Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
      Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.25/26 (132/133) 2008. gada 18. jūnijs
            

  Praktiski padomi | Radošuma rakstu sērija

Informācijas uzņemšana, organizēšana un vadība
ARNIS PUŠKEIRIS, individuālais komersants, www.arnico.lv


Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"

Turpinājums. Sākums Nr. 14(121), 02.04.2008.

Kā iepriekšējos rakstos varēja pamanīt, informācija ir pamats visam, kas saistīts ar radošumu. Informācija ir nepieciešama, gan pieņemot lēmumus, gan risinot problēmas, gan veidojot jaunas idejas. Arī organizējot savu darbu, mēs uzreiz saskaramies ar informāciju un tās vadību.

Informācijas vadība un organizēšana nav domāta tikai uzņēmumiem un organizācijām. Tā ir nepieciešama katram no mums. Iespējams, ikdienā nemaz nepamanām, bet katrs to neapzināti izmanto vienā vai kādā citā veidā. Tāpēc šajā rakstā apskatīsim darbības ar informāciju nevis tikai kā daļu no biznesa procesiem, bet kā daļu no mūsu ikdienas – kā praktiski to izmantot savā labā.



Lasīšanas tehnikas

Viss sākas ar to, ko mēs apguvām jau pirmajās klasēs skolā, daudzi vēl pirms skolas, proti, ar lasīšanu. Tas joprojām ir galvenais veids, kā iegūt zināšanu bāzi darbam un dzīvei. Protams, papildus lasīšanai mums vēl ir daudz dažādu veidu, kā iegūt informāciju, - attēli, skaņas, tomēr arī tie būtībā ir ļoti līdzīgi lasīšanai.

Lasīšana ir process, kā mēs uzņemam informāciju, kā to organizējam savā prātā un saglabājam, lai izmantotu pēc ilgāka vai īsāka laika posma.

Apskatīsim sešas visbiežāk lietotās lasīšanas tehnikas. Tas palīdzēs jums uzņemt informāciju ar mazāku piepūli. Vienkāršāk sakot - lasīsim gudri.

 

Ziniet, ko jūs gribat zināt

Pirms jūs ķeraties klāt grāmatai, izdomājiet:

• Kāpēc jūs to lasāt?

• Vai jūs lasāt ar mērķi vai vienkārši prieka pēc?

• Ko jūs vēlaties zināt pēc grāmatas izlasīšanas?

Noskaidrojot šos dažus jautājumus, jūs ļoti atvieglosiet lasīšanu, jo prāts automātiski sāks pastiprināti pievērst uzmanību tieši tām lietām, ko jūs īpaši vēlēsieties zināt. Prāts jūsu vietā kā ar marķieri atzīmēs teksta daļas un iegaumēs tieši tās, nevis visu tekstu. Tomēr iespējams, ka, atbildot uz šiem jautājumiem un apskatot grāmatas daļu virsrakstus, jūs sapratīsiet, ka tā nav īstā grāmata. Tādējādi ietaupīsiet sev laiku. Jebkurā gadījumā, šī tehnika jums dos vismaz nelielu labumu.

 

Ziniet, cik daudz jūs gribat zināt

Pirms sākt lasīt kārtējo materiālu, izlemiet, cik daudz jūs vēlaties uzzināt:

• Virspusējas zināšanas - izlasiet tikai virsrakstus, ievadus un kopsavilkumus.

• Vidējas zināšanas - kārtīgi izlasiet sadaļu ievadus un kopsavilkumus, aplūkojiet attēlus un tabulas, izlasiet tekstā izceltos teikumus vai vārdus.

• Padziļinātas zināšanas - tikai šajā gadījumā patiešām ir nozīme kārtīgi izlasīt visu materiālu.

• Šādā veidā jūs viegli varat ietaupīt laiku, ko, iespējams, neapzināti esat tērējuši, lasot to, kas jums nemaz nav nepieciešams un tik ļoti neinteresē.

 

Aktīvā lasīšana

Ja esat nolēmuši padziļināti iegūt kādu informāciju, tad noteikti labs palīgs būs tieši šī tehnika. Tā ir ļoti vienkārša, un gandrīz visi, kas ir studējuši, to zina, bet ne visi par to atceras un pielieto ikdienā.

Tātad, lasot tekstu, izceliet, pasvītrojiet svarīgākās tā daļas, pierakstiet klāt anotācijas. Tas jūsu prātam ļaus vieglāk iegaumēt informāciju, kā arī atvieglos atjaunošanu, kad tā būs atkārtoti nepieciešama.

Protams, ja šis materiāls nepieder jums, tad vēlams izveidot tam kopiju, kurā veikt piezīmes, citādi informācijas iegūšana var beigties ar nepatīkamu piedzīvojumu. Visos citos gadījumos nav nekāda iemesla, kas varētu traucēt izmantot šo tehniku. Ja baidāties sabojāt savu grāmatu vai dokumentu, uzdodiet sev jautājumu - cik jūsu ieguldītais laiks ir vērtīgs? Ja nespējat uz to atbildēt, varat pat izrēķināt, cik lielu algu saņemat stundā, un padomājiet, vai šis informācijas avots nav lētāks par laiku, ko jūs iztērēsiet, lasot to no jauna.

 

Dažādu materiālu lasīšana

Informācijai ir daudzi un dažādi avoti, sākot ar laikrakstiem un beidzot ar grāmatām. Katrā no tiem efektīva informācijas uzņemšana nedaudz atšķiras. Tāpēc ir skaidri jāapzinās, ko jūs lasāt un ko jūs no tā varat iegūt.

Laikraksti. Lielākoties tajos ir pasniegta tikai galvenā vai interesantākā informācija, kas ir ļoti noderīgi, ja jūs vēlaties smelties virspusējas vai vidējas zināšanas par kādu tēmu. Savukārt ja jūs vēlaties iegūt padziļinātu informāciju, tad sagatavojieties meklēt to papildu materiālos. Gūstot informāciju no avīzes ilglaicīgi, noteikti centieties ievērot, kurās avīzes daļās ir tieši jūs interesējošā informācija. Tā noteikti ietaupīsiet laiku.

Individuāli raksti. Šie raksti parasti ir iedalāmi trīs veidos:

• ziņu raksti - lielākoties atspoguļo jaunākās ziņas, svarīgā informācija ir pirmajās rindkopās, nākamajās tā kļūst arvien padziļinātāka;

• viedokļu raksti - šajos rakstos svarīgā informācija atrodama ievadā un kopsavilkumā, vidusdaļa lielākoties sastāv no personas argumentiem - "kāpēc";

• lielie raksti - šie ir tie raksti, kas būtu lasāmi no sākuma līdz beigām. Tie galvenokārt sniedz virspusēja vai vidēja līmeņa konkrētu informāciju par kādu tēmu. Visbiežāk tie ir izdoti pilnīgi atsevišķi, tas ir, nav ne grāmatas, ne avīzes daļa, vai arī tie publicēti tematiskos žurnālos, kā, piemēram, šis.

 

Pilnas informācijas dokumenti

Kad lasāt kādu svarīgu dokumentu, ir ļoti liela iespēja, ka iegūsiet tikai dokumenta autora viedokli un tajā nebūs iekļauta tā informācija, kas autoram nav šķitusi svarīga. Lai tas tā nebūtu, ļoti vēlams pirms lasīšanas dokumentam izveidot savu satura rādītāju. Tātad uzrakstīt to, kam, jūsuprāt, jābūt pateiktam ar šo informāciju. Pēc tam, izlasot dokumentu, jūs viegli varat atzīmēt, kas no jums nepieciešamās informācijas ir vai nav pateikts, un, ja nepieciešams, meklēt to citos avotos.

Pats svarīgākais ir satura rādītāju veidot pirms lasīšanas, jo informācija var pārņemt jūsu domas un neapzināti uzspiest tieši tādu variantu, kā autors ir iedomājies, un tas nozīmē, ka pēc izlasīšanas jūsu satura rādītājs, visticamāk, nebūs jūsu, bet tieši tāds, kāds jau ir dokumentā.

 

Vārdnīcas kopā ar tehniskiem rakstiem

Ja jums ir jālasa apjomīgi teksti, kuros ir tehniski sarežģīti vārdi, vienmēr izmantojiet vārdnīcu, ja tekstam jau ir pielikums ar vārdnīcu, izmantojiet to.

Vārdnīcu izmantošana ir ļoti svarīga, jo, lai kā mēs nevēlētos atzīt, tomēr ne vienmēr pilnībā saprotam izlasīto vai dzirdēto vārdu nozīmi, un tieši tas mums liedz pilnvērtīgi uztvert informāciju. Prāts nesaglabās to informāciju, ko nebūs sapratis.

Vēl labāk ir veikt piezīmes pie visiem sarežģītajiem vārdiem vai teikumiem, tātad atzīmēt to nozīmi jums viegli saprotamā veidā. Tā jūs ieekonomēsiet laiku nākamreiz, kad atgriezīsieties pie šī materiāla. Vārdnīca vairs nebūs nepieciešama.

 

Atslēgteikumi

Esam apskatījuši vairākas tehnikas labākai informācijas uztveršanai, taču noteikti šo visu jūs būsiet aizmirsuši jau pēc dažām stundām. Tāpēc arī tagad izveidosim nelielu konspektu ar atslēgteikumiem, ko varat aplūkot katru reizi, kad apgūstat jaunu informāciju.

• Ziniet, ko vēlaties zināt, un uzņemiet atbilstošo informāciju.

• Ziniet, kādu informāciju vēlaties iegūt - virspusēju, vidēju, padziļinātu.

• Izmantojiet aktīvo lasīšanu, lai izceltu galvenos punktus un liktu prātam koncentrēties uz šo informāciju.

• Avīzes un ziņas lasiet ātri, pareizi izvēloties informācijas daļas, kas jūs interesē.

• Ziniet, kā izcelt galveno no dažāda veida informācijas avotiem.

• Izveidojiet savu personīgu pārskatu kopumu (mapi, datubāzi, kartotēku), lai atrast nepieciešamo informāciju būtu pietiekami viegli.

• Izmantojiet vārdnīcas, lai pilnībā izprastu informāciju.

 

Kā veicam piezīmes

Lielākoties, lasot kādu tekstu vai pierakstot savas idejas, mēs to cenšamies saglabāt sev viegli uztveramā veidā vēlākam laikam. Tā arī ir ļoti svarīga informācijas apguves daļa, jo atmiņa nav bezizmēra un laiku pa laikam ir nepieciešams mūsu zināšanas atjaunot. Katrs cilvēks, protams, izvēlas sev ērtāko veidu svarīgas informācijas saglabāšanai, un tas ir tikai šim cilvēkam zināms, bet vairumā gadījumu mēs tomēr izmantojam galvenos konspektu veidus:

• domu tīkls - lapas vidū tiek uzrakstīts virsraksts un tālāk ar līnijām tas tiek sadalīts atsevišķās piezīmēs, kuras atkal tiek sadalītas sīkāk, šādā veidā izveidojot ko līdzīgu zirnekļa tīklam;

• piezīmju lapiņas - visu atzīmējam uz atsevišķām nelielām piezīmju lapiņām;

• kartotēka - atzīmējam galveno informāciju uz kartītēm, kuras sakārtojam pēc kādas konkrētas sistēmas, piemēram, alfabēta vai tematiskā kārtībā;

• pārskati - apgūstot informāciju vai, piemēram, pēc projekta pabeigšanas, apkopojam to pārskata veidā, atzīmējot visu svarīgāko informāciju, neaizmirstot pievienot klāt tabulas un zīmējumus.

Aplūkosim vēl vienu veidu, kā glabāt informāciju, t.i., tehnika "6 K". Tas vairāk saistīts ar to, kā izvēlēties, kuru informācijas daļu atzīmēt un kuru ne. Galarezultātā tiek izveidots neliels pārskats.

Tehnikas nosaukums ir radies no jautājumiem, uz kuriem jums ir jāuzraksta atbildes. Tātad:

Ko? Kāpēc? Kas? Kur? Kad? Kā?

No šīm atbildēm veidojas jūsu konspekts par konkrēto tēmu. Šāda veida plānu ļoti bieži izmanto žurnālisti, veidojot vidēja informācijas daudzuma rakstus par konkrētu tēmu un rakstot ziņas.

 

Caurskatīšana

Dažādus veidus, kā lasīt un kā saglabāt informāciju, jau esam aplūkojuši. Tagad aplūkosim, kā šo informāciju atkārtot tādā veidā, kas ļaus to iegaumēt pavisam labi.

Pirmais solis uzreiz pēc informācijas apguves ir apdomāt visu iegūto informāciju un izveidot gala konspektu, apkopojot visu, kas ir uz piezīmju lapiņām vai atzīmēts pašā materiālā. Šādā veidā jūs varēsiet pārliecināties, vai esat pilnībā izpratuši tēmu, kā arī palīdzēsiet to prātam iegaumēt.

Kad pārskats ir gatavs, jums tas ir jāizmanto. Tātad pārlasiet savu pārskatu un mēģiniet atcerēties visu saistīto informāciju, ko neiekļāvāt tajā. Veiciet šo darbību:

• pēc vienas dienas;

• pēc vienas nedēļas;

• pēc viena mēneša;

• pēc viena ceturkšņa.

Šādi jūs prātam nebūsiet ļāvuši aizmirst informāciju, un tas automātiski to saglabās kā ļoti svarīgu.

Esam apskatījuši pirmo un galveno daļu informācijas vadībai - tās apgūšanu. Nākamajā rakstā runāsim par informācijas organizēšanas sistēmu un informācijas plūsmas izveidi.

Turpmāk vēl.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas