Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
      Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.20 (127) 2008. gada 14. maijs
            

  Eiropas nauda | Jauna institūcija finansējuma apguvei

Eksporta kredītu garantijas – ne ātrāk par janvāri
Mudīte Luksa, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Lai sīkajiem, mazajiem un vidējiem komersantiem nodrošinātu pieeju ES struktūrfondu finansējumam komercdarbības sākšanai un attīstībai ar tādiem finanšu instrumentiem kā aizdevumu galvojumi, paaugstināta riska aizdevumi, riska kapitāla finansējums un eksporta kredītu apdrošināšana un finansēšana, Latvijā tiek radīta jauna institūcija – ieguldījumu fonds. Tas tiek veidots uz pašreizējās SIA "Latvijas Garantiju aģentūra" (LGA) bāzes.

8.aprīļa Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Ekonomikas ministrijas priekšlikums par ieguldījumu fonda ieviesēju Latvijā izvēlēties Eiropas Investīciju fondu (EIF), bet LGA ieguldījumu fonda apsaimniekotāja funkcijas pilnībā pārņemtu pēc trim gadiem.

Tā kā no ieguldījumu fonda darbības ir atkarīgs ES fondu naudas apguves sākums, īpaši saistībā ar uzņēmēju tik ļoti gaidītajām eksporta kredītu garantijām, "Komersanta Vēstnesis" uz sarunu aicināja LGA valdes priekšsēdētāju LITU KALNIŅU.



Ja nav likuma, nav rīcībspējas

- Kāpēc par ieguldījumu fonda pārvaldītāju izvēlējās EIF, ja sākotnēji tika minēts, ka tā būs LGA? Vai aģentūrai pietrūka jaudu un prasmes to uzņemties?

- Apsaimniekojamā naudas summa ir ļoti liela - 200 miljoni eiro. Tādēļ īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apguves lietās Normunds Broks un viņa sekretariāts pauda šaubas, vai LGA tik īsā laikā spēs sākt šo līdzekļu apguvi: radās problēma ar vairākiem juridiskiem aspektiem. Piemēram, ES normatīvie akti pieļauj, ka finanšu instrumentus ES dalībvalstis var ieviest ar holdinga fonda starpniecību. Taču tajā pašā laikā ir stingri noteikts, kas var būt šā fonda pārvaldītājs - EIF, arī jebkura vietējā attiecīgās valsts izvēlēta institūcija, bet - tai ir jābūt apstiprinātai ar likumu. Kā zināms, likumi pie mums top aptuveni gadu, un tas jau bija nozīmīgs šķērslis.

- Taču tas, ka šī Eiropas nauda nāk, bija zināms jau ļoti sen. Vai nevarēja sākt laikus gatavoties?

- Šīs juridiskās nianses izpeldēja tikai pēdējā brīdī. Ekonomikas ministrija (EM) jau bija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas, mūsu skatījumā, šķita pietiekami pamatīgs un paredzēja, ka ieguldījumu fondu apsaimnieko LGA. Taču Finanšu ministrija uzskatīja, ka jābūt atsevišķam likumam par LGA kā holdinga fonda pārvaldītāju.

- Vai tad nebija iespējams izstrādāt un pieņemt šo likumu?

- Acīmredzot Finanšu ministrijā nebija vēlmes to atbalstīt, un var tikai minēt, vai tam par pamatu bija politiski vai kādi citi iemesli. Ilgi arī nebija zināms, kam tieši uzticēt naudas apsaimniekošanu - LGA vai Hipotēku bankai. Izveidojās situācija, ka nebija pietiekamas normatīvās bāzes un arī laika vairs nebija, jo ekonomikas attīstība iet lejup, steidzami vajadzīgs atbalsts eksportētājiem, ātri nepieciešamas arī aizdevumu garantijas, jo pašreizējā atbalsta programma beidzas augustā. Tādējādi kā reālais variants palika EIF, kas var nākt un saimniekot uzreiz.

- Tātad skaidri redzams, ka šā jautājuma risināšana ir stipri iekavēta?

- Protams! Bet kā jau viss mūsu valstī - kur ir lielas naudas, tur rodas arī lielas intereses. Es joprojām nesaprotu, kāpēc LGA netika savlaicīgi dota zaļā gaisma.

 

EIF nāks ar savu pieredzi un dārdzību

- Eiropas nauda mums ir no 2007.gada. Bet Ministru kabineta noteikumu projekts par ieguldījumu fonda uzraudzības padomi ir jāiesniedz līdz šā gada 1.jūlijam. Kad tad tiks atvērts pats fonds, ja līdz 30.decembrim ir jāiesniedz likumprojekts, kurā par fonda apsaimniekotāju tiks noteikta LGA?

- Holdinga fonda apsaimniekošana norisināsies "Jeremy" programmas ietvaros. EIF nāks ar savām procedūrām, savu lielo pieredzi, saviem speciālistiem, sagatavotiem līgumiem, kas adaptēti mūsu situācijai. Strādāsim kopā LGA telpās. Ir izstrādāts veicamo darbību laika grafiks, un pašlaik esam tajā stadijā, kad Ekonomikas ministrijas speciālisti ar EIF pārstāvjiem ik nedēļu spriež par sadarbības veidu, par līgumu, par ekspertiem, kas strādās Latvijā, kā arī par ministrijas un mūsu speciālistu apmācību Luksemburgā. Jūnijā ir paredzēts parakstīt līgumu starp EM un EIF. Tad tiks risināts jautājums, kur atvērt norēķinu kontus. Reālie līgumi ar starpniekiestādēm - bankām, riska kapitāla fondiem - varētu tikt noslēgti decembrī.

- Kad tiks iedarbinātas eksporta garantijas?

- EIF plāno visu palaist vienlaikus, tātad decembrī.

- Uzņēmēji pie atbalsta varētu tikt janvārī?

- Reāli, jā. Garantiju programmu mēs pagarināsim līdz janvārim, jo finanšu līdzekļi to atļauj.

- Esošās programmas nepārtrūks?

- Pārtrūks. Izņemot šo garantiju programmu. Riska kapitāla fondu projekts beidzas augustā. Būs izmaiņas arī garantiju piešķiršanā - tās tiks pārveidotas par portfeļa garantijām, uzņēmējiem pēc tām vairs nebūs jāgriežas LGA, bet viss jākārto bankās uz vietas.

- Pašlaik, šķiet, varat lieki nesaspringt, jo visu saistībā ar ieguldījumu fondu izdarīs EIF?

- Tā nav. Mums sadarbībā ar EIF ir jāiegulda ļoti liels darbs, jo viņi nepārzina vietējo situāciju. Sarunas ar bankām un fondiem esam sākuši mēs, jo LGA ir atpazīstamība. Mēs visur būsim blakus. Nav zināms, cik cilvēku no EIF šeit pastāvīgi strādās, varbūt tikai divi, bet pārējie ieradīsies no Luksemburgas, kad būs tāda vajadzība.

- Cik šis pakalpojums izmaksās? Ir noteikts, ka atbalstāmās ieguldījumu fonda izmaksas gadā nevar pārsniegt vidēji 1,08 procentus no apsaimniekojamo līdzekļu apjoma.

- Varētu būt vairāk nekā miljons eiro. Tomēr EIF uzstādījums ir tāds, ka viņi šurp nebrauc pelnīt, tiks segtas tikai darba izmaksas - ceļa un uzturēšanās izdevumi, algas, kas, protams, ir augstākas nekā vietējiem speciālistiem un tiek rēķinātas pēc stundas likmēm. EIF ir jāiesniedz Ekonomikas ministrijā biznesa plāns, kurā tiks aprēķināts, kāda atdeve būs viņu darbībai šajos trijos gados. Tas nozīmē, ka gadā ir vismaz desmitkārtīgi jānopelna, lai administratīvie izdevumi neaizietu mīnusos. Protams, tas nav lēts pakalpojums, bet tik liela pieredze kā EIF nav nevienam citam.

- Kā rīkojas mūsu kaimiņi?

- Igauņiem, aģentūrai "Kredeks", kas apkalpo arī kredītu garantijas, pirms kāda laika arī bija kapitāla problēmas, ko, cik zinu, viņi nākamajā periodā arī plāno risināt ar struktūrfodiem, bet neveidojot holdinga fondu. Lietuvā Eiropas naudas apgūšanai gatavojas ieviest līdzīgu sadarbības modeli ar EIF, un arī viņi risina pārrunas par līgumu slēgšanu. Bet eksporta kredīta garantijas tur apkalpo privāta apdrošināšanas kompānija, kas darbojas valsts uzdevumā.

- Bet abās šajās valstīs eksporta garantijā jau ir piešķirta valsts budžeta nauda un šis mehānisms jau darbojas?

- Jā, atšķirībā no mums, kur finansējumu nevarēja atrast vairāku gadu garumā.

 

Fonds ir ilgtermiņa projekts

- Kā gatavosities fonda pārvaldības pieņemšanai? Būs vajadzīgi jauni darbinieki?

- Nē, jo mūsu speciālisti atbrīvosies no jau esošajām programmām un maksimāli iesaistīsim visus jau strādājošos. Jau tagad trīs no mūsu desmit darbiniekiem pastāvīgi būs nodarbināti ar EIF cilvēkiem. Strādāsim, lai procedūras pakāpeniski pārņemtu un ieviestu, radītu šo sistēmu šeit. Īstenībā holdinga fonda ideja ir ļoti laba: tas ir valsts ilgtermiņa projekts. Nebūs tā, ka 2015.gadā pienāks Eiropas naudas apguves beigas un tad tiks slēgts arī mūsu fonds. Nauda ieguldījumu fondā taču paliks, tā tiks akumulēta arvien no jauna, un atšķirība būs tikai tā, ka mūsu valdība pati lems, kādās programmās tā tiks ieguldīta. Iespējams, ka zināma daļa no šiem 200 miljoniem būs zaudēta, jo kaut kādus zaudējumus, protams, nesīs riska kapitāla fondi un eksporta kredītu garantijas. Savukārt faktiski nemaz zaudējumu nerada kredītgarantijas. Cik daudz naudas atgriezīsies fondā, ir atkarīgs no tā, cik pretimnākošas uzņēmējiem un ar cik lielu riska slodzi būs atbalsta programmas. Arī par to pašlaik lemj EM un EIF. Izejot no EM nostādnēm, EIF strukturēs atbalsta instrumentus. Domāju, ka stratēģiski ir ļoti pareizi, ka valdība izvēlējusies šādu ieguldījumu fonda modeli. Tas nodrošinās lielāku vienotību valsts atbalsta sniegšanā un ļaus daudz elastīgāk rīkoties ar atbalsta programmu finansēšanu, jo nebūs nepieciešams pat mazākās izmaiņas programmās saskaņot ar Eiropas Komisiju, kā tas bija iepriekš.

- Kā pašlaik veicas ar aizdevumu garantiju izsniegšanu?

- Bankām tagad ir problēmas, kur likt finanses, jo tirgi ir kļuvuši riskanti. Pašlaik ļoti aug pieprasījums pēc valsts garantijām, jo bankas kredītu izsniegšanu vērtē daudz piesardzīgāk, meklē papildu nodrošinājumus. Senāk kredītiestādes jutās komfortabli, ja uzņēmējs kā aizdevuma papildu nodrošinājumu piedāvāja savu nekustamo īpašumu, bet šobrīd tās labprātāk izvēlas valsts atbalsta garantijas. Agrāk domājām - kāda jēga ir mūsu garantijai, ja banka apķīlā uzņēmēju no galvas līdz kājām. Pašlaik situācija ir ievērojami mainījusies. Arī cilvēki kļuvuši izglītotāki, zina, ka šādas garantijas pastāv, vēlas tās izmantot un vairs nav ar mieru vēl līdztekus dot ķīlā, piemēram, savu dzīvokli. Ir noteikts, ka ķīlas ienākumu sadalē LGA nepretendē uz uzņēmēja privāto īpašumu. Ja banka pārdod komercīpašumu un atgūtās naudas nepietiek, tad kredītiestāde vēršas pie mums. Ja zaudējumus nespēj nosegt arī mūsu garantijas, banka pati vēršas pret parādnieka privātīpašumu. Ir loģiski, ka bankas nevēlas zaudēt ne santīma. Vēlos uzsvērt, ka valsts atbalsta garantija nenozīmē to, ka drīkst parādu neatdot. LGA palīdz iegūt aizdevumu, un tas ir viss. Šobrīd izsniegto garantiju apjoms jau tuvojas 20 miljoniem, līgumi ir parakstīti 17 miljonu vērtībā. No vienas puses, ir sakritība, ka tik strauji izmainījušies tirgus apstākļi, samazinoties nekustamo īpašumu vērtībai, bet, no otras puses, paši esam ļoti daudz darījuši, lai komersantus izglītotu aizdevumu garantiju lietās. Ir prieks, ka kārtējā tikšanās reizē, piemēram, Liepājā, klausītāji uzdeva jautājumus ar lielu izpratni. Šeit liels nopelns ir arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, kas par valsts atbalsta iespējām rīko seminārus visā valstī. Ir jāņem vērā, ka vecajās Eiropas valstīs uz aizdevuma garantijām ir iestaigāta taciņa četrdesmit gadu garumā, bet pie mums garantijas pastāv tikai četrus gadus.

 

 



EIF PRIEKŠROCĪBAS
• Ievērojama pieredze, ieviešot finanšu instrumentus, veidojot un apsaimniekojot ieguldījumu fondus ES valstīs (Velsa, Rumānija, Grieķija, Lietuva).

• EIF pieder Eiropas Komisijai, Eiropas Investīciju bankai un vairākām ES dalībvalstu finanšu institūcijām.

• EIF kā ieguldījumu fondu apsaimniekotāju var piesaistīt visam 2007.–2013.gada plānošanas periodam vai īsākam termiņam. Pēc līgumā ar EIF noteiktā laika par ieguldījumu fonda apsaimniekotāju kļūtu saskaņā ar regulas prasību īpašā likumā noteikta nacionālā finanšu institūcija – LGA.

Avots: Ekonomikas ministrijas informācija

 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas