Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
      Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.16 (123) 2008. gada 16. aprīlis
            

  Eiropas nauda | Kā apgūstam atvēlēto

Norvēģijas nauda - iespējas pašvaldībām
Mudīte Luksa, "KV"


Pagājušajā otrdienā tika atklāta Norvēģijas divpusējā finanšu instrumenta grantu shēma "Īstermiņa ekspertu fonds".

Saskaņā ar Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) paplašināšanās līgumu EEZ finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments ir pieejams vairākām ES dalībvalstīm, to vidū arī Latvijai.

Šo finanšu instrumentu mērķis ir novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību EEZ ietvaros un atbalstīt jaunās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis to centienos pilnvērtīgi piedalīties paplašinātās Eiropas iekšējā tirgū.



Kā tas sākās

Abu finanšu instrumentu darbības termiņš ir no 2004.gada 1.maija līdz 2009.gada 30.aprīlim. EEZ finanšu instrumentu veido Norvēģijas, Īslandes un Lihtenšteinas iemaksas. Savukārt Norvēģijas finanšu instrumentu finansē šī valsts. Latvijā tiek ieviestas vairākas minēto finanšu instrumentu programmas un grantu shēmas, kā arī īstenoti individuālie projekti un izmantots projektu sagatavošanas fonda finansējums.

Pagājušā gada 21.novembrī Finanšu ministrija un Norvēģijas Ārlietu ministrija parakstīja līgumu par Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta grantu shēmas "Īstermiņa ekspertu fonds" ieviešanu, paredzot Valsts reģionālās attīstības aģentūrai apsaimniekotāja lomu un atbildību par grantu shēmas ieviešanu, tostarp apakšprojektu iesniegumu pieņemšanu, vērtēšanu, līgumu slēgšanu, maksājumu veikšanu un uzraudzību.

Ministru kabineta noteikumi Nr.193 "Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta grantu shēmas "Īstermiņa ekspertu fonds" apakšprojektu iesniegumu pirmā un otrā atklāta konkursa nolikums" tika pieņemti šāgada 18.martā un publicēti "Latvijas Vēstnesī" 9.aprīlī.

Grantu shēmas kopējais finansējums ir 1 161 773 eiro (85% - Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments un 15% - LR budžeta līdzekļi), un projektu iesniegumi tiks pieņemti divās kārtās. Pirmais atklātais konkurss, kurā pieejamais finansējums ir 582 368 eiro, tika izsludināts 10.aprīlī, bet apakšprojektu iesniegumu pieņemšana Valsts reģionālās attīstības aģentūrā sāksies 12.maijā un turpināsies līdz 9.jūnijam. Projektu vērtēšanas ilgums - četri mēneši, un tātad pirmā atklātā konkursa rezultāti ir gaidāmi septembrī.

Otrais atklātais konkurss plānots septembrī vai oktobrī.

Grantu shēmas ietvaros tiks atbalstīti projekti šādās jomās: vides aizsardzība, ilgtspējīga attīstība, Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana, veselība, bērni ar īpašām vajadzībām, cilvēkresursu attīstība un izglītība, Šengena, tieslietas, reģionālā politika, ekonomisko aktivitāšu attīstība.

 

Kas var pretendēt uz finansējumu

Pieprasītais līdzfinansējums vienam apakšprojektam nedrīkst būt mazāks par 1000 eiro un nedrīkst pārsniegt 50 000 eiro. Viens pretendents drīkst iesniegt vairākus projektus, bet pieprasītais līdzfinansējums kopumā nedrīkst pārsniegt 75 000 eiro un 85% no apakšprojekta izmaksām. Projekta īstenošanas maksimālais ilgums ir deviņi mēneši, bet ne ilgāk par 2010.gada 28.februāri.

Kā norādīts Ministru kabineta noteikumos Nr.193, apakšprojekta iesnieguma pieteicējs apakšprojekta iesniegumu var iesniegt viens pats vai kopā ar vienu vai vairākiem sadarbības partneriem. Iesnieguma iesniedzējs un sadarbības partneris var būt Latvijas Republikas (LR) tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde, atvasināta publiska persona, kā arī LR reģistrēta juridiska persona (izņemot komersantus, zvejnieku un zemnieku saimniecības). Sadarbības partneris var būt arī EEZ valstu pašvaldības vai valsts iestāde, starptautiska organizācija, kas darbojas Eiropas ekonomikas zonas valstīs, vai cita EEZ valstīs reģistrēta juridiska persona (izņemot komersantus, zvejnieku un zemnieku saimniecības).

Sadarbības partneris ir tieši iesaistīts apakšprojekta īstenošanā. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja un sadarbības partnera savstarpējās attiecības nosaka rakstiska vienošanās par pušu atbildību apakšprojekta ieviešanā un par ieguldījuma apjomu - partnerības apliecinājums.

Lai pretendētu uz līdzfinansējumu, apakšprojekta iesnieguma iesniedzējam jābūt:

• apakšprojekta galvenajam virzītājam;

• atbildīgam par visu apakšprojektā paredzēto darbību izpildi;

• pieejamiem stabiliem un pietiekamiem finanšu līdzekļiem, lai nodrošinātu apakšprojektam nepieciešamo finansējumu un apakšprojekta īstenošanas nepārtrauktību;

• bez nodokļu un citu valsts un pašvaldību noteikto obligāto maksājumu parādiem;

• spējai ieviest un vadīt aktivitātes, kas atbilst plānotā apakšprojekta kopējā finansējuma apjomam.

 

Kādus augļus nauda nesīs

Pie sešciparu summām pieradušām iestādēm šie projekta 50 000 eiro (vai vairākos projektos vairāk) droši vien nešķitīs liela nauda un arī projektu izstrādāt nebūs lielu grūtību. Totiestrūcīgākaipašvaldībai, kam vajadzīgs atbalsts darbības uzlabošanai, tas būs gana jūtams atspaids. Kā redzams, prasības ir augstas, un projektu rakstīšanā roku neievingrinājušaiiestādei nāksies diezgan nopūlēties.

Bet, piemēram, Allažu pagasta pašvaldībai, kuras speciālisti ar Eiropas finansējumu īstenojuši vairāk nekā 200 projektu un kurai ir pieci oficiālie sadarbības partneri Somijā, Igaunijā, Polijā, Lietuvā un Norvēģijā, šī grantu programma, šķiet, būs īsti piemērota. Tāpat arī Cēsu rajona padomei un daudzām citām iestādēm, kuras zina, ko un kā darīt ar Eiropas naudu.

Bažas ir par, lūk, ko. "Ātri vien apjēdzu, ka naudu vispirms paķer ministrijas, pēc tam tā aiziet vēl kaut kur, un vismaz līdz mūsu pašvaldībai tā nenonāca," par Eiropas fondu pieejamību "Komersanta Vēstnesim" pērn sacīja Allažu pagasta padomes priekšsēdētājs Verners Bērziņš.

Ļoti jācer, ka šī nauda tiks izlietota tiešām derīgu un praktiski noderīgu projektu īstenošanai, nevis birokrātijas sliežu spodrināšanai. Ir jau līdz šim gana daudz semināru redzēts prestižās Rīgas vietās ar pusdienām vissmalkākajos restorānos, ar algotiem modē esošiem dārgiem moderatoriem un glancētiem informācijas materiāliem un mapēm. Bet ar mazu derīguma devu.

 

 



DER ZINĀT
Atbalstāmās aktivitātes

• Lietišķie un valsts pārvaldes institūciju pasūtītie pētījumi, tai skaitā pētījumu publicēšana.

• Tehniski ekonomisko pamatojumu izstrāde un priekšizpēte.

• Dokumentu izstrāde, tai skaitā normatīvo aktu, rokasgrāmatu izstrāde.

• Semināri, darba grupas, sanāksmes.

• Latvijas partneru darba vizītes uz Eiropas ekonomikas zonas valstīm (27 Eiropas Savienības dalībvalstis, Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija).

• Minēto aktivitāšu kombinācija.

HENRIKS SKJERVE, Norvēģijas Karalistes vēstniecības padomnieks:

"Šīs grantu shēmas vispārīgais mērķis ir veicināt sociālo un ekonomisko atšķirību novēršanu Eiropas mērogā, sekmējot jauno dalībvalstu integrāciju paplašinātajā Eiropas Savienībā un Eiropas ekonomikas zonā.
>>>

RONALDS FIŠERS, Finanšu ministrijas Finanšu instrumentu koordinācijas departamenta direktors:

"Finanšu ministrija ir Eiropas ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības finanšu instrumentu vadošā iestāde. Darbības saistībā ar šīs grantu shēmas apstiprināšanu ilga vairāk nekā gadu – kopš 2006.gada beigām.
>>>

ARINA ANDREIČIKA, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Attīstības instrumentu departamenta direktore:

"Šī grantu shēma ir nepieciešama, lai aktivizētu valsts iestāžu un pašvaldību sociālo partneru un nevalstisko organizāciju dialogu, aktīvu līdzdalību un pārstāvniecību politikas veidošanā. Tā ir arī noderīga, lai uzlabotu pieņemto lēmumu kvalitāti un sekmētu Latvijas partneru aktīvu dalību Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma apguvē un līdzdalību dažādās iniciatīvās.
>>>
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas