Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
      Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.12/13 (119/120) 2008. gada 19. marts
            

  Uzņēmuma vadība | Mazie lielajiem jeb ārpakalpojumi

Lielais valis un sīkās zivtiņas
Mudīte Luksa, "KV"


Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"

"Ārpakalpojumu sniedzēji, no vienas puses, saņem ļoti izdevīgu un garantētu pasūtījumu, gandrīz kā valsts pasūtījumu, no otras puses – mēs nezaudējam pakalpojumu kvalitāti," skaidro a/s "Aldaris" Pārvadājumu dienesta vadītājs KASPARS DĀVIDS.

Ārpakalpojumi Latvijā nekādi nevar būt tradīcija garu gadu garumā. Jo sociālisma laikos lielie uzņēmumi pastāvēja kā naturālās saimniecības – ar saviem autoparkiem, apsardzes, servisa, medicīnas un sabiedriskās ēdināšanas dienestiem, pat ar saviem kultūras namiem un bērnudārziem. Tikai pēdējos desmit piecpadsmit gados spēcīgākie komersanti pamazām atteikušies no funkcijām, kas neattiecas uz to tiešo mērķi – ražošanu vai pakalpojumiem, uzticot tās citiem (galvenokārt mazajiem un vidējiem) uzņēmumiem.



Lielā "Aldara" mazie satelīti

K.Dāvids uzskaita uzņēmumus, kuriem uzticētas dažādas valsts lielākajai alus darītavai vitālas funkcijas.

"Mēs sadarbojamies ar ļoti daudziem apakšuzņēmējiem - ne tikai mūsu departaments, bet arī citi. Apakšuzņēmēju skaits ievērojami palielinās tieši sezonas laikā. Piemēram, loģistikā vien nāk klāt 35 uzņēmumi, kas palīdz izvest produkciju. Marta sākumā jau sākām slēgt līgumus par sadarbību nākamajā sezonā. "Aldarim" gan ir savs autoparks, kas nosedz ārpussezonas apjomus, bet karstajā laikā katrā ziņā strādājam ar īrēto transportu. Sadarbība ir ilggadēja, un pirmām kārtām pārslēdzam līgumus ar uzņēmumiem - līdzšinējiem partneriem. Tas ir izdevīgi, jo zinām to darba stilu, arī šoferus jau pazīstam. Īrētās kompānijas gada laikā izved aptuveni 30 procentu produkcijas. Pagājušajā vasarā bija pat līdz 45 īrētām mašīnām dienā. Tas ir ļoti liels apjoms."

Tā kā "Aldarim" pašam joprojām ir pussimt kravas auto, to remontēšanai līgumi tiek slēgti ar 12 autoservisa uzņēmumiem. Vieglo automobiļu uzņēmumā ir 120, un arī to apkalpe ir ārpakalpojums. Atsevišķs uzņēmums nodarbojas ar autoiekrāvēju remontu. K.Dāvids stāsta, ka ir savi uzņēmumi, no kuriem akciju sabiedrība iepērk auto logu mazgājamos šķidrumus, motora dzeses šķidrumus un tamlīdzīgas lietas. "Vēl ir vajadzīgs riepu serviss, šajā laukā sadarbojamies ar SIA "Rīgas autoriepas". Arī gāzi iekrāvējiem pērkam no viena noteikta uzņēmuma."

Atsevišķu pakalpojumu atzaru veido "Aldara" plašās teritorijas un ēku uzturēšana. Saskaņā ar līgumu, kas atkal atjaunots, teritoriju un telpas uzkopt uzticēts uzņēmumam "L.T.Serviss". "Aldarī" pastāvīgi nodarbināti arī divi būvniecības uzņēmumi. "Pašlaik noliktavā remontējam atpūtas telpu, garderobes, arī personāla vadības departamenta biroju, visu laiku kaut kas notiek," stāsta "Aldara" sabiedrisko attiecību vadītājs Ilmārs Jargans. "Cenšamies paplašināties, radīt darbiniekiem arvien labākus apstākļus. Arī tiem cilvēkiem, kas strādā sezonas laikā.

Pašlaik "Aldarī" strādā vairāk nekā 450 cilvēku. Sezonas laikā to skaits palielinās aptuveni par diviem simtiem."

Tas nebūt nav viss. Vairāki inženierkomunikāciju uzņēmumi "Aldarim" piegādā rezerves daļas ražošanas līnijām, apkalpo ventilācijas, gāzes sistēmas, dzesēšanas un saldēšanas, signalizācijas iekārtas, kā arī uzstāda jaunas.

 

Kas būtu, ja tā nebūtu

Ārpakalpojumus alus darītava izmanto ne tikai tehnisku funkciju izpildei, bet arī personāla nodrošinājumam. "Vasarā personāla nomas uzņēmumi akciju sabiedrību nodrošina ar tirdzniecības standartu speciālistiem, kas veikalos karstās sezonas laikā seko, lai "Aldara" produkcija būtu izlikta atbilstoši noteiktajiem standartiem un allaž pietiekamā daudzumā," stāsta K.Dāvids. "Mūsu personāla daļai bija arī sadarbība ar uzņēmumiem, kas nodrošināja īrētos darbiniekus darbam noliktavās."

I.Jargans piebilst: "Ļoti daudz ārpakalpojumu sniedzēju nodarbina mārketinga departaments, bet tas jau ir tradicionāli - sadarbība ar aģentūrām reklāmu jomā, arī dizaina lietās, tāpat izmantojam pasākumu rīkošanas aģentūras, piemēram, ģimenes svētku, sporta un citu svētku rīkošanai. Starp citu, arī algu grāmatvedība "Aldarī" uzticēta ārpakalpojuma firmai. Citi uzņēmumi savukārt nodrošina apsardzi un caurlaides režīmu. Mums ir drošības speciālists, kurš to pārrauga. Tas viss kopumā ļoti lielā mērā ir atslogojis mūsu pašu iekšējās struktūras."

Kaut kas no visa noteikti palicis nenosaukts. Piemēram, tas, ka darbiniekiem ēdināšanas pakalpojumus pašlaik sniedz firma "Gardumiņš". Tomēr ļoti interesanta izvēršas domu apmaiņa par to, kā "Aldarī" būtu, ja šo ārpakalpojumu nebūtu.

"Ja mums darbinieku sarakstā būtu gan apkopējas, gan teritorijas kopēji, tas būtu diezgan daudz! Ja štatā būtu mākslinieki un dizaineri, kas izstrādā etiķešu paraugus - būtu dizaina departaments!" spriež I.Jargans. Vēl var lēst, cik ļoti darbinieku skaits uzblīstu, ja uzņēmums censtos pats uzturēt visus tehniskos dienestus, kam turklāt būtu ļoti nevienmērīga slodze. Cik lielai būtu jābūt personāla daļai un grāmatvedībai, lai ar to visu tiktu galā! Secinājums ir viens: "Šobrīd ir ļoti laba simbioze. Ja "Aldarim" pašam būtu jānodrošina visi servisi, tas būtu sarežģīti un nerentabli un uzņēmuma darbība kļūtu daudz smagnējāka. Tagad uzņēmums ir daudz mobilāks, elastīgāk spēj piemēroties tirgus situācijai."

Pamatā šādai izvēlei ir skaidrs aprēķins - saražotās produkcijas apjoms uz vienu darbinieku. Tātad uzņēmuma produktivitāte. Tāpat "Aldara" administrācijai tagad galva nav jālauza par apkopēju vai sētnieku trūkumu valstī, nav jādomā par dežurantu disciplīnu caurlaidē. Tā ir ārpakalpojumu sniedzēja atbildība.

Taču ir funkcijas, kuras uzņēmums ārpakalpojumiem nekad neuzticēs. K.Dāvids min vienu no tām: "Strādājot ar pilnu jaudu, ražošanas iekārtas mēdz lūzt; tad jābūt gataviem jebkurā diennakts laikā braukt un bojājumus novērst. Tas ir ļoti atbildīgs mūsu pašu dienests, kurā mēs nevaram izmantot ārpakalpojumus. Tie ir mūsu cilvēki, mūsu zelta fonds."

 

Izvēles motīvi

Līdzās jau minētajām atziņām var paust vēl kādu stratēģisku gudrību. "Monopola apstākļos jebkura firma mēdz izlaisties," teic K.Dāvids. "Tādēļ vienam pakalpojumam cenšamies turēt vairākus piegādātājus, un tas viņus savstarpēji zināmā mērā disciplinē, arī cenu ziņā. Tie zina: ja cena tiks nepamatoti celta, mēs izvēlēsimies citus.

Ārpakalpojumu sniedzēji, no vienas puses, saņem ļoti izdevīgu un garantētu pasūtījumu, gandrīz kā valsts pasūtījumu, no otras puses - mēs nezaudējam pakalpojumu kvalitāti."

"Ja pašlaik pie partnera kaut kas nepatīk, līgums vienkārši netiek pārslēgts," turpina I.Jargans. "Mēs koncentrējamies uz alus un dzērienu ražošanu, citas firmas dara savu darbu, ko tās vislabāk pārzina."

To, ka specifisko pakalpojumu novelšana no uzņēmuma pleciem ļauj tam koncentrēt uzmanību uz pamatbiznesu "Komersanta Vēstnesim" apstiprina arī a/s "Grindeks" valdes priekšsēdētājs Jānis Romanovskis: "Lai veiksmīgi koncentrētos uz pamatdarbību - zāļu un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecību, izstrādi, ražošanu un pārdošanu -, "Grindeks" par biznesa atbalsta funkciju veikšanu slēdz līgumus ar ārpakalpojumu sniedzējiem. Šādi līgumi ir noslēgti par ēdināšanas, teritorijas un telpu uzkopšanas, transporta, apsardzes, daļēji par elektroapgādes, ventilācijas, siltumapgādes un citiem pakalpojumiem. "Grindeks" slēdz ārpakalpojumu līgumus ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem arī par sadarbību zinātnē, piemēram, klīnisko pētījumu jomā ar E.Gulbja laboratoriju, Organiskās sintēzes institūtu un citiem. Kopumā "Grindeks" Latvijā ir noslēdzis vairāk nekā 50 līgumu."

Pēteris Bila, a/s "Jelgavas mašīnbūves rūpnīca" valdes priekšsēdētājs, uzsver, ka uzņēmuma darbība bez ārpakalpojumu izmantošanas nemaz nav iedomājama. Līgumi par pakalpojumu sniegšanu esot noslēgti ar aptuveni 30 firmām. "Tās dara visu to, ar ko mums nav izdevīgi nodarboties pašiem. Arī virpo, metina, izgatavo dažādas detaļas." Taču P.Bila ar rūgtumu saka, ka lielākā daļa pakalpojumu sniedzēju ir izvietoti Lietuvā, jo pašmāju ražotnes nodokļu sistēmas nepilnību dēļ nespēj konkurēt ar radniecīgiem kaimiņvalsts uzņēmumiem. "Ja kvalitāte ir vienāda, mēs, protams, slēdzam līgumus ar tiem, kas var piedāvāt lētāku produkciju un pakalpojumu. Lietuva taču mums ir tik tuvu," teic P.Bila, piebilstot, ka arī jelgavniekiem pašiem šī konkurences problēma ir tikpat smaga.

 

Ne tikai lielajiem, bet arī mazajiem

Ārpakalpojumu nodrošināšana ir galvenokārt mazo un vidējo uzņēmumu kompetencē. Saistībā ar tiem mēdz lietot arī tēlainus salīdzinājumus. Piemēram, šie satelītuzņēmumi tiek salīdzināti ar mazām zivtiņām, kas vaļiem iztīra zobus no aļģēm un pašas tādējādi sevi uztur. Atliek vienīgi nožēlot, ka šādu vaļu Latvijā nav daudz. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ ārpakalpojumi pie mums nav īpaši izplatīti.

Tomēr pēdējā laikā tie kļūst pievilcīgāki arī nelieliem un vidējiem uzņēmumiem. Kā uzsver Banku augstskolas rektore Tatjana Volkova, būtisks faktors, ka kavē ārpakalpojumu attīstību, ir elastības trūkums uzņēmumu vadītāju domāšanā: "Ļoti bieži vadītājs nespēj skatīties uz uzņēmumu kā uz vienotu sistēmu un nepamana jaunas uzņēmuma rentabilitātes palielināšanas iespējas. Viņš nespēj novērtēt situāciju un analizēt iekšējo faktoru ietekmi. Tas mūs padara atšķirīgus no attīstītajām Eiropas valstīm."

 

 



UZZIŅAI

Ārpakalpojumi (outsourcing – angļu val.) ir pakalpojumu veids, ko izmanto uzņēmumi savas darbības optimizēšanai, nododot atsevišķas sekundāras biznesa funkcijas specializētiem uzņēmumiem un centrējoties uz pamatnodarbošanos. Šajā situācijā pārvaldības kontroli un daļu risku uzņemas partneris.

Kā liecina asociācijas "Outsourcing Institute" pētījuma dati, biežākie ārpakalpojuma izvēles motīvi ir:

izmaksu ekonomija – 48%;

koncentrēšanās uz pamatbiznesu – 40%;

aktīvu trūkums, sākot vai attīstot biznesu, – 35%;

aktīvu atbrīvošana – 31%;

pieeja jaunākajām programmām un tehnoloģijām – 27 procenti.

 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas