Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
      Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.25/26 (132/133) 2008. gada 18. jūnijs
            

  Eiropas nauda | Kā apgūstam atvēlēto

Lauku tūrisms īpaši aizsargājamās teritorijās
Mudīte Luksa, "KV"


Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"
     

Kad pavasaris pāriet vasarā un sākas īstā atpūtas sezona, Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" saviem biedriem, līdzi paķerot arī preses cilvēkus, rīko tradicionālo iepazīšanās braucienu ar lauku tūrisma saimniecībām, kā virsuzdevumu nosakot kādu noteiktu ievirzi. Šoreiz loku metām pa Vidzemi, lai iepazītos ar tām saimniecībām, kas atrodas īpaši aizsargājamās teritorijās Natura 2000.

Maršrutā ietilpa viesu māja "Gungas" Ādažos, viesu māja "Brūveri" Gaujas senlejā, viesu māja "Eglaines", Kārļamuiža Amatas krastā un brīvdienu māja "Jaunbrenguļi" netālu no Cēsīm.



Četri tūrisma attīstības paraugplāni

"Mūsu valstī īpaši aizsargājamās teritorijas aizņem 11 procentus no Latvijas kopējās platības. Nereti dzird sakām, ka tas ir ļoti daudz," saka vides eksperts un asociācijas "Lauku ceļotājs" vides un projektu speciālists Juris Smaļinskis. Izrādās, tas tomēr ir divreiz mazāk nekā Eiropas Savienībā. Tātad ar Eiropas nozīmes statusa piešķiršanu pirmatnējām un saudzējamām vietām neko vis neesam pārcentušies. Latvijā ir 330 īpaši aizsargājamo Natura 2000 teritoriju, un lielākoties tās ir arī tūristu iecienītākās vietas.

Tādēļ saistībā ar Natura 2000 "Lauku ceļotājam" (LC) jau sākušies un tuvākajos trijos gados turpināsies lieli darbi. Tas iespējams, pateicoties Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta grantam, ar kura palīdzību LC partnerībā ar Latvijas Dabas fondu īsteno projektu "Ilgtspējīga dabas resursu izmantošana un apsaimniekošana Natura 2000 teritorijās - populāros un potenciālos tūrisma galamērķos".

"Nevienai Natura 2000 teritorijai nav sava attīstības plāna jeb vīzijas, kā darboties ilgākā laikposmā, uz kurieni tiekties," norāda J.Smaļinskis. Nacionālie parki un dabas rezervāti iegulda lielu darbu tūrisma infrastruktūras sakārtošanā, taču nav kopīga redzējuma teritorijas attīstībai, kurā būtu iesaistīti visi dalībnieki - arī vietējās pašvaldības un uzņēmēji, kas darbojas lauku tūrisma sektorā.

Projekta ietvaros divu gadu laikā tiks izstrādāti četri tūrisma attīstības paraugplāni dabas parkam "Dvietes paliene", Rāznas ezera nacionālajam parkam, dabas parkam "Abavas senleja" un Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastes posmam, kas ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Šo divu gadu laikā iecerēts reāli ievirzīt arī paraugplānu darbību.

Līdztekus citiem darbiem tiks sagatavoti un izdoti pieci videi draudzīga tūrisma izdevumi: ceļveži gan kājāmgājējiem, gan dabas draugiem, gan atsvaidzināts pērn izdotais buklets velobraucējiem. Jau tiek veidots ceļvedis ūdenstūristiem Latvijā (LC eksperti jau paspējuši izbraukt 20 no 40 apsekojamām upēm). Tiks apsekotas arī Natura 2000 teritorijas Lietuvā un Igaunijā un izdots kopīgs Baltijas dabas tūrisma ceļvedis "Nature Holidays".

Visu šo pūliņu rezultātā viesu māju turētājiem gan pavērsies jaunas iespējas saimniekošanā, gan arī šeit ieradīsies ceļotāji, kas citkārt nezināšanas dēļ būtu aiztraukušies garām.

 

Uz miljons gadu veca devona ieža

Dzīvot un saimniekot Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) vienlaikus ir gan viegli, gan grūti. To apliecina arī viesu mājas "Eglaines" saimnieku stāstītais. Šī saimniecība atrodas uz zemes, ko saimnieces Edītes Kānbergas vecvectēvam pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Ulmaņa valdība piešķīra par īpašiem nopelniem valsts labā. Tā atrodas Amatas krastā uz miljons gadus veca devona ieža. Tepat tuvumā ir Zvārtes iezis, Ainavu krauja, Ķūķu krāces, Āraišu ezerpils un citi tūristu iecienīti objekti. Tas ir īpaši aizsargājamās teritorijas labums - visapkārt tik daudz skatāma, kurp viesu mājas klienti var doties gan kājām, gan ar divriteni. Bet sliktums, ka GNP īpašajā aizlieguma zonā pēc saimniecības atgūšanas nedrīkstēja vairs būvēt jaunas ēkas. Kaut arī Otrajam pasaules karam sākoties, "Eglainēs" jau bija uzbūvēta pamatīga saimniecības ēka un kūts, un neliela pagaidu mājiņa, īstāsdzīvojamās mājas vieta tikai iezīmēta pagalma otrā malā pie ūdenstorņa.

"Jo mazāk atpūtnieku, jo labāk. Mēs gaidām galvenokārt ekoloģiskos tūristus, kas vēlas atpūsties klusumā, mierā. Sākām ar mazo namiņu, bet pēc tam ar ES fondu naudu atjaunojām un paplašinājām saimniecības ēku. Pie mums viss ir ļoti vienkārši, bet aura ļoti laba, un tas cilvēkus piesaista."

Taču "Eglainēs" nereti svin arī kāzas, un, kā saka saimniece, nedēļas nogales allaž ir pilnas. Saimniecībā visur vēdī ar mīļumu saglabāta seno laiku elpa. Valsts atbalsta programmā "Lauku tūrisma attīstība" pirms trim gadiem iegūts arī Eiropas struktūrfondu līdzfinansējums, par kuru atjaunota un paplašināta vecā saimniecības ēka. "Par maz naudas pieprasījām, ja būtu vairāk, tad ar 50% atbalsta vairāk būtu padarījuši," stāsta Gunārs Kānbergs. "Tagad kredīts nomaksāts. Jau no pērnā gada gaidām, kad atvērs nākamo atbalsta programmu. Otrais stāvs jāpaplašina 100 kvadrātmetru platībā, pagalmu gribam apzaļumot, ierīkot auto stāvlaukumu."

Tādi ir nodomi. Par klientu trūkumu saimnieks nežēlojas - "sūdzēties nevaram, tas būtu grēks", tomēr atzīst, ka pērn un aizpērn situācija bija labāka.

 

Viesu nams - ilgtermiņa ieguldījums

Pretstatā "Eglainēm" viesu māja "Brūveri", nu jau vairāku māju komplekss, pirms sešiem gadiem sākta būvēt aizaugušā pļavā Gaujas senlejā.

"Brūveru" līdzīpašnieks, uzņēmējs Uldis Dvinskis, kas šeit saimnieko kopā ar brāļa ģimeni, stāsta: "Pirmā māja - Velnalas pirts - ir celta uz uguns āderes, tā ir ļoti enerģētiska un plaši izslavēta. Pēc tam tapa viesu māja 12-15 cilvēkiem, tad viesību nams, kurā vieta ir pat 100 cilvēkiem, tagad būvējam kotedžu mājas ģimenēm. Piedāvājam vietu dažādiem korporatīvajiem pasākumiem, semināriem, kāzām, ārvalstu un vietējiem tūristiem. Tepat ir Gauja, Turaidas Rozes kaps un citas populāras vietas. Šo kompleksu attīstījām pakāpeniski, arvien pētot pieprasījumu un atbilstoši tam paplašinoties. Ieguldījumi atmaksājas diezgan ilgā laikā, nav tā kā klasiskā biznesā, kad to var izdarīt gados septiņos. Pēc maniem aprēķiniem, vajadzīgs vismaz divreiz ilgāks laiks. Bet tas ir tāds vērtīgs ģimenes ieguldījums."

Lauku tūrisma saimniecībām ir sava oficiāla klasifikācija, taču tās var iedalīt arī citādi. Ir viesu māju kompleksi, kuri būvēti ar lielu naudu un vērienu un arī paredzēti naudīgākiem klientiem ("Gungas" un "Brūveri"), un ir saimniecības, kas būvētas pašu rokām, liekot latu pie lata un uzturot dzīvu seno dzimtas vietu ("Eglaines", "Jaunbrenguļi"). Taču tādēļ otrās nav sliktākas par pirmajām.

J.Smaļinskis saka: "Lauku tūrisma saimniekiem šī nodarbe atļauj dzīvot pārticīgāk, bet tā diemžēl nav labklājības pamats." Tā arī ir: visi šoreiz sastaptie viesu māju īpašnieki strādā vēl citus darbus - dažs par skolotāju, dažs par jumtu licēju, vēl citam ir kāds cits vērienīgs bizness.

Tomēr saistībā ar viņiem visiem jādomā par vienu lietu - vai šie cilvēki, kas tomēr tik daudz dara savas apkārtnes labā, nebūtu pelnījuši normālus ceļus, lai atbraucējam tikšana līdz mītnes vietai nepārvērstos par smagu pārbaudījumu? Natura 2000 taču nenozīmē, ka visur jābūt pirmatnējiem brikšņiem, pūstošu koku aizgāztām upēm un izdangātiem ceļiem.

 

 



UZZIŅAI
Lauku tūrisma saimnieka ieguvumi NATURA 2000 teritorijā

• Mazpārveidota dabas vide, vides kvalitāte, ainava, dabas pieminekļi, augu un dzīvnieku sugas, kā arī citas dabas vērtības, kas daudz kur citviet Eiropā jau ir iznīcinātas, tādēļ tieši ārvalstu tūristiem – interesantas.

• Zemes īpašnieki un pašvaldības var iegūt ES finansējumu NATURA 2000 teritoriju apsaimniekošanai.

• Zemes īpašnieki, kuriem NATURA 2000 teritoriju statusa dēļ pastāv dažādi saimnieciskās darbības ierobežojumi, var saņemt kompensācijas likumdošanā noteiktajā kārtībā (sk. http://www.dap.gov.lv/?objid=1256).
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas