Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
      Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.23 (130) 2008. gada 4. jūnijs
            

  Finanšu plūsma | Papildu atbalsts komersantiem

Ar konkurētspējas vāli pret stagnācijas lāci
Mudīte Luksa, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Atis Slakteris

   

Pirmdien, 2.jūnijā, Hipotēku banka (HB) sāka pieņemt pieprasījumus Uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmā. Tā būs jauna iespēja maziem un vidējiem Latvijas uzņēmumiem kļūt spēcīgākiem, iegūstot finansējumu projektiem, kurus bez šādas programmas komersanti nevarētu attīstīt.

Paredzēts, ka visi aizdevumi programmas ietvaros ir jāizsniedz līdz 2009.gada beigām. Bet par programmas beigu datumu noteikts 2020.gada 31.decembris.



Īsumā par programmu

Sīki par šo atbalsta instrumentu "Komersanta Vēstnesī" jau stāstījām 12.maija numurā, tādēļ tagad informācija par galveno.

Maksimālā vienam klientam pieejamā aizdevuma summa ir trīs miljoni latu. Minimālā summa nav noteikta. Saistībā ar paaugstinātu risku procentu likmes aizdevumiem visticamāk gan būs augstākas nekā pārējā kredītu tirgū.

Aizdevumu, lielāku par 300 000 latu, kopsumma nedrīkst pārsniegt 50% no visu aizdevumu kopsummas, kas piešķirta šīs programmas ietvaros (lai finansētu ne tikai lielākos projektus).

Kredīti tiks izsniegti mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kam ir ne vairāk kā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 milj. eiro un/vai gada bilance kopumā nepārsniedz 43 milj. eiro. Aizdevumi neattiecas uz nozarēm, kuras ierobežo valsts atbalsta normas, tās ir - lauksaimniecība, zvejniecība, komercpārvadājumi u.c.

Šajā programmā ir divu veidu aizdevumi: aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem un kapitāla aizdevumi.

Aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem paredzēti investīciju un apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, un tie kopā nedrīkst segt vairāk kā 80% no finansējamā projekta kopējām izmaksām.

Investīciju aizdevums

Apgrozāmo līdzekļu aizdevums

Maksimālā aizdevuma summa ir 3 milj. latu, bet ne vairāk kā 75% no kopējām projekta izmaksām. Aizdevuma termiņš - līdz 10 gadiem. Aizņēmēja līdzfinansējumam jābūt vismaz 25% apjomā vai attiecīgi jāpiesaista privātie kredītresursi.

Maksimālā aizdevuma summa ir 1 milj. latu. Aizdevuma termiņš - līdz 3 gadiem.

Klienta aizdevuma pamatsummas maksājums var tikt atlikts līdz diviem gadiem, ja tas ir saistīts ar ilgstošu finansētā projekta ieviešanu.

Aizdevumu nodrošinājuma koeficients var sasniegt 110% (kredīts ir lielāks par nodrošinājumu).

Aizdevumi tiek piešķirti šādu projektu finansēšanai (sākotnējiem ieguldījumiem darbības uzsākšanai un attīstībai, piemēram, jaunu un lietotu iekārtu iegādei, būvju celtniecībai, remontam):

• esošas komercsabiedrības paplašināšanai;

• esošā komercsabiedrībā ražojamās produkcijas vai ražošanas procesa fundamentālai pārveidošanai;

• jaunas komercsabiedrības dibināšanai;

• nemateriālo ieguldījumu finansēšanai;

• bankrotējušas komercsabiedrības aktīvu pārņemšanai, kuras maksātnespējas procedūru sāktu, ja netiktu pārņemti tās aktīvi.

Ar aizdevumiem netiek finansēta:

• esošo aizdevumu refinansēšana;

• uzņēmumu kapitāla daļu pirkšana;

• uzņēmumu sanācija;

• aizdevumi nekustamā īpašuma iegādei vai celtniecībai, lai to pārdotu tālāk vai iznomātu.

Kapitāla aizdevumi paredzēti investīciju finansēšanai (subordinēti pret komercbankas aizdevumiem).

Šis aizdevums būs piemērots, ja klientam ir pārāk mazs pašu kapitāls, lai piesaistītu papildu resursus nepieciešamajā apjomā no komercbankas, bet resursi nepieciešami, lai paplašinātu darbību vai ieviestu jaunu produktu/tehnoloģiju. Iespējami arī gadījumi, ka klients vēlas sākt darbību jaunā nozarē vai paplašināt ražošanu, iegādājoties citu uzņēmumu.

Aizdevumu summa nedrīkst pārsniegt: trīs miljonus latu; uzņēmuma koriģēto pašu kapitāla apjomu; esošo aizdevumu kopsummu komercbankās; kā arī nedrīkst segt vairāk par 20% no finansējamā projekta kopējām izmaksām.

Aizdevumu atmaksas termiņš tiek noteikts sešus mēnešus garāks par komercbankas aizdevuma termiņu, bet nepārsniedzot maksimālo aizdevuma termiņu - 10 gadus.

 

Stagnācijas laika vajadzības

Programma tapusi ļoti ātri - nepilnu divu mēnešu laikā. Tas tikai pierāda, ka tad, ja ir vēlēšanās, visu var izdarīt ļoti ātri. Finanšu ministrs Atis Slakteris uzsver, ka uzņēmumiem šajā laikā ļoti ir bijis nepieciešams papildu atbalsts biznesa attīstīšanai, tādēļ nav bijis laika vilcināties. Turklāt HB ir attīstības banka, kam ir ievērojama pieredze šādu projektu īstenošanā.

HB valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis skaidro, ka banka atbalstīs tos uzņēmējus, kas ir eksportspējīgi vai spēj aizvietot importu. Turklāt paredzēts, ka vismaz 75% no programmā paredzētā finansējuma tiks īstenots sadarbībā ar privātām komercbankām, kuras par to jau izrādījušas lielu interesi.

Banka plāno izveidot arī jaunas programmas, un viena no pirmajām būs mikrokreditēšanas programma cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kam tādēļ kredīti komercbankās nav pieejami, bet kas vēlas nodarboties ar individuālo uzņēmējdarbību.

Top atbalsta programma arī lielajiem uzņēmumiem, bet sadarbībā ar Zemkopības ministriju tiek domāts par lauksaimnieku kreditēšanu.

Šādas īpašas atbalsta programmas ir vajadzīgas, jo pašlaik komercbankas kļūst piesardzīgākas kredītu izsniegšanā, turklāt ekonomikas attīstības bremzēšanās laikā vērojama uzņēmumu finanšu situācijas pasliktināšanās - mazākas iespējas ir nodrošināt pašu kapitālu, ko izraisa peļņas kritums un kopējs likviditātes kritums.

Uzņēmumiem kredītu pieejamību samazina arī nekustamo īpašumu cenu un likviditātes kritums, kas pazemina nodrošinājuma vērtību; projektu atmaksāšanās laiks ir garāks par komercbanku akceptēto; uzņēmumu kopējais biznesa risks pārsniedz banku akceptēto - tas attiecināms lielākoties uz biznesa sācējiem un strauji augošiem uzņēmumiem. Šīs programmas uzdevums ir nodrošināt finanšu pieejamību tieši šajos gadījumos.

Ekonomists Uldis Osis secina, ka pēdējos trijos četros gados valstī notiek nekontrolējama, spontāna, nestabila ekonomiskā izaugsme, kas ir pretstatāma laika posmam no 2000.gada līdz 20003.gadam, kad šī izaugsme bija stabila un dinamiska. "Tās ir it kā divas dažādas ekonomikas divās dažādās valstīs, ja ne kontinentos." Viņa prognozes šim laika posmam nav iepriecinošas: "No inflācijas vilka bēgdami, esam uzskrējuši stagnācijas lācim", un šī situācija var neparedzami ieilgt (arī citu valstu attīstības tempu samazināšanās dēļ), iespējams, pat pārvēršoties stagflācijā, kas valstij var radīt ļoti nepatīkamas sekas.

U.Osis norāda, ka, strauji samazinoties kredītu pieaugumam, IKP sarukums līdz 3-4% atspoguļo reālo valsts šā brīža ekonomisko potenciālu. To var paaugstināt, aktivizējot tirgus pieprasījumu, veicinot ražošanu un paplašinot Latvijas produktu eksportu uz ārvalstīm. Uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programma, viņaprāt, nākusi īstajā laikā un vietā.

Taču ekonomikas eksperts uzskata, ka nepieciešams pārveidot pašreiz topošās valsts programmas ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, pārceļot uzsvaru no jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādes un ieviešanas, kas ir ilgstošs process, uz ražošanas modernizēšanu un jau gatavu tehnoloģiju iegādi, tādējādi paātrinot ražošanas attīstību un intensitāti. Igaunija to esot izdarījusi jau šā gada sākumā.

 

 



UZZIŅAI
Programmas mērķa grupa

• Eksportspējīgi vai iekšējā tirgū konkurētspējīgi uzņēmumi ar ekonomiski pamatotiem projektiem

• Uzņēmumi, kam finansējuma saņemšana komercbankās ir apgrūtināta, piemēram:
– tie nevar nodrošināt nepieciešamo pašu kapitāla apjomu;
– projektu atmaksāšanās posms ir garāks par komercbanku akceptēto;
– uzņēmumu kopējais biznesa risks pārsniedz banku akceptēto (parasti tādi ir uzsācēji un strauji augoši uzņēmumi);
– jauna tautsaimniecības nozare;
– neliela uzņēmējdarbības pieredze

SIA "Vanna vannā" līdzīpašnieks ĀRIS KOTĀNS:
"Nodarbojamies ar pakalpojumu sniegšanu – jaunas akrila vannas montāžu vecajā vannā, aptuveni tā, kā ievieto šķīvi šķīvī. Mūsu klienti galvenokārt ir daudzstāvu namu iedzīvotāji, kuru dzīvokļos ir čuguna vannas, un mēs tās renovējam. Savā biznesā vēl neesam izjutuši jelkāda ekonomiskā paguruma pazīmes.
>>>

Uzņēmējs ARNIS MEDNIS:
"Arī mēs pagājušā gada sākumā vērsāmies Hipotēku bankā ar lūgumu pēc kredīta. Tas bija laika posms, kad nekustamo īpašumu darījumu vilnis, šķiet, bija pašā augstākajā punktā un komercbankas bija pārņemtas, apmātas ar hipotekāro kredītu un nekustamā īpašuma attīstības projektu finansēšanu. Tā kā projekts "Džeza kluba izveide" kredīta kontekstā skan gana aizdomīgi un nedroši, komercbanku atsaucību neguvām. Bijām patīkami pārsteigti, ka Hipotēku banka mūs uzklausīja un saprata mūsu ideju. Projekts ir klasiska džeza kluba, kāda Latvijā nav, izveide. Mēs laikam bijām vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurā šāda kluba līdz šim nav. Tajā būs 140 sēdvietas, restorāns; šādas iestādes visās valstīs ir dzīvotspējīgas un veiksmīgi darbojas. Kad bijām iesnieguši visus nepieciešamos dokumentus un projekta ekonomiskos pamatojumus, banka lēmumu pieņēma ļoti ātri un 12.jūnijā jau svinēsim kluba atvēršanu.

Arī mēs savu biznesa ideju esam adaptējuši no citām valstīm, bet es nedomāju, ka vienmēr pašiem kaut kas ir jāizdomā gluži no jauna. Labas lietas var veiksmīgi pārņemt un piemērot vietējiem apstākļiem."
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas