Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
      Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.3 (110) 2008. gada 16. janvāris
            

  Nodokļi | Kā panākt pretī uzņēmējam

Vēlreiz par nodokļu slogu
Rūta Bierande


Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"

Pēc Ekonomikas ministrijas pasūtījuma pētniecības uzņēmums SIA "Aksedo" 2007.gadā veicis pētījumu "Latvijas uzņēmējdarbības vide: administratīvais slogs un ieteicamās reformas", kura gaitā tika aptaujāti 720 uzņēmumu vadītāji un kurš decembrī tika prezentēts tāda paša nosaukuma konferencē.



Līdzīgi kā iepriekšējā, 2005.gadā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) veiktajā pētījumā, arī šā pētījuma rezultāti liecina, ka ir četri faktori, kuri uzņēmējdarbību kavē vairāk nekā pusei uzņēmēju Latvijā, un tie ir:

• inflācija (81,3% respondentu);

• nodokļu likmes (71,1%);

• likumu un noteikumu izmaiņu biežums (58,9%);

• nodokļu likumi un noteikumi; nodokļu administrēšana (50,3%).

Tieši nodokļu politikas un administrēšanas jomā uzņēmēji par galvenajiem šķēršļiem uzskata nodokļu likmes (74,3%), nodokļu normatīvo aktu nestabilitāti un mainīgumu (45,8%), kā arī pretrunas nodokļu tiesību aktos (36,5%).

 

Pozitīvās tendences un neapjaustās izmaksas

Nodokļu politikas un administrēšanas pilnveidē pēdējos divos gados notikuši vairāki nozīmīgi uzlabojumi. Šai tēmai veltītajā diskusijā SIA "Kodoliņš, Ostaškovs un partneri" nodokļu eksperts Arturs Kodoliņš par svarīgākajiem atzina jūtamo progresu nodokļu administrēšanai patērētā laika saīsināšanā un šiem mērķiem iztērētās naudas samazināšanā. Kā pozitīvu iezīmi viņš minēja to, ka vairs obligāti nav jāpērk preču pavadzīmes-rēķini, kas aizstāti ar numuriem, šādi samazinot tiešās izmaksas nodokļu administrēšanai, un iespējas nodokļus deklarēt elektroniski, kas ļāvis samazināt deklarēšanas laiku. Laika ietaupījumu veicinājusi arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunās mājaslapas izveidošana, kurā uzņēmēji var saņemt informāciju un veidot dialogu ar VID speciālistiem.

Taču lielu apgrūtinājumu nodokļu maksātājiem rada tiesu darbības gausums, izskatot nodokļu strīdus. Pētījums liecina, ka vidēji tas prasa 256 dienas. "Uzņēmējam saskaņā ar normatīvajiem aktiem VID nodokļu uzrēķins vispirms jāsamaksā, bet strīdēšanās notiek pēc tam. Dažkārt administratīvie strīdi tiesā velkas pat līdz pieciem gadiem, un zaudējumi šajā ieilgušajā procesā var būt tādi, ka uzņēmums spiests apturēt savu darbību," pieredzē dalījās A.Kodoliņš.

 

Jāsamazina nodokļi darbaspēkam

Iepriekšējo divu gadu laikā izkristalizējusies nopietna nodokļu politikas problēma: Latvijā ar nesamērīgi augstiem nodokļiem ir apliktas darba algas. A.Kodoliņš uzskata, ka darbaspēka nodokļu samazināšanai jābūt vienam no svarīgākajiem nākotnes darbības virzieniem. Jau līdz šim bijuši solījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi samazināt no 25 līdz 15 procentiem. Tāpat ticis solīts paaugstināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu darba algām un samazināt sociālās apdrošināšanas maksājumu darba devējam vismaz par diviem procentiem, atminējās nodokļu eksperts.

"Tajā pašā laikā personas, kas pērk un pārdod īpašumus un uzņēmumus, nemaksā nekādus nodokļus! Pat varētu veikt pētījumu, cik daudz naudas gājis garām valsts kasei, tirdzniecību ar kapitālu neapliekot ar nodokļiem."

Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu politikas departamenta direktore Daina Robežniece piekrita, sakot: "Reti kurā valstī darba ņēmējs maksā tik lielu nodokli kā Latvijā. "Tīrais" darbaspēka nodoklis ir sociālās apdrošināšanas iemaksas, ko maksā gan darba devējs (24,09%), gan darba ņēmējs (9%). Uzskatu, ka būtu jāsamazina nevis darba devēja, bet gan darba ņēmēja maksājamā daļa. Tomēr ņemot vērā pašreizējo demogrāfisko situāciju valstī un sociālā budžeta lielumu, diezin vai būs iespējams iemaksas samazināt."

Tas ir lielu diskusiju jautājums, viņa atzina un piemetināja, ka varētu samazināt, piemēram, IIN - 25% no darbinieka ienākumiem uzskatāmi par augstu likmi. Arī ar nodokli neapliekamā summa patlaban nav tik liela, kā gribētos, bet šajā gadā neapliekamais minimums būs 80 latu jeb par 60% vairāk nekā pērn. Arī summa par apgādībā esošajām personām palielināsies no 36 līdz 56 latiem, kas ir par 60% vairāk. Šo neapliekamo summu palielināšanas ietekme uz budžeta ieņēmumiem jeb neieņemtie ienākumi būs Ls 78 miljoni. Ja IIN samazinātu līdz 15%, tas ieņēmumus budžetā samazinātu vēl par vismaz 300 miljoniem latu.

"Ļoti augsts nodokļu slogs ir zemi atalgoto darbinieku slānī, un tā ir problēma, pie kuras jāstrādā," secināja D.Robežniece. "Tomēr jāseko, lai neapliekamais minimums būtu samērojams ar minimālo algu."

 

Kā noteikt nodokļus kapitālam

SIA "Ernst&Young Baltic" nodokļu konsultants Egons Liepiņš bilda, ka nodokļu slogs Latvijā (rēķinot pret valsts IKP) salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm ir viens no zemākajiem - 29%; Zviedrijā tas veido 52 procentus. Tātad jārunā par nodokļu struktūru, kurā saskatāma liela disproporcija, piemēram, nesamērīgi augsti nodokļi darba samaksai. "Tajā pašā laikā personas, kas pērk un pārdod īpašumus un uzņēmumus, nemaksā nekādus nodokļus! Pat varētu veikt pētījumu, cik daudz naudas gājis garām valsts kasei, tirdzniecību ar kapitālu neapliekot ar nodokļiem. Iespējams, uz tā rēķina varētu atļauties samazināt IIN."

A.Kodoliņš piekrita šai ierosmei, papildinot, ka ar nodokļiem būtu jāapliek arī ienākumi no kapitāla pieauguma.

Tikai tas jādara pārdomāti, nevis apliekot ienākumus no nekustamā īpašuma tādā pašā veidā kā tiešos ienākumus. "Ja esmu mantojis vai pircis īpašumu un pārdodu to pēc daudziem gadiem, vai tad mans ienākums ir starpība starp pārdošanas vērtību un līgumā norādīto dāvinājuma vai iegādes vērtību?" vaicāja nodokļu eksperts. "Tā būs cilvēka aplaupīšana, jo šogad īpašums maksās 100 000 latu, bet pirms 10 gadiem tas labākajā gadījumā maksāja 20 000 latu. Vai tad iegūtie 80 000 latu būs mans tīrais ienākums, ņemot vērā gan inflāciju, gan citu ekonomisko rādītāju izmaiņas valstī?"

Tajā pašā laikā netiek aplikts arī ienākums no akciju pārdošanas un dāvinājumiem atlīdzības izpratnē. to var dažādi interpretēt. "Ja atnāk pie manis un prasa, vai par to un to ir jāmaksā nodoklis? Es atbildu - ir jāmaksā... ja grib. Bet, ja īsti negrib - tad varbūt var arī nemaksāt. Ja jau dāvinājums atlīdzības izpratnē nav aplikts ar nodokli, tad kāpēc kaut kas jāpārdod? Jāuzdāvina!" A.Kodoliņš ironizēja. "Manā izpratnē ar nodokli ir jāapliek viss, bet, ja kaut ko neapliek, tad precīzi un konkrēti - ko un kāpēc. Un nodokļiem jābūt samērīgiem."

Savs viedoklis šajā jautājumā bija arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektoram Ģirtam Greiškalnam: "Lēmums par kapitāla pieauguma nodokli ir politisks. Latvijā vajadzētu domāt par to, lai nodokļi nebūtu piesaistīti atsevišķiem budžetiem." Runa var būt par nodokļu bāzes paplašināšanu jeb saspēli starp nodokļiem. Piemēram, ienākumu no dividendēm varētu aplikt ar IIN, ierosināja Ģ.Greiškalns. 2006.gadā dividendēs Latvijā tika izmaksāti 518 miljoni latu. Ja šo summu apliktu ar 10% IIN likmi, tad budžetā papildus ieplūstu 51 miljons latu, kas tad arī uz pārējo valstu fona mazliet izlīdzinātu kapitāla nodokli Latvijā.

D.Robežniece informēja, ka FM patlaban vērtē visus kapitāla pieauguma nodokļa aspektus un priekšlikumus dos apspriešanai. "Bet gribu uzreiz atgādināt: ja šis nekustamais īpašums ticis iegūts līdz 2007.gada 12.jūnijam (līdz likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" grozījumu spēkā stāšanās dienai), darbojas likuma pārejas periods līdz 2010.gada jūlijam. Bet uz īpašumu, kas iegādāts pēc 2007.gada 12.jūnija, jau vairs Kodoliņa kunga nosauktie argumenti īpaši neattiecas," teica D.Robežniece.

Ierosinājums par citu, nākotnē gaidāmu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) izmaiņu aspektu bija LIAA Investīciju piesaistes nodaļas vecākajai investīciju projektu vadītājai Diānai Laipniecei. Viņa pamatojās uz plānoto NĪN pazeminājumu. Bet tikšot atstāta "sprauga", lai pašvaldība pati varētu noteikt citādu NĪN likmi kādam konkrētam īpašumam. "Šī "sprauga" ir auglīga vide korupcijai, tādēļ ierosinu ieviest visā valstī vienotu NĪN likmi. Tas pasaudzēs uzņēmējus no pašvaldības neadekvātiem lēmumiem, ja tādi rastos," rosināja D.Laipniece.

 

"Daudzsejainais" PVN

Latvijā nav daudz eksportspējīgu uzņēmumu. Nodokļu tiesību akti joprojām noteic, ka arī eksportējošiem uzņēmumiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksu no apgrozījuma summas taksācijas gadā var atmaksāt ne vairāk kā 18% no eksportētās produkcijas apjoma, pārējo atmaksā, tikai noslēdzoties taksācijas gadam. Uzņēmēji nonāk situācijā, ka vajadzīgi lieli resursi izejvielu iepirkšanai. Tā ir naudas iesaldēšana uz ilgu laiku, kas rada neattaisnotu spiedienu uz eksportējošiem uzņēmumiem, uzskata A.Kodoliņš un uzsver, ka Skandināvijā uzņēmumiem, kuri eksportē, ir iespējams aizpildīt deklarāciju un saņemt atpakaļ pārmaksāto nodokli pat līdz 52 reizēm gadā. "Arī Igaunijā uzņēmumus ranžē - ja uzņēmējs neizvairās no nodokļu nomaksas, tad nodokļu administrēšanas iestādē viņš saņem lielāku pretimnākšanu. Latvijā uzņēmumus ranžē tādēļ, lai konstatētu - ir uzņēmums pārbaudāms vai nav. Varbūt arī Latvijā kārtīgiem nodokļu maksātājiem būtu jādod lielāki atvieglojumi?"

VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktora vietniece Inese Bahanovska apstiprināja, ka VID datus vispirms salīdzina un atmaksā PVN pārmaksu tikai pēc ticamības novērtējuma. 2007.gadā nauda ir atmaksāta 71% visu pieprasījumu, 28% pieprasījumu veiktas vēl citas pārbaudes, bet nodokļu auditam novirzīts 1% pieprasījumu. No visiem pieprasījumiem 2007.gada decembrī 18% ierobežojumi no PVN pārmaksas vēl nebija atmaksāti tikai 9,6% uzņēmēju, un tikai 20% no tiem pastāv iepriekšminētais atteikuma iemesls.

"Es nezinu nevienu valsti, kurā būtu piemērots šāda veida ierobežojums! Kāda ir šī ierobežojuma tautsaimnieciskā jēga?" vaicāja A.Kodoliņš, uz ko FM Nodokļu politikas departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vadītāja Solvita Āmare-Pilka atbildēja: "Lai tie uzņēmumi, kuri neko neeksportē, nedabūtu budžeta līdzekļus, tūdaļ pat pārtraucot savu darbību. Varbūt uzņēmējiem ir ierosinājums, kā šo normu neattiecināt uz labiem eksportējošiem uzņēmumiem? Tad krāpnieciskie uzņēmēji no šī loka kritīs ārā. Jo tiešām var būt situācija, ka uzņēmums kaut ko iepērk un iepērk, bet realizācijas nav. Tādēļ arī tika izveidots piesardzības princips, ka atlikušo PVN pārmaksu atmaksā, tikai iesniedzot gada deklarāciju."

A.Kodoliņš ierosināja analizēt nevis esošo taksācijas periodu, bet gan iepriekšējo gadu, un šim viedoklim S.Āmare-Pilka izteica atbalstu.

"Ieviestā norma pret krāpnieciskām shēmām sit pa mūsu labākajiem uzņēmējiem - eksportētājiem. Laiks to pārskatīt!" rezumēja A.Kodoliņš.

 

 



Priekšlikumi nodokļu politikas un administrēšanas pilnveidošanas reformām
>>>
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas