Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
      Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.20 (127) 2008. gada 14. maijs
            

  Inovācijas lietas | Izmantotās un neizmantotās iespējas

Durvis atvērtas. Kā trūkst?
Mudīte Luksa, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
   

Pirmais, ko sastopam "Ideju viesnīcā" jeb Rēzeknes Augstskolas Inovāciju centrā (RAI), ir jauns uzņēmējs Vladimirs Ņesterovs, kurš šeit juridisko konsultāciju centrā nācis pēc padoma līgumu slēgšanas lietās. Viņš priecīgi stāsta, ka palīdzību arī saņēmis, un ir pārliecināts, ka viņa uzņēmumam, kas specializējies veidņu izmēģināšanā, ir lielas perspektīvas. Centrs tika atklāts pagājušā gada nogalē Ekonomikas ministrijas Inovāciju centru un biznesa inkubatoru attīstības programmas ietvaros, apgūstot 200 000 latu finansējumu.



Pievilcīgā "Ideju viesnīca"

Ēkas augšstāvos kūsā studentu kopmītņu dzīve, bet pirmajā stāvā iekārtots Inovāciju centrs - tehnoloģiskais inkubators, kurā pašlaik savu attīstību uz priekšu virza pieci uzņēmumi. Tādēļ tas ikdienā tiek dēvēts par Ideju viesnīcu, kas patiešām ļoti precīzi apzīmē iestādījuma misiju - veicināt inovatīvu un augstas pievienotās vērtības produktu radīšanu un ieviešanu ražošanā. Telpas ir skaistas un plašas, pie katra kabineta, ja tajā pašlaik strādā cilvēki, iedegas pa krāsainam gaismas vairogam. Centra direktors Māris Igavens uzsver, ka Inovāciju centra interjeram ir jābūt ne vien modernam un estētiski pievilcīgam, bet arī pildītam ar ideju, jo tas darbojas kā magnēts, pievelkot radošus cilvēkus, vilinot radīt jaunas, tirgū pieprasītas lietas.

"Tas ir tieši tas, kas mūsu valstī ir vajadzīgs, un mēs bijām ļoti priecīgi un ambiciozi par šo šauro specializāciju, bet tādēļ mums uzņēmumu nav tik daudz," stāsta M.Igavens. "Vairāk par iespējām iekļūt inkubatorā interesējas tieši pakalpojumu sfēras uzņēmumi, bet tie neatbilst RAI darbības nosacījumiem. Inkubatora uzņēmumi galvenokārt nodarbojas ar ēku, ceļu, inženierkomunikāciju un telpu dizaina projektēšanu. Viens ir IT uzņēmums un vēl viens - mūsu pašu veidots uzņēmums, kas specializējies jaunu produktu attīstībā. Īstenībā tas ir unikāls visā Baltijā: SIA "ProMold" sniedz pakalpojumus prototipu jeb paraugmodeļu konstruēšanā, izstrādē un, ja nepieciešams, tālākajā posmā - presformu izgatavošanā. Tas jau ir tiešs ceļš, lai detaļu sāktu ražot masveidā. Tātad šī firma palīdz tiem, kas vēlas attīstīt jaunus produktus. Viņu klienti ir citi ražotāji."

Tā kā Inovāciju centra uzdevums ir arī nodrošināt inženiertehnoloģiju nozari Latgalē ar infrastruktūru jaunu uzņēmumu veidošanai, ar to nešķirami ir saistīta citas organizācijas - biedrības "Latgales aparātbūves tehnoloģiskais centrs" - apsaimniekotā Jaunu produktu attīstības laboratorija vairāk nekā 700 kvadrātmetru platībā.

 

Modelis no plastmasas

"Šo ēku uzbūvējām 2006.gadā," stāsta M.Igavens. "Iekārtas paredzētas jaunu produktu attīstības laboratorijai. Mēs uzrakstījām projektu un par tā finansējumu iegādājāmies ļoti labas ātrās prototipēšanas iekārtas no Šveices un ASV ražotājiem, lai palīdzētu uzņēmējiem attīstīt jaunus produktus. Tas ir komplekss - gan datori, gan programmas, gan iekārtas, tostarp arī metālapstrādes iekārtas."

Viņš spriež, ka pasaulē produktu dzīves cikls samazinās: tie ļoti ātri ieiet tirgū, paliek tur neilgu laiku un ātri no tā pazūd. "Kā bija senāk - ja tirgū parādījās telefona aparāts, tad šis modelis bija aktuāls gadus desmit, tāpat arī auto. Tagad modeļi mainās ātri, tiem vajadzīgas arvien jaunas detaļas, un uzņēmējiem jāprot šos produktus ļoti ātri izstrādāt. Jaunu produktu attīstības laboratorijā mēs šo iespēju uzņēmējam dodam, un tas ir viens no pakalpojumiem, ko saviem klientiem sniedz Inovāciju centrs.

Jā, pats grūtākais ir tikt līdz prototipam, jo šis posms nes tikai izdevumus. Tad, lūk, mums ir tehnoloģija, kā to var izgatavot ļoti ātri - vienā vai divās dienās. No sākuma inženieri prototipu uzkonstruē programmā, tad ir iekārta, kas pa taisno no datora detaļu ar tādu kā plastmasas matiņu kārtu kārtām uzaudzē precīzi atbilstošu zīmējumam. Turklāt šī detaļa ir funkcionāla, spēj izturēt gandrīz tikpat lielu slodzi (70-80 procentu), kā būtu vajadzīgs realitātē.

Latvijā ir elektroniķi, kas izgudro nelielas, ļoti interesantas mērierīces, kurām korpusu ar ekrānu podziņām varam izgatavot mūsu laboratorijā. Šādu izstrādājumu jau var vest uz izstādi, prezentēt iespējamam investoram, un tas būs noderīgs arī tad, ja nākamais uzņēmējs būs nolēmis iesniegt biznesa plānu ALTUM vai savu jauno produktu piedāvāt kādam lielam piegādātājam."

 

Rindas aiz durvīm nav

Droši vien tagad atradīsies ne viens vien inovators, kam Rēzeknē piedāvātās iespējas būs pirmā dzirdēšana. Cik daudz Latgales pusē ir tādu esošo vai topošo uzņēmumu, kuri vēlas kļūt par jaunu produktu ražotājiem?

Māris saka: "Attīstās. Daudzas idejas ir attīstības stadijā. Bet līdz uzņēmumiem to autori vēl nav nonākuši. Šogad ir plāns uzņemt astoņas firmas, un to noteikti izpildīsim. Ideju viesnīcā ir kandidāti, kas raksta jautājumus, pilda dokumentāciju. Bet no nākamā gada šeit vēl plānojam uzņemt piecus dalībniekus, un ir doma izveidot arī biznesa inkubatoru. Līdz ar to pavērsies plašāka darbības joma, pretendēsim atkal uz inkubatoru programmu līdz 2013.gadam un būsim gan inovāciju centrs, gan biznesa inkubators. Tad atbalstāmās nozares paplašināsies un uzņēmumu skaits noteikti pieaugs."

Jāteic atklāti - pašlaik konkurence par iekļūšanu RAI nav liela. Un var nojaust, ka centra apsaimniekotāji par to ir zināmā mērā vīlušies. Ir jādomā par to, kā mainījusies situācija: pirms dažiem gadiem cilvēki žēlojās, ka nav nekādu iespēju īstenot savas idejas, veidot uzņēmumus, jo nav nekādas valsts pretimnākšanas. Tagad ir skaistas telpas, kuras gandrīz bez maksas (pirmajā gadā jāsedz tikai 20% izmaksu) var izmantot savam birojam un darbam ar datoriem, ir plaša laboratorija, kurā idejas materializēt, bet gribētāju necik daudz nav.

Varbūt nākamie patstāvīgie ražotāji meklējami lielajos uzņēmumos? Piemēram, no tā paša "Rebir"?

Bet centra direktors konstatē: ""Rebir" ir palikušas tikai sirmas galvas, jo deviņdesmito gadu sākumā pilsētā radās ļoti daudz jaunu uzņēmumu, kas atdalījās no lielās ražotnes, un to vadītāji ir bijušie "Rebir" speciālisti. Piemēram, "Nook, Ltd.", "A&C Elektronic Baltic", "Paritāte" un citi. Varbūt tagad no "Nook" kāds vēlēsies aiziet un sāksies jauns loks."

 

Labākais - augstskola

Tad neatliek nekas cits, kā vērties augstskolas virzienā - vai no turienes nevarētu rasties kāds jauns cilvēks ar tikpat mirdzošām acīm kā raksta sākumā minētajam Vladimiram.

Tam piekrīt arī Māris, kurš līdztekus ir arī augstskolas pasniedzējs: "Jaunu talantu audzēšanā, protams, liels nopelns ir augstskolai, jo tur jau pirmajos kursos saskatām zinātkārus un aktīvus studentus, no kuriem nākotnē varētu rasties lietaskoki. Kopš pērnā gada Rēzeknē sagatavo inženierus mehatroniķus (datorizēto darbgaldu inženierus), gadu iepriekš uzņēma būvinženierus. Manuprāt, ļoti pieprasīta un noderīga būtu mācību programma tieši saistībā ar presformu ražošanu. Tā, protams, ir ļoti dārga, bet varbūt ar valsts atbalstu tas, iespējams, izdotos. Tā varētu būt šaura, bet pieprasīta specializācija."

Arī Rēzeknes Augstskolas Ekonomikas fakultātes docents inovācijas lietu eksperts Sergejs Boļšakovs "Komersanta Vēstnesim" pauž gandarījumu, ka studentos pašlaik jūtama ļoti liela un nopietna interese par šo sfēru. Viņš ir pārliecināts: ne viens vien no viņiem pēc dažiem gadiem varētu būt Inovāciju centra dalībnieks.

"Allaž saku: augstskola ir labākais projekts Rēzeknē. Tas ir arī veids, kā pilsētai iziet starptautiskā arēnā, jo studenti piedalās starptautiskās programmās, pasniedzēji dažādos semināros un konferencēs tiekas ar saviem ārvalstu kolēģiem, rodas plašākas vēsmas, plašāks skatījums. Augstskola sniedz arī iespēju piesaistīt pilsētai globālos resursus saistībā gan ar studentu praksi, gan stažēšanos ārzemēs. Uzņēmīgākie vecāko kursu studenti uz slodzi vai pusslodzi kaut kur jau strādā un gūst papildu pieredzi. Ja cilvēks nav aktīvs un gaida, ka viņam visu pienesīs klāt, tad nekā nebūs. Aktīvajiem studentiem šeit ir lielākas iespējas nekā Rīgā," tā M.Igavens. Viņš gan arī norāda, ka savā uzmanības lokā iekļauj katru jaunas, vērtīgas idejas autoru, kuram "pietrūkst kādu apstākļu, lai tās īstenotu" un pamazām to bīda uz biznesa pusi.

Tomēr Māris vienlaikus atzīst: "Nedomāju, ka Rēzeknē attīstīsies ļoti vērienīgas un nozīmīgas tehnoloģiskās novitātes, drīzāk saskatu potenciālu radošo industriju laukā - Latgalē ir pietiekami daudz mākslinieku un amatnieku, kurus varētu rosināt kļūt par jaunu produktu pieteicējiem. Viņi paši tam nav īsti motivēti, nezinu nevienu Latgales podnieku, kas būtu ieinteresēts ražot tipveida produkciju. Tomēr, piemēram, ja atrastos biznesa virzienā domājošs aktīvs cilvēks, kas piesaistītu profesionālus konsultantus, tad viņi saistībā ar būvniecību, tehnisko projektu izstrādi, interjera iekārtošanu varētu ieteikt kādas jaunas idejas, teiksim, par jaunu flīžu veidu, virtuves vai vannasistabas piederumiem, linu aizkariem, spoguļu rāmjiem un citiem interjera izstrādājumiem. Manuprāt, tā ir arī visas Latvijas nākotne, jo mums neizdosies izkonkurēt Ķīnu ražošanas lētuma ziņā. Mums jāpārsteidz vecā Eiropa ar jauniem kultūras produktiem."

Galu galā nonākam pie secinājuma par vēl vienu ar inovāciju saistītu faktoru - cilvēku rīcībspēju. "Nav rīcībspējas. To vajag no mazotnes ieaudzināt. Tādēļ Rēzeknē būs laba lieta - jauniešu interešu centrs. Tur bērni varēs atraisīt savu iniciatīvu, darboties gribu."

No malas raugoties un salīdzinot Rēzekni ar citām vietām, piemēram, Ventspili, iznirst vēl viens faktors - vājā savstarpējas ieinteresētības un reālas sadarbības saikne starp RAI, pašvaldību un augstskolu, iespējams, arī attālinātība no uzņēmējiem, varbūt izņemot tos, kas ir Latgales aparātbūves tehnoloģiskā centra biedri.

Un tomēr viss iet uz priekšu. Kā saka Māris: "Process nav vienkāršs, bet es redzu, kā viss savelkas kopā tajā ideju viesnīcā, kā uzņēmēju savstarpējos kontaktos parādās arī jaunas idejas. Tur ir tāda radoša aura."

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas