Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
      Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.6 (113) 2008. gada 6. februāris
            

  Jautājums. Atbilde | Īsi par aktuālo

Par IIN likuma 8.pantu, uzņēmuma līgumu un pašnodarbinātajiem

Šis gads daudziem pašnodarbinātajiem, kuri ar uzņēmumiem līdz šim slēdza uzņēmuma līgumu, sākās ar nepatīkamu jaunumu – darba devēji, ar kuriem darba attiecības līdz šim bija noformētas kā pašnodarbinātajiem, informēja par šāda veida sadarbības pārtraukšanu, iesakot pašiem darba ņēmējiem meklēt citu darba attiecību veidu. "Komersanta Vēstnesis" jau rakstīja (Nr.3 (110) 16.01.2008), ka grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nosaka pazīmes, saskaņā ar kurām ir konstatējams, vai persona patiešām ir pašnodarbinātais, kas veic saimniecisko darbību, vai arī šo statusu uzņēmumi izmanto, lai samazinātu darbaspēka izmaksas. "Komersanta Vēstnesis" Finanšu ministrijai lūdza skaidrojumu par 2007.gada 8.novembrī Saeimā pieņemto likuma grozījumu motīviem, lai darbinieki/pašnodarbinātie zinātu, kāpēc līdzšinējās attiecības vairs nav pieļaujamas. Kāpēc norma tika ierosināta? Cik daudz darba devēju/uzņēmumu tā šogad varētu skart? Vai nodokļu politikas veidotājiem ir kāds padoms, kā lai uzņēmēji pāriet uz normālām darba attiecībām?



Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta skaidrojums:

"Ņemot vērā to, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme algota darba ņēmējam joprojām ir 25% apmērā, savukārt saimnieciskās darbības veicējam no 2008.gada 1.janvāra - 15% apmērā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" bija nepieciešams iekļaut normas, kas ierobežo algota darba ienākuma transformēšanu saimnieciskās darbības ienākumā.

Likuma 8.pants ir papildināts ar 2.2daļu, kurā tiek uzskaitītas algota darba ņēmēja raksturīgākās pazīmes, kas turpmāk nodokļu administrācijai ļaus izvērtēt, vai persona ir algota darba ņēmējs vai saimnieciskās darbības veicējs, veicot pārbaudi uzņēmumā. Minētā likuma panta daļa ļaus arī pašiem darba ņēmējiem izvērtēt, vai darba dēvējam ar personu ir jāslēdz darba līgums, vai uzņēmuma līgums.

Mūsuprāt, pašiem darbiniekiem vajadzētu būt uzmanīgākiem un pievērst uzmanību faktam, ka darba devējs tieši saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes izmaiņām vēlas, lai darbinieks reģistrētos kā pašnodarbināta persona un noslēgtu uzņēmuma līgumu. Ja darbiniekam tiek piedāvāts noslēgt uzņēmuma līgumu līdzšinējā darba līguma vietā, bet būtiski nekas nav mainījies, tad ir pamats domāt, ka darba devējs vēlas algota darba ienākumu transformēt saimnieciskās darbības ienākumā. Darbiniekam jārēķinās, ka tādējādi viņš pats sev samazina arī sociālās garantijas nākotnē, jo arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru algota darba gadījumā nosaka pēc citiem principiem nekā pašnodarbinātām personām."

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas