Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
      Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.42 (98) 2007. gada 17. oktobris
            

Strīds? Slikts garastāvoklis? Nē - mobings!!!

 

 Jebkurš uzņēmējs, kura pakļautībā strādā vismaz divi darbinieki, teorētiski var saskarties ar mobingu darba kolektīvā. Tas visbiežāk sākas no parasta konflikta, kas, laikus nerisināts, pāraug nākamajā pakāpē - mobingā. Ko šis svešvārds nozīmē un kā komersantam un viņa darbiniekiem cīnīties ar šo moderno "slimību", skaidro "WorkingDay Latvia" mārketinga direktors Māris Silinieks.

 

08.JPG (11023 bytes)
Foto: Jānis Deinats

Mobinga jēdziens pasaulē ir jauns. M.Silinieks stāsta, ka tas ir definēts un tiek pētīts tikai pēdējos divdesmit gadus. Termins ir radies no angļu valodas, un tam vēl nav lakoniska latviska tulkojuma. "Mobingu latviski var nosaukt par sociālpsiholoģisko teroru darbavietā. Tā galvenās pazīmes ir aizskaroša, diskriminējoša uzvedība, rīcība no viena vai vairāku darba kolēģu puses ilgstoši - vismaz pusgada garumā," skaidro M.Silinieks.

Kā daudzu problēmu pamatā ir vien it kā mazsvarīgi sīkumi, arī mobings visbiežāk sākās no parasta konflikta. Un, ja konfliktu laikus neatrisina, tas var pāraugt nopietnākā psiholoģiskā problēmā jeb mobingā. M.Silinieks uzsver, ka mobingotājs ir tas kolēģis, kuram ir lielāka vara, augstāks statuss uzņēmumā un kolēģu atbalsts. Tātad tas visbiežāk ir darbinieks, kas kolektīvā nostrādājis pietiekami ilgu laiku un ir ieguvis apkārtējo atzinību.

Parasti mobings sākas attiecībās starp diviem cilvēkiem, bet, ja mobingotājam ir pietiekama reputācija un ietekme kolektīvā, tas var pārvērsties arī par kolektīvu mobingu, darbiniekiem sadaloties divās vai vairākās grupās vai pat nonākot līdz situācijai, ka viss kolektīvs diskriminē vienu darbinieku. Mobinga pazīmes var novērot arī darba devēja un padotā attiecībās.

Slikts garastāvoklis vai mobings?

Kā vadītājam saprast, kad kolektīvā valda tikai nelāga garastāvokļa diena un kad jau ir iemesls satraukties par mobingu? M.Silinieks norāda, ka, pirmkārt, par mobingu var runāt tikai tad, ja šāds sociālpsiholoģiskais terors ir bijis ilgstošs - apmēram pusgada garumā (ja pazemotais darbinieks tik ilgi vispār paliek savā darbavietā).

Otrkārt, mobingam tik tiešām ir daudzveidīgas izpausmes, tādēļ uzņēmējam būtu jābūt vērīgam, lai izšķirtu, vai tās ir sekas īslaicīgam konfliktam vai nopietnām, apzināti provocētām nesaskaņām. Piemēram, par mobingu var liecināt kolēģu rīcība, ja viņi mēģina iedragāt cita darbinieka kompetenci, nepilda viņam dotos solījumus, viņu aprunā, neaicina svarīgu lēmumu pieņemšanā, neinformē par jaunumiem, pieņemtajiem lēmumiem. Darbinieku neaicina uz sapulcēm vai pārmērīgi kontrolē katru viņa soli.

"Viena no izteiktām mobinga pazīmēm ir atstumtā darbinieka sūdzības, ka viņš vairs nejūtas labi šajā kolektīvā, ka vēlas iet prom no darba, jo nepatīk gaisotne. Šādām sūdzībām varētu būt arī cits cēlonis, bet tās ir arī raksturīgas mobinga situācijai. Arī biežas slimības lapas kādā noteiktā laika posmā varētu uzskatīt par norādi uz mobingu pret attiecīgo darbinieku," skaidro M.Silinieks.

Ne vienmēr pāridarītājs apzināti saprot savu rīcību. Sākumā mobings var būt pat neapzināts, piemēram, it kā nejauši izteiktas piezīmes vai aizvainojums. Un, laikam ejot, tas var pāraugt apzinātā, speciāli provocētā mobingotāja rīcībā. Viņš sāk apjaust savu mērķi un dara visu iespējamo, lai nevēlamo kolēģi pazemotu, iebiedētu, panāktu, lai viņš aiziet no darba, tiek pārcelts uz citu nodaļu u.tml.

Mobinga motīvs - pašaizsardzība

Latviešiem ir teiciens, ka viena pagale nekad nedeg, taču attiecībā uz mobinga situāciju var teikt, ka deg arī viena - strīdu un nesaskaņu izraisītājs var būt arī viens pats kolēģis, bet viņa izvēlētais "upuris" sākumā var pat nenojaust, kādam psiholoģiskam spiedienam viņš tiks pakļauts. "Kā vienu no mobinga neapzinātajiem motīviem varētu minēt pašaizsardzību un izdzīvošanas instinktu. Darbinieks neapzināti cīnās ar saviem konkurentiem, lai saglabātu savu statusu, pierādītu sevi.

Ir uzskats, ka mobingotāji paši ir bijuši psiholoģiska terora situācijās. Tā ir kā atspēlēšanās par pāridarījumu. Iespējams šādu teroru cilvēks ir saņēmis skolā vai ģimenē," skaidro M.Silinieks. Viņš norāda, ka arī ģimenē un skolā var saskatīt mobinga situācijas. Tikai, piemēram, mācību iestādēs mobingu pasaulē dēvē par "bullying" (latviski arī šim jēdzienam nav precīza tulkojuma), kas nozīmē iebiedēšanu un pazemošanu. Iespējams, šādi veidojot attiecības ar klasesbiedriem skolā, darbinieks līdzīgi rīkosies darbavietā, jo būs pieradis savu statusu apliecināt tieši tā - nodarot otram pāri.

Darbs kā sacensība

M.Silinieks uzskata, ka ir diezgan grūti spriest, vai ir profesijas, kurās mobinga situācijas izveidojas retāk un kurās tās ir biežāk novērojamas: "Ne jau profesija nosaka to, vai kolektīvā ir paaugstināts mobinga risks, bet gan cilvēku tips, kuri izvēlas strādāt tieši šajā profesijā."

Tomēr pasaules pieredze liecina, ka tās varētu būt profesijas, kurās sasniegumi ir mērāmi un salīdzināmi, un tas regulāri tiek darīts. "Profesijas, kurās ir sportiskais sacensību gars," rezumē M.Silinieks.

 

Mazinās darba produktivitāte

Mobings ir nopietna problēma darba kolektīvā, kas var ietekmēt arī citus uzņēmuma rādītājus. M.Silinieks norāda, ka tas var būtiski ietekmēt uzņēmuma konkurētspēju tirgū, kadru mainību un produktivitāti. Tāpēc personāla vadītāji uzņēmumā rūpīgi pēta šo fenomenu. Viena no metodēm, lai noskaidrotu, vai uzņēmumā valda mobings, ir uzņēmuma darbinieku aptaujas, taču tās nav tik izsmeļošas un var būt virspusējas. Tādēļ M.Silinieks uzskata, ka efektīvākas ir priekšnieka individuālas pārrunas ar katru no darbiniekiem mierīgā gaisotnē. Viņaprāt, ja uzņēmumā valda patīkama un "veselīga" atmosfēra un kolēģiem ir labvēlīga attieksme citam pret citu, šis jautājums sapulcēs profilakses dēļ nav jāapspriež. Tas jārisina tad, kad rodas pirmās aizdomas par mobinga pazīmēm darbinieku starpā.

Klinta Ločmele

Kā rīkoties

darbiniekam, kurš kļuvis par mobinga upuri

Nonākot šādā situācijā, nevajadzētu klusēt, bet gan runāt par to ar kolēģiem, mēģināt risināt situāciju konstruktīvas loģikas ceļā. Bet, lai tā rīkotos, psiholoģiski jābūt pietiekami stipram. Var gadīties, ka šo problēmu varēs atrisināt tikai, nomainot darbavietu. Svarīgākais ir būt nevainojamam savu darba pienākumu izpildē. Cilvēki, kuru sniegums ir priekšzīmīgs un kuri var kalpot par piemēru saviem kolēģiem, mobingam pakļauti tiek ļoti reti.

 

mobingotājam

Lai arī šķiet, ka kāds darbinieks nemaz neiederas kolektīvā vai bez viņa klātbūtnes kabinetā būtu daudz labāk, ir jāsaprot, ka darbavietā var nepatikt darbinieka sniegums, viņa attieksme pret darbu un kolēģiem, NEVIS pats darbinieks. Tas viss IR ietekmējams un maināms. Par to vajadzētu runāt ar šo kolēģi, nevis atrasties ilgstošā konflikta stāvoklī.

 

darba devējam

Vadītājam vajadzētu vairāk uzmanības pievērst tam, kā darbā tiek "ievadīti" jaunie darbinieki, kā tiek veidots komandas gars un saliedētība kolektīvā. Jācenšas ievērot vienlīdzības principu uzņēmumā un jābūt taisnīgam pret saviem padotajiem. Tas nenozīmē, ka uzņēmējam jāatsakās no publiskas pateicību izteikšanas un prēmiju piešķiršanas, lai neradītu citu darbinieku šaubas par savu statusu. Kāda darbinieka snieguma novērtējums no vadības puses nekādā gadījumā nevar kalpot par aizmetni mobingam. Labākajiem darbiniekiem praktiski nav iespējams būt "upura" lomā. Cilvēks ir tā iekārtots, ka viņš vēlas līdzināties un izpatikt labākajiem, tajā pašā laikā esot diezgan nežēlīgs pret vājākajiem.

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas