Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
      Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.1/2 (108/109) 2008. gada 9. janvāris
            

  Nodokļi | Līdz 1.aprīlim jāiesniedz deklarācija

Par gada ienākumu deklarāciju saimnieciskās darbības veicējiem
IEVA MADŽIŅA, "OM Konsultācijas"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

2008.gada 1.janvārī, stājoties spēkā jaunajai nodokļu likumu paketei, jaunas normas ir arī likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Taču, tā kā nodokļa maksājumos tiek runāts par taksācijas un pirmstaksācijas gadu periodiem, jāatceras arī citas spēkā esošās likuma normas, iepriekšējie grozījumi, kas attiecas uz 2007.gadu, un citi nosacījumi, lai kārtotu saistības ar valsti.



Atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 19.panta 5.daļai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, kas veic saimniecisko darbību un kārto vienkāršā ieraksta grāmatvedību, ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlī Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniedz gada ienākumu deklarāciju.

Gada ienākumu deklarācija tiek sastādīta, pamatojoties uz taksācijas gadā veiktās saimnieciskās darbības uzskaites rezultātiem, kā arī iespējamiem neapliekamajiem ienākumiem un attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un medicīniskajiem pakalpojumiem. Deklarācija līdz 1.aprīlim jāiesniedz arī tad, ja nodokļa maksātājs saimniecisko darbību ir veicis tikai nepilnu gadu, jo iedzīvotāju ienākuma nodokļa taksācijas periods ir kalendārais gads. Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" neparedz iespēju iesniegt deklarāciju par periodu, kas atšķiras no noteiktā taksācijas perioda - kalendārā gada.

 

Izmaiņas likumos

2006.gada nogalē, kā arī 2007.gadā tika veiktas izmaiņas saimnieciskās darbības veicēju grāmatvedības uzskaiti regulējošajos normatīvajos aktos, tāpēc, sastādot gada ienākumu deklarāciju par 2007.gadu, ir jāņem vērā attiecīgie jauninājumi un likumu grozījumi.

Būtiskākās izmaiņas ietver 2007.gada 20.marta Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.188 "Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā", kas aizstāj 2001.gada 31.jūlija MK noteikumus Nr.338 "Kārtība, kādā veicama ieņēmumu un izdevumu uzskaite iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām". Jaunie noteikumi apkopo visas galvenās normas, kas attiecas uz vienkāršā ieraksta grāmatvedību, precizē ieņēmumu un izdevumu, kā arī pamatlīdzekļu un krājumu uzskaites kārtību un samazina vienkāršā ieraksta grāmatvedībā nepieciešamo reģistru skaitu.

Tāpat ar 2007.taksācijas gadu stājās spēkā izmaiņas attiecībā uz atsevišķu saimnieciskās darbības izdevumu, kā arī pamatlīdzekļu uzskaiti un tā nolietojuma norakstīšanu nodokļa aprēķināšanas vajadzībām. Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.5 pants nosaka izmaksu proporcionālu sadalījumu, ja saimnieciskās darbības veicējs saimnieciskās darbības aktīvus izmanto gan saimnieciskajai darbībai, gan personiskajām vajadzībām.

 

Ieņēmumi un izdevumi - saimnieciskajā darbībā un personīgajām vajadzībām

Ienākumu no saimnieciskās darbības aprēķina kā ieņēmumu no saimnieciskās darbības un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību. Tādēļ ir svarīgi sekot, lai taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumos un izdevumos netiktu iekļautas summas, kas saistītas ar maksātāja personīgajām vajadzībām.

Saimnieciskās darbības ieņēmumos neiekļauj kredītus un PVN summas, personīgos ieguldījumus, kā arī ieņēmumus no personīgā īpašuma pārdošanas. Savukārt saimnieciskās darbības izdevumus neveido personīgām vajadzībām izņemtie un iztērētie līdzekļi. Tāpat jāizvērtē izdevumi, kurus var attiecināt uz saimniecisko darbību tikai daļēji. Piemēram, sakaru un transporta izdevumi, telpu noma u.c. Šajos gadījumos piemēro likumā noteiktās normas.

Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.5 pantā noteikts, ja maksātājs telpas vai mantu izmanto gan saimnieciskajā darbībā, gan arī personīgajam patēriņam, saimnieciskās darbības izmaksās var ieskaitīt tikai to ar šo telpas vai mantas izmantošanu saistīto izdevumu daļu, kas attiecas uz saimniecisko darbību, ja iespējams objektīvi noteikt šādu proporciju un to dokumentāri pamatot. Ja to nevar, izdevumos iekļauj tikai 70 procentus no attiecīgajiem saimnieciskās darbības izdevumiem. Savukārt nolietojumu nodokļa aprēķināšanas vajadzībām šādiem pamatlīdzekļiem aprēķina proporcionāli pamatlīdzekļa izmantošanai saimnieciskajā darbībā. Arī šādi aprēķināto nolietojumu maksātājs iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos tikai tad, ja proporciju var objektīvi noteikt un tā tiek dokumentāri pamatota. Ja nevar - saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj 50 procentus no aprēķinātā pamatlīdzekļu nolietojuma.

Attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējam piederošu namīpašumu, kas saimnieciskajā darbībā tiek izmantots daļēji, piemēram, daļā namīpašuma dzīvo saimnieciskās darbības veicējs ar ģimeni, bet daļu izmanto kā darbnīcu, likums nosaka, ka tā nolietojumu aprēķina proporcionāli saimnieciskajā darbībā izmantotās daļas platības īpatsvaram ēkas (tās daļas) kopējā platībā.

Īpašas normas ir arī izdevumos iekļaujamā vieglā automobiļa (izņemot vieglo automobili ar speciālo aprīkojumu) ekspluatācijas izmaksu un nolietojuma apmēram. Auto ekspluatācijas izmaksas izdevumos ietver proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, pamatojoties uz detalizēti izstrādātiem maršrutiem. Ja nav atbilstoši noformētu attaisnojuma dokumentu, izdevumos ietver ne vairāk par 50 procentiem no faktiskajām izmaksām. Savukārt, aprēķinot automobiļa vērtības nolietojumu, izdevumos ietver aprēķināto nolietojumu proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, bet ne vairāk par 70 procentiem.

Piemērs.

Fiziskā persona saimnieciskās darbības vajadzībām izmanto personīgo automašīnu. Tās atlikusī vērtība gada sākumā ir Ls 3500. Saskaņā ar attaisnojuma dokumentiem saimnieciskās darbības vajadzībām fiziskā persona nobraukusi 5000 km no pavisam nobrauktajiem 8500 km. Automašīnas ekspluatācijas izmaksas taksācijas gadā bijušas Ls 650.

Uz saimnieciskās darbības izdevumiem var attiecināt 5000 / 8500 x 650 = Ls 382,35 (saimnieciskās darbības vajadzībām nobrauktie kilometri / pavisam nobrauktie kilometri x ekspluatācijas izmaksas).

Ja attiecīgie attaisnojuma dokumenti nebūs noformēti, saimnieciskās darbības izdevumos varēs iekļaut tikai 50% izdevumu, šajā gadījumā 650 x 50% = Ls 191,25.

Kas attiecas uz automašīnas nolietojuma aprēķinu, tad, ja būs attaisnojuma dokumenti saimnieciskās darbības vajadzībām nobrauktajiem kilometriem:

5000 / 8500 x 3500 x 40% = Ls 823,53 (saimnieciskās darbības vajadzībām nobrauktie kilometri / pavisam nobrauktie kilometri x automašīnas atlikusī vērtība x automašīnas nolietojuma likme divkāršā apmērā saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13.pantu).

Tā kā saimnieciskās darbības izdevumos var iekļaut tikai 70% no aprēķinātā nolietojuma gadījumā, ja ir izstrādāti detalizēti maršruti (atšķirībā no ekspluatācijas izmaksām, kur var iekļaut pilnu summu, kas aprēķināta, izmantojot proporciju), tad jāaprēķina, vai nolietojums, kas aprēķināts saskaņā ar pielietoto proporciju, nepārsniegs 70% normu.

3500 x 40% x 70% = Ls 980. Tātad šajā gadījumā saimnieciskās darbības izdevumos var iekļaut Ls 823,53.

Ja attiecīgie attaisnojuma dokumenti nebūs noformēti, saimnieciskās darbības izdevumos varēs iekļaut tikai 50% no aprēķinātā nolietojuma, šajā gadījumā 3500 x 40% x 50% = Ls 700,00.

Izmaiņas skārušas arī pamatlīdzekļu bez iegādes dokumentiem uzskaiti. Iepriekš, ja pamatlīdzeklim nebija zināmas iegādes, izveidošanas izmaksas vai inventarizācijas vērtība, par tā sākotnējo vērtību uzskatīja attiecīgā pamatlīdzekļa tirgus vērtību tajā dienā, kad tas tika uzskaitīts. Savukārt MK noteikumu Nr.188 "Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā"29.punktā noteikts, ja saimnieciskajā darbībā izmantotajam pamatlīdzeklim nav iegādes dokumentu vai dokumentu, kas pamato pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību, vai pamatlīdzekļa vērtība nav noteikta atbilstoši šo noteikumu 27.punktam (ja pamatlīdzeklis iegūts kārtībā, kāda noteikta īpašumtiesību atjaunošanai, tā sākotnējo vērtību nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra noteikumiem Nr.793 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība"), kā arī, ja pamatlīdzeklis iegūts ziedojuma, dāvinājuma vai mantojuma veidā, to var uzskaitīt tikai natūrā (bez novērtējuma naudas izteiksmē).

Savukārt izdevumus, kas radušies no objekta kapitālā remonta un rekonstrukcijas, uzskaita un pakāpeniski amortizē atbilstoši pamatlīdzekļa kategorijai. Jāpiebilst, ka personas, kuras līdz jauno noteikumu spēkā stāšanās dienai (24.03.2007.) par pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību uzskatīja attiecīgā pamatlīdzekļa tirgus vērtību tajā dienā, kad tas tika uzskaitīts, turpina uzskaitīt šo pamatlīdzekli šajā sākotnējā vērtībā un aprēķināt tā nolietojumu.

Piemērs.

Saimnieciskajā darbībā tiek izmantots pamatlīdzeklis, kam nav iegādes dokumentu, kas apliecinātu tā sākotnējo vērtību. Pamatlīdzeklim veikts kapitālais remonts par Ls 1000. Kapitālā remonta izmaksas uzskaita pamatlīdzekļa kartiņā, kurā pats pamatlīdzeklis tiek uzskaitīts tikai natūrā un tam nolietojums netiek rēķināts. Savukārt kapitālā remonta izmaksas uzskaita un amortizē, piemērojot dubulto pamatlīdzekļa kategorijas nolietojuma likmi, piemēram, 3.kategorijas pamatlīdzeklim - 35% x 2. Tātad izdevumos iekļaujami 700 lati (1000 x 35% x 2 = Ls 700).

Savukārt par personiskās mantas, ko fiziskā persona sāk izmantot saimnieciskajā darbībā, bet kas iegādāta pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas un kam ir attaisnojuma dokumenti, sākotnējo vērtību uzskata tās atlikušo vērtību datumā, kad to sāk izmantot saimnieciskajā darbībā. Vērtību aprēķina saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13.pantu.

 

Izdevumu precizēšana

Vēl pirms nodokļa aprēķināšanas jāveic saimnieciskajā darbībā iesaistītās mantas, norēķinu ar debitoriem un kreditoriem inventarizācija, kā arī vēlreiz jāpievērš uzmanība, vai ieņēmumi un izdevumi ir uzskaitīti atbilstoši kases principam.

Ieņēmumus un izdevumus gada laikā reģistrē saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā atbilstoši kases principam - ieņēmumus uzskaita tad, kad saņemta samaksa par darījumiem, bet izdevumus - kad tie apmaksāti, tomēr šādi uzkrātie dati nevar tikt uzreiz izmantoti gada deklarācijas sastādīšanā. Pirms tās sastādīšanas jāprecizē saimnieciskās darbības izdevumi. Vienkāršā ieraksta sistēmā ir paredzēta tikai izdevumu precizēšana, t.i., no kopējiem izdevumiem atņemot tos, kas nav saistīti ar gada laikā gūtajiem ieņēmumiem. Ieņēmumu precizēšana netiek veikta.

Izdevumi jāprecizē par šādām summām:

• nākamo periodu izdevumi;

• iepriekšējo periodu izdevumi, kas attiecināmi uz taksācijas gadu;

• apmaksātie, bet neizlietotie krājumi;

• pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums atbilstoši likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13.pantam;

• pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOIE), kas attiecas uz taksācijas gadu.

Piemērs.

Saimnieciskās darbības veicēja - sabiedrisko attiecību speciālista - taksācijas gada izdevumi ir 1800 latu. Saimnieciskās darbības vajadzībām viņš izmanto personīgo automašīnu. Tās atlikusī vērtība gada sākumā ir 3500 latu. Kopā nobraukti 8500 kilometri, no kuriem saimnieciskās darbības vajadzībām - 5000 kilometri. Maksātājam ir attaisnojuma dokumenti un detalizēti izstrādāti maršruti, saskaņā ar kuriem aprēķināts automašīnas nolietojums 5000 / 8500 x 3500 x 40% = Ls 823,53 (saimnieciskās darbības vajadzībām nobrauktie kilometri / pavisam nobrauktie kilometri x automašīnas atlikusī vērtība x automašīnas nolietojuma likme divkāršā apmērā saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13.pantu).

2007.gada oktobrī samaksāta apdrošināšana Ls 150 par automašīnu par periodu no 1.oktobra līdz 2008.gada 31.martam. Tādējādi 2007.gada izdevumos iekļaujama tikai daļa izdevumu 150 / 6 x 3 = 75 lati (Apdrošināšanas maksājums / mēnešu skaits kopā x mēnešu skaits taksācijas gadā), bet 2008.gada izdevumos - 75 lati.

Piemērojot saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru proporciju, taksācijas gada saimnieciskās darbības izdevumos iekļaujamā summa būs 5000 / 8500 x 75 = 44,12 lati (saimnieciskās darbības vajadzībām nobrauktie kilometri / pavisam nobrauktie kilometri x apdrošināšanas maksājums par 2007.gadu).

Savukārt, ja šāds maksājums bijis 2006.gada nogalē, tad jāatceras uz 2007.gada sākumu attiecināmos 2006.gadā veiktos izdevumus iekļaut 2007.gada izdevumos.

Attiecībā uz izdevumos iekļautajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu summām - no taksācijas gada izdevumiem atskaita par iepriekšējā taksācijas gada ceturto ceturksni šajā taksācijas gadā veiktās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas Ls 99,66, bet izdevumiem pieskaita nākamajā taksācijas gadā samaksāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu par taksācijas gada ceturto ceturksni Ls 134,79.

Nr.p.k.

Izdevumu veids

Summa (Ls)

1.

Taksācijas gada izdevumi

1800,00

2.

Izdevumi, kas izdarīti taksācijas gadā, bet attiecas uz nākamajiem gadiem

44,12

3.

Izdevumi, kas izdarīti iepriekšējos gados, bet attiecas uz taksācijas gada ieņēmumiem

 

4.

Krājumu atlikums taksācijas gada sākumā

 

5.

Krājumu atlikums taksācijas gada beigās

 

6.

Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums

823,53

7.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas izdarītas taksācijas gadā, bet attiecas uz iepriekšējiem gadiem

99,66

8.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas izdarītas nākamajā gadā, bet attiecas uz taksācijas gadu

134,79

9.

Precizētie taksācijas gada izdevumi (1. - 2. + 3. + 4. - 5. + 6. - 7. + 8.rinda)

2702,78

 Tātad gada ienākumu deklarācijā ieņēmumus uzrāda atbilstoši saimnieciskās darbības uzskaites žurnāla datiem, bet izmaksas - atbilstoši izdevumu precizēšanas tabulas datiem.

 

Avansa maksājumi

Jāatceras, ka vienlaikus ar gada ienākumu deklarāciju, bet ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 1.aprīlim vai mēnesi pēc saimnieciskās darbības sākšanas VID jāiesniedz nodokļa avansa maksājumu aprēķins taksācijas gadam, pamatojoties uz iepriekšējā gada ienākumu vai prognozējot paredzamo ienākumu.

Lai noteiktu avansa maksājumu apmēru, ir jāaizpilda avansa maksājuma aprēķins "Iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājuma aprēķins no saimnieciskās darbības", kura veidlapa apstiprināta ar Ministru kabineta 1998.gada 3.februāra noteikumiem Nr. 38.

Personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības vai zemnieku saimniecības īpašnieka ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas avansa maksājumi tiek noteikti tādā apmērā, kas atbilst nodoklim no puses viņa iepriekšējā gada apliekamā ienākuma.

Avansa maksājumi budžetā jāveic ne vēlāk kā 15.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī. Jāatceras, ka ne vēlāk kā 15.martā iemaksājamā avansa apmērs ir ceturtā daļa no pirmstaksācijas gadam noteiktās nodokļa avansa summas, savukārt pārējie maksājumi, kas veicami ne vēlāk kā līdz 15.maijam, 15.augustam un 15.novembrim, ir ceturtā daļa no taksācijas gadam noteiktās nodokļa avansa summas.

Piemērs.

Maksātāja 2006.gada avansa maksājumu apmērs ceturksnim - Ls 100, savukārt 2007.gadam - Ls 120. Avansa maksājumu aprēķins 2007.gadam iesniegts 25.martā.

Maksātājs veic avansa maksājumus šādā kārtībā: līdz 2007.gada 15.martam - Ls 100; līdz 15.maijam - Ls 120; līdz 15.augustam - Ls 120; līdz 15.novembrim - Ls 120; līdz 2008.gada 15.martam - Ls 120, līdz 2008.gada 15.maijam un turpmāk - saskaņā ar avansa maksājumu aprēķinu, kas veikts līdz 2008.gada 1.aprīlim.

Ja maksātājs saimniecisko darbību uzsācis pirms pirmstaksācijas gada, tad avansa apmērs būs nodokļa summa, kas aprēķināta no pirmstaksācijas gada saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma. Savukārt maksātājam, kas saimniecisko darbību uzsācis pirmstaksācijas gadā un veicis to nepilnu gadu, avansa maksājuma apmērs ir nodokļa summa, kas dalīta ar saimnieciskās darbības veikšanas mēnešu skaitu un reizināta ar 12.

Savukārt maksātājs, kas saimniecisko darbību uzsāk taksācijas gadā, nodokļa avansa maksājumus par taksācijas gadu var veikt labprātīgi, avansa maksājumus aprēķinot, pamatojoties uz nodokļa sagaidāmo summu no prognozētā taksācijas gada ienākuma.

Avansa maksājumu aprēķins jāsastāda divos eksemplāros. Viens eksemplārs jāiesniedz pastāvīgās dzīvesvietas VID teritoriālajā iestādē, otrs paliek maksātājam.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas