Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
      Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.51 (107) 2007. gada 19. decembris
            

Kā uzskaitīt DRN par iepakojumu un videi kaitīgām precēm

 

Andris Osipovs, Latvijas Iepakojuma sertifikācijas centra un Uzskaites un sertifikācijas nodaļas vadītājs

 

21.JPG (12204 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 3.pantu dabas resursu nodokļa (DRN) maksātājs ir persona, kura pirmā Latvijas Republikas teritorijā:

a) realizē videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu);

b) savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto videi kaitīgas preces, izņemot preces, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot, vai iepakojumā iegādātas preces (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu), izņemot preces iepakojumā, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot;

c) sniedzot pakalpojumu, pievieno izstrādājumam iepakojumu, un šis iepakojums pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja.

Iepakojuma materiāla veidu un svaru un videi kaitīgu preču (t.sk. elektrisko un elektronisko iekārtu) svaru vai skaitu pamato ar uzskaites dokumentiem. Nodokļa maksātājs nodrošina iepakojuma un videi kaitīgu preču uzskaiti, lai pamatotu nodokļa aprēķinus.

Svarīgi ir atcerēties, ka komersanta vadītājs ir atbildīgs par nodokļa aprēķinus pamatojošajiem attaisnojuma dokumentiem un grāmatvedības reģistru uzturēšanu atbilstoši normatīvajos aktos par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju noteiktajām prasībām.

Nodokļa objekta noteikšanas metodes

Uzsākot aprēķināt dabas resursu nodokli par iepakojumu un videi kaitīgām precēm, uzņēmumam jāizvēlas metode nodokļa objekta noteikšanai.

Iepakojuma materiāla svaru nosaka, izmantojot vienu no šādām metodēm:

1. tiešās noteikšanas metode - iepakojuma katras vienības svēršana saskaņā ar normatīvajiem aktiem par metroloģijas prasībām;

2. netiešās noteikšanas metodes - preču iepakojuma materiāla svara noteikšana vienā no šādiem veidiem:

2.1. iepakojuma materiāla izlietojuma normas un faktiskais patērētais attiecīgā veida iepakojuma materiālu svars vai faktiskais patērētais attiecīgā veida iepakojuma materiālu svars;

2.2. preču piegādātāja sniegtais preču iepakojuma tehniskais apraksts (specifikācija);

2.3. dati par analogu preču (identisku preču) analoga iepakojuma (identiska materiāla veida un formas) materiāla veidu un svaru.

Nosakot iepakojuma svaru ar netiešās noteikšanas metodi, pieļaujamās novirzes nedrīkst būt lielākas:

• iepakojumam no stikla - par 15% uz iepakojuma vienību;

• iepakojumam no plastmasas (polimēriem) - par 10% uz iepakojuma vienību;

• iepakojumam no metāla - par 10% uz iepakojuma vienību;

• iepakojumam no koksnes - par 15% uz iepakojuma vienību normālos apstākļos un par 20% uz iepakojuma vienību, ja uz iepakojumu, to transportējot, iedarbojies mitrums;

• iepakojumam no papīra, kartona un citām dabiskajām šķiedrām - par 15% uz vienu iepakojuma vienību normālos apstākļos un par 25% uz iepakojuma vienību, ja uz iepakojumu transportējot iedarbojies mitrums.

Videi kaitīgo preču svaru nosaka, izmantojot vienu no šādām metodēm:

1) preču piegādātāja sniegto videi kaitīgo preču tehnisko aprakstu (specifikāciju);

2) datus par analogu (tādu pašu) preču svaru;

3) veicot preču svēršanu un aprēķinus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par metroloģijas prasībām.

Izvēlētā svara noteikšanas metode secīgi nosaka dabas resursu nodokļa uzskaites metodi uzņēmumā. Vispārīgi var izdalīt divas uzskaites metodes:

1. metodes, kuras izmantojot uzņēmums pats nosaka dabas resursu nodokļa objekta veidu un svaru, izmantojot svēršanas vai citas darbības, ar kuru palīdzību nosaka svaru;

2. metodes, kuras izmantojot uzņēmums nosaka dabas resursu nodokļa objekta veidu un svaru, izmantojot trešās personas sniegtos datus.

Manuprāt, no uzņēmuma viedokļa efektīvāk un finansiāli izdevīgāk ir izmantot trešās personas sniegtos datus, nenodarbinot savus darbiniekus ar svēršanu un tamlīdzīgām procedūrām.

Pamatojuma dokumenti

22.JPG (21502 bytes)Tad, kad uzņēmums ir izvēlējies uzskaites metodi, ir jāpieņem lēmums, ar kādu dokumentu uzņēmums pamatos dabas resursu nodokļa objekta veidu un svaru.

Uzņēmums nodokļa aprēķinam var izmantot tikai normatīvo aktu prasībām atbilstošu pamatojuma dokumentu.

Dabas resursu nodokļa likumā noteikts, ka iepakojuma materiāla veidu un svaru apliecinošus uzskaites dokumentus un tajos iekļaujamo informāciju un videi kaitīgu preču svaru apliecinošus uzskaites dokumentus un tajos iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets (MK). Ministru kabinets attiecīgos dokumentus ir noteicis ar 2007.gada 22.jūnija noteikumiem Nr.404 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju". Saskaņā ar šiem noteikumiem:

Iepakojuma materiāla veidu un svaru un trauku materiāla veidu un svaru pamato ar vienu no šādiem dokumentu veidiem:

1. grāmatvedības uzskaites dokumenti un ar aktu (22.06.2007. MK noteikumu Nr.404 9.pielikums) apstiprinātas iepakojuma materiāla izlietojuma normas un trauku materiāla izlietojuma normas, faktiski patērētā iepakojuma materiālu veidu un svaru apliecinošie dokumenti vai faktiski realizēto trauku materiālu veidu un svaru apliecinošie dokumenti;

2. piegādātāja noformēts un parakstīts dokuments (oriģināls), kas apliecina iepakojuma un trauku materiāla veidu un svaru;

3. līgums par preču iegādi, kurā iekļauta informācija par iepakojuma materiāla veidu un svaru un trauku materiāla veidu un svaru vai preču piegādātāja sniegts iepakojuma vai trauku tehniskais apraksts (specifikācija, arī tā, kas publicēta elektroniskajā katalogā internetā);

4. 22.06.2007. MK noteikumu Nr.404 66.punktā minētās pilnvarotās institūcijas (Latvijas Iepakojumu sertifikācijas centra) atzinums par iepakojuma materiāla veidu un svaru un trauku materiāla veidu un svaru;

5. muitas iestādes apstiprināta starptautisko kravas pārvadājumu pavadzīmes kopija, uz kuras norādīts muitas deklarācijas numurs un datums, ja preces ieved no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un kravas pavadzīme satur informāciju par iepakojuma materiāla veidu un svaru un trauku materiāla veidu un svaru;

6. pievienotās vērtības nodokļa rēķins, kurā ietverta visa nodokļa aprēķināšanai nepieciešamā informācija par iepakojuma materiāla veidu un svaru un trauku materiāla veidu un svaru. Nodokļa aprēķina pamatošanai rēķins derīgs bez paraksta.

Iepakojuma materiāla izlietojuma normas un faktiski patērēto iepakojuma materiālu veidu un svaru izlietojuma normas vai faktiski patērēto iepakojuma materiālu veidu un svaru izlietojuma normas ar aktu (22.06.2007. MK noteikumu Nr.404 9.pielikums) apstiprina nodokļa maksātāja izveidota komisija.

Iepakojuma materiāla izlietojuma normas satur informāciju par konkrētai precei vai tipveida precei pievienojamo iepakojuma materiāla veidu un svaru. Iepakojuma materiāla izlietojuma normas un faktisko patērēto iepakojuma materiālu veidu un svaru apstiprina neatkarīgi no preces iepakošanas vietas. Iepakojuma materiāla izlietojuma normas un faktisko patērēto iepakojuma materiālu veidu un svaru nosaka komercdarbības veikšanas vietā vai pie iepakoto preču saņēmēja ar nosacījumu, ka par to noslēgta rakstiska vienošanās un 22.06.2007. MK noteikumu Nr.404 66.punktā minētajā komisijā piedalās arī preču saņēmēja pārstāvis.

Videi kaitīgo preču svaru pamato ar vienu no šādiem dokumentu veidiem:

1. grāmatvedības uzskaites dokumenti un faktiski realizēto vai izmantoto videi kaitīgo preču svaru apliecinošie dokumenti, vai faktiski realizēto vai izmantoto videi kaitīgo preču svaru apliecinošie dokumenti;

2. piegādātāja noformēts un parakstīts dokuments (oriģināls), kas apliecina videi kaitīgo preču svaru;

3. līgums par preču iegādi, kurā iekļauta informācija par videi kaitīgo preču svaru, vai preču piegādātāja sniegtais videi kaitīgo preču tehniskais apraksts (specifikācija, arī tā, kas publicēta elektroniskajā katalogā internetā);

4. muitas iestādes apstiprināta starptautisko kravas pārvadājumu pavadzīmes kopija, uz kuras norādīts muitas deklarācijas numurs un datums, - ja preces ieved no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un kravas pavadzīme satur informāciju par videi kaitīgo preču svaru;

5. pievienotās vērtības nodokļa rēķins, kurā ietverta visa nodokļa aprēķināšanai nepieciešamā informācija par videi kaitīgo preču svaru. Nodokļa aprēķina pamatošanai rēķins derīgs bez paraksta;

6. profesionālas personu apvienības (kuru nodibinājuši elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji un kura darbojas ne mazāk kā piecus gadus) atzinums par videi kaitīgo preču kategoriju un vidējo svaru (apvienība var izsniegt atzinumu tikai par attiecīgajām elektriskajām un elektroniskajām iekārtām);

7. nodokļa maksātāja apstiprināts akts (22.06.2007. MK noteikumu Nr.404 9.pielikums) par faktiski realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantot uzsākto videi kaitīgo preču svaru.

Faktiski realizēto vai izmantot uzsākto videi kaitīgo preču svaru ar aktu (22.06.2007. MK noteikumu Nr.404 9.pielikums) apstiprina nodokļa maksātāja izveidota komisija. Videi kaitīgo preču svaru nosaka komercdarbības veikšanas vietā vai pie preču saņēmēja ar nosacījumu, ka par to noslēgta rakstiska vienošanās un komisijā piedalās arī preču saņēmēja pārstāvis.

Svarīgi ir atcerēties: ja vairākas videi kaitīgas preces tiek realizētas komplektā vienā iepakojumā, dabas resursu nodokli aprēķina par visu šo preču kopējo svaru, piemērojot nodokļa likmi atbilstoši tās preces svaram, kuras funkcijas nodrošināšanai ir nepieciešamas pārējās iepakojumā esošās preces.

Ja nav dokumentu

Ja nodokļa maksātāja rīcībā nav dokumentu, kuri satur nepieciešamo informāciju par iepakojuma materiālu veidu un svaru un ja nav iespējams noteikt faktisko iepakojuma materiālu veidu un svaru, nodokļa maksātājs preču iepakojuma materiāla veida un svara noteikšanai un trauku materiālu veida un svara noteikšanai izmanto datus par analogu preču analogu iepakojumu. Ja preču iepakojuma materiāla veida un svara noteikšanai izmanto datus par analogu preču analogu iepakojumu, nodokļa maksātāja izveidota komisija to apstiprina ar aktu (22.06.2007. MK noteikumu Nr.404 9.pielikums). Aktā norāda arī avotu, no kura iegūta informācija par izmantoto analogu un tā izcelsmi.

Tas pats attiecas arī uz videi kaitīgām precēm - ja nodokļa maksātāja rīcībā nav dokumentu, kuri satur nepieciešamo informāciju par videi kaitīgo preču svaru un ja nav iespējams noteikt faktisko videi kaitīgo preču svaru, nodokļa maksātājs videi kaitīgo preču svara noteikšanai izmanto datus par analogām precēm. Ja videi kaitīgo preču svara noteikšanai izmanto analogas preces, nodokļa maksātāja izveidota komisija to apstiprina ar aktu (22.06.2007. MK noteikumu Nr.404 9.pielikums). Aktā norāda arī avotu, no kura iegūta informācija par izmantoto analogu un tā izcelsmi.

Šobrīd pārsvarā tieši videi kaitīgo preču svaru (īpaši tas attiecas uz elektriskām un elektroniskām iekārtām) uzņēmumi nosaka, izmantojot preču ražotāja atsūtītajos katalogos uzrādīto preču svaru vai arī izmantojot interneta katalogus, kuros norādīts attiecīgo preču svars. Svarīgi ir atcerēties, ka nepietiek ar to, ka uzņēmuma darbinieks zina, kādus datus par videi kaitīgo preču svaru tas ir izmantojis nodokļa aprēķinā, bet par izmantotajiem analogiem ir jāsastāda akts, un tas jāapstiprina uzņēmuma izveidotai komisijai. Aktā jānorāda kataloga numurs, datums, nosaukums un citas pazīmes, pēc kurām var noteikt izmantoto analogu un tā izcelsmi.

Uzskaites veidi

Uzņēmums var izvēlēties, kāds dabas resursu nodokļa uzskaites veids tam ir piemērotāks un ērtāks.

Pirmkārt, uzņēmums pats var uzskaitīt dabas resursu nodokli par iepakojumu un videi kaitīgām precēm.

Šāda veida uzskaites plusi - uzņēmuma darbinieks pats var jebkurā brīdī apskatīt iepakojumu un videi kaitīgās preces un pārliecināties, ka uzskaites objekta svars un veids atbilst faktiskajai situācijai. Uzņēmums var veikt nodokļa objekta uzskaiti, integrējot to kopējā grāmatvedības vai noliktavas uzskaites sistēmā uzņēmumā.

Šāda veida uzskaites mīnusi - uzņēmumam ir jāmaksā alga (ieskaitot visus darbaspēka nodokļus) darbiniekam, kas nodarbojas ar dabas resursu nodokļa aprēķinu. Šobrīd, strauji pieaugot darbaspēka izmaksām, tā ir aktuāla problēma. Lielos uzņēmumos nodokļa aprēķinā bieži ir iesaistīti pat vairāki darbinieki, piemēram:

• noliktavas darbinieks, kas, sverot iepakojumu vai videi kaitīgās preces, nosaka to svaru;

• komisija, kas sastāv no trim cilvēkiem, kas apstiprina aktus par iepakojuma materiālu veidu un svaru un videi kaitīgu preču svaru;

• uzņēmuma grāmatvedis, kas aprēķina dabas resursu nodokli.

Jāņem vērā, ka šis ir darbietilpīgs process, kas aizņem daudz laika un finanšu līdzekļu.

Otrkārt, uzņēmums var noslēgt līgumu un uzdot veikt dabas resursu nodokļa uzskaiti citai personai.

Šāda veida uzskaites plusi - daudzos uzņēmumos valda viedoklis, ka uzņēmumam ir svarīgāk veikt savas tiešās funkcijas, lai nodrošinātu savu biznesu, bet sekundārās lietas ir finansiāli izdevīgāk pirkt kā pakalpojumu no ārpuses. Tā tiek pirkti grāmatvedības, juridiskie un citi pakalpojumi. Uzņēmumam, kas iepērk nodokļa uzskaites pakalpojumus, nav jāmaksā darbaspēka nodokļi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) par saviem darbiniekiem, kas veiktu šīs funkcijas, bet no rēķina par saņemtajiem pakalpojumiem vēl var atskaitīt arī priekšnodokli.

Tomēr svarīgi, izvēloties šāda pakalpojuma veicējus, ir noskaidrot, vai pakalpojuma sniedzējs var nodrošināt iepakojuma uzskaiti, izmantojot netiešās noteikšanas metodes, lai netraucētu uzņēmuma darbu, noliktavā katru reizi sverot uzņēmuma preču iepakojumu vai videi kaitīgās preces. Uzskaiti, izmantojot netiešās noteikšanas metodes, var nodrošināt arī Latvijas Iepakojuma sertifikācijas centra eksperti, jo viņiem ir tiesības noteikt iepakojuma un videi kaitīgo preču svaru, nesverot katru attiecīgo nodokļa objektu, bet izmantojot specifiskas zināšanas, nosakot svaru pēc netiešās metodes.

Šāda veida uzskaites mīnusi - viss, protams, ir atkarīgs no pakalpojuma cenas, lai tā nepārsniegtu to līmeni, ko uzņēmums ir gatavs maksāt par šādu pakalpojumu. Otrs negatīvais aspekts ir tāds, ka pakalpojuma sniedzējs, neredzot katru reizi preču iepakojumu vai videi kaitīgās preces, ne vienmēr var izsekot iepakojuma vai videi kaitīgo preču svara un veida izmaiņām. Tāpēc uzņēmumam pašam ir jāseko līdzi, vai, mainoties piegādātājiem vai ražotāja tehnoloģijām, nav mainījies, piemēram, iepakojuma veids (prece bija iepakota plastmasā, bet tagad - kartonā). Ja uzņēmums ievēro šādas pārmaiņas preču iepakojumā, tam ir jāinformē uzskaites pakalpojumu sniedzējs.

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas