utt. Netradicionālā veidā (nevis biroja četrās sienās) darbinieki var paskatīties uz kādu problēmu no cita skatu punkta un varbūt šo radošumu pēc tam saglabāt arī savā ikdienas ritmā.

 

Kolektīva attiecības nenoslēpt

Lai korporatīvo pasākumu saplānotu interesantu un noderīgu, uzņēmuma vadītājs var apsvērt ideju par konsultanta pieaicināšanu. Piemēram, psihologu vai konsultantu no personālatlases firmas. Viņš pievērsīs uzmanību kolektīva savstarpējām attiecībām. Nestandarta situācijās var labi novērot darbinieku rīcību. Steigā, kas rodas izpildot kādus kopīgus uzdevumus, piemēram, sporta spēlēs, nav laika domāt jaunus risinājumus. Darbinieki komunikācijā izmanto tradicionālās metodes. Tas konsultantam ļaus novērtēt, kā kolēģi savā starpā sadarbojas. Var ieraudzīt malā stāvētājus, cilvēkus, kas vienmēr palīdz vai citiem "liek sprunguļus". Precīzi izvēlētas spēles var arī atklāt kolēģu nesaprašanās iemeslus u.c. Konsultants var sniegt konstruktīvu atgriezenisko saiti par komandas sadarbību, kas ir viens no svarīgākajiem korporatīvo pasākumu ieguvumiem.

 

Pārdomāti organizētu pasākumu ieguvumi

Pirmkārt, tiek panākta komandas saliedētība. Darbinieki var iepazīt citu struktūrvienību kolēģus, mainīt savu priekšstatu. Piemēram, ja kādu kolēģi kolektīvs visu laiku uzskatīja par klusu vai neaktīvu, tad neformālā gaisotnē varbūt viņu var ieraudzīt pavisam citādu.

Bieži viena uzņēmuma cilvēki ikdienā sazvanās, bet nemaz nezina, kā kurš izskatās. Šobrīd kopīgus korporatīvos pasākumus rīko pat starpvalstu uzņēmumi, piemēram, Baltijas valstu nodaļas. Ja zini, kāds cilvēks izskatās, esi ar viņu kopā pārvarējis šķēršļu joslu sacensībās, tad psiholoģiski ir daudz vieglāk viņam piezvanīt vai kaut ko pavaicāt.

Otrkārt, kopīgi izklaides pasākumi var kalpot piederības sajūtas stiprināšanai. Piemēram, doties pārgājienā ar savu karogu, sporta spēlēs izdomāt komandai vienotu devīzi, himnu vai ko tamlīdzīgu. Var arī likt izdomāt, kas mūsu uzņēmumam ir pozitīvs un ar ko mēs kā uzņēmums/komanda atšķiramies. Tā var neuzbāzīgā veidā stiprināt darbinieka sajūtu: es piederu šeit, mēs visi pārstāvam vienu komandu un mums ir daudz kas kopīgs. Un pat, ja sporta spēlēs ar citiem uzņēmumiem neesi uzvarējis, ir iemesls, kā pamatot, kāpēc mēs joprojām esam labākie. Piemēram, skanīgāk dziedam, esam uzcītīgākie līdzjutēji, mums ir saskaņoti formas tērpi utt.

Treškārt, darbinieki jūt, ka darba devējs par viņiem domā un darbinieku pasākuma organizēšanai ir atvēlējis līdzekļus. To var apvienot arī ar "paldies" pateikšanu. Bieži darba devēji uzskata: "Kāpēc tad man viņam teikt "paldies"? Viņš taču tāpat zina, ka es novērtēju darbu un arī algu maksāju lielāku..." Patiesībā darbinieks visbiežāk gaida tieši šo "paldies" - lai darba devējs to pasaka personīgi, nevis tikai izmaksā algā.

 

Cik labi, ka tētis te strādā!

Lai uzņēmuma vadītājam nerastos iespaids, ka viņš rīko un rīko pasākumus, bet darbinieki uz tiem nenāk, būtu jāpadomā, vai tie ir atbilstoši viņu interesēm. Piemēram, ja kolektīvā pārsvarā ir cilvēki labākajos gados, diez vai viņus aizraus kopīgas stafetes. Varbūt labāk organizēt kādu kopīgu intelektuālu izaicinājumu? Viena no idejām ir pasākums ar humora dzirksti, bet bez fiziskas piepūles.

Atkarībā no tā, ko vēlas panākt uzņēmuma vadītājs (komandas saliedētība, problēmas risināšana u.c.), ir jāizvēlas kopīgā pasākuma veids un darbinieku ierašanās - ar vai bez otrajām pusītēm. Ja izklaides laikā vadītājs plāno pārrunāt arī ar uzņēmumu saistītas lietas, darbinieku ģimenēm tas var nešķist interesanti. Savukārt, ja rīko sporta spēles, tad var aicināt arī ģimenes locekļus. Arī tas veicina piederības garu - ja kāds darbinieka bērns ar lepnumu saka: "Cik labi, ka mans tētis te strādā!"

Klinta Ločmele

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas