Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
      Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.21 (128) 2008. gada 21. maijs
            

  Biznesa vide | Cenu diktāts citviet pasaulē ir liels grēks

Patērētāju optimisms ļauj atslābt konkurencei
AIGA PELANE, INGUNA UKENĀBELE, BNS – speciāli "Komersanta Vēstnesim"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Cik daudz procentu no straujā pēdējo gadu cenu kāpuma Latvijā būtu pierakstāms nepietiekamai konkurencei atsevišķās tautsaimniecības nozarēs – datu nav. Taču eksperti norāda, ka šis faktors ir bijis viens no svarīgākajiem, kas ļāvis atsevišķu nozaru uzņēmējiem par saražotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem cenas pacelt neadekvāti augstā līmenī.



Taču vienlaikus arī tiek norādīts, ka lielā mērā tieši pircēju optimisms bijis tas, kas ļāvis uzņēmējiem ilgu laiku gūt lielu peļņu, īpaši pat necenšoties konkurēt ar labāku piedāvājumu un lētāku cenu. Pietika visiem, un savstarpējai konkurencei nebija īpašas nozīmes, jo uzņēmēji dzīvoja finansiāli labi nodrošinātā tirgū. "Pircēji bija optimistiski, un cenas varēja palielināt. Būtiskais cenu kāpums ikdienas precēm pērnā gada otrajā pusē var liecināt, ka šajā sektorā ir pamats domāt par nepietiekamu konkurenci," uzskata Hansabankas ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Ekonomiste Raita Karnīte piebilst: "Lai arī rodas iespaids, ka beidzot samazinās naudas apjoms ekonomikā, tomēr pārliecinošu datu, ka tā patiesi notiek, nav. Tāpat ieplūst Eiropas Savienības nauda, tiek piešķirti patēriņa kredīti." Viņa norāda, ka tikai pēc tam, kad beigsies nekontrolēts līdzekļu ieplūdums ekonomikā, visobjektīvāk arī varēs noteikt - kurās nozarēs ar konkurenci viss kārtībā, bet kurās tā ir nepietiekama.

Konkurence ir viens no priekšnosacījumiem, lai pircējs pēc iespējas augstākas kvalitātes preces un pakalpojumus spētu iegādāties par iespējami zemāku cenu. Šo situāciju gan ietekmē tas, cik tirgū ir sarūmējušies spēlētāji - uzņēmumi -, cik tie ir aktīvi, lai piesaistītu klientu. Jo tirgū ir mazāk uzņēmumu, jo lielākas iespējas vienoties par tirgus sadali un diktēt cenas pircējiem, jo īpaši tad, ja izvēles nav. Latvijā ir ne viena vien nozare, kur ir neliels skaits uzņēmumu, un tas rada papildu bažas par nepietiekamu konkurenci un pat cenu diktātu.

 

Kuri ir lielākie grēkāži?

Valsts institūcijas par problēmu nozarēm izsakās piesardzīgi un min, ka sākts apjomīgs pētījums par konkurences situāciju aptuveni 20 nozarēs. Pēc datu izvērtēšanas varēšot runāt par grēkāžiem. Tiek solīts, ka pētījums būs gatavs šā gada beigās.

Pirmās nozares, pie kuru izvērtēšanas jau tagad ķērusies klāt Konkurences padome, ir būvniecība, tai skaitā ceļu un inženiertehnisko būvju būvnieki, kā arī farmācija.

Kā viens no lielākajiem sāpju bērniem jau ilgāku laiku tiek minēta mazumtirdzniecība. Šeit ir mēģinājumi situāciju labot ar Konkurences likuma grozījumiem, kuru pieņemšana ilga gandrīz divus gadus, pret to aktīvi iestājās virkne tirgotāju, tai skaitā arī lielākie Latvijas mazumtirdzniecības tīkli: "Rimi" un "Maxima". Tagad likums ļaus par dominējošiem uzskatīt un sodīt ne tikai tos uzņēmumus, kas ieņem vismaz 40% no tirgus un ļaunprātīgi to izmanto, bet arī tos, kuri spēj kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci tirgū. Savukārt mazumtirdzniecībā par dominējošu uzskatīs arī stāvokli, ja uzņēmums var uzspiest piegādātājiem netaisnīgus un nepamatotus nosacījumus vai maksājumus. Konkurences likuma izmaiņas stāsies spēkā šā gada 1.oktobrī.

Eksperti iespējamo problēmnozaru sarakstu vēl papildina ar degvielas tirgotājiem. Par pietiekamu konkurenci ir grūti runāt arī energosektorā - gāzes, siltuma un elektrības ražotāju un piegādātāju pulciņš Latvijā ir neliels, un cenas apstiprina sabiedrisko pakalpojumu regulators. Cenu kāpums, atsaucoties uz pasaules tirgus situāciju, pēdējā gada laikā Latvijā ir bijis īpaši nežēlīgs. "Uzskatāmi parādās, kā roka roku mazgā. Uzņēmēji teju vai vienmēr saņem to, ko prasījuši," uzsver R.Karnīte.

 

Mazā Latvija

Latvija ir mazs un ļoti atvērts tirgus, un tas tiek minēts arī kā viens no galvenajiem faktoriem, kas nevilina lielos uzņēmējus veikt būtiskus ieguldījumus tajās nozarēs, kas ar produkciju un pakalpojumiem nodrošina iekšējo patēriņu.

Taču Latvijā ir virkne nozaru, kas apliecina pretējo, - arī mazs tirgus var būt interesants. Piemēram, Latvijā neviens nekurn par konkurences trūkumu komercbanku sektorā, un, lai arī liela daļa no pakalpojumiem tiek sniegti arī nerezidentiem, tomēr vairāk nekā 20 banku stīvēšanās par Latvijas iedzīvotāju maciņiem joprojām ir aktīva.

Piemērs, ko mazā tirgū var panākt ar papildu konkurences radīšanu, ir mobilo sakaru operatori. Kaut arī joprojām lauvas daļa no mobilo sakaru pakalpojumu tirgus pieder "Latvijas Mobilajam telefonam" un "Tele2", mazāko konkurentu - "Bite Latvija" un "Telekom Baltija" (preču zīme "Triatel") - parādīšanās mobilo tīklu operatoru saimē, pēc Konkurences padomes domām, situāciju ir uzlabojusi. LMT un "Tele2" pakalpojumu pamattarifi gan nav pārāk būtiski mainījušies, tomēr ir paplašinājušās atlaižu programmas, iezīmējusies izteikta cīņa par korporatīvajiem klientiem un priekšapmaksas karšu lietotājiem.

Jauna elpa ir parādījusies arī elektroenerģijas tirgū. Līdz ar robežu atvēršanu enerģijai pirmos piecus klientus Latvijā ir ieguvis Igaunijas "Eesti Energia" meitasuzņēmums "E.Energia". Tajā skaitā izmēģinājuma projektu ar igauņu piegādātāju uzsāk liels uzņēmums - "Valmieras stikla šķiedrai" no jūnija "Eesti Energia" nodrošinās 10% stikla šķiedras ražotnēm nepieciešamā elektroenerģijas apjoma. Ja sadarbība būs veiksmīga, enerģijas iepirkums no Igaunijas uzņēmuma varētu palielināties. Par labu kaimiņvalsts enerģijas uzņēmumam "Valmieras stikla šķiedra" esot izšķīrusies izdevīgāku tarifu dēļ.

"Eesti Energia" gan jau ir paspējusi pasūdzēties, ka tās biznesam Latvijā un Lietuvā tiek likti šķēršļi un ierobežota konkurence, jo alternatīvajiem enerģijas piegādātājiem tiek uzliktas augstākas nodevas vai ieviesti citi neizdevīgāki nosacījumi. Tiesā gan igauņu uzņēmums vēl nevērsīsies.

 

Pārkāpumi Baltijā

Šogad Latvijas Konkurences padome par smagākiem Konkurences likuma pārkāpumiem jau ir sodījusi četrus uzņēmumus: SIA "Apgāds Zvaigzne ABC", SIA "AV&D", SIA "Latvijas propāna gāze" un VAS "Latvijas dzelzceļš". Uzņēmumiem par smagākiem likuma pārkāpumiem nācies šķirties vidēji no teju divas reizes lielākas summas nekā pērn. 2008.gadā vidējais soda apjoms vienam nopietnam pārkāpējam bija gandrīz 33 tūkstoši latu, pērn nedaudz mazāk kā 15 tūkstoši latu.

Kopumā šogad sodu jau saņēmuši 10 uzņēmēji, no tiem par pārkāpumiem saņemti 184 tūkstoši latu. Sodu apjoms strauji tuvojas pērn visa gada laikā saņemtajam sodu lielumam - 224 tūkstošiem latu. Pērn par dažādiem pārkāpumiem Konkurences padome sodīja 21 uzņēmumu, tai skaitā divas reizes sodu saņēma SIA "Euroaptieka".

Patlaban gan visskaļāk Konkurences padomes vārds ir izskanējis strīdā ar Satiksmes ministriju par lidostas "Rīga" piemērojamām atlaidēm aviosabiedrībām atkarībā no to pārvadāto pasažieru skaita. Padome uzskata, ka šādas atlaides ir diskriminējošas pret mazākiem tirgus dalībniekiem un neatbilst Eiropas Savienības nostājai. Šo strīdu līdz galam, visdrīzāk, izšķirs tiesa.

Tostarp konkurences uzraugu lēmumus ne reizi vien pārsūdz. Vistuvāk skaidrībai atrodas, proti, gandrīz visus pārsūdzības lokus teju jau ir izgājuši, par neatļautu vienošanos apsūdzētie 11 Latvijas olu ražotāji. Konkurences padome ir uzlikusi naudas sodus "Balticovo", "Madonai", "Sidgundai 2" un citiem vietējo olu ražotājiem par to, ka kopš 2002.gada vidus tie bija saskaņojuši cenas. Visas tiesu instances olu ražotāju sūdzības ir noraidījušas, un tagad tiem atlikusi pēdējā iespēja - vērsties Augstākajā tiesā.

Uz līdz šim skaļāko lietu Baltijas valstīs pretendē Lietuvas Konkurences padome, kura februārī piesprieda pusmiljona latu sodu valsts lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem par karteļa veidošanu un apmainīšanos ar konfidenciālu informāciju, lai uzturētu mākslīgi augstas cenas. Zem sitiena nonāca tirgus līderi: "Pieno žvaigždės", "Žemaitijos pienas", "Rokiškio suris" un "Marijampoles pieno konservai". Turklāt Lietuvas piena pārstrādātāju nedienas ar Konkurences padomi varētu arī nebeigties, jo tagad Lietuvā ir uzvirmojušas runas, ka uzņēmumi vienojas pazemināt piena iepirkuma cenas no zemniekiem. To konkurences uzraugiem pārbaudīt ir uzdevis premjers.

Jautājums par aizdomīgi zemām piena iepirkuma cenām ir saasinājies arī Latvijā. Tomēr Konkurences padome pagaidām nesaskata iespējamu piena pārstrādātāju vienošanos. Pēc padomes vērtējuma, drīzāk problēma meklējama tajā, ka zemnieku saimniecības nav pietiekami kooperējušās, nozare ir sadrumstalota un tādēļ zemnieki nespēj līdzvērtīgi runāt ar piena iepircējiem.

 

Eiropā - milžu cīņas

Eiropas konkurences uzraugi var lepoties ar sasniegumiem, bet goda vietā būtu liekama Eiropas Savienības stīvēšanās ar IT milzi "Microsoft". Līdz šim neviens tik uzstājīgi nebija metis acīs "Microsoft" negodprātīgo rīcību, izmantojot stāvokli tirgū, un piespriedis ASV lepnumam maksāt tik lielas soda naudas.

Strīds sākās 2004.gadā, kad Eiropas Komisija tam piesprieda 497 miljonu eiro (349 miljonu latu) naudas sodu par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu.

Šogad "Microsoft" no Eiropas izpelnījās vēl lielāku sodu - 899 miljonus eiro (631 miljonu latu). Izrādās, kaut arī tagad "Microsoft" konkurentiem vairs nav liedzis tehnisko informāciju par to serveru vienkāršāku saslēgšanu ar datoriem, kuri strādā ar "Windows", tomēr par to ir pieprasīta neadekvāti augsta maksa.

Eiropā sodu - vairāk nekā 800 miljonu eiro (560 miljonu latu) - ir nācies maksāt arī astoņiem vitamīnu ražošanas uzņēmumiem par dalību kartelī. 90 miljonu eiro (63 miljonus latu) sodu saņēma arī Vācijas autoražotājs "Volkswagen" par to, ka uzņēmums aizliedza tā Itālijas izplatītājiem pieņemt pasūtījumus no Vācijas un Austrijas klientiem, kuru zemēs "Volkswagen" cenas bija augstākas.

 

Patērētāji sardzē

Kamēr Eiropā godprātīgas konkurences sardzē pārsvarā stāv valsts institūcijas, tikmēr ASV tirgu ļoti efektīvi uzrauga arī paši patērētāji - spēcīgā patērētāju interešu aizstāvības kustība ASV ļauj sabiedriskajām organizācijām gan iesniegt prasības tiesā pret uzņēmumiem, gan gatavot priekšlikumus likumu grozījumiem, gan publicēt apsekojumus par visdažādāko preču un pakalpojumu cenām un kvalitāti. Šādu datu publicēšana netiek uzskatīta par slikto toni.

Eiropā patērētāju kustību spēks katrā valstī ir atšķirīgs. Latvijā patērētāji tiek vērtēti kā pārāk neaktīvi. Tikai šogad no valsts budžeta beidzot tika piešķirts papildu atbalsts Latvijas patērētāju sabiedriskajai organizācijai Patērētāju interešu aizstāvības asociācijai, kura ļoti ilgu laiku darbojas, pateicoties vienam cilvēkam. "Patērētāju klātbūtne tirgū noteikti varētu būt aktīvāka. Uzraudzīt cenas veikalos - tas ir tas, ko var darīt daudz aktīvāk, un arī ir nepieciešams par to ziņot," uzsver M.Kazāks.

Slovēnijā pirms eiro ieviešanas patērētāju kustība kļuva par galveno sargsuni, lai atklātu tos uzņēmējus, kas naudas maiņas laikā cenas mēģina noapaļot uz augšu. Patērētāju kustības aktīvisti apkopoja informāciju par cenām un to izmaiņām visā valstī un veidoja publiskus tirgotāju un pakalpojumu sniedzēju melnos sarakstus. Tad šiem uzņēmumiem klāt ķērās valsts struktūras, kuru uzdevums bija ierobežot nekontrolētu cenu kāpumu, tirgotājiem maskējoties ar naudas maiņu no Slovēnijas tolariem uz eiro.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas