Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
      Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.23 (130) 2008. gada 4. jūnijs
            

  Eiropas nauda | Kā apguvām atvēlēto

ES nauda nav liela pagale zem inflācijas katla
"KV" informācija


"Līdz šim nebija pētījuma, kas ar datiem varētu apliecināt, kāda ir Eiropas Savienības (ES) fondu ietekme mūsu valsts tautsaimniecībā – inflācijas procesā, iekšzemes kopprodukta pieaugumā, nodarbinātībā un citās jomās. Tagad mums tas ir, un kopējais rezultāts pat pozitīvi pārsteidz. Bet galvenais – tagad ir argumenti un modelis nākotnei, kas palīdzēs prognozēt situāciju," tā nule atklātībā laisto pētījumu "ES fondu makroekonomiskās ietekmes novērtējums" īsi raksturo īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks.



Kas ir šis pētījums

Pētījumu izstrādājis Baltijas Starptautiskais ekonomikas politikas studiju centrs (BICEPS). Tā uzdevums bija novērtēt ES fondu makroekonomisko ietekmi, izmantojot līdz šim jau aprobētu un par labu atzītu ārzemju pieredzi. Kā atzīst BICEPS direktors Alfs Vanags, tas Latvijai bijis šāda veida pirmais un tādēļ arī unikāls projekts, kas veikts pēc Finanšu ministrijas pasūtījuma. Vienkārši skaidrojot, deviņu mēnešu laikā tapušā pētījuma sākotnējie rezultāti sniedz pārskatu, kāda aina mūsu valsts makroekonomikā būtu bez Eiropas naudas ietekmes un kāda tā ir, pateicoties Latvijā ieplūdušajiem eiro miljoniem un, protams, valsts līdzfinansējumam. Pirmām kārtām šis pētījums apgāž nereti pausto viedokli, ka ES nauda ir viena no lielajām pagalēm zem inflācijas vārīšanās katla.

Pētījumā izmantotā pieeja sastāv no Latvijas ekonomikas piecu sektoru modeļa, kurā tiek iekļauti ES fondi - vispirms laikposmam no 2004.gada līdz 2006.gadam, un tad periodam no 2007.gada līdz 2013.gadam (reāli modelēšana notiek līdz 2015.gadam).

Kā apgalvo Finanšu ministrijas speciālisti, šāda modelēšanas pieeja ir sistemātisks un konsekvents veids, kā novērtēt fondu ietekmi, un, otrkārt, tas atļauj savienot divus atsevišķos fondu ietekmes efektus - pieprasījuma efektu, ko izraisa fondu ieplūšana, un piedāvājuma efektu, kas izpaužas ar labāku infrastruktūru, lielāku kapitālu un augstākas kvalitātes cilvēkresursiem.

 

Ko tas pierāda

"Pētījums par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda ietekmi uz Latvijas makroekonomiku liecina, ka 2004.-2006.gada ES fondu kopējais ieguldījums tautsaimniecības attīstībā ir bijis ļoti pozitīvs, nodrošinot pastāvīgu un ievērojami augstāku IKP pieaugumu. Sākotnēji - 2004., 2005.gadā - šī ietekme ir salīdzinoši neliela, bet 2006. un 2007.gadā tā bijusi pat līdz 3% no IKP," norāda N.Broks.

BICEPS pētījumā secinājis, ka fondu ietekme gan uz inflāciju, gan ārējo tirdzniecības bilanci 2004. un 2005.gadā ir bijusi nelabvēlīga, savukārt 2006.gadā - jau pozitīva. Kad ES līdzfinansētajos projektos ieguldītā nauda sāk strādāt, tad parādās tieši pozitīvais efekts - paaugstinās produktivitāte, palielinās eksporta apjomi, uzlabojas tirdzniecības bilances rādītāji.

Attiecībā uz jauno ES fondu plānošanas posmu 2007.-2013.gadā tiek prognozēts, ka Latvijas IKP izaugsme tieši ES fondu atbalsta ietekmē (kumulatīvi) salīdzinājumā ar 2006.gadu varētu ik gadu būt pat līdz 20% augstāka. Piemēram, nākamgad Eiropas fondu ietekmes daļa IKP pieaugumā būtu 11,4%, bet 2013.gadā tā varētu sasniegt 36% un vēl pēc diviem gadiem - 43 procentus.

ES fondi 2012.gadā valsts ekonomikā dotu jau līdz 2,9% no IKP. Turklāt, tā kā fondu apjoms ir salīdzinoši liels, tie rada makroekonomisku ietekmi visā tautsaimniecībā, ne tikai tajā sektorā, kurā šie fondi tiek izmantoti. Piemēram, nodarbinātības līmeņa paaugstināšanā un produktivitātes celšanā.

Pētījuma autori secinājuši, ka ES fondu ietekme gan uz inflāciju, gan ārējo bilanci 2004. un 2005.gadā varētu būt bijusi nelabvēlīga, bet 2006.gadā - jau labvēlīga, tomēr ir jāuzsver, ka gan inflācijas procesu, gan ārējās bilances attīstību galvenokārt noteica citi faktori, nevis ES fondi.

"Šis izvērtējums liecina, ka tautsaimniecības atdzišanas laikā ir nepieciešams turpināt pārdomātu ES fondu vadības politiku, nesamazinot to nozīmību. Tuvākajos gados ES fondu ieguldījuma apjoms tautsaimniecībā pieaugs vairākkārt - līdz ar to ir svarīgi, lai šie apjomīgie resursi tiktu izmantoti tieši makroekonomikas stabilizācijai. Šeit visā pilnībā var pievienoties Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimševica viedoklim, ka valdībai ir būtiski turpināt tās atbalstu uzņēmējdarbībai un eksporta veicināšanai. Arī pēdējā statistikas informācija liecina, ka Latvija uzrādījusi vienu no labākajiem rezultātiem eksporta pieaugumā un tirdzniecības bilances dinamikā starp visām ES valstīm," secina N.Broks.

Pētījumā ietverti secinājumi arī attiecībā uz fondu apguvi valsts reģionos - laika posmā no 2004.gada līdz 2008.gadam Rīgas reģions (Rīgas pilsēta un Pierīga) saņēmis 26% no visiem ES līdzekļiem jeb 146,9 milj. latu, kuros ietilpst ES līdzekļi un valsts līdzfinansējums. Vidzeme saņēmusi lielāko finansējuma daļu - 30% jeb 165,5 milj. latu, atlikušie līdzekļi samērā līdzīgi nonākuši Kurzemē (17% jeb 97 milj. latu), Latgalē (13% jeb 76,4 milj. latu) un Zemgalē (12% jeb 71 milj. latu).

Vislielākais efekts Eiropas naudas klātbūtnei bijis ražošanā un lauksaimniecībā, netieši - arī privātajā pakalpojumu sektorā. Pētījumā gan atzīts, ka aptuveni 30% valsts atbalsta investīciju nonākuši projektos, kuros tās nebija vitāli nepieciešamas un kurus būtu bijis iespējams īstenot arī uzņēmumu pašu spēkiem. Te jāpiebilst, ka A.Vanags atzina - pētījuma veikšanu apgrūtinājusi īsā datu rinda (īss salīdzināmais laika posms atšķirībā no vecajām ES valstīm), nepārtrauktas strukturālās izmaiņas un arī fondu atdeves novērtēšana. Piemēram, arī iepriekš minētie 30% ir vairāk pieņēmums (metodikas radīts), pamatojoties uz citu valstu praksi, ne tik daudz Latvijas realitātē balstīts skaitlis. A.Vanags pieļauj, ka īstenībā to investīciju, bez kurām varēja iztikt, īpatsvars varētu būt lielāks.

 

 



UZZIŅAI
Pētījuma secinājumi

• ES fondi bijuši efektīvi, paaugstinot IKP un produktivitāti 2004.–2007.gadā, un paredzams, ka tie būs efektīvi arī jaunajā programmēšanas periodā.

• ES fondi nav nozīmīgi veicinājuši makroekonomisko nelīdzsvarotību pēdējos gados.

• 2007.–2013.gada fondu apguves aizkavēšanās var būt tieši laikā, lai palīdzētu Latvijas ekonomikai, kuras izaugsme pašlaik strauji palēninās.

Avots: BICEPS

 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas