Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
      Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.33 (89) 2007. gada 15. augusts
            

Emocionālā izsīkuma sekas ir profesionālā izdegšana

 

Jēdziens "izdegšana" pirmo reizi minēts pagājušā gadsimta 70.gadu sākumā. Tā visbiežāk rodas darbiniekiem, kas savā ikdienā strādā ar cilvēkiem. Pārāk liela darba slodze, atbildība, lielas prasības, mazs sociālais atbalsts un neatbilstošs materiālais un emocionālais atalgojums ir šā stāvokļa veidošanās priekšnosacījumi.

Asociētā profesore sociālajā psiholoģijā Anita Lasmane stāsta, ka vide iedarbojas uz cilvēku un cilvēks iedarbojas uz vidi, izrādot emocionālu attieksmi. Ātrāk izdeg tie, kas karjeras kāpnēs ir apmierināti ar "horizontālu" attīstību - savā amatā viņi gūst jaunas iemaņas un pieredzi, taču rodas rutīna un stress. Savukārt tie, kas attīstās "vertikāli" un kāpj augšup pa karjeras kāpnēm, mazāk pakļauti izdegšanai.

 

Ja ir rutīna

Bieži profesionālo izdegšanu izraisa rutīna vai tieši pretēji - spēcīgas emocijas, kas saistītas ar pastiprinātu piederības izjūtu organizācijai, tieksmi izcelties, pakļaušanos autoritātei. Katrā profesijā var būt izdegšanas draudi un tikpat daudz radošu risinājumu, kas palīdz pasargāt no profesionālās izdegšanas. Piemēram, grāmatvežiem, kas vairāk strādā ar skaitļiem, izdegšana novērojama retāk, bet pastāv rutīnas draudi, kas ar laiku var izraisīt profesionālo izdegšanu.

Personāla atlases kompānijas CV Market direktors Vladimirs Korickis no savu klientu pieredzes secina, ka izdegšana bieži rodas to darbinieku vidū, kas strādā iegūtajai izglītībai neatbilstošā darbā: "Latvijā tie ir inženieri, tehnisko specialitāšu pārstāvji, kuri pēc rūpniecības sabrukuma bija spiesti strādāt zemākas kvalifikācijas darbus. Šādos apstākļos reti kuram pilnībā izdevās izvairīties no emocionālā izsīkuma, un lielākā daļa tagad šaubās par savu profesionālo stāvokli."

 

Arī izmaiņas veselībā

"Ja cilvēks maina savu darbu ik pēc trīs vai pieciem gadiem, izdegšanas iespējamība ir mazāka. Ir pētījumi, kas pierāda, ka bieži izdeg cilvēki līdz 30 gadu vecumam, jo ļoti intensīvi cenšas gūt panākumus darbā," stāsta A.Lasmane.

Profesore uzskata, ka šodien izdegšanu pieņem kā pašsaprotamu, jo par to daudz runā: "Cilvēks izlasa, ka daudzi cieš no profesionālās izdegšanas un sāk meklēt šīs pazīmes arī sevī."
Kā izpaužas profesionālā izdegšana? Darbinieks bieži skatās pulkstenī, palielinās viņa pretestība vajadzībai iet uz darbu, bieži jūt dusmas, apvainojas, arvien uzstājīgākas kļūst domas par darba pamešanu. Notiek arī pārmaiņas veselībā - traucēts miegs, biežas, ilgstošas vājuma pazīmes, pastiprināta uzņēmība pret infekcijas slimībām, nogurums un spēku izsīkums.

 

Slikti pašam un apkārtējiem

Šobrīd nav iespējams atrast vienu atbildi par to, kas uzskatāms par galveno faktoru, kādēļ rodas izdegšana. Zinātnieki piedāvā vairākus ietekmējošus faktorus: neatbilstība starp prasībām pret darbinieku un viņa resursiem, neatbilstība starp vēlmi būt patstāvīgam savā darbā un vadības stingro kontroli. Darba un personības neatbilstība rodas atalgojuma trūkuma dēļ, ko darbinieks pārdzīvo kā viņa darba neatzīšanu. Tāpat tā rodas, ja trūkst pozitīvu savstarpējo attiecību ar citiem cilvēkiem darba vidē. Neatbilstība starp personību un darbu var rasties, ja nav izpratnes par taisnīgumu darbā. Izdegšanu ietekmē arī neatbilstība starp ētiskajiem personas principiem un darba prasībām. Tātad dažas no izsīkuma pazīmēm - vainas sajūta, prasīgums pret sevi - vērstas pret sevi pašu, savukārt dažas - pret darba kolēģiem vai draugiem un ģimenes locekļiem.

Prakses un ideālu nesaderība - vairāki autori min šo faktoru kā vienu no galvenajiem izdegšanas cēloņiem. Profesijas izvēles posmā un vēlāk studiju laikā cilvēks vairāk vai mazāk orientējas uz ideālu darba veikšanas veidu. Sākot praktisko darbu, viņš tiek konfrontēts ar realitāti, kur darba forma vai atskaitīšanās prasme mēdz būt tikpat svarīga vai svarīgāka par darba saturu.

Jāņem vērā, ka pastāvošos darba apstākļus pašam cilvēkam būtiski mainīt parasti nav iespējams. Tam jābūt iestādes vadītāja pienākumam - laikus saskatīt, ka cilvēki izdeg un ka kaut kas darba organizācijā acīmredzami klibo.

 

Gaļina Stubailova

 

 

Der zināt

Kā pasargāt darbiniekus?

Maksimāli precīzi izskaidrojiet katram darbiniekam viņa vietu kopējā firmas struktūrā, viņa funkcijas, tiesības un pienākumus.

Sekojiet attiecību īpatnībām jūsu firmas darbinieku starpā un centieties izveidot psiholoģiski labvēlīgu klimatu.

Pārrunājiet ar darbiniekiem firmas izaugsmes perspektīvas.

Izstrādājiet noteiktas tradīcijas visam: apģērba stilam, kopīgai atpūtai un izklaides pasākumiem.

Neaizmirstiet par veicināšanas un apbalvojumu sistēmu.

Sekojiet darbinieka attīstībai, bagātiniet darba saturu un veiciet darbinieku rotāciju.

 

Pasargājiet sevi!

Esiet uzmanīgs pret sevi - tas laikus palīdzēs jums pamanīt pirmās paguruma pazīmes.

Mīliet sevi vai vismaz centieties pats sev patikt. Tas ļaus jums noticēt saviem spēkiem un pozitīvi stimulēs.

Beidziet meklēt darbā laimi vai glābiņu.

Beidziet dzīvot citu personu dzīvi, dzīvojiet paši savu dzīvi un nevis citu cilvēku vietā, bet gan līdzās citiem cilvēkiem.

Atrodiet laiku, ko veltīt sev pašam.

Mācieties saprātīgi pārdomāt dienas notikumus.

Ja jums ļoti gribas kādam palīdzēt, uzdodiet sev jautājumu: vai patiešām tas viņam ir vajadzīgs?

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas