Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
      Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.18/19 (125/126) 2008. gada 30. aprīlis
            

  Inovācijas lietas | No fantāzijas par realitāti

Ir ideja – kas to realizēs? Ventspils!
Daiga Renbuša


Foto: Foto no VeA arhīva

Sergejs Hiļkevičs

   

Viens no Latvijas tautsaimniecības atpalicības cēloņiem ir nepietiekamais atbalsts uz zināšanām balstītas uzņēmējdarbības sākšanai – ar šādu atziņu laiku pa laikam gadiem ilgi nāk klajā ekonomikas eksperti. Taču skatoties uz Ventspils Augstskolas Inženierpētniecības centru, rodas pārliecība, ka jau tuvākajā nākotnē situācija mainīsies. Iecere attīstīt Kurzemes reģiona ekonomiku bija viens no galvenajiem Ventspils Augstskolas dibināšanas iemesliem. Šodien 1997.gadā dibinātā augstskola kļūst aizvien populārāka ne tikai studentu, bet arī uzņēmēju vidū.



Darbavietas ar lielām algām

Sergejs Hiļkevičs, Ventspils Augstskolas (VeA) zinātņu prorektors:

- Katrai vēsturei ir sava priekšvēsture. VeA tika dibināta 1997.gadā. Sākumā tai bija tikai divas fakultātes - Tulku studiju un Ekonomikas un pārvaldības, bet vēlāk tika izveidota arī Informācijas tehnoloģiju fakultāte. Tagad mēs plānojam atvērt jau ceturto - Inženierzinātņu fakultāti.

Kāpēc mēs ejam šajā, tā dēvētajā smagajā virzienā? Augstskolas izveidošanu faktiski rosināja Ventspils pilsētas dome, un jau sākotnēji bija izvirzīts uzdevums sekmēt reģiona ekonomisko attīstību.

Ventspils ir neliela pilsēta, šeit ir 44 tūkstoši iedzīvotāju, bet ir ļoti liela osta. Un saistībā ar to, ka kravu apgrozījums ostā ir ārpus mūsu ietekmes esošs faktors, izveidojās nepieciešamība dažādot ekonomiku un meklēt aktivitātes papildu tranzītam. Kad sākām pārlūkot ekonomiskās darbības sfēras, kas sekmētu visa reģiona attīstību, radās ideja attīstīt tūrismu. Dažus gadus mēs to mēģinājām darīt, un tūristu skaits Ventspilī divu gadu laikā palielinājās četras reizes. Bet, kad mēs sākām rēķināt tūrisma biznesa finanšu rādītājus, noskaidrojās, ka sezonalitātes dēļ vidējās gada algas tur nav lielas, tās ir pat mazas.

Skaidrs, ka pašvaldība nav ieinteresēta veidot tādas darbavietas, kur ir zems atalgojums. Tādēļ tā formulēja uzdevumu - radīt tādas darbavietas, kur ir labas, konkurētspējīgas algas.

- Kur tad ir tās darbavietas ar lielajām algām?

- Tika veikts speciāls pētījums - visaugstākā alga ir IT nozarē. Bet nozarē strādājošajiem vienlaikus ir visaugstākā mobilitāte... Savulaik strādāju par Informātikas katedras vadītāju, un mani labākie studenti nestrādā ne Latvijā, ne Eiropā. Viņi sēž Silīcija ielejā ASV, kad jautāju, ko viņi tur dara, saņēmu atbildi: "Par 120 dolāriem stundā mēs te ar Unix kodolu ķēpājamies…" Aptuveni tādas ir atbildes. Tātad IT ir ļoti izdevīga, bet, var teikt, speciālistu iespējamās aizbraukšanas dēļ arī riskanta sfēra.

Nākamā pēc ienākumiem ir elektronika un telekomunikācijas. Un, ja pilsētā tiks izveidota elektronikas fabrika, tad cilvēks tik viegli uz Ameriku aizskriet nevarēs.

- Kas būtu tālākais mērķis Ventspilij?

- Ventspils mērķis ir vērsts augsto tehnoloģiju virzienā, precīzāk - elektronikas un telekomunikāciju virzienā, un pirmās iestrādes jau ir veiktas. Pirmais nopietnais solis bija Latvijas elektrotehnikas un elektronikas nozares attīstības projekts, kura ietvaros Ventspilī tika izveidoti divi objekti. Pirmais - Pārventā uzbūvēts Augsto tehnoloģiju parks. Tā ir industriālā daļa, kur tagad atrodas Ventspils elektronikas fabrika, un ir vēl daži uzņēmumi šajā pašā ēkā, kas ir uzbūvēta par Eiropas Savienības līdzekļiem. Lai attīstītu elektronikas nozari un elektronikas virzienu, uz Ventspils Augstskolas bāzes tika izveidots Inženierpētniecības centrs.

Tātad sākās viss no pašvaldības pieprasījuma diversificēt ekonomiku. Bija nepieciešams atrast šo virzienu, un viss beidzās ar ļoti konkrētām aktivitātēm. Sākumā izveidojām Informācijas tehnoloģiju fakultāti, pēc tam atvērām Augsto tehnoloģiju parku. Starp citu, 2005.gadā VeA trešā korpusā vienlaikus sāka strādāt sešas struktūrvienības: Informāciju tehnoloģiju fakultāte, Inženierpētniecības centrs, Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts, Biznesa inkubators, Augsto tehnoloģiju parks un Starptautiskais radioastronomijas centrs.

Šīs sešas struktūrvienības ir dažādas, taču mērķis ir viens - attīstīt to virzienu, uz kura bāzes ir iespējams ieviest uz pēdējiem zinātnes un tehnoloģiju sasniegumiem balstītus jaunus produktus un pakalpojumus.

- Labi kadri apkārt nemētājas. Ja jūs atklājāt sešus centrus vienlaikus, uzsverot arī, ka jūsu studenti ir atraduši labas darbavietas Silīcija ielejā, tad no kurienes speciālisti, kas strādā te?

- Nu kā to pateikt… cilvēku daba ir tāda, ka viņi pulcējas tur, kur ir kāda naudiņa. Pirmajā posmā stratēģija bija tāda, ka mēs vienkārši pārpirkām speciālistus no citām vietām. Bet līdztekus veicām ļoti lielu darbu, lai gatavotu speciālistus šeit. Viens no minēto fakultāšu galvenajiem uzdevumiem tagad ir pabeigt pilnu apmācību ciklu. Tas nozīmē - sagatavot bakalaurus, maģistrus un doktorus. Viena doktorantūra ekonomistiem jau ir izveidota. Pēc ļoti īsa laika licencēšanai tiks iesniegta doktorantūras programma Tulku studiju fakultātē. Ceru, ka tuvākajā laikā doktorantūra būs visās četrās fakultātēs. No turienes nāks cilvēki, kas veidos pamatu tālākai attīstībai.

- Vai visu esat būvējuši, pateicoties Eiropas Savienības naudai? Vai arī liela daļa finansējuma nāca no Ventspils pašvaldības?

- Ventspils Augstskolai ir pamata budžets, kas tagad mazliet pārsniedz vienu miljonu un ko aptuveni vienādās daļās veido pašvaldība, valsts un studiju maksas. Bet papildus tam gandrīz divreiz lielāka summa ienāk no citiem avotiem. Pirmkārt, pašvaldība līdzfinansē arī Inženierpētniecības centru. Otrkārt, valsts investīciju programmas, tad Eiropas strukturālie fondi, kā arī kopīgi projekti, līgumi ar uzņēmumiem. Pērn, ja nemaldos, mums bija pabeigti 36 līgumi un projekti. Tātad skola ir ļoti aktīva ārējo līdzekļu piesaistīšanā. Mēs piesais­tām finansējumu no visiem avotiem, no kuriem kaut ko varam dabūt.

- Kā tas notiek?

- Reklamējam mūsu iespējas, piedalāmies izstādēs, aicinām pie sevis uzņēmējus. Sadarbojamies ar citiem tehnoloģiju pārneses un tehnoloģiskajiem centriem. Informējam uzņēmējus par to, ko varam izdarīt. Tad komersanti nāk pie mums jau ar konkrētiem uzdevumiem.

Starp citu, nesen veicām nelielu līgumdarbu pēc Šveices firmas pasūtījuma, kas bija saistīts ar finansiālo matemātiku. Jau ir radies tāds uzdevumu loks, kur mēs jau pietiekami labi jūtamies, kur mums jau ir speciālisti.

Pasūtījumus veicam Ventspils Augstskolas Inženierpētniecības centrā, kuru nesen reorganizējām, izveidojot trīs nodaļas: Pielietojamās elektronikas un telekomunikāciju nodaļu, CAD/CAM nodaļu un Matemātiskās modelēšanas nodaļu.

 

Top interneta televīzija

Romass Pauligs, Ventspils Augstskolas Inženierpētniecības centra Elektronikas un telekomunikāciju nodaļas vadītāja vietnieks:

- Katra nodaļa atsevišķi sadarbojas ar uzņēmējiem dažādu komercpakalpojumu sniegšanā, un pasūtījumus izpildām mūsu augstskolā izveidotajā biznesa inkubatorā, kur izvietoti uzņēmumi, kas vispirms inkubējas, pēc tam nostiprinās un, visbeidzot, iziet tirgū paši. Ar saviem piedāvājumiem un idejām viņi vēršas pie mums. Lielākajā daļā no šiem uzņēmumiem darbojas mūsu pašu studenti gan no Informācijas tehnoloģiju, gan arī no Ekonomikas un pārvaldības fakultātes.

Tātad viena daļa ir komercpakalpojumi, kurus mēs varam sniegt gan Kurzemē, gan visā valstī, gan arī ārzemēs. Esam slēguši līgumus arī ar dažiem klientiem Vācijā.

Kas attiecas uz dažāda veida līgumiem un zinātnes sadaļu, tad strādājam arī ar Eiropas projektiem, un viens no pēdējiem, kurā piedalās vairākas Inženierpētniecības centra nodaļas, ir mēģinājums sadarbībā ar "Lattelecom" un "Hanza elektronic" attīstīt interneta televīzijas virzienu.

Pašlaik šis projekts ir akcepta stadijā, pēc tam sekos reālais darbs ar "Lattelecom" un jaunizveidoto Ventspils elektronikas fabriku.

- Ar ko jūs varat palepoties?

- Piemēram, tūristiem, apmeklējot Ventspili un apskatot pili, kuģīti, bānīti, ir iespējas ne tikai iegūt informāciju no gida - cilvēka, bet pa savu mobilo telefonu piezvanīt uz objekta informācijas stendā norādīto tālruņa numuru un atbilstoši izvēlētajai valodai - angļu, latviešu, krievu - uzklausīt stāstījumu par šo objektu. Novitāte šim risinājumam ir tāda, ka jūs izmantojat nevis speciālas iekārtas, līdzīgas kā diktofonus, bet klasisko mobilo telefonu, ko mūsdienās lieto gandrīz vai katrs.

- Kur ņemat idejas progresīviem risinājumiem?

- Mēs neesam gluži ideju ģeneratori, bet vairāk šo ideju realizētāji, pašas idejas nāk no biznesa inkubatora firmām vai arī no jebkuriem ārējiem komercuzņēmumiem. Atnāk pie mums uzņēmējs un prasa - mēs gribētu kaut ko šādu, turklāt bieži diezgan sapņainā veidā formulējot, ko nozīmē kaut ko šādu. Mēs mēģinām ideju gan uzlikt uz papīra, gan arī izpētīt, kādā veidā to ir iespējams realizēt. Uzņēmēju sapņus īsteno Inženierpētniecības centra darbinieki, un nereti šajā darbā tiek iesaistīti arī studenti. Komersantu idejas tālāk tiek attīstītas arī maģistra un bakalaura darbos.

- Cik lieli jūs esat?

- Pašreiz tieši Elektronikas un telekomunikāciju nodaļā esam ne vairāk par desmit. Pagaidām iztiekam tikai ar VeA studentiem, kā arī ar tiem, kas augstskolu ir absolvējuši un mīt šeit pat, Ventspilī. Nu patiesībā dzīvo un strādā arī Latvijā vai ārpus tās, jo pašreiz saziņai robežu nav un dažādu produktu izstrādē var ļoti labi komunicēt ar interneta palīdzību.

- Vai varētu būt tā, ka Latvijā kādreiz izveidojas, piemēram, "Nokia" līdzīgs uzņēmums?

- Tas ir skaists sapnis, arī politiķi kaut ko līdzīgu ir minējuši. Tā ka tas ir pilnīgi iespējams. Bet vai tiešām būs pasaules mēroga uzņēmums, man grūti spriest.

- Cik lielas jums pašiem ir ambīcijas?

- Nu tik lielas, kā politiķi minējuši, jau nu nav. Ja mēs kaut vai tikai Kurzemes reģionā un tālāk Latvijas mērogā pilnvērtīgi varētu sniegt elektronikas un telekomunikācijas konsultāciju pakalpojumus un nodrošināt arī dažādu interesantu projektu realizāciju - tas gan jau būtu reāli tverams tuvāko gadu plāns.

 

Modelējam detaļas, ēkas…

Egils Vītols, Ventspils Augstskolas Inženierpētniecības centra CAD/CAM projektēšanas nodaļas vadītājs:

- CAD ir datorizētā projektēšana un CAM - datorizētā ražošana. Un vēl šajā pašā laukā ietilpst arī inženiertehniskie aprēķini. Ko tad īsti dara mūsu nodaļa? Mēs esam spējīgi sniegt konkrētu iekārtu modelēšanas pakalpojumus, izmantojot modernāko programmatūru, kāda pašreiz pasaulē ir pieejama. Šajā ziņā mūsu kompetence ir pietiekami augstā līmenī un ir arī atbilstošs materiāli tehniskais nodrošinājums. Augsts kompetences līmenis mums ir arī trīs dimensiju (3D) vizualizācijas pakalpojumu sniegšanā, kas nozīmē, ka mēs varam būtiski palīdzēt arhitektiem un projektu attīstītājiem, bet ne tikai viņiem.

- Vai izpildāt arhitektu pasūtījumus?

- Mūsu iespējas ir atkarīgas arī no tendencēm arhitektūrā. Ja dominē vienkāršas formas, tad maketu izgatavotāji nemeklē mūsu pakalpojumus. Bet šobrīd, kad arhitektūrā nāk modē apaļās un brīvās formas, maketu izgatavotājiem ir problēmas: ar tradicionālām metodēm izgatavot konkrēto ēku maketus un modeļus nevar. Taču mums ir tādas tehnoloģijas, ka varam principā jebkādu 3D modeli datorā vizualizēt, varam to arī izdrukāt. Mums ir arī prototipēšanas tehnoloģijas, 3D krāsu printeris - tātad mēs varam izgatavot tādus ēku maketus un detaļu prototipus, kurus nepieciešams pārbaudīt funkcionālā testēšanā. Strādājam arī reklāmas nolūkiem: ja gribas kaut ko virzīt tirgū, tad vajag vispirms apskatīties, kā tas dabā izskatīsies, lai būtu iespējams pieņemt lēmumu.

- Vai pievēršaties arī rūpnieciskajam dizainam?

- Varam arī rūpniecisko dizainu izstrādāt. Un realizēt. Tehnoloģijas mums tikai nāk klāt. Mēs iepērkam arī programmatūru, kas ir īpaši paredzēta dažādu datu, citu sagatavotu failu labošanai. Uzskatu, ka šobrīd varam būt noderīgi praktiski jebkuram uzņēmumam.

- Jums te priekšā, uz galda, stāv Ventspils pils modelis…

- Jā, mēs to izgatavojām, lai parādītu CAD/CAM projektēšanas nodaļas iespējas. Gribējās kaut ko raksturīgu Ventspilij, tāpēc izgatavojām pils maketu. Un arī "Naftas govi". Pašlaik strādājam pie idejas, kā varētu to komercializēt kā suvenīru. Ar autoru, mākslinieku Gļebu Panteļejevu, esmu jau ticies, un esam vienojušies, kā sadarbosimies. Tagad galvenais ir radīt šī suvenīra izmēģinājuma partiju un apskatīties, kas ar "Naftas govi" notiek tirgū. Presformas izgatavošana tādam suvenīram maksā vairākus desmitus tūkstošu. Tāpēc sākumā prototipi jāizveido ar vienkāršākām metodēm.

- Vai uzņēmēji, projektu attīstītāji, arhitekti arī uz jūsu nodaļu nāk ar savām iecerēm?

- Tā lielākoties nav risinājumu meklēšana, bet konkrēti pasūtījumi. Ja ir runa par arhitektūru, tā jau ir konkrēta projekta vizualizācija. Ja tie ir attīstītāju projekti, tad tos ir iespējami labāk jāparāda potenciālajiem pircējiem, klientiem, investoriem - kā tas viss izskatīsies dabā.

Tie paši maketu izgatavotāji - kad netiek galā, kad nevar kādas formas izgatavot ar tradicionālām metodēm, tad mani meklē. Un īstenībā jau palīdzību citur nav kur meklēt.

Man ļoti sāp sirds par nekvalitatīvo Rīgas maketu. Izmantojot modernās tehnoloģijas, to varēja uztaisīt nedaudz dārgāku, bet tomēr kvalitatīvu. Nevis tos koka klucīšus salikt, kas ne pēc kā neizskatās. Tagad paši nezina kur likt, kur glabāt! Un arī reljefs nav ņemts vērā. Rīga nav pilnīgi līdzena, varēja tomēr katru vietu drusciņ nomodelēt...

Bet jau pašos Rīgas maketa izstrādes konkursa nosacījumos faktiski bija izslēgtas iespējas izmantot modernās tehnoloģijas, jo bija rakstīts: visiem objektiem ir jābūt izgatavotiem no koka. Varbūt mazāk nozīmīgas celtnes, detaļas bija lietderīgi izgatavot no koka, piemēram, deviņstāvu mājas. Tām nekādas arhitektoniskas nozīmes tiešām nav. Bet tur, kur Rīgas maketā plānoti jaunie objekti, tur labāk būtu bijis, ja tie būtu izdrukāti tādi, kā reāli izskatās, nevis kaut kādi stilizēti koka būrīši.

- Kāda CAD/CAM projektēšanas nodaļai ir saistība ar VeA?

- Mēs esam VeA strukturvienība un nodarbojamies arī ar apmācību, ne tikai ar 3D modelēšanu, vizualizāciju un projektēšanu. Mēs mācām gan studentus, gan inženierus. Pagājušajā gadā ES projekta ietvaros apmācījām metālapstrādes uzņēmumu inženierus visā Latvijā. Tāpat rīkojam kursus Ventspils Augstskolas vajadzībām, mūsu darbinieki lasa lekcijas, un, protams, ja taps Inženierzinātņu fakultāte, tad no mūsu puses arī būs lielāks ieguldījums gan kursu pasniegšanā, gan praksēs. Studentiem jau visu vajag reāli aptaustīt. Ja augstskolai visas modernās tehnoloģijas ir pieejamas, tad arī studentiem ir lielāks prieks studēt. Mans uzskats: augstskolām ir jābūt ražošanai priekšā, jo studentam ir jāmācās tas, ar ko viņam būs jāstrādā nākotnē. Mums ir lietas un tehnoloģijas, kādu nevienā citā Latvijas augstskolā nav. Un daudz ir atkarīgs arī no veiksmīgas sadarbības ar vietējo pašvaldību, un nav daudz pašvaldību, kuras tik lielu atbalstu sniedz augstskolām kā Ventspils - mūsu centrs ir radies tieši ar pašvaldības atbalstu.

 

Zinātnisko pētījumu pamatā uzņēmēju ieceres

Gaļina Hiļkēviča, Ventspils Augstskolas Inženierpētniecības centra Matemātiskās modelēšanas nodaļas vadītāja:

- Mūsu nodaļa darbojas trīs virzienos: industriālo procesu modelēšanā, ekonomisko un biznesa procesu modelēšanā, finanšu matemātikā. Mums bija un ir pietiekami daudz pasūtījumu katrā no šiem virzieniem.

Atgādināšu, ka Inženierpētniecības centrs ir Informācijas tehnoloģiju fakultātes struktūrvienība. Un lielākā daļa pētnieku līdztekus ir Informācijas tehnoloģiju fakultātes pasniedzēji. Tagad īstenojam projektu par bakalaura studiju programmas modernizēšanu, kura ietvaros speciāli tika izstrādāti jauni priekšmeti visiem virzieniem, kas ir attīstīti Inženierpētniecības centrā. Un tagad mūsu studentiem ir iespēja izvēlēties šos īpašos papildu kursus. Tāds šobrīd ir, piemēram, matemātiskās modelēšanas kurss, kura agrāk nebija, ir arī jauno telekomunikāciju kurss, un mūsu studenti vienlaikus var gan klausīties jaunos kursus, gan arī izstrādāt bakalaura un maģistra darbus, kas saistīti ar visiem Inženierpētniecības centra darbības virzieniem. Protams, studenti var arī piedalīties dažādu pasūtījumu īstenošanā. Arī mūsu pasniedzēji, kuri izpilda šos pasūtījumus, vienlaikus raksta zinātniskos darbus, kas ir tieši saistīti ar šiem pasūtījumiem. Mūsu nodaļa jau ir piedalījusies vairākās starptautiskās konferencēs, kurās prezentējām rezultātus, kas sasniegti, risinot konkrētos praktiskos uzdevumus tieši pēc uzņēmumu pasūtījumiem.

- Un tiešām studenti ir spējīgi izpildīt uzņēmēju pasūtījumus, atrast risinājumus problēmām?

- Parasti pasūtījumu īstenošanā strādā vesela grupa. Doktori vairāk piedāvā risinājumus no matemātikas un fizikas viedokļa, bet studenti vairāk nodarbojas ar programmēšanu.

- Kādi ir šie pasūtījumi?

- Piemēram, mikroautobusu pienākšanas un atiešanas laika grafika optimizēšana, ņemot vērā vairākus ierobežojumus: vadītājs nedrīkst ilgāk par noteikto stundu skaitu vadīt autobusu, ir obligāti vajadzīgi pārtraukumi, ir nepieciešams pusdienas laiks. To visu vajag sakārtot laikā un telpā. Uzdevums, jāatzīst, ir pietiekami sarežģīts. Rezultātā mēs izstrādājām algoritmu, kas optimizē autobusu kustību. Bija arī pasūtījumi par kokapstrādes uzņēmuma darbības optimizāciju, tehniskās analīzes sistēmas izveidi, notikumu atpazīšanas automatizētas sistēmas izveidi.

 

Kādēļ Latvijas uzņēmēji neuzticas pašmāju zinātniekiem?

Nataļja Jarohnoviča, Kurzemes tehnoloģiju pārneses kontaktpunkta vadītāja:

- Mūsu galvenās aktivitātes ir saistītas ar sadarbības veidošanu starp uzņēmējiem un zinātniekiem, cenšamies virzīt VeA zinātniskajās institūcijās izveidotās tehnoloģijas tirgū, meklējam partnerus, piedalāmies izstrādēs. Pašlaik gan ir tā, ka Latvijas uzņēmēji nav īpaši atsaucīgi, un zinātniskajām iestādēm ir diezgan grūti tuvināties komersantiem.

Uzņēmēji neuzticas pašmāju zinātnieku potenciālam un kapacitātei arī tādēļ, ka viņiem vieglāk nopirkt jau gatavu tehnoloģiju ārzemēs. Bet Latvijas zinātnieku potenciāls arvien pieaug, jo gan valsts iegulda daudz līdzekļu, gan arī no Eiropas varam dabūt papildu naudu, lai zinātni attīstītu, izstrādātu jaunas tehnoloģijas, kuras var būt noderīgas jebkura uzņēmuma darbībā.

Sergejs Hiļkevičs:

- Tehnoloģiju pārneses centra galvenais mērķis tiešām ir tuvināt zinātni ražošanai. Inovatīvais bizness ir jaunāko zinātnes un pētniecības rezultātu izmantošana produktos un pakalpojumos. Problēma ir tā, ka jaunās idejas veidojas akadēmiskā vidē: universitātēs, laboratorijās un citur. Bet vieta, kur tās tiek izmantotas, ir gluži cita. Tas ir bizness, biznesa vide. Pāreja, šo ideju virzīšana no akadēmiskās sfēras uz biznesa sfēru, nav tik vienkārša, un tas ir saistīts ar dažādiem faktoriem. Biznesa videi galvenais ir peļņa, akadēmiskai videi peļņa nav noteicošais. Tas ir svarīgs faktors, bet tomēr nav galvenais. Un līdz ar to izveidot sadarbību starp universitāti un biznesu nav vienkārši. Ir nepieciešamas speciālas struktūras, kas ar to nodarbojas: kas organizē seminārus, kur vienas vides cilvēki runā ar citas vides cilvēkiem, piedalās izstādēs, kur augstskolas, tehnoloģiju pārneses centri, līdzīgi kā biznesa struktūras, piedāvā savus produktus un pakalpojumus. Protams, mēs veicinām sadarbību arī izglītībā, piedāvājam dažādus kursus biznesa cilvēkiem, lai palīdzētu viņiem īstenot, teiksim, starptautiskā mārketinga pasākumus. Var teikt, ka Tehnoloģiju pārneses centrs ir ne tikai Inženierpētniecības centra mārketinga struktūra, tā ir struktūra, kas nodarbojas ar ideju apmaiņu starp akadēmisko vidi un biznesa vidi. Tāda, lūk, filozofija.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas