Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
      Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.5 (112) 2008. gada 30. janvāris
            

  Nodokļi | Ko nosaka nodokļu likumi un konvencija

Par ārvalstīs gūto ienākumu deklarēšanu

Sakarā ar izraisījušos diskusiju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa 5% starpību, ko var nākties piemaksāt Īrijā strādājošajiem, "KV" lūdza Valsts ieņēmumu dienestam (VID) skaidrojumu šai sabiedrību satraukušajai situācijai - kāpēc jautājums ir aktualizēts tieši pašreiz, vai normatīvajos aktos ir notikušas kādas būtiskas izmaiņas.



Kā informē VID speciālisti, likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normas, kas nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību iedzīvotājiem, LR rezidentiem, ir spēkā jau vismaz 10 gadus. Nodokļa piemaksa no ārvalstīs gūtā ienākuma ir atkarīga no ārvalstīs nomaksātā nodokļa un piemērojamiem atvieglojumiem. (Konkrētās likuma normas lasiet VID sagatavotajā informācijā.)

"KV" par ārvalstīs gūto ienākumu deklarēšanu rakstīja jau 2006.gada 17.maijā Nr. 19(25).

Valsts ieņēmumu dienests paskaidro, ka pēc minētās publikācijas grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un ar to saistītajos Ministru kabineta noteikumos nav bijuši. Vienīgi jāņem vērā, ka:

• jāaktualizē deklarācijas iesniegšanas termiņi, ja apskata 2007.gada ienākumu deklarēšanu;

• no likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir svītrota 32.1panta pirmā daļa un no likuma "Par nodokļiem un nodevām" - 32.1pants, savukārt atbildība par nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņu neievērošanu ir noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.8pantā;

Jautājums par deklarācijām ārvalstīs (īpaši Īrijā) strādājošajiem esot aktualizējies, jo Latvijas vēstniecība Īrijā nosūtījusi ziņu aģentūrai informāciju, kas tika izplatīta Īrijā strādājošajiem Latvijas pilsoņiem.

VID arī papildina "KV" iepriekš publicēto statistiku par pēdējos gados iesniegtajām fizisko personu deklarācijām un pielikumu D2 (Fizisko personu (rezidentu) ārvalstīs gūtie ienākumi): par 2004.gadu D2 pielikumu iesniedza 365, par 2005.gadu - 544, par 2006.gadu - 460 ārvalstīs ienākumus guvušie Latvijas iedzīvotāji.

 

VID skaidro: Ko paredz likumi

Atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 2.panta 1.punktam iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk - nodoklis) maksā fiziskās personas, kas atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" ir iekšzemes nodokļu maksātāji (turpmāk - rezidenti) un taksācijas periodā (kalendārajā gadā) ir guvuši ienākumus Latvijas Republikā un/vai ārvalstīs.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra noteikumu Nr.793 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" 24.punktu fiziskās personas - Latvijas Republikas rezidenti - par ienākumiem, kas kalendārajā gadā gūti, strādājot darba devēja - ārvalstu nodokļa maksātāja - labā ārpus Latvijas, likumā noteiktajā termiņā un kārtībā iesniedz gada ienākumu deklarāciju (deklarācija).

Atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 19.panta piektajai daļai deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem iesniedzama Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālajai iestādei pēc maksātāja dzīvesvietas ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlī. Deklarācijai ir pievienojami dokumenti, kas apliecina nodokļa maksātāja tiesības uz atvieglojumiem, taksācijas gadā ārvalstīs samaksāto nodokli, un citi dokumenti, kuri saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir ņemami vērā, nosakot gada apliekamo ienākumu.

Tādējādi visiem ārzemēs strādājošajiem Latvijas Republikas rezidentiem ir jāsniedz deklarācija VID teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas.

Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 24.panta otro daļu Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošo personu ienākumi, kas gūti ārvalstīs, tiek aplikti ar nodokli Latvijas Republikā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem noteikta citāda aplikšanas kārtība.

Minētā likuma 24.panta trešajā daļā noteikts, ka aprēķināto nodokli samazina par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli, ja šī nodokļa samaksa ārvalstīs ir apliecināta ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa. Savukārt atbilstoši šā panta ceturtajai daļai minētais samazinājums nedrīkst būt lielāks par summu, kas atbilstu Latvijas Republikā aprēķinātajam nodoklim par ārvalstī gūto ienākumu.

Tādējādi, ja citā valstī samaksātais ienākuma nodoklis ir vienāds ar nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normām, vai pārsniedz to, un nodokļa nomaksas fakts ir apliecināts ar šīs citas valsts nodokļu administrācijas izsniegtu dokumentu, tad Latvijas Republikā nodoklis no ārvalstī saņemtā ienākuma nav jāmaksā. Savukārt, ja ārvalstīs samaksātais nodoklis ir mazāks nekā aprēķinātais pēc Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, tad nodokļa maksātājs piemaksā starpību.

Atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 24.panta ceturtās daļas nosacījumiem, ja citā valstī samaksātais ienākuma nodoklis pārsniedz nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normām, nodokļa starpība netiek atmaksāta.

 

Par rezidences statusu

Deklarācijas iesniegšana nav saistīta ar pilsonību, bet gan ar fiziskās personas rezidences statusu. Deklarācija ir jāiesniedz Latvijas Republikas rezidentiem, kuri ir guvuši ienākumus ārvalstīs.

Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.panta pirmo daļu, ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos ir noteikta citāda nodokļu aprēķināšanas vai maksāšanas kārtība nekā Latvijas Republikas nodokļu likumos, piemēro šo starptautisko līgumu noteikumus.

Latvijas Republikas valdības un Īrijas valdības konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem (turpmāk - konvencija) 4.pantā ir definēts rezidenta statuss. Konvencijā jēdziens "Līgumslēdzējas Valsts rezidents" (Līgumslēdzēja Valsts - Latvijas Republika vai Īrija) nozīmē jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci. Bet šis jēdziens neietver tās personas, kurām šajā valstī tiek uzlikti nodokļi tikai attiecībā uz to ienākumiem no šajā valstī esošajiem avotiem.

Ja saskaņā ar šajā pantā minētajiem noteikumiem fiziskā persona ir abu līgumslēdzēju valstu rezidents, tās statuss tiks noteikts šādā veidā:

a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tikai tajā valstī, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir abās valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);

b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī ja tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šī persona tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kura tai ir ierastā mītnes zeme;

c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai nav neviena no tām, tā tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;

d) ja šī persona ir abu valstu pilsonis vai nav nevienas šīs valsts pilsonis, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.

Tādējādi, lai noteiktu, kuras līgumslēdzējas valsts rezidents ir konkrētā fiziskā persona, ir jāizvērtē, kurš no konvencijas 4.panta kritērijiem ir piemērojams attiecībā uz šo personu.

Normatīvie akti un metodiskie materiāli ir pieejami VID interneta mājaslapā www.vid.gov.lv.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas