Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
      Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.18/19 (125/126) 2008. gada 30. aprīlis
            

  Nodokļi | Uzņēmējdarbības konkurētspējai

Eiropā kalkulē darbaspēka nodokļu sloga pārcelšanu uz patēriņu
Lidija Dārziņa, "KV"



Briseles otrajā nodokļu forumā (7. un 8.aprīlī) patiesi aplausi skanēja vienreiz, kad bijušais Eiropas Komisijas nodokļu politikas eksperts Mišels Ožans (Michel Aujean) no Francijas izteica atziņu: nodokļu sistēmai jābūt vienkāršākai, viegli saprotamai un vienkārši izpildāmai. Tā, šķiet, ir arī vienīgā doma, kurā valda vienprātība Eiropas Savienības diskusijās par nodokļu reformu.



Daudzos citos ar nodokļiem saistītos jautājumos drīzāk ir tā kā lingvistikā - Eiropas Savienības valstis i runā katra savā valodā, i gribētu savu kārtību te vienā, te otrā nodokļu jomā. Taču priekšlikumi ir, reformas paredzētas, kaut vai tāpēc, ka sistēma, vecajai Eiropai pievienojot duci jaunpienācēju, ir kļuvusi nepārskatāma, bet virsmērķis jeb izaicinājums, kā to dēvē, ir uzturēt ekonomisko attīstību un sociālo labklājību, jo vecās valstis to nekādi nevar atļauties pazaudēt, bet jaunās gaida iestāšanās sapņa piepildījumu - kad mēs dzīvosim tā, kā viņi.

 

Skandināvu modelis - viņiem labs, bet citiem nereāls

Nodokļu sloga samazināšana darbaspēkam ir svarīgākais nodokļu sistēmas jautājums daudzās ES valstīs - forumā atzina Eiropas ekonomikas eksperti. Līdztekus mērķim - palīdzēt Eiropas uzņēmējiem būt konkurētspējīgiem, valdībām nodrošināt budžeta ieņēmumus - ir jāparūpējas arī par labklājību. Tomēr vairāk elitāra, ne praktiski izmantojama varētu būt skandināvu nodokļu sistēmas prezentācija.

Jo, kā izklāstā sacīja Somijas Ekonomiskās pētniecības darba institūta direktors Jāko Kianders (Jaakko Kiander), - augstas nodokļu likmes var būt kaitīgas, taču augsti ienākumi nebūt nav peļama parādība.

Ziemeļvalstis (Somija, Dānija, Zviedrija) ir spējušas apvienot augstu labklājību ar dinamisku ekonomiku un augstu nodarbinātību. Līdzīgi to varētu teikt par Austriju un Nīderlandi. Skandināvu modelis nav viegli kopējams, jo tam ir gara vēsture un speciālas institūcijas - atzina J.Kianders. Turklāt skandināvu modelis var tikt uzskatīts par sistēmu, ko uztur izglītoti cilvēkresursi un darbaspēka līdzdalība efektivitātes paaugstināšanā. Kaut arī nodokļi ir augsti, tie nav deformējoši un ietver arī apdrošināšanas elementus - secina analītiķis. Ziemeļvalstis ir reformējušas uzņēmumu nodokli un kapitāla pieauguma nodokli tā, ka šī sistēma ir konkurētspējīga atvērtā ekonomikā.

Taču, ja nu runā par starpkontinentālu konkurenci, tad skaidrs, ka pat visizcilākajiem eiropiešiem darbību perspektīvu var apgrūtināt nodokļu slogs: Zviedrijā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās apdrošināšanas maksājumu procents no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir gandrīz divreiz augstāks nekā ASV, visās trijās valstīs tas ir augstāks gan salīdzinājumā ar ASV, gan ES vidējo rādītāju. Turklāt ASV arī patēriņa nodokļi ir ievērojami (vairāk nekā divas reizes) zemāki nekā ES labklājības zemēs.

 

Vai pārnest nodokļa slogu no darbaspēka uz patēriņu?

Priekšlikums lūkoties uz patēriņa nodokļa iespējām nav tikai Latvijas iniciatīva. Eiropā kalkulē variantus, iespējamos ieguvumus un zaudējumus. Lai pārliecinoši parādītu darbaspēka cenas pieaugumu, Ķelnes un Oksfordas universitāšu profesors Klements Fjūests (Clement Fuest) pakavējās vecajā Eiropas Savienībā: kopš 1970.gada nodokļu slogs darbaspēkam pieaudzis no 28% līdz vairāk nekā 40% 2005.gadā. Galvenais iemesls kopējās nodokļa masas pieaugumam attiecībā pret IKP ir bijis izdevumu pieaugums sociālajai labklājībai.

Mēģinot rast atbildi uz jautājumu - vai nodokļu slogs jāpārvieto no darbaspēka uz patēriņu -, profesors atgādināja Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī pirms gada sacīto: mums nav jāapliek ar pārmērīgu nodokli darbaspēks, ja sociālais pievienotās vērtības nodoklis ir pozitīvs nodarbinātībai, mums tas ir jāievieš.

K.Fjūests analizēja efektivitāti un taisnīguma aspektus, sagaidāmo izdevīgumu, nodokļus novirzot uz patēriņu, iespējamo ietekmi uz nodarbinātību un iekšzemes kopproduktu, kā arī strādājošo ienākumiem.

Svarīgi apzināties, ka augsti nodokļi darbaspēkam ir svarīgs faktors bezdarba problēmās un zemas kvalifikācijas darbaspēkam. Pēdējā desmitgadē daudzas valdības ir centušās apturēt nodokļu pieaugumu darbaspēkam - atzina K.Fjūests.

OECD, piemēram, tiklab vecajām, kā arī jaunajām dalībvalstīm iesaka vienu un to pašu: palielināt stimulus, kas mazinātu nodokļu slogu darbinieku ienākumiem. Taču tad ir jautājums: no kādiem avotiem kompensēt nodokļu sloga samazināšanu darbaspēkam? Vai ierobežot izdevumus? Iespējami, taču diez vai ar to pietiks - lēš K.Fjūests. Uzlikt augstākus nodokļus ienākumiem no kapitāla? Tad par problēmu varētu kļūt nodokļu bāzes mobilitāte.

Kā plaši izplatītu uzskatu referents akcentēja vienīgo alternatīvu - augstāki nodokļi patēriņam, to skaitā PVN, dabas resursu nodoklim. (Tiesa, vēlāk foruma diskusijā zaļais nodoklis kādā replikā tika nodēvēts par maksājumu birokrātiskiem mērķiem.)

Sagaidāmie ieguvumi, pārvietojot nodokļu slogu uz patēriņu, būtu:

• augstāka nodarbinātība, jo PVN līdztekus darbaspēka ienākumiem daļēji skar arī citus patēriņa finansējuma avotus (piemēram, vecuma pensijas);

• vietējo uzņēmumu (un viņu darbinieku) konkurētspējas palielināšanās;

• mazinātos atkarība no demogrāfiskās situācijas, jo patēriņš izkliedējas līdzīgāk visos cilvēka dzīves posmos nekā darba ienākumi.

Līdztekus ieguvumiem jārēķinās arī ar to, ka:

• augstāks PVN paaugstina cenu līmeni un samazina patēriņu;

• jautājums ir arī par to, vai PVN ir pakļauts nekontrolējamai krāpšanai;

• varētu sagaidīt nelabvēlīgu un nevienmērīgu PVN un citu patēriņa nodokļu ietekmi.

K.Fjūests arī piedāvāja vairāku pētniecības organizāciju atsevišķās valstīs modelētas situācijas un rezultātus.

Vācija

• Eksperiments: sociālās apdrošināšanas maksājumu likme samazināta par vienu procentpunktu, budžetā to kompensējot ar augstāku PVN.

• Ietekme uz nodarbinātību: + 80 000 nodarbināto.

• Ietekme uz IKP: + 0,24%.

Taču pēcreformas gados šie rādītāji samazinās.

Francija

• Eksperiments: PVN paaugstina par vienu procentpunktu, sociālās apdrošināšanas iemaksas gandrīz nemaina.

• Ietekme uz nodarbinātību: + 30 000.

• Ietekme uz IKP: nenozīmīga.

Variants: sociālās apdrošināšanas maksājumus samazina tikai par strādājošajiem ar minimālo algu.

• Ietekme uz nodarbinātību: + 300 000.

• Ietekme uz IKP: + 0,7%.

Dānija

• Eksperiments: strādājošā ienākuma nodokli nemaksā līdz noteiktam līmenim, budžetā to kompensē ar lielāku PVN.

• Ietekme uz nodarbinātību: no - 0,1% līdz + 0,5% (atkarībā no tā, pie kādas algas summas nodokļa likme mainās).

Spānija

• Eksperiments: PVN paaugstina par vienu procentpunktu, samazinot sociālās apdrošināšanas maksājumus.

Ietekme uz nodarbinātību un IKP: nenozīmīga.

 

Nodrošināt darba tirgu

Jebkurā gadījumā visās kalkulācijās par būtiskāko iespējamajās reformās tiek uzskatītas sekas - kādu iespaidu pārmaiņas atstās uz mājsaimniecībām (iegūtie līdzekļi jāpārdala par labu iedzīvotājiem), mazkvalificētu (tātad zemu atalgoto) darbaspēku un uzņēmumu konkurētspēju.

PVN paaugstināšana kompensētu sociālās apdrošināšanas iemaksu pazemināšanu.

Taču ir apzinātas arī šādi pārvietoto līdzekļu pārdales problēmas starp dažādām paaudzēm, proti, PVN paaugstināšana vairāk izdevīguma sniedz jaunākajām paaudzēm - komentēja K.Fjūests. Jo darba mūžs un iespēja pelnīt atšķirībā no patēriņa ir ierobežotāka laikā.

Reforma samazina nodokļu slogu un palielina stimulus strādāt, arī zemāk atalgotos darbos. Vienlaikus ir būtiski sociāli pieskatīt mājsaimniecības, kurās galvenais ienākums ir darba alga. Tāpēc, piemēram, ģimene arī aplūkojama no dažādiem skatpunktiem: vai tā ir tradicionālā, kurā ienākumus veido tikai alga, vai jaukta - kad ģimenē ir gan kāds uzņēmējs, gan strādājošais.

Tiek pieņemts, ka PVN paaugstināšana samazina patēriņu, tas ir spiediens uz cenām, kam būtu jāpazeminās.

K.Fjūests, kurš izklāstā atsaucās uz vairāku autoritatīvu institūciju pētījumiem un analīzi, atzina: PVN paaugstināšana precēm un pakalpojumiem ne vienmēr tikai pozitīvi ietekmē nodarbinātību un IKP. Un arī nodarbinātība un izaugsme varētu nebūt tik liela, kā tiek gaidīts.

Arī ES Nodarbinātības, sociālo lietu un vienādu iespēju komisārs Vladimirs Špidla (Vladimir Špidla) atkārtoti norādīja, ka šajā diskusijā ir svarīgi nodarbinātības uzdevumi. Pārcelt akcentus uz PVN maksājumiem liek arī demogrāfiskā situācija ES, lai panāktu sociālos mērķus. To sasniegšanai nepieciešama arī darbaspēka pārkvalifikācija un tālākizglītība (9,6% ES darbspējīgo iedzīvotāju). Eiropas Savienībā 17% iedzīvotāju ir pirmspensijas vecumā. Lisabonas stratēģija paredz - atjaunot darbā iedzīvotājus, kas dažādu iemeslu dēļ nav darba tirgū, un palielināt darba vietu skaitu. Vēl viena problēma: pašreiz esot skaidrs, ka darba ņēmējs nav motivēts strādāt melno darbu. Komisārs uzskata, ka atšķirība starp darba samaksu uz rokas un sociālo palīdzību ir par mazu, lai cilvēkiem būtu motivācija strādāt. "Ideāla modeļa nav, taču kopīgs virziens arī ir nepieciešams. Jo atšķirības sociālajā drošībā ES valstu iedzīvotājiem ir jāmazina. Tāpēc ir arī jāmodernizē sociālais modelis. To liek darīt gan demogrāfiskie iemesli, gan globalizācijas ietekme."

"Nodokļu sistēma pēdējo 40 gadu laikā ir būtiski mainījusies. Kādreiz tā bija vienkāršāka," atzina Eiropas Arodbiedrību konfederācijas ģenerālsekretārs Džons Monkss (John Monks). K.Fjūests papildināja: "Ja jūs pajautāsiet nejauši satiktam cilvēkam kaut ko par nodokļiem, viņa vienīgais ieteikums būs: padariet nodokļu sistēmu vienkāršāku!"

Pievienotās vērtības nodokļa likme,% 2005.gadā

Valsts

Pamatlikme

Samazinātā

Dānija

25

-

Ungārija

25

5/15

Zviedrija

25

12

Polija

22

7

Somija

22

17

Beļģija

21

6

Īrija

21

13,5

Portugāle

21

5/12

Bulgārija

20

7

Itālija

20

10

Austrija

20

10

Slovēnija

20

8,5

Francija

19,6

5,5

Čehija

19

5

Grieķija

19

9

Nīderlande

19

6

Slovākija

19

-

Igaunija

18

5

Latvija

18

5

Lietuva

18

5/9

Malta

18

5

Lielbritānija

17,5

5

Vācija

16

7

Spānija

16

7

Kipra

15

5

Luksemburga

15

6

Rumānija

9

9

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas