Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
      Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.16 (123) 2008. gada 16. aprīlis
            

  Inovācijas lietas | Izgudrojumi jaunu kultūru audzēšanā

Lielogu dzērvene iedzīvojas Latvijā
Mudīte Luksa, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
   

Kādā inovācijas seminārā viens asprātis pajautāja: vai banānu audzēšana Latvijā būtu inovācija? Iestājās jautrs apjukuma brīdis, pēc tam diezgan juceklīgi tika nolemts, ka diez vai. Līdz banāniem tikuši neesam, te vēl drusku jāpagaida globālā sasilšana. Bet ārzemju svešinieces, lielogu dzērvenes un augstkrūmu mellenes, mūsu zemē jau audzējam gana plaši – aptuveni 200 hektāru platībā. Un pilnīgi droši var apgalvot, ka vismaz z/s "Strēlnieki" īpašnieka JĀŅA BIERANDA bizness šajā laukā ir viena liela inovācija. Daudzu izgudrojumu un zinātnisku pētījumu rezultātu kopums.



Ne purvā, bet polderī

Asajā pavasara vējā J.Bierands pirmo rāda savu krūmmelleņu plantāciju, kur rindojas augstāki un zemāki krūmiņi, kas diez ko nelīdzinās savu radinieču mētrām Latvijas mežos. "Ja nebūs lielu salnu, gaidāma laba raža: krūmi ir pumpuru pilni. Ja salna ir līdz pieciem grādiem, tad laistām un nosargājam. Ar mellenēm Eiropas tirgū nespējam konkurēt. Mums no viena krūma var dabūt maksimāli piecus kilogramus, Polijā, kur daudz siltāks klimats, - piecpadsmit, bet Amerikā - divdesmit piecus kilogramus."

Dzērvenes Babītes polderī tiek audzētas daudz plašāk - trijos hektāros. Šeit nav dzērvenēm vajadzīgās purva augsnes, kaut gan pirms poldera ierīkošanas te augušas savvaļas dzērvenes.

Tādēļ par pirmo izgudrojumu "Strēlniekos" var uzskatīt piemērotas augsnes izveidi, pusotra metra dziļumā iestrādājot kokmateriālu pārstrādes atliekas un kūdru. Toties šeit ir citas priekšrocības - pateicoties vairākkārtējai meliorācijai, grāvju sistēmai un sūkņu stacijai, ir viegli regulēt ogu audzēšanai nepieciešamo mitruma līmeni, rudenī ilgi neaizsalstošā jūras līča tuvums ļauj izvairīties no agrajām rudens salnām un augu ziemošanas laikā nodrošina samērā maigu klimatu.

Visos laukos ir ierīkotas laistīšanas sistēmas. Arī to ierīkošanai J.Bierandam bija savs padoms: "Palūdzām, lai Amerikas kolēģi mums atsūta sprauslas, un Jelgavas Meliorācijas institūtā zinātnieki visu sistēmu izrēķināja. Mēs vispār cieši sadarbojamies ar zinātniekiem."

 

Uzreiz ar vērienu

"Strēlnieku" īpašnieks ir Lauksaimniecības universitāti absolvējis inženieris mehāniķis, kam profesionālās zināšanas tagad noder ik uz soļa. "No trīsdesmit mūsu kursa beidzējiem lauksaimniecībā esam palikuši tikai divi," Jānis konstatē ar zemtekstu, ka lauksaimnieka dzīve nav viegla. Viņš savulaik bijis gan kolhoza galvenā inženiera amatā, gan lauksaimniecības ministrijā iemēģinājis ierēdņa krēslu, gādājot par zinātnisko iestrāžu ieviešanu toreizējās kopu saimniecībās.

Pirmais lielogu dzērveņu lauks "Strēlniekos" tapa 2001.gadā - pēc tam, kad Jānis savā tikko nopirktajā saimniecībā deviņdesmitajos gados bija izmēģinājis audzēt pārdošanai kartupeļus, burkānus, gurķus un pat nedaudz nodarbojies ar lopkopību. "Šis tirgus nolūza, nebija nekādas atdeves, un tad lūkoju pēc pastāvīgākas un ienesīgākas nodarbes." Lielogu dzērvenes un krūmmellenes patiešām ir ilglaicīgs bizness - reiz iestādītas, pirmās aug un ražo 100-150 gadu, bet otrās - pusgadsimtu.

Pirmais dzērveņu lauks uzreiz bija plašs. Viņš nesāka ar izmēģinājumu dobītēm, jo bija pārracis kaudzēm informācijas, izpētījis visu, kas par šīs kultūras audzēšanu pieejams, un bija pārliecināts par izvēles pareizību.

"Toreiz četri pieci cilvēki nodibinājām Latvijas Dzērveņu audzētāju asociāciju un pirmos dzērveņu stādus, stīgas, pasūtījām no Amerikas, no Brokmaņa firmas. Bet - viena lieta ir ar roku ierušināt zemē pārdesmit stīgu, cita - iestrādāt zemē tonnās sveramu stīgu daudzumu.

Aizbraucu uz Alūksni pie dzērveņu audzētājas Gundegas Sauškinas, redzu - trīsdesmit cilvēku uz lauka strādā. Tad vēl tā varēja - samaksāt cilvēkam latu vai divus dienā, tagad sen vairs ne. Sapratu, ka tā nav izeja, jādomā kas cits."

 

Viss paša rokām taisīts

Ko var izdomāt inženieris mehāniķis? Mehanizēt. Bet viss bija jādomā gluži no jauna, jo Amerikā ir atšķirīga dzērveņu lauku apstrādes tehnoloģija - tur ogas audzē smilšu augsnēs, bet Latvijā - kūdrā.

"Izdomāju un ar frēzi iestrādāju sagarinātās stīgas augsnē. Amerikāņi tās iespiež smiltīs ar īpašiem ruļļiem. Mēs tā nevarējām darīt, jo kūdra ceļas uz augšu. Tā bija pirmā problēma.

Nākamais. Amerikā ir smilšotāji, kas uzber smiltis uz iepriekš uzsaldēta ledus, pavasarī ledus izkūst un smiltis skaisti uzguļas stādiem. Mēs šo tehnoloģiju aizstājam ar mēslu kliedētāju, kaisot dēstiem virsū kūdru. Tātad uztaisījām kūdrotāju. Tālāk. Stīgas plantācijās ir jāķemmē un jācērp. Braucām uz Kanādu skatīties, kā tur to dara. Bet tur tāādas hidrauliskās mašīnas, traktori un gaisa tilti! Viena mašīna maksā 120 tūkstošus dolāru! Protams, mums tādas naudas nebija. Bet mēs noskatījāmies darbības principus un taisījām paši."

Īstenībā "Strēlniekos" viss ir pašu rokām taisīts. Izņemot vienu - ar SIA "Pure Food" finansiālu atbalstu nopirktu kombainu.

"ASV ir četru veidu kombaini. Un divu veidu mums jau ir šeit, mājās. Viens no tiem ir paštaisīta kopija. Tas ir tāds kombains, kas vienlaikus pļauj stīgas un novāc ogas. Amerikas agregāti mūsu apstākļiem nav īsti piemēroti, jo mums ir atšķirīga audzēšanas tehnoloģija, bet pētām, kā tie strādā, lai izveidotu piemērotus modeļus. Nu jau būtu vajadzīgi nākamās pakāpes - lielāki kombaini. Bet tas ir naudas jautājums. Notiek vistīrākā racionalizācija, kā teica senāk. Tepat, uz vietas, viss ir rasēts, būvēts, metināts. No veciem zirga grābekļiem, kas te sarūsējuši kā muzejā stāv, taisīšu stīgu ķemmējamos agregātus. Jāizdomā, kā piemērot, jo jaunas mašīnas mums noteikti nebūs. Protams, kaut kas ir pasūtīts speciālās darbnīcās. Piemēram, noskatījāmies, kādas pilienu laistīšanas mašīnas ir Itālijā, atkal pašmājās kopējam."

 

Gardumi ceļmalas veikaliņā

Gudri sakot - "Strēlniekos" tiek izvērsta dzērveņu un krūmmelleņu audzēšanas intensīvā tehnoloģija, un ražas jau ir vērā ņemamas. Jau no pirmās ražas, kas ienācās pēc četriem gadiem kopš stīgu guldīšanas augsnē, J.Bierands domāja arī par ogu tālāku pārstrādi - jo šāds produkts ar augstāku pievienoto vērtību tirgū ir vismaz četrkārt izdevīgāks.

Interneta vietnē "Strēlnieki" tagad piedāvā četrpadsmit produktus no dzērvenēm un krūmmellenēm. Te atliek vien piebilst, ka saimniecības īpašnieks, iedziļinoties šajā jomā, ir kļuvis arī par pārtikas tehnologu.

Gan lielogu audzētājiem savstarpēji kooperējoties, gan paša virtuvē kā pavāram rīkojoties, ir radīti dažādi ogu sulu un sīrupu paveidi, iecukurotas žāvētas dzērvenes, dzērvenes pūdercukurā, avenes un mellenes želejā ar melnā plūškoka sulu, tagad arī jaunums - dzērvenes šokolādē. Pagaidām to visu var iegādāties tikai veikaliņā šosejas malā pie "Strēlnieku" ceļa gala. Vienu var teikt: lēti tas nav, bet ārkārtīgi garšīgi gan.

Jānim par pārsteigumu izrādījies, ka cilvēki dzērvenes vēlas lietot ne tikai gada vēsajos mēnešos, bet arī vasarā, faktiski cauru gadu. To var nodrošināt tikai vienā veidā - saldējot ogas, kas šajā procesā nezaudē ne nieka no sava labuma. Saldētavas iekārtošana Jāņa saimniecībā bija viens no pirmajiem darbiem. Un arī tā nav gatava iegādāta iekārta, bet gan speciāli aprīkots, paša sameklēts vagoniņš. Par to, ka dzērveņu tirgus izvēršas, liecina jaunuzceltais ogu pārstrādes iecirknis, kur ir gan ogu žāvētava, gan sulu spiedes, gan agregāts, kas dzērvenes sašķeļ pusītēs.

"Pirmās bija saldētās ogas, maltās ogas. Inženierzinātņu doktors Andris Ansis Špats man izstāstīja savu recepti par ogu pusītēm sīrupā un atļāva iztaisīt savas pārstrādes mašīnas kopiju. Nekur citur pasaulē kā Latvijā šādas ogu pusītes sīrupā negatavo. Bet visas citas ierīces ir pārtaisīti ēdnīcu katli - citur met laukā, mēs piemērojam savām vajadzībām.

Mellenes želejā ir pašizgudrotas, aizdevām recepti vienam lielam audzētājam Polijā, kas iegūst vairāk nekā 50 tonnu šo ogu. Pasaulē tās lieto tikai svaigā veidā; ogas, kas kļūst mīkstas, met laukā vai arī pārstrādā sulā. Mēs nebijām tik bagāti. Izveidojām recepti, lai ir garšīgi. Pēc intuīcijas. Ar radošu pieeju."

 

Kā varētu būt

Lielogu dzērveņu tirgus gan Latvijā, gan Eiropas valstīs vēl ir pabrīvs un esošie audzētāji ir ieinteresēti iegūstamo ogu apjomu valstī kopumā palielināt, lai varētu ārējam tirgum piedāvāt lielākus apjomus. Starp citu, Latvijā audzēto lielogu paraugi ir aizsūtīti uz Lielbritāniju - tie varētu būt pirmie biklie solīši lielo tirgu virzienā. Tā kā liels ogu noņēmējs ir "Pure Food", var uzskatīt, ka dzērvenes no Babītes poldera pastarpināti nonāk arī Japānā.

Otrkārt, Latvijā šo ogu intensīvā audzēšana atšķirīgo klimatisko apstākļu dēļ bez zinātnieku padoma sekmīgi nav iespējama, un sadarbība ar Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētniekiem bioloģijas zinātņu doktora Viļņa Nollendorfa vadībā arī visiem ir kopīga, tāpat kā pieredzes braucieni uz Kanādu vai ASV un šo valstu ekspertu konsultāciju saņemšana tepat, Latvijā.

"Strēlnieku" saimnieks uzskata, ka lielogu dzērveņu audzēšana būtu ļoti ienesīgs eksporta bizness Eiropā, jo konkurentu nav daudz. Taču valsts atbalsts, viņa skatījumā, ir ļoti pieticīgs, un tādēļ lielogu audzēšana, kas ir ļoti dārga (viena hektāra plantācijas ierīkošana izmaksā 25 tūkstošus latu) un laikietilpīga, uz priekšu virzās pārāk lēni.

"Zemniekam vajag radīt apstākļus, lai viņš var attīstīties. Es zinu, kas man nepieciešams, bet man trūkst zināšanu un laika, lai nodarbotos ar jomām, kurās ir profesionāli speciālisti. Piemēram, ir izmēģinātas un jau vairākus gadus strādā audzēšanas tehnoloģiskās mašīnas. Tās ir pirmās paaudzes, var teikt laboratorijas modeļi, uz kuru bāzes būtu nepieciešams attīstīt nākamās - jau ērtākas un ražīgākas.

Vai arī - ir radīti brīnišķīgi pārtikas produkti. Lai piedāvātu plašākai auditorijai šos produktus, tiem jāiziet Pārtikas veterinārā dienesta noteikta kārtība, kā arī jābūt atbilstošam iepakojumam, marķējumam utt. Būtu ļoti noderīgi, ja valsts kādas atbalsta programmas ietvaros finansiāli atbalstītu projekta attīstītāju, kas produktus novestu līdz veikalam, tālākiem tirgiem. Pasaulē daudzās jomās tā notiek.

Lauksaimniecībā ir konsultanti, kuri ar e-pasta starpniecību piedāvā konsultēt Eiropas fondu apguvē, rīko seminārus ar kafijas pauzēm. Protams, tas nav bez maksas.

Man viņi neder. Man nepieciešams kāds, kas manis aizsākto (un ļoti lielu posmu esmu paveicis) pilnveidotu."

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas