Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
      Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.1/2 (108/109) 2008. gada 9. janvāris
            

  Nodokļi | Diskusijas par nodokļiem šogad turpināsies

Vai nodokļiem jāaizstāj uzņēmēja ekonomiskā lemtspēja
Lidija Dārziņa, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
  

Šogad ievērojami palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, paaugstināti nodokļa atvieglojumi par apgādājamiem, tāpat saimnieciskās darbības veicējiem dota iespēja izvēlēties fiksētu nodokli. Līdz ar nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām, akcīzes pieaugumu benzīnam un cigaretēm tie visi ir būtiski jaunumi nodokļu maksātājiem, ienākumu guvējiem un patērētājiem pēc iepriekšējā gada nogalē veiktajām nodokļu korekcijām, kas atstās iespaidu tiklab uz valsts budžeta summām, kā arī uz ienākumu saņēmēju kabatām.



Rīgas Menedžeru skolas tradicionālajā nu jau desmitajā profesionālajā konferencē "Audits, nodokļi un grāmatvedība 2007" Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu politikas departamenta direktore Daina Robežniece, informējot par jaunumiem, atgādināja arī par nodokļu pamatprincipiem, to ietekmi uz komercdarbību saistībā ar prasībām atvieglot nodokļu slogu un valsts iespējām daudzās vēlmes ievērot. Augstā ierēdne aicināja palūkoties uz šiem jautājumiem nedaudz filozofiski: "Kas būtu jādara, lai gan makroekonomiskā situācija, gan mikroekonomiskā situācija stabilizētos, lai mums nebūtu jābažījas par to, kāda nākotne mūs gaida." Jo, visticamāk, šogad turpināsies pērn aizsāktās diskusijas ar ierosinājumiem mainīt nodokļus, starp kuriem ir arī uzņēmēju uzstādījums - samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi.

D.Robežniece uzsvēra: ja runā par nodokļu politikas instrumentu izmantošanu (vai nu ieviest atvieglojumus, vai samazināt vai paaugstināt likmes), visas tādējādi risināmās problēmas nevar skatīt atrauti citu no citas, jo tas ir komplekss jautājums: "Nodokļu sistēma, nodokļu politika balstās uz noteiktiem principiem, un tie nav tikai Finanšu ministrijas izdomāti, bet ir objektīvi principi, kas ir atzīti pasaulē kopumā, ņemot vērā nodokļu sistēmu attīstības dažādas tendences." Latvijā pirmie nodokļu likumi tika pieņemti pēc valstiskās neatkarības atgūšanas 90.gadu sākumā. Bet ir valstis, kurās nodokļu sistēmas pastāv simtiem gadu. Tā ir lielā pieredzes atšķirība.

 

Nodokļu funkcijas vienlīdz svarīgas

Nodokļu pamatfunkcija ir fiskālā - valsts finanšu resursu nodrošināšana. Iespējams, viens otrs pat neiedomājas, ka nodokļi ir tie, kas pilda valsts budžetu. Tad, kad vairs nebūs papildu ieņēmumu, kādi bija no privatizācijas, galvenais ieņēmumu postenis gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos būs nodokļu ieņēmumi. Latvijā ir vēlme ar nodokļiem regulēt iespējami visu. D.Robežniece teic: klausoties ekspertus, kas piesauc dažādu valstu pieredzi, neskatoties uz kontekstu, kādā darbojas viens vai otrs nodokļu atvieglojums, dažkārt šķiet, ka ir domāts tā: iestrādājot savos nodokļu likumos visu citu valstu nodokļu atvieglojumus, mēs būsim sasnieguši tik ideālu stāvokli, ka nekādi uzlabojumi vairs nebūs vajadzīgi, būsim izdarījuši visu to pašu, ko citas valstis. Taču nodokļiem ir arī regulējoša funkcija - tos piemērojot, ir jāskatās un jādomā, kādu mērķi gribam sasniegt, jo, atlaižot visiem nodokļus, vienlaikus pastāvot arī citiem faktoriem, var nesasniegt nevienu mērķi. Trešā nodokļu funkcija ir sociālā, jo ar nodokļu palīdzību tiek veikta ienākumu pārdale starp dažādām sociālām grupām.

 

Nodokļu uzlikšanas pamatprincipi

Atsevišķu nodokļu samazināšanas ierosinājumus D.Robežniece aplūkoja četru nodokļu pamatprincipu - taisnīgums, neitralitāte, samērīgums un efektivitāte - aspektā.

Sabiedrībā dzīvi tiek apspriests jautājums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšanu. Viens no galvenajiem motīviem ir doma, ka tādā veidā tiks nodrošināts taisnīgums. Šogad tāds līdzsvars tiek ieviests saimnieciskās darbības veicējiem, kam maksājamā IIN likme (15%) tiek pielīdzināta uzņēmumu ienākuma nodokļa likmei.

Saistībā ar neitralitātes principu D.Robežniece uzsvēra, ka nodokļiem minimāli jāietekmē tautsaimniecības resursu pārdali un konkurenci, nodokļiem pēc iespējas nevajadzētu ietekmēt uzņēmējdarbības lēmumus, kāpēc un kā attīstīt biznesu: "Mūsu izpratnē vislabākais būtu, ja šie lēmumi būtu saistīti vienīgi un tikai ar ekonomiskiem apsvērumiem."

Nav noliedzams, ka nodokļu atvieglojumi atsevišķos gadījumos ir vajadzīgi. Taču ir rūpīgi jāizvērtē un jāanalizē tiklab ieguvumi sabiedrībai kopumā (iespējamo ieņēmumu palielinājums), kā arī ekonomiskās aktivitātes attīstīšana. Svarīgi ir arī nodokļu administrēšanas izdevumi, jo, kā teic nodokļu speciāliste: "Atvieglojumu piemērošanas gadījumā dažreiz veidojas situācija, ka izmaksas, kas nepieciešamas, lai administrētu attiecīgo nodokļa atvieglojumu, pārsniedz ieguvumus, kas rodas atsevišķiem sabiedrības pārstāvjiem no šā nodokļa atvieglojuma ieviešanas."

Turklāt interesēm ir jābūt sabalansētām, nevar kādam nodokļa maksātājam uzlikt nesamērīgu slogu, kas varētu radīt draudus attīstībai.

 

Nodokļi procentos no IKP

Latvijā kopējais nodokļu slogs - nodokļu ieņēmumi pret iekšzemes kopproduktu (IKP) - ir 29,6 procenti. Tā ir kopējā saražotā produkta daļa, kas tiek pārdalīta dažādu budžeta vajadzību finansēšanai. D.Robežniece pievērsa uzmanību faktam, kā Latvija šajā ziņā izskatās starp pārējām Eiropas Savienības valstīm (skat. attēlu). Zviedrijā nodokļu procentuālā attiecība pret IKP, salīdzinot ar Latviju, ir gandrīz dubultā. Skaidrs, ka "mēs arī nevaram cerēt, ka no Latvijas budžeta spēsim finansēt tādu pašu labklājības līmeni, kāds tas ir Zviedrijā".

Latvija atrodas tajā valstu grupā, kurā šis kopējais nodokļu slogs ir salīdzinoši zems. Valdībai neesot plānu paaugstināt nodokļu slogu. Diskusijas ir par to, ka jāizvērtē iespējas pārstrukturēt pašreizējos nodokļus. Ierosinājumu esot daudz, un tie galvenokārt ir saistīti ar to, ka vajadzētu paaugstināt patēriņa nodokļu daļu. Patēriņa nodokļi galvenokārt ir PVN un daļēji uz to attiecas arī akcīzes nodoklis. Tie ir nākotnes jautājumi - turpmākās diskusijas iezīmēja speciāliste.

 

Jautājumi bez atbildēm

FM nodokļu politikas vadītāja atzina, ka nodokļu politikas veidošanā "ir jautājumi, kurus esmu uzdevusi, bet man nav atbilžu". Par nodokļu stimuliem kā iespēju veicināt ražošanas attīstību - tie būtu jautājumi par to, kā uzņēmējdarbību var ietekmēt:

• zema uzņēmumu ienākuma nodokļa likme;

• uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides par ieguldījumiem;

• uzņēmuma apliekamā ienākuma samazināšana;

• pamatlīdzekļu nolietojuma paātrināta norakstīšana;

• darbaspēka nodokļu samazināšana;

• dividenžu atbrīvošana no aplikšanas ar ienākuma nodokli;

• nekustamā īpašuma nodokļa atlaide;

• nekustamā īpašuma nodokļa samazināta likme.

Savulaik valdībā, lemjot par uzņēmuma ienākuma nodokļa 25% likmes samazināšanu līdz 15%, diskusijās viens no galvenajaiem argumentiem bijis, ka tas ir vispārējs stimuls ražošanas attīstībai. Samazinot nodokli, vienlaikus runāts, ka līdz ar to netiek ieviesti jauni nodokļu atvieglojumi. "Diemžēl valdības lēmuma protokolā nebija ierakstīti šādi vārdi, diskusijā klātesošie vairs nestrādā valdībā, un atkal ir jaunas diskusijas par nodokļu atvieglojumiem, neskatoties uz ļoti zemo nodokļa likmi, kas dažām valstīm liek uzskatīt Latviju par valsti ar tik zemiem nodokļiem, pret kuru jau veicami īpaši pasākumi. Tā joprojām mēs diskutējam par to, ka ir nepieciešami nodokļu atvieglojumi ražošanas attīstībai," uzsver D.Robežniece.

Starp nodokļu instrumentiem, kas tiek minēti uzņēmējdarbības atbalstam, Latvijā vairāki jau darbojas. Piemēram, ir zema uzņēmumu ienākuma nodokļa likme - 15 procenti. Latvijā nav nodokļa atlaides investīcijām, taču ir piemērojama pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšana. Šāda norma ieviesta, lai veicinātu tieši ražošanas iekārtu atjaunošanu.

No aplikšanas ar nodokļiem ir atbrīvotas dividendes.

Aktuāla ir prasība samazināt darbaspēka nodokli. Pašreiz viens no efektiem ir darbinieku neto ienākumu paaugstināšana, piemērojot lielāku neapliekamo minimumu, uzskata D.Robežniece.

Diskutabls ir arī jautājums par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaidi ražotājiem. "Nekustamā īpašuma nodoklim ir jāveicina nekustamā īpašuma, tai skaitā zemes, izmantošanas efektivitāte. Vai iedodot atlaidi ražošanas uzņēmumam, kas atrodas dārgajos rajonos tuvu centram, mēs rezultātā iegūsim zemes izmantošanas efektivitāti?" iesaka padomāt nodokļu politikas speciāliste.

Latvijā atšķiras viedokļi arī par PVN samazināto likmi kā stimulu nozares attīstībai. Turklāt fonā ir diskusijas ES valstu vidū, kurās nebūt nav vienprātības PVN jautājumos.

 

Nodokļi - izdevumi?

Uzņēmēji visus nodokļus, kas tiek samaksāti, uzskata par izdevumiem. Protams, ja var rast iespēju samazināt maksājamos nodokļus, tas noteikti rada iespēju gūt lielāku peļņu. Taču D.Robežniece uzdod retorisku jautājumu: vai jebkuri nodokļi ir izdevumi? Vai to samazināšana rada šo pozitīvo efektu? Un vai tiešām grāmatvedība ir tikai nodokļiem? Jā, ja raugās tikai no viedokļa, ka neprecīzi kārtotas grāmatvedības dēļ, nepareizi aprēķinātu nodokļa maksājumu dēļ ir paredzamas sekas - soda sankcijas. Tomēr varbūt uzņēmējiem grāmatvedība būtu vajadzīga arī tāpēc, lai saprastu, kā attīstās un no kā ir atkarīgs viņu bizness.

2007.gads iezīmējās ar nodokļu sodu samazināšanu. Šajā virzienā darbs turpināsies. "Ceram ieviest sistēmu, kas dos iespējas izvērtēt arī nodokļa maksātāja vainas pakāpi. Vai tas ir tīši pieļauts vai netīšs pārkāpums, un, ja nav bijis nolūks krāpties un blēdīties, lai sodi būtu mazāki," sola D.Robežniece.

 

Nodokļu politikas mērķi

Nodrošināt stabilus un prognozējamus budžeta ieņēmumus, nodokļu sistēmas stabilitāti, pēc iespējas ievērojot neitralitātes principu, samazināt nodokļu slogu iedzīvotājiem zemu ienākumu grupās, veicināt zemes izmantošanas efektivitāti, izveidot efektīvu un nodokļu maksātājiem draudzīgu nodokļu administrēšanas sistēmu - tādi ir Finanšu ministrijas definētie nodokļu politikas mērķi.

Mērķis nodrošināt stabilitāti ietver apņemšanos veidot tādu sistēmu, lai nodokļu likumi būtu jāgroza pēc iespējas retāk. D.Robežniece konferencē izteica cerību, ka "nodokļu sistēmu izdosies pilnveidot tā, lai tā būtu gan efektīva, gan draudzīga nodokļu maksātājam".

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas