Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
      Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.3 (110) 2008. gada 16. janvāris
            

  Nodokļi | No netīšas kļūmes līdz lielām nepatikšanām

Grāmatveži, jāuzmanās no krāpšanas
Lidija Dārziņa, "KV"


2007.gadu var uzskatīt par nodokļu sodu reformas sākumu. Nodokļu politikas izstrādātāji vērtē, ka laika gaitā sodus varētu vēl diferencēt, par netīšiem pārkāpumiem tos samazinot. Jo tiklab revidenti, kā arī nodokļu administratori atzīst: grāmatvedībā atklātie pārkāpumi ir divēji - netīšas kļūmes un apzināta datu sagrozīšana. Rīgas Menedžeru skolas rīkotajā konferencē "Revīzija, nodokļi, grāmatvedība 2007" vairāki speciālisti norādīja arī uz riskiem, kas saistīti ar krāpšanos.



Atbilstīgi Latvijas starptautiskajai atbildībai cīņā ar noziegumiem ir sagatavots un iesniegts Saeimā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumprojekts, kas aizstās likumu "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu". Topošo likumu no pierastajām "mājas kārtības" neprecizitātēm un pārkāpumiem šķir globālo cīņu arēna. Taču jaunajā dokumentā ir normas, kas likuma izpildē liks iesaistīties daudziem darījumus apkalpojošiem finanšu un juridiskajiem speciālistiem, nodokļu konsultantiem un ārpakalpojumu grāmatvežiem.

 

Apzināta kļūda - ekonomiskā nozieguma pamats

Apzinātas grāmatvedības kļūdas visbiežāk saistītas ar ekonomiska nozieguma ieceri, uzskata Valsts policijas kriminālistikas pārvaldes grāmatvedības revīziju un ekspertīžu nodaļas eksperte Jūlija Liodorova. Grāmatvedības uzskaitē mēdz būt divu veidu kļūdas, ko atšķir pazīme - vai tās būtiski ietekmē vai neietekmē uzņēmuma finansiālo stāvokli.

Ja kļūdas neietekmē uzņēmuma finansiālo stāvokli, tās var uzskatīt par neapzinātām, un to atklāšana uzņēmumam draud tikai ar administratīvo sodu. Savukārt kļūdas, kas ietekmē uzņēmuma finansiālo stāvokli, arī var interpretēt. J.Liodorova norāda, ka atsevišķos gadījumos arī tādas var pieļaut gan apzināti, gan neapzināti. Apzinātās kļūdas ir darījumu slēpšana, nepamatota darījumu reģistrācija, grāmatvedības politikas nepareiza piemērošana; neapzinātās - darbinieka matemātiskā vai pārrakstīšanās kļūda, fakta nepamanīšana vai nepareizs izskaidrojums, grāmatvedības uzskaites nepareiza kārtošana.

Biežākās apzinātās grāmatvedības kļūdas, kas ietekmē uzņēmuma finansiālo stāvokli.

1. Grāmatvedības uzskaites intelektuālā sagrozīšana:

• apzināta speciālo grāmatvedības kontu atvēršana un to ātra slēgšana;

• grāmatvedības ķēdes ieraksti (darījums tiek kontēts no viena konta uz otru tik ilgi un tik bieži, kamēr tiek sagrozīts tā, ka to nevar atpazīt);

• "saraušana" starp kontējuma saturu un ierakstīšanu grāmatvedības reģistros;

• neloģiska darījumu kontēšana.

2. Attaisnojuma dokumentu datu interpretācija:

• divu vai vairāku grāmatvedības kontējumu summu vienlaikus sagrozīšana (viena kontējuma summas samazināšana un otra kontējuma summas palielināšana);

• darījumu iegrāmatošana grāmatvedības reģistros bez attaisnojuma dokumenta;

• darījumu iegrāmatošana grāmatvedības reģistros, kas pamatota ar attaisnojuma dokumentiem, bet neatspoguļo darījuma būtību;

• darījumu neiegrāmatošana.

3. Vadības rīkojumu piemērošana:

• materiālās vērtības norakstīšana noteiktās normas apmēros;

• nepamatotas vadības aplēses.

4. Kļūdas analītiskajā uzskaitē:

• analītiskās uzskaites sagrozīšana (nav pareizi aprēķināti atlikumi, nepareizi pārnests atlikums uz nākamo pārskata periodu);

• analītiskās un sintētiskās uzskaites nesakritība.

5. Datu sagrozīšana taksācijas perioda beigās:

• grāmatvedības kontu atlikumu pārgrupēšana;

• nepamatota grāmatvedības kontu iegrāmatošana pārskata perioda slēgšanā.

 

Krāpšana - daudziem lieli zaudējumi

Linda Sīle, SIA "Ernst&Young Baltic" Riska vadības pakalpojumu nodaļas projektu vadītāja, runājot par krāpšanas novēršanas programmas būtiskajiem elementiem, atsaucas uz starptautiskā pētījumā (Report to the Nation on Occupational Fraund and Abuse) par krāpšanas gadījumiem uzņēmumos secināto: krāpšana uzņēmumiem rada milzīgus zaudējumus, katrā gadījumā vidēji 5% no ikgadējiem ieņēmumiem, turklāt lielākajā daļā krāpšanas shēmu ir iesaistīta grāmatvedība vai augstākā vadība. L.Sīle formulē krāpšanas definīciju šādi: "Krāpšana ir apzināta darbība personīga labuma gūšanai, kas rada negatīvu finansiālu ietekmi citām iesaistītajām pusēm."

Valsts policijas kriminālistikas pārvaldes grāmatvedības revīziju un ekspertīžu nodaļas vecākā eksperte Gunta Rauza pievērš uzmanību tam, ka ES nav vienotas juridiskā termina "krāpšanās" definīcijas. Specifiskāka ir Starptautiskās revīzijas standartu definīcija, kas nosaka, ka termins "krāpšanās" ietver dažādus netaisnīgus darījumus, pārkāpumus un nelikumīgu rīcību, kuru raksturo tīša, apzināta maldināšana vai faktu apzināta sagrozīšana un kuru ar nodomu veic persona vai personu grupa, lai iegūtu nepamatotus labumus sev, organizācijai vai citai personai. Atbildība un soda sankcijas par krāpniecisku darbību kvalificētas likumā "Par grāmatvedību" un Krimināllikumā, norāda G.Rauza.

Preventīvās darbības krāpšanas risku novēršanai speciāliste iedala divās grupās:

• Darbības uzņēmumā, tas ir, iekšējās kontroles nostiprināšana un krāpšanas risku novēršana, par kuru pilnībā ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs vai persona, kam tas deleģējis veikt šo funkciju (iekšējais auditors);

• Darbības valsts mērogā, lai aizsargātu uzņēmējdarbības vidi no negodīgiem uzņēmējiem un nepieļautu kaitējuma nodarījumu valstij kopumā un trešajām personām. Tāpēc ir nepieciešama tādas tiesību normu bāzes nostiprināšana, kas izslēdz vai būtiski samazina krāpšanas risku iespējamību, kā arī kontrolējošo organizāciju aktīva un saskaņota darbība krāpšanās gadījumu atklāšanā un novēršanā.

G.Rauza uzsver arī starpvalstu sadarbību.

 

Likumā pret noziedzīgiem finansētājiem - dosjē jāglabā piecus gadus

Una Petrauska, "KPMG Baltic" zvērināta advokāte, izklāstot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumprojekta būtību, pievērsa uzmanību daudzajiem likuma subjektiem un arī "brīvo profesiju" pārstāvju pienākumiem, ko likums paredzēs. Viens no likuma uzdevumiem ir ieviest "uz risku balstītu pieeju". Tas nozīmē, ka likuma subjektiem - auditorsabiedrībām, advokātiem, zvērinātiem revidentiem u.c. - jānovērtē riska pakāpe darījumos, ko viņi apkalpo. Atkarībā no riska pakāpes jārīkojas saskaņā ar likumā paredzēto. Ja risks ir zems, klients tiek tikai identificēts, konstatējot viņa datus, ja risks ir augstāks, jāskaidro arī darījuma mērķi un gūtajiem līdzekļiem patiesais labuma guvējs.

Likuma subjektu sarakstā līdztekus tipiskajiem (kredītiestādes un finanšu iestādes) iekļauti arī nodokļu konsultanti un ārpakalpojumu grāmatveži. Vēl likumā kā subjekti paredzētas "citas juridiskas personas", kas aptver ļoti plašu personu loku un darījumus (nekustamā īpašuma, transportlīdzekļu, mākslas, kultūras vērtību, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu un cita veida tirdzniecība, starpniecība minētajos darījumos vai pakalpojumu sniegšana saistībā ar tiem), ja maksājums tiek veikts skaidrā naudā un ir ekvivalents 15 000 eiro. "Tā ir bieži sastopama summa darījumos Latvijā," vērtē U.Petrauska. Turklāt vēl viens likuma nosacījums paredz: jebkura persona, kas savā praksē sastopas ar aizdomīgiem vai neparastiem darījumiem, kļūst par šī likuma subjektu.

Tad, lūk, subjekta pienākumi paredzēti šādi: juridiskām personām jāveido iekšējās kontroles sistēma - rakstveida dokumentā noteikta kārtība, lai visi darbinieki zinātu, kā jārīkojas, kā noteikt risku, un papildu iekšējās kontroles sistēmai būs jānozīmē atbildīgā persona, kura jāpiesaka Kontroles dienestā. Likumā minētais Kontroles dienests atradīsies ģenerālprokurora iecelta prokurora pārraudzībā.

Likuma subjektiem būs jātiek skaidrībā arī ar klienta identifikāciju, kam paredzēti trīs līmeņi - no personas datu fiksēšanas darījumos līdz 15 000 eiro līdz padziļinātai klienta izpētei un atturēšanās no darījuma vispār, ja tas rada aizdomas, ziņojot par to Kontroles dienestam.

Likums arī noteiks, ka klienta identifikācijas datus; informāciju par kontiem; saraksti, tajā skaitā arī elektroniskā pasta saraksti; citus dokumentus, tai skaitā elektroniskos, kas iegūti klienta izpētes laikā, būs jāglabā piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanas.

Likumprojekta anotācijā par ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi norādīts, ka daļai likumprojekta subjektu (grāmatvežiem, neatkarīgiem juristiem, klientu reģistrācijas pakalpojumu sniedzējiem, personām, kas, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus, skaidrā naudā saņem atlīdzību, kas pārsniedz 15 000 eiro) tiek uzlikti jauni pienākumi, kuru izpilde var būt saistīta ar papildu izmaksām.

 

ES jau savu pateikusi

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas likumprojektā ir atsauces uz ES direktīvu prasībām. Viena ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (2005.gada 26.oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai. Dokumenta preambulā norādīts uz gadījumiem, kad darbinieki, kuri ir ziņojuši par savām aizdomām attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir tikuši pakļauti draudiem vai naidīgām darbībām. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāapzinās šī problēma, un vajadzētu darīt visu iespējamo, lai aizsargātu darbiniekus no šādiem draudiem vai naidīgām darbībām.

Ietilpīgā dokumenta robežas ir plašas. Piemēram, 3.pants nosaka: "Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana tiek uzskatīta par tādu pat tad, ja darbības, kuras radījušas īpašumu, kas tiek legalizēts, veiktas citas dalībvalsts vai trešās valsts teritorijā."

Savukārt otra ir Komisijas Direktīva 2006/70/EK (2006.gada 1.augusts), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz "politiski ietekmējamas personas" definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, ko veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos.

Direktīvās noteikti arī termiņi: dalībvalstīs līdz 2007.gada 15.decembrim stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu direktīvu prasības. Valstīm EK jāinformē par savu tiesību aktu noteikumiem un tabulā jāparāda, kā direktīvu noteikumi atbilst pieņemtajiem valsts tiesību aktiem.

Ministru kabinets pērn 11.decembrī akceptēja gan jauno likumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, gan atbilstošos grozījumus Kriminālprocesa likumā.

Saistībā ar noziedzīgu līdzekļu legalizāciju jau ir izdarīti grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā, kas stājās spēkā 2008.gada 1.janvārī.

 

 

 

 



Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumprojekts

Likuma subjekti:

• kredītiestādes;

• finanšu iestādes;

• juridiskas vai fiziskas personas, kuras veic profesionālo darbību:

a) nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības;

>>>
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas