Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
      Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.9 (116) 2008. gada 27. februāris
            

  Nodokļi | Likumos saskaņo maksātāju disciplinēšanu

Jaunie grozījumi nodokļu likumos un maksātāja informētības ierobežojumi
Lidija Dārziņa, "KV"


Gada sākumā stājās spēkā vairāki nodokļu likumu grozījumi, kas Saeimā tika izskatīti kopā ar šāgada valsts budžeta likumprojektu. Taču deputātiem jau nācies koriģēt vēl divus likumus – 31.janvārī tika pieņemti grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (stāsies spēkā 4.martā), steidzamības kārtā divos lasījumos izskatīti grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (stājās spēkā 26.februārī) un saistībā ar nodokļiem 21.februārī kā steidzams akceptēts grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā.



PVN likumā sodu korekcijas

Likuma vairāku punktu grozījumi paredz saskaņojumu ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 35.pantā noteikto nodokļa maksātāja atbildību un soda apmēru, kā arī redakcionāli precizē likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" atsevišķu pantu daļas, piemēram:

• izslēdz daļas, kas paredzēja atbildību par budžetā iemaksājamās nodokļa summas samazināšanu un no budžeta atmaksājamās nodokļa summas un uz nākamo taksācijas periodu attiecināmās nodokļa summas palielināšanu. Soda sankcijas par iepriekš minētajiem pārkāpumiem būs jāpiemēro saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām";

• izslēdz daļu, kas paredzēja personas atbildību par nereģistrēšanos Valsts ieņēmumu dienesta ar PVN apliekamo personu reģistrā. Soda sankcija par iepriekš minēto pārkāpumu būs jāpiemēro saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām";

• ja persona veic ar nodokli apliekamas kokmateriālu piegādes vai sniedz ar nodokli apliekamus ar kokmateriāliem saistītus pakalpojumus, tā saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" ir atbildīga par nereģistrēšanos kā apliekamai personai pēc vispārējās kārtības.

Likuma izstrādātājs - Finanšu ministrija - uzsver: precizējot likuma normas, tiek ievērots samērīguma princips starp likuma pārkāpumiem un atbildību.

 

Ar VID saziņa elektroniski

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" domāti nodokļu administrēšanas pilnveidošanai, kā arī jauno tehnoloģiju obligātai izmantošanai. Proti, radikāli papildināta 15.panta "Nodokļa maksātāja pienākumi" trešā daļa, kas līdz šim paredzēja "iesniegt nodokļu administrācijai šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas rakstveidā vai elektroniskā veidā nodokļu normatīvajos aktos noteiktajos termiņos".Papildinājums šajā daļā nosaka: "Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kas neveic saimniecisko darbību, nodokļu un informatīvās deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz elektroniskā veidā. Nodokļu maksātāji, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu un informatīvās deklarācijas elektroniskā veidā, izmanto Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu."

Elektroniskās saziņas obligātumam ir pārejas posms. Likuma Pārejas noteikumiem šajā sakarā pievienoti trīs punkti:

"97. Piemērojot šā likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktu līdz 2011.gada 1.janvārim, elektroniskā veidā iesniegta nodokļu un informatīvā deklarācija tiek uzskatīta par iesniegtu termiņā, ja Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde, kurā nodokļu maksātājs reģistrēts, to saņēmusi piecu dienu laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa.

98. Grozījums šā likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā par pienākumu iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas elektroniskā veidā attiecībā uz budžeta iestādēm un kapitālsabiedrībām, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai pašvaldībai vai valstij un pašvaldībai, stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī, bet attiecībā uz pārējiem nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kas neveic saimniecisko darbību, - 2010.gada 1.janvārī.

99. Nodokļu maksātājiem, kuru juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta atrodas administratīvajā teritorijā, kurā nav interneta pieejas infrastruktūras teritoriālā seguma, ir tiesības iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas rakstiskā veidā līdz 2011.gada 1.janvārim."

Centrālās statistikas pārvaldes informācija liecina, ka Latvijā internetu regulāri (vismaz vienu reizi nedēļā) 2007.gadā lietoja 52,2% iedzīvotāju. Savukārt par komersantiem interneta lietošanas dati ir šādi: no uzņēmumiem ar vairāk par 10 darbiniekiem internetu lieto 83,8% uzņēmumu, bet starp uzņēmumiem, kuros ir mazāk par 10 darbiniekiem, internetu lieto tikai 36,7% uzņēmumu (2006.gadā, par mazajiem uzņēmumiem pērnā gada datu nav).

Likums paplašina to VID amatpersonu loku, kam ir tiesības dzēst nodokļu un ar tiem saistītos maksājumus, proti, 25.pantā "Nodokļu parādu dzēšana" šādas tiesības turpmāk paredzētas ne tikai VID ģenerāldirektoram, bet to varēs darīt arī "viņa vietnieks vai teritoriālās iestādes direktors".

 

Aizdomīgam nodokļu subjektam ierobežojums par sevi zināt visu

Saistībā ar grozījumiem nodokļu jumta likumā Saeimā 21.februārī steidzami tika akceptēts grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā. Trešajā nodaļā "Datu subjekta tiesības" 15.panta pirmā daļa līdz šim paredzēja, ka "datu subjektam ir tiesības iegūt visu informāciju, kas par viņu savākta jebkurā personas datu apstrādes sistēmā, ja vien šo informāciju izpaust nav aizliegts ar likumu nacionālās drošības, aizsardzības un krimināltiesību jomā." Likums tiek papildināts ar frāzi "[un krimināltiesību jomā] vai lai nodrošinātu valsts finanšu intereses nodokļu lietās".

Arī grozot likumu "Par nodokļiem un nodevām", tā 22.pants "Konfidencialitāte" tika papildināts ar 2.1daļu, kas nodokļu administrācijas ierēdnim aizliedz izpaust nodokļu maksātājam nodokļu administrācijas izveidoto nodokļu maksātāja personas datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā, ja tā izpaušana var ierobežot nodokļu administrācijas normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi.

To pieļaujot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995.gada 24.oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, ja šāds ierobežojums ir nepieciešams aizsargpasākums dalībvalsts vai ES svarīgās ekonomiskās vai finansiālās interesēs, ieskaitot monetāros, budžeta un nodokļu jautājumus.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas