Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
      Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.17 (124) 2008. gada 23. aprīlis
            

  Eiropas nauda | Kā apgūstam atvēlēto

Augstas kvalifikācijas darbinieki no ārzemēm
Mudīte Luksa, "KV"


Kopš pirmdienas, 21.aprīļa, līdz 30.maijam ir atvērta Eiropas Savienības atbalsta programmas "Augstas kvalifikācijas darbinieku piesaiste" pirmā kārta un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) gaida komersantu iesniegumus. Šīs aktivitātes mērķis ir paaugstināt komersantu konkurētspēju un veicināt pētniecisko darbību uzņēmumos, jaunradītās darba vietās piesaistot augsti kvalificētus darbiniekus konkrētu tehnoloģisku problēmu risināšanai vai jaunu produktu attīstīšanai.



Ātrā iespēja pievērsties inovācijai

Ekonomikas ministrijas Eiropas Savienības fondu ieviešanas departamenta ES struktūrfondu privātā sektora nodaļas vadītājs Gatis Silovs šo programmu raksturo kā "mazo, vienkāršo inovāciju programmu, kurā ir samērā maz iesniedzamo dokumentu, vienkārši kritēriji un pietiekami liela rīcības brīvība". Viņš iesaka: ja uzņēmējiem ir vajadzība pēc kvalificētiem speciālistiem, kas varētu palīdzēt izstrādāt jaunu tehnoloģiju vai produktu, var negaidīt līdz rudenim, kad tiks atvērta īpaša atbalsts programma jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, bet startēt jau šajā aktivitātē.

Tajā kopumā pieejams atbalsts gandrīz piecu miljonu latu apjomā, kas gan tiks sadalīts vairākās kārtās, katrā tiks dalīti 550 tūkstoši latu.

Paziņojumus par projektu iesniegumu pieņemšanu izsludinās laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un LIAA vietnē internetā vismaz mēnesi pirms projektu iesniegumu pieņemšanas sākuma, norādot projektu iesniegumu atlases ietvaros pieejamo finansējumu, kā arī projektu iesniegumu atlases sākuma un beigu termiņu. Iesniegumu pieņemšana gan notiks ne biežāk kā reizi trijos mēnešos.

Programmā var piedalīties Komercreģistrā reģistrētie lielie, vidējie un mazie komersanti; viena projekta ietvaros gada laikā iespējams saņemt 40 tūkstošus latu. Pēc iepriekšējā projekta noslēguma atskaites iesniegšanas šīs programmas ietvaros iespējams iesniegt atkal jaunu iesniegumu. Tomēr jāņem vērā, ka šī ir tā dēvētā de minimis programma, kad ir noteikts vairākās aktivitātēs kopā saņemtā atbalsta slieksnis - 200 tūkstoši eiro trijos gados.

Atbalsta intensitāte ir noteikta 50% apjomā, bet tā ir par 10% mazāka, ja projekts tiek īstenots Rīgā vai Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas un Stopiņu novadā.

 

Jābūt augsti izglītotam no zinātnes aprindām

Šī programma ir veidota, pamatojoties uz uzņēmēju aptaujās izteiktajām vēlmēm, - uzsver G.Silovs. Sākotnēji uzņēmēji pauduši vajadzību pēc valsts atbalsta augsti kvalificētu inženieru pieaicināšanā no ārzemēm, jo šādu speciālistu algošanā uzņēmumu, sevišķi nelielu, maks ir par plānu. Programmas gatavajā veidolā pieaicināmo speciālistu kvalifikācijai un izglītībai pievērsta ļoti liela uzmanība. Valsts atbalstu uzņēmums var saņemt tad, ja iecerētais inženieris, zinātnieks vai kvalificētais speciālists atbilst vairākām prasībām:

• darbiniekam ir atbilstoša augstākā izglītība (maģistra grāds);

• viņam ir vismaz piecu gadu profesionālā pieredze;

• pēdējo divu gadu laikā viņš nav bijis nodarbināts uzņēmumā, kurš iesniedzis projektu, vai citā komersantā Latvijā (kā skaidro LIAA, speciālists gan drīkstēšot ne vairāk kā pusgadu būt nodarbināts izglītības iestādēs - M.L.);

• projekta laikā darbinieks netiks nodarbināts citā komersantā ne pastāvīgā darbā, ne projekta ietvaros;

• darbinieks tiek piesaistīts konkrētu tehnoloģisku problēmu risināšanai vai jaunu produktu attīstīšanai uzņēmumā.

Svarīgi arī tas, ka piesaistītajam darbiniekam darbs uzņēmumā jāsāk pusgada jeb sešu mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas ar LIAA, un tas nedrīkst notikt pirms līguma parakstīšanas - tātad, apaļi rēķinot, aptuveni sešu mēnešu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas (trīs mēnešus projekts tiek vērtēts, un, ja nepieciešami precizējumi, tad jāpieskaita tiem un atkārtotai vērtēšanai nepieciešamais laiks).

"Ja uzņēmējiem ir vajadzība pēc kvalificētiem speciālistiem, kas varētu palīdzēt izstrādāt jaunu tehnoloģiju vai produktu, var negaidīt līdz rudenim, kad tiks atvērta īpaša atbalsts programma jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, bet startēt jau šajā aktivitātē."

Projekti tiek vērtēti pēc savstarpēji salīdzināmiem kritērijiem, un, lai tie varētu piedalīties konkursā, ir jāsaņem vismaz 40 punktu. Šie kritēriji skaidri liecina par programmas nosliekšanos zinātnes un pētniecības virzienā. Ja pieaicinātajam darbiniekam ir maģistra vai tam pielīdzināms grāds, tad projekts saņems minimālo punktu skaitu - 15; ja speciālists studē doktorantūrā vai tai pielīdzināmā mācību programmā - 25; ja speciālists jau ir ieguvis doktora vai tam pielīdzināmu grādu - tad būs maksimālie 35 punkti.

Ja piesaistītajam darbiniekam ir vismaz piecu gadu pieredze ražošanā, tas dos 25 punktus, ja tikpat liela pieredze pētniecībā, jaunu produktu izstrādē un attīstībā, tad atkal iespējams iegūt par 10 punktiem vairāk.

 

Tik viegli nebūs

Aptaujājot vairākus mazos un vidējos uzņēmējus, "Komersanta Vēstnesis" dzirdēja viedokli, ka viņiem šādi konsultanti - zinātņu doktori - faktiski nav vajadzīgi, jo tehnoloģiju un jaunu produktu ieviešanai vairāk noderīgi specialitātē strādājoši inženieri ar lielu pieredzi. Turklāt ārzemēs strādājošu zinātņu doktoru diezin vai būs iespējams piesaistīt pat ar valsts atbalsta bagātināto algu, ja tik augstas klases speciālistam nebūs ļauts strādāt vēl kādu darbu.

Iepriekš minētie nosacījumi gan varētu būt ļoti izdevīgi un nesagādāt nekādus sarežģījumus lieliem un turīgiem uzņēmumiem, kas darbojas, piemēram, farmācijā vai citā ar zinātnisko izpēti saistītā jomā, kur arī pētniekiem profesoriem ir liels svars.

Mazajiem uzņēmumiem, kas vēlas virzīties augšup pa tehnoloģiju kāpnēm, nebūs arī viegli no pašu līdzekļiem atlīdzināt augsti kvalificētajam speciālistam ar dzīvesvietas maiņu (ja nepieciešams) saistītos tēriņus un maksāt algu. Kaut gan programmā noteikts, ka projekta ieviešanas laikā projekta iesniedzējs var saņemt finansējumu pat trijās daļās, starpposma maksājumu iespējams saņemt tikai tad, ja projekta īstenošanas ilgums pārsniedz 12 mēnešus un turklāt par pilnu sešu mēnešu posmu (projekta īstenošanas ilgums kopumā nedrīkst pārsniegt divus gadus). Tātad uzņēmējam pusgadā jāatrod ne mazāk par 10 tūkstoš latu rezerve šiem maksājumiem. Nelielam, ne sevišķi turīgam uzņēmumam tas ir vērā ņemams slogs.

Tādēļ, pirms sākt gatavot projektu, LIAA uzņēmējiem cita starpā iesaka pārdomāt, vai komercsabiedrībai būs pietiekams pašu finansējums projekta īstenošanai vai arī šim nolūkam būs nepieciešams bankas kredīts.

Kas vēl komersantiem jāizsver, pirms ķerties pie projekta rakstīšanas? Protams, pirmām kārtām jāizvērtē, vai šīs aktivitātes mērķis un atbalstāmās izmaksas atbilst uzņēmuma projekta idejai, jāiepazīstas ar vērtēšanas kritērijiem un jāsaskaita, vai iznāk minimāli nepieciešamais punktu skaits. Ne mazāk svarīgi arī tas, vai komercsabiedrībā ir darbinieks, kurš sagatavos projekta iesniegumu, koordinēs projekta ieviešanu, sagatavos gala vai starpposma pārskatu.

Sīkāka informācija par atbalsta programmu iegūstama LIAA interneta vietnē www.liaa.gov.lv.

 

 



UZZIŅAI

Neatbalstāmās nozares (NACE 2.red.)

• Tērauda rūpniecība

• Sintētisko šķiedru ražošana

• Lauksaimniecības produktu ražošana

• Zivsaimniecība un akvakultūra

• Ogļrūpniecība

• Alkoholisko dzērienu ražošana (izņemot iesala dzērienu ražošanu)

• Tabakas izstrādājumu ražošana

• Kuģu būve

• Tirdzniecība

• Finanšu starpniecība

• Komercpakalpojumi

• Azartspēles

Avots: LIAA


Inga Skubiņa, SIA "Krūmiņa beķereja" (Madonā) grāmatvede:

"Mums pašlaik ļoti aktuāla ir produkcijas sortimenta paplašināšana un kvalitātes paaugstināšana, kā arī noieta tirgus izvēršana. Valstī maizes cepēju ir daudz, konkurence ir liela. Turklāt pašreizējos apstākļos izmaksu daļa lielā mērā ir nositusi konkurētspēju, un šā iemesla dēļ pa kādam nozares uzņēmumam tiek arī slēgti.

"Krūmiņa beķerejas" ceptā maize ir iecienīta gan uzņēmuma mītnes pilsētā Madonā, gan Jēkabpilī, Rēzeknē, Ludzā. Bet arvien plašāk tiek izvērsta konditorejas izstrādājumu ražošana, un ar tiem pamazām virzāmies uz galvaspilsētas pusi. Mums ir filiāle Jēkabpilī "Kūku paradīze", veikalā "SuperNeto", – varbūt atvērsim vēl kādu.

>>>

Nellija Livčāne, Tautas universitātes "Atma" direktore, pieaugušo izglītības un ES fondu projektu vadītāja:

"Pati ideja, ka vajadzīgs atbalsts augstas kvalifikācijas darbinieku piesaistei, ir apsveicama un komersantiem vajadzīga.

Tomēr šai programmai, manuprāt, ir vairākas vājās puses.

1. Ierobežojums, ka potenciālais darbinieks pēdējo divu gadu laikā nedrīkst būt bijis nodarbināts komercstruktūrās Latvijā, liedz piesaistīt enerģiskākos, aktīvākos, biznesa vidi iepazinušos speciālistus. Visu cieņu zinātņu doktoriem, bet pieredze liecina, ka ar tāda veida darbiniekiem ir grūti ieviest biznesa ideju. Kad aptaujāju savus kolēģus ķīmiķus, izrādījās – visi pētniecībā strādājošie lielākoties piepelnās komercstruktūrās.

>>>
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas