Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
      Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.43 (99) 2007. gada 24. oktobris
            

Grāmatvedis: labais, gudrais, vajadzīgais

06.JPG (23611 bytes)
Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"

SIA "Saldus grāmatvedības serviss" ir mikrouzņēmums, kura trīs darbinieki sniedz grāmatvedības pakalpojumus citiem mazajiem uzņēmumiem. Grāmatveži pilnā mērā zina komersantu problēmas, jo tās viņiem savu reizi ir ļoti līdzīgas. Nereti pietrūkst naudas un, lai nomaksātu nodokļus, dažreiz ir jāņem pat kredīts. Viņu kopīgā vēlme - lai likumi paredzētu iespēju piemērot diferencētus nodokļus. "Latvijas valdības pārstāvji bieži uzsver, ka 90% no visiem nodokļiem maksā mazie uzņēmēji, bet īstenībā tas ir citādi, un mums ir tāda sajūta, ka valdībai neesam vajadzīgi," uzskata grāmatvede un uzņēmuma rīkotājdirektore Ruta Šenfelde.

 

Pamatā mūža profesija

Pirms diviem gadiem Ruta Šenfelde īstenoja pēdējos gados daudz svērto ieceri - izveidot uzņēmumu. Viņa visu mūžu strādājusi par grāmatvedi, arī galveno grāmatvedi, lielos dažādu nozaru uzņēmumos. Pēdējā darbavieta bija "SIA Saldus LC". Kad uzņēmumam mainījās īpašnieki, bija jāizvēlas - doties uz Rīgu, kur grāmatvežiem darba piedāvājumu ir gana joprojām, vai raudzīt darba dzīvi kārtot Saldū. Pilsētā jau bija vairāki grāmatvedības uzņēmumi. Rūpīgi pārdomājot, izkalkulēts, kādi pakalpojumi citiem uzņēmējiem ir vajadzīgi un izdevīgi: pašam algot grāmatvedi ir dārgi, īstenībā mazais uzņēmums to nevar atļauties.

Pagaidām "Saldus grāmatvedības servisā" viņi strādā trijatā. Rutas vīrs Ilmārs ir ne tikai SIA īpašnieka kārtā - sieva bijušajam meža meistaram ierādījusi grāmatvedības zinības, atskaišu rakstīšanu. Kā pati teic - visu var iemācīties. Tam labs paraugs arī kolēģe Vilija, kurai nācies pārkvalificēties par grāmatvedi, jo ar augstāko izglītību viņas specialitātē Saldus pusē darba vairs nav bijis. Viņa grāmatvedības prasmes apguvusi Nodarbinātības valsts dienesta kursos. "Vija pirmo darbu paveica bez kļūdām. Un kāds tas bija! Iesācējam aizpildīt galveno - SIA virsgrāmatu -, turklāt par grāmatu veikalu, kur ir gan 18%, gan 5% PVN, gan ar nodokli neapliekamas preces, nav joka lieta," priekšniece vēlīgi uzteic vērīgo darbinieci.

Šajās dienās grāmatvedības birojā uz palodzēm krāšņojas puķu pušķi. Tie - saistībā ar jurģiem, jo nupat viņi pārcēlušies uz lielākām telpām Striķu ielā. Pirms tam strādājuši 16 kvadrātmetru istabiņā. Jaunais birojs ar nosaukumu "Ruta" tiek ierīkots, domājot par uzņēmuma paplašināšanu.

 

Bizness ir ikdienas cīņa

Mazajiem uzņēmējiem nauda nenāk tik viegli kā savulaik puķiniekiem. Grāmatvedības uzņēmums to izjūt arī savā kontā. Kad klientiem sagatavotas līdz 15.datumam nododamās atskaites, tiek izrakstīti rēķini par padarīto darbu. "Kamēr uzņēmēji nav naudiņu pārskaitījuši, arī mūsu SIA nevar norēķināties par nodokļiem un citiem maksājumiem." Ruta uzskata, ka ar likumu uzņēmējiem būtu jādod iespēja pabīdīt nodokļu maksājumus par vienu mēnesi uz priekšu, jo pievienotās vērtības nodoklis jāmaksā līdz 15.datumam tūlīt pēc rēķina izrakstīšanas. Bet uzņēmējam tā nauda vēl ir jādabū. Taču 16.datumā jau ieslēdzas soda naudas "skaitītājs". "Mazam uzņēmējam tā ir liela nauda, jo mums nekas lieks neuzkrājas un jāiztiek vien no tā, ko nopelnām," piebilst Ruta.

 

Pārlieka VID bardzība

Uzņēmēji pamanījuši, ka Valsts ieņēmuma dienesta (VID) pārbaudes kļūst regulārākas, šķiet, ka pārbaudēm teju vai kāds uzdevums dots - varbūt uzlikti iekasējamo soda naudu plāni. Nodokļi, kas ne vienmēr tiek uzlūkoti kā taisnīgi, jau tā cilvēkus ērcina. Neuzticība, kas izpaužas neskaitāmās pārbaudēs, situāciju padara vēl nervozāku, spriež mazo uzņēmēju grāmatvede.

Saldū ne viens vien zina stāstu par 22 santīmiem - kāda uzņēmēja laikus nesamaksāto riska nodevu - kuras dēļ saņemta tāda VID vēstule, ka šermuļi pār kauliem skrējuši. Daudz bargu vārdu uz divām lapām, kurās piesaukti visi iespējamie likumu panti par sodu piemērošanu… Cik izmaksā tāda briesmīga paziņojuma sastādīšana un piesūtīšana, ko taču arī apmaksā no nodokļu maksātājiem iekasētās naudas? Varbūt racionālāks un lētāks būtu viens tālruņa zvans? Šāda attieksme liek domāt, ka valsts pārvaldes ļaudis VID no uzņēmēja atbalsta un padomdevēja, kā šo iestādi veidojot sākotnēji bija domāts, pārveidojuši par represīvu iestādi, prāto Ruta.

"Uzņēmuma darbības pirmajā gadā pati četras dienas nokavēju sociālā nodokļa maksājumu. Biju jau samaksājusi tos 118 latus, kad pienāca VID vēstule. Tās saturs man lika justies kā noziedzniekam. Šādi pārbaudījumi atbaida mazos cilvēkus no savu uzņēmumu dibināšanas. Un kā lai saprot to, ka dažam labam lieluzņēmējam nodokļu parādi ir 450 000 latu un vairāk, kā šad tad iznāk lasīt presē? Tātad viņi tiek lobēti, ja jau var atļauties nemaksāt?"

Pret likumu nespurosies. Bet viedokli pateikt nav liegts, vai ne? Ruta teic: "Mikrouzņēmumiem, kādi esam mēs un kādi ir arī mūsu klienti, vajadzētu nodokļus diferencēt, tā kā tas ir ārzemēs." Rutai Dānijā uzņēmēji stāstījuši: tad, kad viņiem ir jāmaksā kredīti, nodokļi ir mazāki. Kad viss ir sakārtots, attīstās, ienākumi aug, tad, jā, nodokļi ir lieli. Viņa, ja nebijis vīra naudas par vējgāzē cietušā meža kokmateriālu pārdošanu, uzņēmumu nevarētu izveidot. Tāpat, lai iegādātu visu nepieciešamo uzņēmējdarbības uzsākšanai, nācies ņemt vēl klāt bankas kredītu. Tāpēc Ruta ir starp tiem, kas parakstījusies "Dienas biznesa" akcijā par nodokļu samazināšanu. "Man tas teiciens liekas atbilstīgs - pie mums grib neēdušu kazu slaukt," piebilst Ruta.

 

Kredīti nodokļu nomaksai

Par Latvijas Bankas darbībām, kas paaugstināja latu procentu likmes, Saldus pusē neko labu nerunā. Tas tikai paātrinājis inflāciju. "Un brīnās, ka brauc uz Īriju. Brauks vēl vairāk, jo visiem ir kredīti. Tas izklausās absurdi, bet uzņēmējiem dažkārt nākas ņemt arī kredītus, lai samaksātu nodokļus.

Arī nespējā tikt galā ar nodokļu slogu daļēji slēpjas "aplokšņu algu" problēma. Tas ir saprotams kā vienreizviens," ir pārliecināta Ruta. Ja tiek runāts par algu samazināšanu, tad lai ierosinātāji Rīgā sāk ar saviem ienākumiem neskaitāmās darbavietās un padomēs. Arī valsts monopoluzņēmumos - vai tajos strādājošie daudz vairāk un lietderīgāk strādā, ja tiek apstiprinātas tik ļoti lielas darba algas?

Uzņēmēja valsts naudas taupīšanai ieteiktu: "Likvidēt reģionālos VID, kas ir lieks posms nodokļu administrēšanā. Visus papīrus saraksta rajonos, Saldū, Liepājā, un tad sūta uz reģionālo pārvaldi Kuldīgā, vai arī uz kādu citu reģionālo pārvaldi. Tur uzliek rezolūciju, sūta atpakaļ, kur visu atkal noformē vietējais VID. Kāpēc šī stumdīšana ir vajadzīga? Rajonos VID darbiniekiem apcirpa algas. Kāpēc, piemēram, speciālistiem no Saldus jābrauc uz Kuldīgu strādāt, ja viņi te varētu darīt to pašu? Tad arī varētu samaksāt normālas algas."

Turklāt liekais posms tikai paildzina dokumentu apriti, piemēram, PVN reģistrāciju. Kamēr dokumenti aiziet uz Kuldīgu, tad uz Rīgu un atpakaļ, vairāk nekā divas nedēļas jāgaida, un nav redzama jēga tik garam ceļam.

 

Vai uzņēmējiem grāmatvedība jāsaprot

Vaicāta, vai uzņēmumu vadītāji pārzina grāmatvedību, Ruta domīgi saka: mazie uzņēmēji pārsvarā ne. Taču vismaz pamatprincipus saprast vajadzētu. Lielākoties iegājies, ka firmu grāmatveži, kādus datus saņem, tādus apstrādā un nodod. "Bet kā es cilvēkam nepaskaidrošu, saprotot, ka viņam to vajag zināt. Tad jau labāk, ja viņš orientējas un visu spēj saprast," pieredzējusī grāmatvede atzīst, ka tādējādi gan nereti pati "iekrītot" papildu darbos.

Nodokļiem arī vajadzētu būt vienkāršākiem, lai normas skaidrākas, lai nav tik daudz iespējamību dažādam traktējumam un pārpratumiem. Mazajiem uzņēmējiem vislielākās grūtības sagādā PVN . Tagad arī zemnieku saimniecības saistībā ar subsīdijām un citiem maksājumiem diezgan ātri sasniedzot summu, no kuras jāsāk maksāt šis nodoklis. Tad uzreiz jākārto divas grāmatas. Ja uzņēmējs ir tirgotājs, kam vēl ir pieslēgts bankas termināls pie kases aparāta, viss ir vēl sarežģītāk.

Nodokļu likumi bieži mainās, tikai izlasot vien ne vienmēr visus jauninājumus var pilnīgi precīzi izprast, un uzņēmējam jau arī nav daudz laika to visu lasīt. Tad Ruta dodoties uz VID konsultāciju dienestu, Saldū vadītāja esot zinoša, visu paskaidrojot.

Strīdīgajos gadījumos lūdzot skaidrojumu arī nodokļu konsultantiem Rīgā Galvenajā VID pārvaldē, rakstot savu jautājumu vēstulē, lai pēc tam vairs nav interpretāciju.

 

Ģimene investē izglītībā

Ruta ir pēckara bērns. Pazīst smagos lauku darbus un atceras, kā smaržoja uz plīts riņķiem mātes ceptās pankūkas. Onkulis, toreiz Liepājas rajona galvenais veterinārārsts, vedinājis Rutu uz augstskolu Jelgavā. Jo arī tolaik daudziem bija skaidrs: jāmācās. Ruta to dara joprojām. Mācās Rīgas Tehniskajā universitātē - pēc pāris mēnešiem cer iegūt Uzņēmējdarbības vadības un ekonomikas bakalaura grādu. Pirms tam pabeigusi Grāmatvedības un finanšu koledžu. Tagad piecas saldenieces, visas šīs koledžas absolventes, katru sestdienu samet naudiņu benzīnam, kāpj autiņā un brauc uz Rīgas skolu. "Man gaiša galva," jautāta par grāmatvedim nepieciešamo apķērību, atteic Ruta. Jaunībā bez piepūles labas atzīmes pelnījusi. Tagad studijās ar augstāko matemātiku bijis jāpacīnās. Bet eksāmenu labi nokārtojusi. Jaunās zinības mundrina ne tikai pašapziņu, bet palīdz pamatot to, kas jau izmantots praksē, darāmos darbus pilnveidot un klientiem palīdzēt.

Uz Jelgavas akadēmiju studēt būvinženieros aizgājusi jaunākā meita Kristīne. Vecākā meita Inita studē zobārstniecību. Kristīne, mācoties ģimnāzijā, divas vasaras strādājusi Īrijā un Anglijā. Pārvedusi ne jau daudz naudas, jo iztikšana tur dārga, bet vērtīgu atziņu: mēs tur neesam vajadzīgi, ja mācīšos, būs labi Latvijā.

Varbūt kādam šķitīs paradoksāli, ka uzņēmēja par bērnu studijām samaksāt nevar, tik liela rocība biznesā novadā nav sapelnāma. Tāpēc meitai studijām bija jāņem kredīts. Tas nav slikti, jo atbildība arī disciplinē, domā mamma, kuras trešais bērns - dēls Jānis - brauc kā šoferis ar lielo fūri, pārvadājot kravas no Latvijas uz dažādām Eiropas valstīm, kā arī no Eiropas valstīm uz Latviju.

 

Atbalsts MVU - kā putraims putraimu dzenā

Ruta bijusi šokēta, kad pārliecinājusies, cik tālu no īstenības ir Rīgā sauktie lozungi. Lūk, Eiropas nauda novirzīta garantiju fondam, lai mazie uzņēmumi varētu ņemt kredītu, ja nav ar ko galvot. Bruņojusies ar šo jaunumu, devusies uz banku līdzi nelielas zemnieku saimniecības īpašniekiem, kuriem ir interesanta biznesa ideja. Lai to īstenotu, jānopērk mašīna, nu tāds kā purva bridējs, darba, ne izklaides mašīna. Bankā ALTUM programmas pārvaldītājs idejai atbalstu atteicis, paskaidrojot, ka fonds transporta iegādi neatbalstot, jo bankas nolēmušas to novirzīt līzinga kompānijām. "Kas ir līzinga kompānijas? Banku meitas uzņēmumi," Ruta ir neizpratnē.

Viņa pati līzingā ir paņēmusi datorus, vajadzētu nopietnākas programmas, bet arī tādas vajadzības ALTUM neatbalsta. "Ko tad atbalstāt?" prasu. "Mēbeles un tādas lietas. Nu un ko vēl par procentiem runāt! Deviņus procentus prasa tikai par to, ka viņi galvo. Vēl bankas 16 procenti, cik kopā sanāk? Ja mazam uzņēmējam ir tādi nosacījumi, tad jau viņš pašā sākumā sev uzmet cilpu." Tāpēc arī izrunāto atbalstu var salīdzināt ar latviešu teicienu par plāno zupu un reto putraimu.

 

Neatkarība - piepildīts sapnis

Savulaik pētījumā par grāmatvežiem konstatēts, ka tā ir stresa jundīta specialitāte. Ruta par stresu piekrīt, līdz mēneša 15.datumam grāmatvedis ir nerunīgs. VID jānodod obligātās atskaites, vēl Centrālās statistikas pārvaldes atskaites jāaizpilda, darbi sāk drūzmēties.

"Galvenais, kas man patīk savā biznesā, ka neviens mani nekomandē, neesmu atkarīga no priekšnieka garastāvokļa. Izmantojot jaunās zināšanas un iepriekšējo gadu pieredzi, tagad zinu, ka pēdējā darbavietā pret mani tika pielietots no vadības puses nevis mobings, bet bosings," saka uzņēmēja.

No divos komersantes gados piedzīvotā Ruta izstāsta šī pavasara atgadījumu: "Kad zemnieku saimniecības īpašniekam pateicu, ka viņam ir nodokļu pārmaksa, ar kuru var nosegt citus nodokļu maksājumus, un mēs uzrakstīsim tikai iesniegumu, un nebūs naudiņa jāaizņemas, lai nomaksātu šos citus nodokļus, kā viņš atplauka. Sen nebiju redzējusi, ka cilvēks tā priecājas," smaida Ruta. Pavasaris ne vienam vien lauciniekam atnāk ar kreņķiem: sēja nāk virsū, naudas nepietiek, nodokļi jāmaksā… Un te - kā akmens no kakla. Jo nodokļi ir liels smagums, īpaši mazajiem uzņēmējiem laukos, zina Ruta Šenfelde arī pēc savas biznesa pieredzes.

 

Lidija Dārziņa, "KV"

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas